You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
KAS SIEVIETEI JĀZINA<br />
PAR SAVĀM KRŪTĪM<br />
UN TO IZMEKLĒŠANAS<br />
METODĒM<br />
1
MĪĻĀS, SIEVIETES!<br />
2<br />
Šis bukletiņš ir domāts tieši Jums – lai iedrošinātu pašām vairāk rūpēties<br />
par savām krūtīm, nebaidīties un nekautrēties no sevis izmeklēšanas un būt<br />
aktīvākām savas veselības saglabāšanā.<br />
KRŪŠU PAŠIZMEKLĒŠANA<br />
KĀPĒC TĀ IR NEPIECIEŠAMA?<br />
Galvenais iemesls, kāpēc sievietēm pašām jāveic regulāra krūšu<br />
iztaustīšana, ir pārmaiņu konstatēšana. Protams, ar tausti vien diagnozi<br />
noteikt nav iespējams. To, vai atrastās pārmaiņas liecina par kādu nopietnāku<br />
slimību, var noskaidrot tikai ārsts. Tāpēc, veicot krūšu pašizmeklēšanu un<br />
sataustot ko neparastu, noteikti jādodas pie ginekologa, ģimenes ārsta<br />
vai onkologa. Lūdzu nebaidieties no onkologa! Mūsu valstī krūts slimības,<br />
ieskaitot arī labdabīgās pārmaiņas, ir onkologa pārraudzībā. Jāņem vērā<br />
arī tas, ka sievietēm, kuras nosūtītas padziļinātai izmeklēšanai uz Latvijas<br />
Onkoloģijas centru, lielākoties, atrod kādu no labdabīgām krūts slimībām.<br />
Tāpēc, lai arī cik uztraucošs šķistu šāds nosūtījums, lūdzu neuztveriet to<br />
pārāk dramatiski. Atcerieties, ka jums ir tiesības atkārtoti konsultēties pie<br />
kāda cita speciālista, ja šīs vizītes rezultāti neapmierina.<br />
Ir vairāki iemesli, kuru dēļ jums noteikti vajadzētu apmeklēt ārstu:<br />
� divas galvas un četras rokas noteikti ir pārākas par vienu galvu un<br />
divām rokām, it īpaši tad, ja jūs izmeklē speciālists ar pieredzi krūts<br />
slimību diagnosticēšanā;
� dažādie graudiņi, bumbulīši, sabiezējumu josliņas vai audu<br />
stiegrojumi, lielākoties, neliecina par dzīvību apdraudošu slimību,<br />
taču jums pašai to novērtēt praktiski nav iespējams. Te nepieciešama<br />
prasmīga speciālista pieredze, zināšanas un bieži vien arī papildu<br />
izmeklējumi;<br />
� ārsta apmeklējums jums ļaus izvairīties no liekām bažām un adekvāti<br />
novērtēt notikušās pārmaiņas, turklāt pasargās no briesmām, ko var<br />
radīt “ielaista” slimība;<br />
� ja ārsts atrastās pārmaiņas būs atzinis par labdabīgām, arī jūs pati krūšu<br />
pašizmeklēšanu turpmāk veiksiet daudz mierīgāk un ar lielāku izpratni.<br />
PAŠIZMEKLĒŠANAS PRIEKŠROCĪBAS.<br />
Savu krūšu rūpīgai pašizmeklēšanai, proti, pašas veiktai apskatei un<br />
iztaustīšanai, ir vērā ņemamas priekšrocības:<br />
� jums par to nekas nav jāmaksā;<br />
� jūs to varat darīt savās mājās;<br />
� jums nekur nav jāiet vai jābrauc;<br />
� jums iepriekš nekur nav jāpierakstās vai jāstāv rindā;<br />
� jūs to varat darīt vienatnē un bez kautrēšanās.<br />
KAD TO DARĪT?<br />
Sievietēm, kurām joprojām ir menstruācijas, kuras saņem hormonu<br />
terapiju menopauzes sūdzību mazināšanai, kurām ir menstruācijām līdzīga<br />
asiņošana – nedēļu pēc menstruāciju sākšanās, t.i. apmēram no piektās<br />
līdz desmitajai dienai pēc pirmās asiņošanas dienas.<br />
3
4<br />
Sievietēm, kurām jau vismaz gadu ir menopauze vai izoperēta dzemde<br />
un olnīcas – jebkurā pašu izraudzītā noteiktā dienā, piemēram, savas<br />
dzimšanas dienas datumā vai mēneša pirmajā dienā.<br />
Sievietēm, kurām ir izoperēta dzemde, taču saglabātas abas olnīcas<br />
vai viena no tām un subjektīvi neizpaužas cikliskas hormonālās svārstības<br />
(krūšu piebriedums un sāpīgums) – jebkurā pašu izraudzītā noteiktā<br />
dienā.<br />
Sievietēm, kurām ir izoperēta dzemde, taču saglabātas abas olnīcas vai<br />
viena no tām, un subjektīvi izpaužas cikliskas hormonālās svārstības (krūšu<br />
piebriedums un sāpīgums) – nedēļas laikā pēc šo sajūtu izbeigšanās.<br />
Sievietēm, kurām menstruācijas notiek neregulāri – nedēļu pēc<br />
asiņošanas sākuma. Ja menstruācijas vairākus mēnešus izpaliek vai<br />
atkārtojas viena kalendārā mēneša laikā – nedēļu pēc asiņošanas sākuma<br />
vai jebkurā pašu izraudzītā noteiktā dienā, ja subjektīvi neizpaužas<br />
cikliskas hormonālās svārstības (krūšu piebriedums un sāpīgums).<br />
Sievietēm, kuras lieto hormonālās kontracepcijas tabletes – katra jaunā<br />
iepakojuma pirmās tabletes ieņemšanas dienā.<br />
Reizi mēnesī ieteicams iztaustīt arī grūtniecības un bērna zīdīšanas<br />
laikā. Tām topošajām māmiņām, kuras savus bērniņus ir ieplānojušas pēc<br />
30 gadu vecuma, stājoties grūtniecības uzskaitē, noteikti vajadzētu veikt arī<br />
krūšu ultrasonoskopisko izmeklēšanu.<br />
CIK BIEŽI TAS JĀDARA?<br />
Krūšu pašizmeklēšanu vēlams veikt reizi mēnesī, sākot no 20 gadu<br />
vecuma. Arvien izmantojiet izmeklēšanai piemērotāko laiku. Padariet<br />
regulāru pašizmeklēšanu par paradumu – tā ir vislētākā metode, kas palīdz<br />
savlaicīgi atklāt brīdi, kad būs pamats doties pie ārsta.
MAN TAS ŠĶIET NEPATĪKAMI!<br />
Krūšu pašizmeklēšana un iztaustīšana nekādā ziņā nav apkaunojoša vai<br />
pazemojoša nodarbe, par ko būtu jāsarkst. Tā ir tikpat pašsaprotama kā fakts,<br />
ka mazgājiet savas intīmās vietas vai pētat pūtītes uz sejas, lietojiet mutautiņu<br />
un tualetes papīru. Galu galā runa ir par jūsu ķermeni un veselību.<br />
ES TAČU TO NEPROTU!<br />
Nenonieciniet sevi un savas spējas. Arī ārstam ir jāstrādā daudz gadu,<br />
lai uzkrātu pieredzi. Ja savas krūtis regulāri izmeklēsiet, ar laiku pieradīsiet<br />
pie šīs procedūras, un tā neliksies apgrūtinoša. Gandarījumu un sirdsmieru<br />
sniegs arī apziņa, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi krūšu audu<br />
struktūrā nekas būtiski nav mainījies. Toties tad, ja kādas pārmaiņas būs<br />
notikušas, jūs tās pamanīsiet savlaicīgi (ar nosacījumu, ka krūtis patiešām<br />
izmeklējat ne retāk kā reizi mēnesī).<br />
SĀKSIM AR APSKATI!<br />
Nostājieties spoguļa priekšā un labā<br />
apgaismojumā kārtīgi apskatiet savas krūtis.<br />
Pārbaudiet:<br />
� vai viena krūts nav lielāka par otru (daudzām<br />
sievietēm krūtis mēdz būt atšķirīga lieluma,<br />
taču pie ārsta noteikti būtu jādodas tad, ja šī<br />
nevienādība parādījusies nesen);<br />
5
� vai viena no krūtīm nav deformēta, ar izvirzījumiem vai ievilkumiem,<br />
6<br />
nošķiebta vai citādi pēc formas atšķirīga no otras (dažkārt krūšu<br />
asimetriska deformācija sastopama sievietēm pēc agrāk veiktām krūts<br />
operācijām vai sastrutojumu uzgriešanas mastīta dēļ);<br />
� vai nav parādījies asimetriski pastiprināts vēnu zīmējums, jo īpaši, ja tas<br />
parādījies nesen (daudzām sievietēm zem krūšu ādas mēdz būt izteikts<br />
vēnu zīmējums, taču parasti tas ir simetrisks);<br />
� vai nav parādījušies kādi neparasti ādas bojājumi – apsārtumi, sabiezējumi,<br />
mezgliņi vai čūliņas;<br />
� vai abi krūtsgali ir vienādi, vai kāds no tiem nav mainījies – ievilkts, uztūcis,<br />
deformēts, mitrojošs, sačūlojis, ar plaisājumiem, apsārtis vai niezošs.<br />
Paceliet izstieptas rokas virs galvas.<br />
Apskatiet:<br />
� vai arī šādā pozīcijā krūtis nav deformētas<br />
un neparādās izvirzījumi vai ievilkumi;<br />
� vai padušu apvidū nav nekādu neparastu<br />
izvirzījumu;<br />
� vai krūtsgali ir simetriski, proti, vai tie<br />
atrodas vienādā augstumā un nav ievilkti<br />
vai kā citādi mainījušies.<br />
Visbeidzot, ielieciet rokas sānos, nedaudz noliecieties uz priekšu un<br />
šādā pozīcijā vēlreiz apskatiet abas krūtis. Regulāri veicot šo krūšu apskati,<br />
laika ziņā tā prasīs labi ja pārdesmit sekunžu!
TAGAD - TAUSTĪSIM!<br />
Lai veiktu krūšu iztaustīšanu, nav nepieciešama medicīniskā izglītība.<br />
Veiciet to regulāri, un jūsu prasme pilnveidosies! Ar laiku jūs iemanīsieties<br />
šo procedūru veikt ātri – apmēram divās minūtēs. Tomēr, arvien centieties<br />
iespējami precīzi izpildīt tālāk sniegtos norādījumus, jo nepareizi veikta<br />
krūšu iztaustīšana var radīt maldīgu iespaidu, ka viss ir pilnīgā kārtībā.<br />
Iztaustīšanu varat veikt stāvus vai sēdus – kā jums ērtāk. Lai uzlabotu<br />
pirkstu slīdamību, varat tos ieziest ar krēmu vai izmantot talku. Daudzām<br />
sievietēm ērtāka šķiet krūšu izmeklēšana vannojoties vai mazgājoties<br />
dušā. Silta, mikla un saziepēta āda uzlabo pirkstu slīdamību, arī pati āda un<br />
muskuļi ir mazāk saspringti, tā uzlabojot sataustāmību.<br />
Taustīšanu vislabāk ir veikt ar trim vidējiem pirkstiem. Spiedienam<br />
jābūt pietiekami stipram, taču ne pārspīlētam (apmēram tādam, ar<br />
kādu jūs braukātu sasistu vietu, piemēram, celi vai elkoni). Ja krūtis<br />
pārbaudīsiet vieglām un virspusējām, masējošām kustībām vai viegli<br />
glaudot, izmeklēšana noteikti nebūs pilnvērtīga. Uzspiedienam jābūt<br />
tik stipram, lai būtu sajūtama pretestība. Sievietēm ar mazākām krūtīm<br />
pirksti atdursies pret krūškurvja sienu, bet “kuplo” krūšu īpašniecēm pirksti<br />
jāiespiež pietiekami dziļi, tomēr tā, lai uzspiediens neradītu sāpes. Kad trīs<br />
pirksti pietiekami piespiesti krūtij, veiciet 2 – 3 apļveida kustības vienalga<br />
kurā virzienā, tad pirkstus atlaidiet un pārvietojiet uz nākamo vietu. Katru<br />
nākamo vietu izraugieties tā, lai patiešām tiktu aptverti visi krūts apvidi.<br />
Neaizmirstiet iztaustīt arī apvidu zem paša krūtsgala!<br />
Parasti labo krūti iesaka izmeklēt ar kreiso<br />
roku, bet kreiso krūti – ar labo roku, turot<br />
izmeklējamās puses roku paceltu virs galvas vai<br />
aiz pakauša. Taču daudzas <strong>sievietes</strong> par ērtāku<br />
7
8<br />
atzīst izmeklēšanu ar abām rokām vienlaikus.<br />
Arī šai izvēlei nav izšķirīgas nozīmes, ja vien<br />
tiek iztaustīti visi krūts apvidi.<br />
Nav būtiski, vai Jūs krūšu iztaustīšanu<br />
veicat pulksteņrādītāja virzienā vai pretēji tam,<br />
stateniski vai līmeniskiem zigzagiem – svarīgi,<br />
lai jūs iztaustītu visas krūts daļas, krūtsgalu un<br />
paduses apvidu ieskaitot.<br />
Pabeidzot izmeklēšanu, viegli paspiediet<br />
krūtsgalu un pārliecinieties, ka nav nekādu<br />
izdalījumu. Nekādā ziņā nedariet to stipri vai<br />
slaucošām kustībām! Tas nav nepieciešams.<br />
Krūtis noteikti vajadzētu iztaustīt arī guļus stāvoklī. Varat to darīt savā<br />
gultā pirms iemigšanas vai pēc pamošanās.<br />
Tos apvidus, kas piegulst krūškurvja sienai, sievietēm ar lielākām krūtīm<br />
ērtāk iztaustīt, saliecot ķermeņa augšdaļu uz priekšu 90 grādu leņķī. Tad<br />
roku varat ērti ieslidināt starp krūti un krūškurvja sienu. Lielu krūti būs ērtāk<br />
iztaustīt arī tad, ja ar vienu roku nedaudz pieturēsiet vai atbalstīsiet.<br />
Apvidu, kur beidzas krūts un sākas vēdera priekšējā siena, sauc par<br />
pārejas kroku. Neaizmirstiet iztaustīt arī to!<br />
Padusi visērtāk izmeklēt, ja iztaustāmās puses roku iespiedīsiet sānos<br />
vai ļausiet tai brīvi nokarāties. Otras rokas trīs pirkstus ieslidiniet padusē un,<br />
spiežot pret krūškurvja sienu, virziet uz leju.<br />
Jāatceras, ka krūts ļaundabīgiem audzējiem ir tendence biežāk attīstīties<br />
tajos krūts apvidos, kur ir lielāka dziedzeraudu koncentrācija un pienvadu<br />
tīklojums (augšējā ārējā kvadrantā un aiz krūtsgala) – tādēļ šīs vietas<br />
jāiztausta sevišķi rūpīgi.
Iespējams, pirmoreiz lasot šo brošūru, krūšu iztaustīšana jums liksies<br />
sarežģīta. Gluži tāpat mēdz gadīties ar jaunu ēdiena recepti: sākumā jūs<br />
cenšaties precīzi ievērot visus norādījumus un pētāt aprakstu, taču gatavojot<br />
to pašu maltīti atkārtoti, jau rīkojaties vairāk vai mazāk automātiski. Tā būs<br />
arī ar krūšu iztaustīšanu – ar laiku jums šī procedūra vairs neliksies sarežģīta.<br />
Turklāt atcerieties, ka jums ir tiesības lūgt ārstu izmeklēt jūsu krūtis un<br />
ierādīt, kā to pareizi darīt pašai. Nekautrējieties! Tas taču ir jūsu interesēs.<br />
KO IESPĒJAMS SATAUSTĪT?<br />
Krūtis sastāv no dažādiem audiem – taukaudiem, dažāda izmēra daivās<br />
apkopotiem dziedzeraudiem, saistaudiem un pienvadiem. Tiem visiem ir<br />
atšķirīga sataustāmā struktūra, kas veido diezgan raibu kopainu. Turklāt<br />
šī struktūra mainās līdz ar gadiem. Jaunām meitenēm krūtis ir tvirtas,<br />
iztaustot – viendabīgi cietas, jo tajās dominē dziedzeraudi. Vecākām<br />
sievietēm krūtis biežāk ir viendabīgi mīkstas, jo ir vairāk taukaudu, tomēr<br />
dažkārt tās var būt arī vienmērīgi cietas. Vecumā no 30 līdz 50 gadiem krūšu<br />
struktūra mēdz būt ļoti dažāda. Tad iespējams sataustīt gan graudiņus<br />
(iedomājieties ar biezu, mīkstu audumu apklātu brokoļa virsmu), gan<br />
bumbuļainus negludumus (ziedkāposta virsma), gan graudainas josliņas<br />
vai stiegrainus sabiezējumus.<br />
Tā kā dažādās menstruālā cikla fāzēs krūts audu struktūra mainās, krūšu<br />
izmeklēšanu svarīgi veikt piemērotā brīdī, kad tās � zioloģiski ir vismīkstākās<br />
un viendabīgākās, proti, apmēram nedēļu pēc menstruāciju sākuma. Ja<br />
kādā no pašizmeklēšanas reizēm krūtis taustīsiet pirms menstruācijām, bet<br />
nākamajā reizē pēc tām, tad var gadīties, ka atrade krietni atšķirsies. Tāpēc<br />
arvien pārbaudiet krūtis pareizajā laikā.<br />
Ja pēc pareizā laikā veiktas krūšu iztaustīšanas izjūtat satraukumu<br />
par to, ko esat sataustījusi, tad visprātīgāk būtu apmeklēt ārstu (nedēļu<br />
9
pēc menstruāciju sākuma), lai viņš dotu savu slēdzienu. Tas noteikti būs<br />
pareizāk, nekā ļauties neziņai. Sievietēm ar bumbuļainu, neviendabīgu krūts<br />
audu struktūru, kurām ārsts konstatējis labdabīgas pārmaiņas (visbiežāk<br />
– � brocistisko mastopātiju), regulāri jāturpina krūšu iztaustīšana, īpaši<br />
pievēršot uzmanību tam, vai kāds no jau agrāk atklātajiem un zināmajiem<br />
sabiezējumiem nemaina formu, izmēru vai konsistenci.<br />
Jāatceras, ka dažādos krūts apvidos audu struktūra nav vienāda.<br />
Vairumam sieviešu vislielākā dziedzeraudu masa un līdz ar to arī visblīvākie<br />
audu sakopojumi meklējami augšējā ārējā kvadrantā. Savukārt, apvidū aiz<br />
krūtsgala, galvenokārt, atrodas lielie pienvadi, tāpēc šeit iegūstamā atrade<br />
krietni atšķirsies no citiem apvidiem – iztaustot pirksti te it kā iegrims<br />
tukšumā. Krūts audiem līdzīgu struktūru nereti var sataustīt arī virzienā uz<br />
padusi, tātad apvidū, kas šķietami atrodas ārpus krūts parastajām kontūrām.<br />
Šādos gadījumos runājam par tā saucamo krūts astes daļu, kas ir normāla<br />
anatomiska parādība.<br />
Veidojumu atrašanas iespējamība lielā mērā ir atkarīga no krūšu<br />
izmēriem un to blīvuma. Jo lielākas un tvirtākas krūtis, jo grūtāk var būt<br />
uztaustīt mazus bumbulīšus vai lokalizētus sabiezējumus. Piemēram,<br />
minēšu datus par dažādu izmeklēšanas metožu efektivitāti vidēja izmēra<br />
krūtīm: ar ikgadēju regulāru skrīninga mammogrā� ju var atrast apmēram<br />
1 cm lielus veidojumus; ar pirmreizēju nejaušu mammogrā� ju var atrast<br />
apmēram 1,5 cm lielus veidojumus; regulāri veicot krūšu pašizmeklēšanu,<br />
var atrast līdz 2 cm lielus veidojumus (tātad iespējams atklāt arī ļaundabīgu<br />
audzēju jau 1. stadijā, kad tas ir gandrīz pilnīgi izārstējams); nejauši veiktā<br />
izmeklēšanā turpretim parasti atrod jau apmēram 3,5 cm lielus un vēl<br />
lielākus veidojumus. Tieši tāpēc sievietēm ir ļoti svarīgi pilnā mērā izprast un<br />
apzināties pašizmeklēšanas lielo nozīmi krūts slimību savlaicīgā atklāšanā.<br />
10
KAD NOTEIKTI VAJADZĒTU<br />
AIZIET PIE ĀRSTA?<br />
Lai arī ko jūs atrastu, iztaustot savas krūtis, nekādā ziņā neļaujiet bailēm<br />
pārmākt veselo saprātu, jo galīgo diagnozi var noteikt tikai ārsts, veicot<br />
papildu izmeklējumus. Tāpēc svarīgi nenodarboties ar pašdiagnosticēšanu<br />
un uzticēties speciālistam. Par laimi, gandrīz 80% gadījumu pašu sieviešu<br />
atklātās pārmaiņas saistāmas ar kādu labdabīgu procesu.<br />
Kādos gadījumos Jums noteikti vajadzētu doties pie ārsta?<br />
Noteikti dodieties pie ārsta, ja:<br />
� parādījies agrāk nebijis veidojums vai sacietējums krūtī vai padusē;<br />
� parādījies veidojums vai sabiezējums, kas nemazinās vai neizzūd<br />
nākamā cikla laikā (respektīvi, jūs to atkārtoti sataustāt arī nedēļu pēc<br />
nākamajām menstruācijām);<br />
� parādījušās vienas krūts formas vai izmēru pārmaiņas salīdzinot ar<br />
otru krūti;<br />
� izveidojies visas krūts difūzs pietūkums un/vai sacietējums;<br />
� izveidojies jauns krūts audu ievilkums vai izvirzījums;<br />
� parādījušās jaunas krūts ādas vai krūtsgala pārmaiņas;<br />
� parādījies krūtsgala apsārtums, pietūkums un/vai zvīņošanās;<br />
� parādījušies spontāni izdalījumi no krūtsgala (par tiem parasti liecina<br />
traipi uz veļas);<br />
� parādījies krūtsgala piebriedums, ievilkums vai sāpīgums;<br />
� konstatējot jelkādas pārmaiņas, kas jums šķiet neparastas un agrāk<br />
nepieredzētas.<br />
Kad aiziesiet pie ārsta, pastāstiet, ko esat sataustījusi un izklāstiet visas<br />
citas sūdzības, ja tādas ir. Pirms vizītes savus novērojumus ieteicams uzrakstīt<br />
uz papīra lapas un jau iepriekš sagatavot atbildes uz šādiem jautājumiem:<br />
� cik senas ir jūsu novērotās pārmaiņas krūtīs (nedēļas, mēneši, gadi);<br />
11
12<br />
� vai tās ir saistītas ar menstruālo ciklu (piemēram, sāpīgums un<br />
piebriedums jums ir pēc menstruācijām, bet pēc tam izzūd vai<br />
ievērojami mazinās);<br />
� vai minētās pārmaiņas un sūdzības skar tikai vienu vai abas krūtis;<br />
� vai lietojat kādus medikamentus (hormonālos kontracepcijas<br />
līdzekļus, hormonu aizstājterapiju, antidepresantus u.tml.);<br />
� vai jums ir kāda ginekoloģiska slimība vai endokrīno funkciju<br />
traucējumi;<br />
� vai neesat stāvoklī un kad beidzāt zīdīt bērnu (ja tas noticis pēdējo 2<br />
gadu laikā);<br />
� vai līdzīgas sūdzības un atrade jums bijusi jau agrāk;<br />
� vai jums agrāk ir veikta krūšu operācija un kāds bijis tās morfoloģiskais<br />
(respektīvi, mikroskopiskā izmeklējuma) slēdziens;<br />
� vai jūsu tuvas asinsradinieces (mātes, māsas, meitas) nav slimojušas<br />
ar krūts vēzi.<br />
Protams, ir virkne pazīmju, kas netieši norāda uz sataustītā veidojuma<br />
varbūtējo ļaundabīgo raksturu. Jums jābūt īpaši uzmanīgām un bez liekas<br />
kavēšanās jādodas pie ārsta, kā arī jāveic visi nozīmētie papildu izmeklējumi,<br />
ja:<br />
� veidojums ir ciets;<br />
� veidojums ir it kā izplūdis apkārtējos audos un tam nav skaidru<br />
robežu;<br />
� veidojums iztaustot ir nekustīgs un šķiet piesaistīts apkārtējiem<br />
audiem;<br />
� veidojums ir tikai viens un citur (arī otrā krūtī) jūs neko līdzīgu<br />
nesataustāt;<br />
� virs veidojuma ir ādas ievilkums;<br />
� ir asiņaini izdalījumi no krūtsgala.
MAMMOGRĀFIJA<br />
Mammogrā� ja ir krūts audu rentgenoloģiska izmeklēšana ar zemas<br />
intensitātes rentgenstarojumu, attēlu iegūstot uz īpaši kontrastainas � lmas<br />
ar augstu izšķiršanas spēju.<br />
Ja esat vecumā no 50 - 69 gadiem, tad reizi divos gados<br />
saņemsiet uzaicinājumu piedalīties valsts organizētā un<br />
apmaksātā krūts vēža pro� laktiskās pārbaudes programmā.<br />
Programmas ietvaros jums ir iespēja izmeklēt krūts dziedzeri, veicot pro-<br />
� laktisko mammogrā� ju iestādēs, kuras ir līgumattiecībās ar Veselības<br />
obligātās apdrošināšanas valsts aģentūru.<br />
KĀ TĀ NOTIEK?<br />
Mammogrā� jas laikā katra krūts tiek izmeklēta atsevišķi, turklāt divās<br />
atšķirīgās pozīcijās. Ārsts vai māsa jūsu krūti novieto uz īpaša palikņa. Tad no<br />
augšas krūts tiek piespiesta ar speciālu plāksni. Pēc tam to pašu veic ar otras<br />
puses krūti. Tad seko sānisko uzņēmumu izdarīšana, vispirms vienu un tad<br />
otru krūti saspiežot plakaniski starp divām vertikālām plāksnēm. Vairumam<br />
Latvijā esošo aparātu spiediena stiprumu regulē māsa, un gadās, ka diezgan<br />
pamatīgo saspiešanu sieviete vēl ilgi atceras kā ļoti nepatīkamu un sāpīgu<br />
procedūru. Jaunākās paaudzes mammogrā� em, kāds ir, piemēram, Latvijas<br />
Onkoloģijas centrā, spiediena stiprumu automātiski regulē pats aparāts, un<br />
tad šī procedūra ir pilnīgi nesāpīga pat sievietēm ar ļoti lielām krūtīm.<br />
Lai izmeklējumu veiktu pareizi un iegūtais attēls būtu korekti<br />
interpretējams, krūts audus nepieciešams maksimāli izplest pēc iespējas<br />
plānākā slānī. Daļēji to panāk, saspiežot krūtis ar aparāta plāksnēm, taču<br />
13
te ļoti liela nozīme arī māsas darbam. Tieši no māsas profesionalitātes ir<br />
atkarīgs tas, vai pilnīgi visi krūts audi līdz pat krūškurvja priekšējai sienai,<br />
ieskaitot paduses apvidu un t.s. krūts astes daļu, cieši piegulst plāksnei,<br />
turklāt nepieciešamības gadījumā krūts audi ar rokām jāpastiepj vajadzīgā<br />
virzienā. Ja māsa šo uzdevumu veic pavirši vai nemākulīgi, attēls var būt<br />
nekvalitatīvs. Lielu krūšu izmeklēšanai nepieciešama lielizmēra � lma, jo<br />
tad, ja uzņēmums tiks izdarīts uz standarta � lmas, var gadīties, ka visi krūts<br />
audi tur nemaz nebūs redzami.<br />
Dažkārt var tikt nozīmēta arī papildu mammogrā� ja kādās īpašās<br />
projekcijās. Parasti to dara, lai pārliecinātos par pārskata mammogrammās<br />
redzamo aizdomīgo apvidu strukturālām niansēm.<br />
Procedūra, lielākoties, nav ilgāka par 10 – 15 minūtēm.<br />
14<br />
CIK BIEŽI TĀ IR JĀVEIC?<br />
Pirmo, tā dēvēto izejas jeb pamata mammogrā� ju vēlams veikt vecumā<br />
no 35 līdz 40 gadiem. Šo pirmo uzņēmumu saglabāšana ir ļoti svarīga,<br />
tāpēc glabājiet uzņēmumus mājās vai iegaumējiet, kuras iestādes arhīvā<br />
tie meklējami. Vēlāk, veicot atkārtotus izmeklējumus, tie tiks salīdzināti ar<br />
iepriekšējiem, jo tikai tā iespējams savlaicīgi pamanīt radušās pārmaiņas.<br />
Mammogrā� jas attēli ir visnotaļ individuāli, un tos pat varētu salīdzināt<br />
ar pirkstu nospiedumiem. Tāpēc pat vairākus gadus veci, agrāk veiktie<br />
uzņēmumi var būtiski palīdzēt, vērtējot no jauna izdarītos.<br />
No 40 līdz 50 gadu vecumam mammogrā� ju vēlams veikt ik<br />
pārgadus, bet pēc 50 gadu vecuma – reizi gadā vai ik pārgadus. Ja tuvas<br />
asinsradinieces slimojušas ar krūts vēzi līdz 50 gadu vecumam, tad,<br />
iespējams, mammogrā� ju jums ieteiks veikt katru gadu jau agrāk, taču par<br />
to jālemj ārstam.
KO VAR IERAUDZĪT<br />
MAMMOGRĀFIJAS ATTĒLOS?<br />
Mammogrā� ja, galvenokārt, nepieciešama, lai:<br />
� atklātu patoloģiskas pārmaiņas sievietēm ar sūdzībām un/vai<br />
sataustāmu atradi (tad to sauc par diagnostisko mammogrā� ju);<br />
� atklātu patoloģiskas pārmaiņas sievietēm bez jelkādām sūdzībām vai<br />
sataustāmas atrades (tad to sauc par skrīninga jeb sijājošās atlases<br />
mammogrā� ju);<br />
� novērtētu krūts audu blīvumu;<br />
� novērtētu krūts audu pārmaiņas dinamikā.<br />
Viena no pazīmēm, ko radiologs meklē mammogrā� jas attēlos, ir<br />
mikrokalcināti. Tie ir sīki kalcija sakopojumi, kuru lielums nepārsniedz<br />
0,5 mm. Vairāku šādu mikrokalcinātu koncentrācija vienuviet jāvērtē<br />
ļoti piesardzīgi, jo tie var liecināt par sākotnēju audzēju. Lai spriestu par<br />
mikrokalcinātu patieso bīstamību un iespējamo ļaundabīgā audzēja<br />
klātbūtni, radiologam nepieciešama atbilstoša kvali� kācija un pieredze.<br />
Šādos gadījumos ļoti bieži iesaka veikt aizdomīgā apvidus biopsiju.<br />
Makrokalcināti ir lielāka izmēra kalcija sakopojumi, kas parasti saistīti<br />
ar kādu labdabīgu krūts slimību, biežāk – ar � brozi cistiskām krūts audu<br />
pārmaiņām. Pēc 50 gadu vecuma atsevišķus makrokalcinātus atrod gandrīz<br />
pusei sieviešu. Pieredzējis radiologs tos nekļūdīgi atpazīs.<br />
Veidojumi mammogrā� jas attēlos redzami kā blīvāku audu sakopojumi<br />
ar vai bez mikrokalcinātiem. Arī tādi pilnīgi labdabīgi veidojumi kā cistas<br />
mammogrā� jas attēlos izskatās pēc labi norobežotiem veidojumiem.<br />
Tāpēc var gadīties, ka pēc mammogrā� jas jums ieteiks papildus veikt arī<br />
ultrasonogrā� ju, lai pārliecinātos, vai redzamais rentgenoloģiski blīvāko<br />
audu sakopojums ir cista (ar šķidrumu pildīts dobums) vai kāds no blīviem<br />
audiem sastāvošs veidojums (� broadenoma vai varbūt pat audzējs).<br />
Pieredzējušam radiologam labdabīgu veidojumu no ļaundabīga ļauj<br />
15
atšķirt vesela virkne pazīmju. Tomēr gadās, ka šī pārliecība nav pilnīga, un<br />
jūs lūdz pēc zināma laika (parasti pēc 3 vai 6 mēnešiem) šo izmeklējumu<br />
atkārtot. Labdabīgos veidojumus bieži vien iespējams kontrolēt, regulāri<br />
veicot mammogrā� skos izmeklējumus un salīdzinot jaunos attēlus ar<br />
iepriekšējiem. Tāpēc, lūdzu rūpīgi glabājiet visus savus uzņēmumus! Vecos<br />
uzņēmumus ļoti svarīgi saglabāt arī tādēļ, lai pārbaudītu vai atrastais<br />
veidojums ir pilnīgi jauns vai jau agrāk apzinātais vecais, un kā tas ir<br />
mainījies.<br />
Mammogrā� ja ļauj novērtēt arī kopējo krūts audu rentgenoloģisko<br />
blīvumu. Ļaundabīgā audzēja audi parasti nesatur taukaudus un<br />
ir rentgenoloģiski blīvi (attēlos – balti). Taču, ja krūtīs daudz citu<br />
rentgenoloģiski blīvu audu (proti, saistaudu vai dziedzeraudu), tad uz šāda<br />
fona pamanīt mazu audzēju ir gandrīz neiespējami. Tāpēc mammogrā� ja<br />
kā standarta izmeklēšanas metode netiek ieteikta jaunām sievietēm līdz 35<br />
gadu vecumam, kurām ir dziedzeraudiem bagātas un rentgenoloģiski blīvas<br />
krūtis. Sievietēm ar mammogrā� ski konstatētiem blīviem krūts audiem<br />
jebkurā vecumā kā papildu izmeklēšanas metodi iesaka ultrasonogrā� ju.<br />
Lūdzu veiciet šo diagnostisko procedūru, ja jums tā nozīmēta!<br />
Tikai mammogrā� jas laikā, ja tā veikta pareizi, iespējams iegūt abu<br />
krūšu pilnīgu pārskata attēlu. Tādējādi radiologs var novērtēt visus<br />
redzamos krūts audus, kas ietverti attēlā. Tas ir ļoti svarīgi, jo var gadīties, ka<br />
mammogrā� jā redzamā patoloģija nav ne taustāma, ne kā citādi atrodama.<br />
Šis izmeklējums, turklāt, ir gandrīz vai obligāts sievietēm, kurām krūšu<br />
pilnīguma dēļ iztaustīšanas iespējas var būt visai ierobežotas.<br />
16
VAI MAMMOGRĀFIJU VAR<br />
AIZSTĀT AR KRŪŠU IZTAUSTĪŠANU<br />
VAI ULTRASONOGRĀFIJU?<br />
Nē. Audzēja savlaicīga atklāšanas efektīvākā metode ir mammogrā� ja<br />
kombinācijā ar pieredzējuša speciālista regulāri veiktu krūšu iztaustīšanu.<br />
Savukārt, jūsu veiktā krūšu iztaustīšana jau priekšlaikus ļaus noteikt<br />
brīdi, kad ārsta apmeklējums varētu būt nepieciešams. Mammogrā� ja<br />
papildina, taču nespēj aizstāt krūšu iztaustīšanas procedūru. Gadās, ka<br />
jums pašai vai ārstam izdodas sataustīt veidojumu, kas mammogrā� jā<br />
nemaz nav redzams. Tā tas ir tāpēc, ka šā veidojuma rentgenoloģiskā<br />
struktūra ir pārāk līdzīga apkārtējiem audiem. Taču tas nebūt nenozīmē,<br />
ka sataustāmais, bet mammogrā� ski neredzamais veidojums neeksistē, un<br />
paļauties uz šķietami „labo” mammogrā� sko atradi būtu liela kļūda. Parasti<br />
šādās reizēs jums nozīmēs kādus papildu izmeklējumus vai atkārtotu vizīti<br />
pēc neilga laika. Ja sataustāt kādu veidojumu vai ir citas sūdzības, nekad<br />
nepaļaujieties uz it kā normāliem mammogrā� jas rezultātiem. Ja jūsu ārsts<br />
par to neko sīkāk nepaskaidro, dodieties pie cita speciālista!<br />
KAS IR ULTRASONOGRĀFIJA?<br />
Ultrasonogrā� ja ir krūts audu izmeklēšana ar ultraskaņas palīdzību.<br />
Tās laikā ārsts vispirms ieziedīs jūsu krūtis ar īpašu želeju un tad veiks<br />
izmeklēšanu ar speciāla detektora palīdzību.<br />
Atšķirībā no mammogrā� jas, ar ultraskaņas palīdzību iespējama tikai<br />
fragmentāra izmeklēšana un, lai arī cik rūpīgi ārsts to veiktu, pilnīgu,<br />
visaptverošu attēlu iegūt nevar.<br />
17
18<br />
Ultraskaņas izmeklēšana ir piemērota un to īpaši iesaka:<br />
1) meitenēm un jaunām sievietēm;<br />
2) grūtniecēm un sievietēm bērna zīdīšanas laikā;<br />
3) sievietēm ar rentgenoloģiski blīvām krūtīm (to konstatē veicot<br />
mammogrā� ju);<br />
4) gadījumos, kad jāpārbauda vai taustāmais veidojums, vai<br />
mammogrā� jā atrastais gaišais plankums nav cista (ar šķidrumu<br />
pildīts dobums);<br />
5) sievietēm ar krūts implantiem;<br />
6) labdabīgo krūts pārmaiņu regulārai novērošanai;<br />
7) iekaisuma pazīmju konstatēšanai;<br />
8) redzes kontrolē veicamai punkcijai.<br />
CIK BIEŽI JĀVEIC ULTRASONOGRĀFIJA?<br />
Ja jūs esat jauna, jums nav īpašu sūdzību vai sataustāmu pārmaiņu krūts<br />
audos, tad pietiks, ja šo izmeklējumu veiksiet reizi gadā.<br />
Ja jums atrasta kāda labdabīga slimība ar sataustāmām pārmaiņām<br />
krūtīs, tad izmeklējums veicams reizi pusgadā vai gadā.<br />
Ja pārmaiņas krūtīs ārstam radīs pamatotas aizdomas par to raksturu,<br />
tad var gadīties, ka šo izmeklējumu jums lūgs atkārtot pēc nākamajām<br />
menstruācijām vai 3 mēnešiem.<br />
Atcerieties, ka sīkas cistiņas dažu milimetru lielumā, pat ja to ir daudz,<br />
nav iemesls biežiem ultrasonogrā� skiem izmeklējumiem. Pilnīgi pietiks, ja<br />
tos veiksiet reizi vai divas reizes gadā.
KAS IR PUNKCIJA?<br />
Punkcija ir šūnu materiāla ieguve no veidojuma vai aizdomīgā audu<br />
apvidus. To veic ambulatori, bez narkozes un parasti arī bez lokālās<br />
anestēzijas, ar 10 vai 20 ml šļirci. Nekāda īpaša sagatavošanās šai procedūrai<br />
nav nepieciešama. Vislabāk to veikt ultrasonogrā� jas kontrolē, jo tikai<br />
tā gan jums, gan ārstam var būt pārliecība, ka adata tiek ievadīta tieši<br />
pārbaudāmajā vietā, nevis kaut kur blakus. Sāpīgs ir tikai dūriens cauri ādai<br />
(tāds pats, kā veicot injekciju). Adatas virzīšana uz pārbaudāmo apvidu<br />
var būt nepatīkama, taču ne sāpīga. Pati punkcija jeb atsūkšana parasti<br />
nekādas īpašas sajūtas nerada. Pēc adatas izvilkšanas punkcijas vieta<br />
mazliet jāpiespiež, lai tur neveidotos asins izplūdums. Pat ja tāds izveidojas,<br />
neuztraucieties – tas jūs neapdraud un ar laiku pats uzsūksies.<br />
Punkcijas laikā iegūtās šūnas pārbauda ar mikroskopu, lai pārliecinātos<br />
par veidojuma raksturu.<br />
Dažkārt, nepieciešams veikt punkcijas biopsiju. Tā ir tāda pati procedūra<br />
kā punkcija, tikai to veic ar nedaudz resnāku adatu. Šo procedūru labāk<br />
veikt lokālā anestēzijā, jo, lai ievadītu biopsijas adatu, nepieciešams sīks<br />
iegriezums ādā. Punkcijas biopsijas laikā iegūst mazu audu gabaliņu, kura<br />
mikroskopiskā izmeklēšana dod vēl pilnīgāku priekšstatu par pārbaudāmo<br />
veidojumu. Pēc adatas izvilkšanas grieziena malas netiek šūtas, tās<br />
sastiprina ar pārsēju.<br />
19
Kad būsiet iepazinušās ar šo brošūru, piedāvājiet to arī savām mātēm,<br />
māsām, meitām, draudzenēm, paziņām, kaimiņienēm. Un pats galvenais<br />
– nekautrējieties lūgt padomu un palīdzību speciālistam!<br />
MĪ Ļ Ā S S I E V I E T E S!<br />
Ceram, ka, izlasot šo brošūru, jūs sapratīsiet, cik svarīgi rūpēties<br />
par savām krūtīm, nebaidīties un nekautrēties no izmeklēšanas un<br />
konsultēšanās pie ārsta.<br />
Sastādīja DACE BALTIŅA<br />
Dr. Habil.med., onkoloģe<br />
20
Change language