PDatorsist_Teoretisko nodarbibu metodiskais materials Periferijas ...

Teorētisko nodarbību metodiskais materiāls Perifērijas ierīces
1.2. AtmiĦa
Otrais svarīgākais datorsistēmas elements, kurš nosaka to veiktspēju ir atmiĦa.-
(Random Access Memory - RAM), vai brīvpiekĜuves atmiĦa. Ir divi galvenie atmiĦas veidi:
• statiskā atmiĦa (SRAM, static RAM) To raksturo mazāka ietilpība, labāka ātrdarbība,
bet liela tā ir krietni dārgāka. Visbiežāk to izmanto kā procesora kešatmiĦu.
• dinamiskā atmiĦa (DRAM, dynamic RAM) Lielāka ietilpība, mazākas izmaksas. Taču
tā ir lēnāka. DRAM lieto kā galveno operatīvo datora atmiĦu.
Fiziski operatīvā atmiĦa parasti sastāv no mikroshēmām, kas atrodas uz atmiĦas
moduĜiem. Tehnoloăiju maiĦas un attīstības dēĜ, mainījās arī kontaktu skaits un izvietojums.
Vēsturiski ir bijuši sastopami dažādu veidu atmiĦas moduĜi. Daži no tiem jau praktiski nekur
nav sastopami, piemēram, SIMM moduĜi. Mūsdienās vecajos datoros vel var atrast SDR
atmiĦas moduĜus, taču acīmredzot arī tie drīz tiks aizmirsti.
SDR atmiĦu mainīja DDR tehnoloăijas. Galvenā atšėirība - datu pārraide vairākas
reizes vienas takts laikā. DDR2 tehnoloăija Ĝauj paātrināt pašas atmiĦas frekvenci salīdzinoši
ar maăistrāli (FSB). DDR3 atmiĦa spēj darboties ar lielāku frekvenci, bet ar lielākiem
taimingiem (aizkavēšanas laiks griežoties pie atmiĦas reăistra), nekā DDR2 atmiĦa. DDR2
reitinga frekvences robeža - 800Mhz. DDR3 moduĜiem, tā var sasniegt robežu līdz 1600MHz
(teorētiski līdz 1866MHz). Attēlā var redzēt atšėirības starp dažādu tehnoloăiju atmiĦas
moduĜiem.
6.attēls. DDR, DDR2 un DDR3 atmiĦas moduĜi
Izvēloties RAM moduĜus savai sistēmai jābūt uzmanīgiem. Eksistē atmiĦas moduĜi ar
atbalstu FB (Full Buffered) tehnoloăiju. Šo tehnoloăiju atbalsta tikai speciālas sistēmplates
12