Datorzinību prasmes - Kultūras informācijas sistēmas
Share Embed Flag
Download ePaper

Datorzinību prasmes - Kultūras informācijas sistēmas

Datorzinību prasmes - Kultūras informācijas sistēmas Datorzinību prasmes - Kultūras informācijas sistēmas

kis.gov.lv
12.12.2012 Views

DATORZINĪBU Datorzinību pamatprasmes 1 PAMATPRASMES

DATORZINĪBU<br />

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 1<br />

PAMATPRASMES

Satura rādītājs<br />

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 2<br />

Pirmie soļi darbā ar datoru ................................................................................................................. 5<br />

Dator<strong>sistēmas</strong> sastāvdaļu apskats .............................................................................................................5<br />

Datora ieslēgšana ......................................................................................................................................6<br />

Operētāj<strong>sistēmas</strong> nozīme ..........................................................................................................................7<br />

Pieteikšanās sistēmā ..................................................................................................................................7<br />

Darbvirsma un tās elementi ......................................................................................................................8<br />

Peles lietošana, kreisās pogas klikšķis .......................................................................................................9<br />

Izvēlnes un navigācija starp tām ................................................................................................................9<br />

Logu aizvēršana ...................................................................................................................................... 10<br />

Tehnika „Vilkt un nomest”...................................................................................................................... 10<br />

Darba beigšana. Datora izslēgšana ......................................................................................................... 11<br />

Tastatūras taustiņu izskaidrojums un pielietojums ................................................................................ 12<br />

Darbs ar lietotņu logiem ................................................................................................................... 14<br />

Programmas palaišana ........................................................................................................................... 14<br />

Logi ......................................................................................................................................................... 14<br />

Internets .......................................................................................................................................... 18<br />

Pārlūkprogramma ................................................................................................................................... 18<br />

Kā atvērt portālu? ................................................................................................................................... 19<br />

Elektroniskais pasts .......................................................................................................................... 28<br />

E-pasta kastītes izveide ........................................................................................................................... 29<br />

Ielogošanās e-pastā ................................................................................................................................ 29<br />

Jauna e-pasta ziņojuma izveide .............................................................................................................. 33<br />

E-pasta saņemšana ................................................................................................................................. 34<br />

Atbildēšana uz ziņojumu ........................................................................................................................ 34<br />

Pielikumu pievienošana .......................................................................................................................... 34<br />

Pielikumu atvēršana un saglabāšana ...................................................................................................... 35<br />

Kā darboties ar interneta meklēšanas rīkiem .................................................................................... 37<br />

Kā meklēt informāciju? ........................................................................................................................... 37<br />

Kā izmantot atslēgas vārdus? ................................................................................................................. 37<br />

Meklēšana katalogā ................................................................................................................................ 38<br />

Kā strādāt ar meklētājprogrammu? ....................................................................................................... 39<br />

Darbs ar Google ...................................................................................................................................... 39<br />

Darbs ar MSN .......................................................................................................................................... 40

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 3<br />

Piemērs: meklēšanas rezultātu sašaurināšana........................................................................................ 41<br />

Google pielāgošana ................................................................................................................................. 42<br />

Meklēšana izmantojot Google ................................................................................................................ 43<br />

Darba sākšana, izmantojot Microsoft Word ....................................................................................... 48<br />

Microsoft Word 2007 vide ...................................................................................................................... 48<br />

Darba uzsākšana ar Microsoft Word ....................................................................................................... 51<br />

Darbs ar tekstu ................................................................................................................................. 52<br />

Teksta ievadīšana .................................................................................................................................... 52<br />

Nodarbības pielikums .............................................................................................................................. 60<br />

Darbs ar tekstu ........................................................................................................................................ 61<br />

Teksta kopēšana, izgriešana un ievietošana ........................................................................................... 62<br />

Nodarbības pielikums .............................................................................................................................. 76<br />

Rindkopu noformēšana ........................................................................................................................... 77<br />

Tabulācijas izmantojums ......................................................................................................................... 86<br />

Tabulu un attēlu iekļaušana dokumentā ............................................................................................ 90<br />

Tabulu veidošana .................................................................................................................................... 90<br />

Attēlu ievietošana tekstā ........................................................................................................................ 98<br />

Dokumenta lapu numurēšana ......................................................................................................... 105<br />

Dokumenta novērtēšana kopumā ......................................................................................................... 108<br />

Dokumenta drukāšana .......................................................................................................................... 108<br />

Prezentāciju pamati ar MS PowerPoint 2007 ................................................................................... 110<br />

Programmas Microsoft PowerPoint startēšana .................................................................................... 110<br />

Darbs ar prezentāciju ............................................................................................................................ 112<br />

Slaidu dizains ......................................................................................................................................... 116<br />

Priekšskatījums datorā .......................................................................................................................... 120<br />

Prezentācijas drukāšana ........................................................................................................................ 121<br />

Kājenes teksta pievienošana izdales materiāliem un piezīmēm ........................................................... 124<br />

Iepazīšanās ar Microsoft Excel vidi .................................................................................................. 127<br />

Tabulas elementu apskats ..................................................................................................................... 129<br />

Darbgrāmatas organizēšana .................................................................................................................. 134<br />

Darba grāmatas saglabāšana un darba beigšana .................................................................................. 135<br />

Tabulas šūnu noformēšana ................................................................................................................... 139<br />

Skaitļu formāti ....................................................................................................................................... 146<br />

Datumu un laika ievadīšana un formatēšana ........................................................................................ 148<br />

Darbs ar tabulas apgabaliem ................................................................................................................. 151

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 4<br />

Aprēķini tabulās .................................................................................................................................... 159<br />

Nodarbības pielikums ........................................................................................................................... 167<br />

Datu analīze .......................................................................................................................................... 167<br />

Izdrukas sagatavošana .......................................................................................................................... 170<br />

Izdrukas sagatavošana .......................................................................................................................... 174

Pirmie soļi darbā ar datoru<br />

Dator<strong>sistēmas</strong> sastāvdaļu apskats<br />

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 5<br />

Datori arvien vairāk tiek izmantoti mūsu ikdienas dzīvē. Tos izmanto gan vienkāršai<br />

dokumentu rakstīšanai, gan sarežģītām uzskaites sistēmām. Bieži vien kādu darbu veikšanai<br />

padziļinātas datoru zināšanas un <strong>prasmes</strong> nav nepieciešamas. Iestādēs, speciālās<br />

sabiedriskās vietās, piemēram, bibliotēkās un interneta punktos datori jau ir sagatavoti<br />

darbam. Par to parasti atbild tehniskais speciālists, kas novērsīs arī kļūmes sistēmās savukārt<br />

konsultanti palīdzēs izpildīt kādu konkrētu darbību vai uzdevumu. Lai strādātu ar datoru, ir<br />

vajadzīgas speciālas ievades un izvades iekārtas.<br />

Lai gan pēc sava uzdevuma dažādu izgatavotāju datorsistēmu sastāvdaļas ir līdzīgas, tās var<br />

izskatīties ļoti dažādi. Tas atkarīgs no ražotāju un dizaineru spējas izdomāt jaunu<br />

noformējuma un izvietojuma veidu.<br />

Sistēmbloks jeb pamatbloks<br />

Sistēmbloks jeb pamatbloks ir galvenā dator<strong>sistēmas</strong> sastāvdaļa, kas satur pašu procesoru<br />

(datora „smadzenes”) un nepieciešamās iekārtas (pamatplati, operatīvo un pastāvīgo<br />

atmiņu, disketes un kompaktdiska dziņus), kuras var tikt dažādi komplektētas.<br />

Sistēmbloks var atrasties gan datorgalda apakšējā daļā, gan uz darba vietas virsmas, kā arī<br />

zem monitora.<br />

Monitors<br />

Iekārta vizuālai <strong>informācijas</strong> izvadei.<br />

Pašreiz izmanto divu galveno veidu<br />

monitorus:<br />

CRT monitors – to uzbūve līdzīga<br />

parastajam kineskopa televizoram.<br />

LCD monitors – šķidro kristālu monitors.<br />

Tas aizņem mazāk vietas uz galda, ir<br />

cilvēka acīm un videi draudzīgāks –<br />

patērē mazāk elektrības, nesilst. LCD ir<br />

dārgāks par CRT monitoru.<br />

Dažādu veidu sistēmbloki<br />

LCD monitors<br />

CRT monitors

Pele<br />

Pele ir ievadiekārta, kas atvieglo lietotāja<br />

“sazināšanos” ar datoru un parasti atrodas no<br />

monitora labajā pusē. Ar peles palīdzību var<br />

izvēlēties, iezīmēt, pārvietot dažādus uz datora<br />

ekrāna redzamus objektus, kā arī palaist<br />

programmas.<br />

Pelei parasti ir divas pogas: primārā poga (parasti<br />

kreisā poga) un sekundārā poga (parasti labā poga).<br />

Primārā poga ir jālieto visbiežāk. Noklikšķinot uz<br />

vienuma ar peles labo pogu, parasti tiek parādīts lietu<br />

saraksts, ko var darīt ar šo vienumu. Vairumam peļu<br />

starp pogām ir arī ritenīši, kas palīdz vieglāk pārlūkot<br />

dokumentus un Web lapas. Dažām pelēm uz ritenīša<br />

var nospiest, lai tas darbotos kā trešā poga.<br />

Uzlabotajām pelēm var būt papildu pogas, kas var<br />

pildīt citas funkcijas.<br />

Tastatūra<br />

Tastatūra<br />

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 6<br />

Pele<br />

Datora tastatūru izmanto galvenokārt teksta un<br />

ciparu <strong>informācijas</strong> ievadīšanai programmās.<br />

Tastatūras mēdz būt dažādas, ar atšķirīgu<br />

taustiņu skaitu. Pamattaustiņi gan vienmēr ir<br />

vieni un tie paši. Mainās papildus taustiņu skaits,<br />

kas domāti lietotāja ērtībai, un to lietošana ir<br />

atkarīga no konkrētā datora iespējām,<br />

parametriem un īpašībām.<br />

Nemainīgs ir alfabēta burtu izvietojums. Aplūkojot tastatūras taustiņus, var pamanīt, ka uz<br />

daudziem no tiem ir vairāk nekā viens simbols. Lielākajai daļai taustiņu ir vairākas funkcijas,<br />

kuras aktivizē ar vienlaicīgu vairāku taustiņu nospiešanu vai taustiņu nospiešanu noteiktā<br />

secībā. Izmantojot tastatūras taustiņu kombinācijas, darbs ritēs ievērojami ātrāk, jo izpaliek<br />

kursora novietošana uz izvēlētā objekta un peles pogu klikšķināšana. Daži taustiņi tastatūrā<br />

dublējas, tomēr ne vienmēr tie veic vienas un tās pašas funkcijas.<br />

Datora ieslēgšana<br />

Lai arī cik sarežģītus vai vienkāršus darbus Jūs plānojat veikt ar datora palīdzību, tas vispirms<br />

ir jāieslēdz. Parasti datora ieslēgšanas poga ir sistēmbloka priekšpusē, un tā vienkārši<br />

jānospiež. Dažiem sistēmblokiem ir gan slēdzis tā aizmugurē, gan poga priekšpusē. Droša<br />

pazīme, ka – sistēmbloks ieslēdzies, būs ventilatora dūkšana un zaļas signāllampas<br />

iedegšanās.<br />

Ja monitors neieslēdzas, bet sistēmbloks jau strādā, jāaplūko monitora priekšpuse, jāatrod<br />

elektrības ieslēgšanas/ izslēgšanas slēdzis (poga) un jānospiež tā.

Uzdevums: Ieslēgt datoru.<br />

1. Patstāvīgi ieslēdziet datoru, sameklējot atbilstošās pogas, slēdžus.<br />

Operētāj<strong>sistēmas</strong> nozīme<br />

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 7<br />

Pēc sistēmbloka ieslēgšanas notiek operētāj<strong>sistēmas</strong> ielāde. Operētājsistēma ir programmu<br />

komplekss, kas vada datu organizēšanu un programmu izpildi datorā. Operētājsistēmu par<br />

pamatu savai darbībai izmanto dažādas lietotnes – programmas, kas paredzētas konkrētu<br />

uzdevumu veikšanai, piemēram, teksta dokumentu veidošanai, zīmēšanai, rēķināšanai,<br />

interneta pārlūkošanai, videofilmu rādīšanai. Šajā mācību kursā tiek apskatīta<br />

operētājsistēma Windows un tās pašreizējā versija – Windows Vista.<br />

Pieteikšanās sistēmā<br />

Ja viss norit veiksmīgi, tad pēc operētāj<strong>sistēmas</strong> ielādes parādās uzaicinājums pieteikties<br />

sistēmā – izvēlēties savam lietotāja kontam atbilstošo darba vidi. Datoriem var būt vairāki<br />

lietotāji, kur katram ir sava neatkarīga darba vide ar paredzētu vietu dokumentu glabāšanai.<br />

Kontus parasti izveido atbildīgais tehniskais speciālists vai datora īpašnieks. Vairāki konti<br />

nepieciešami, lai cilvēki, kas izmanto vienu datoru, netraucētu cits citam – neizdzēstu svešus<br />

dokumentus, nepārkārtotu darba vidi, nelasītu svešas vēstules.<br />

Līdzīgi kā slēdzene istabas durvīs, pieeju lietotāja kontam aizsargā lietotājvārds un parole.<br />

Pieteikšanās datorā ar Windows Vista<br />

Jāizvēlas savs lietotājvārds un parole, kas jāieraksta atbilstošajos laukos. Jānospiež tastatūras<br />

taustiņš Enter vai zaļā poga, kas atrodas blakus paroles laukam. Jāatceras, ka<br />

operētājsistēma var būt pielāgota tā, ka pieteikšanās dialoga logs nemaz neparādās (viena<br />

lietotāja gadījumā. Ievadot paroli, uz ekrāna parādīsies melni punkti visu ievadīto burtu un<br />

simbolu vietā. Tas nepieciešams tādēļ, lai neviens cits, pat stāvot blakus, nevarētu noskatīties<br />

Jūsu paroli.<br />

Parole jāievada precīzi, ņemot vērā lielos un mazos burtus. Parole aizsargā Jūsu darbus<br />

no neatļautas piekļūšanas tiem!

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 8<br />

Uzdevums: Ar pasniedzēja palīdzību pieteikties sistēmā:<br />

1. Ar pasniedzēja palīdzību izvēlēties sava konta lietotājvārdu un ievadīt paroli,<br />

2. Nospiest taustiņu Enter.<br />

Darbvirsma un tās elementi<br />

Darbvirsma ir redzama uzreiz pēc pieteikšanās datorā<br />

Windows darbvirsma ir ērti lietojama. Tās nozīme ir līdzīga rakstāmgalda virsmai – uz tās<br />

iespējams sakārtot dokumentu ikonas, organizējot darba vidi lietotājam ērtā veidā arī bez<br />

padziļinātas operētāj<strong>sistēmas</strong> darbības pārzināšanas.<br />

Ikona – Neliela bildīte, kura atrodas uz darbvirsmas un norāda uz kādu noteiktu dokumentu,<br />

programmu vai vietu, kam šī bildīte ir piesaistīta.<br />

Atkritne. Dokuments, kas tiek izdzēsti, vispirms nonāk šeit. Kamēr tā vēl nav speciāli<br />

iztukšota, nodzēsto ir iespējams atjaunot to iepriekšējā vietā – datora cietajā diskā.<br />

Darbvirsmas izskats, fona attēls un ikonu atrašanās vieta uz tās var būt loti dažāda, jo tās<br />

noformējums un saturs ir viegli maināms.<br />

Atkritne<br />

Sākt<br />

Darbavirsma<br />

Uzdevumjosla<br />

Uzdevumjosla. Parasti atrodas ekrāna apakšējā daļā. Tajā parādās visu atvērto programmu<br />

un/vai dokumentu nosaukumi. Tas ļauj viegli atvērt nepieciešamo logu, pat tad, ja tas nosegts<br />

ar kādu citu. Labajā pusē parasti atrodas pulkstenis un norādes uz dienesta programmām, kas<br />

palaižas jau pie operētāj<strong>sistēmas</strong> ielādes.<br />

Uzdevumjosla ietver pogu Sākt. Noklikšķinot uz tās un tālāk izvēloties nepieciešamās<br />

norādes, var atvērt lietotnes, dokumentus, kā arī veikt izmaiņas datora uzstādījumos.

Peles lietošana, kreisās pogas klikšķis<br />

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 9<br />

Pele jātur brīvi, tai jāiegulst plaukstā. Rādītājpirksts jānovieto virs peles kreisā taustiņa,<br />

vidējais – virs labā. Pele jāpārvieto (jāstumda) pa paliktni, to nevajag celt augšup.<br />

Peles kustība uz paliktņa ir saistīta ar bultiņas – kursora pārvietošanos uz ekrāna (monitora).<br />

Uzdevums: Pārvietojot peli, pārliecināties, ka peles kursors seko līdzi rokas kustībai.<br />

1. Viegli satveriet peli no virspuses, ļaujiet, lai tā pieguļ plaukstas iekšpusei, un<br />

pakustiniet to, neatraujot no paliktņa. Sekojiet līdzi bultiņas – kursora pārvietošanās<br />

ceļam uz datora monitora.<br />

Kursors pārvietosies uz ekrāna, atkārtojot peles veiktās kustības uz paliktņa. Kursora<br />

pārvietošana ir peles pamatuzdevums. Lai veiktu klikšķi vai dubultklikšķi, kursoram jāatrodas<br />

virs izvēlētā objekta. Peles kursoram aktīvā daļa ir bultiņas smaile.<br />

Biežāk lietojamajai pelei ir divas nospiežamas pogas – labā un kreisā. Papildus var būt arī<br />

iebūvēts veltnītis vidū starp pogām.<br />

Klikšķis nozīmē nospiest un atlaist peles pogu vienu reizi. Pogas nospiešanas laikā atskan<br />

klikšķis, no kurienes arī radies šīs darbības apzīmējums (to click, clicking – angļu val.).<br />

Uzdevums: Atvērt Sākt izvēlni un to aizvērt.<br />

1. Novietojiet kursoru virs ikonas Sākt, kas atrodas ekrāna apakšējā kreisajā stūrī. Pēc<br />

pāris sekundēm parādīsies uznirstošais uzraksts “Noklikšķiniet šeit, lai sāktu”.<br />

2. Turot kursoru novietotu virs pogas Sākt, nospiediet un atlaidiet peles kreiso pogu<br />

vienu reizi.<br />

3. Ja darbības veiktas pareizi, tad jāparādās Windows Sākt izvēlnei, kuru var aizvērt,<br />

veicot klikšķi jebkurā tukšā vietā uz darbvirsmas.<br />

4. Aizveriet Sākt izvēlni iepriekš aprakstītajā veidā.<br />

Izvēlnes un navigācija starp tām<br />

Windows operētājsistēmās un lietotnēs plaši izmanto izvēlnes, kas ir tematiski sagrupēti<br />

saraksti, no kuriem var izvēlēties komandas. Pārvietošanos pa izvēlnēm vislabāk veikt<br />

vertikālā un horizontālā virzienā. Paturot dažas sekundes peles kursoru virs izvēlnes ieraksta,<br />

atvērsies apakšizvēlne, ja tāda eksistē. Sākt izvēlnē uz apakšizvēlņu esamību norāda trijstūris<br />

komandas labajā pusē. Tādā veidā nonākot līdz mērķim – komandai, noklikšķina uz tās<br />

nosaukuma.<br />

Izvēlne Sākt ir galvenais sākumpunkts darbā ar datoru. No tās palaiž lietotnes un atver<br />

dokumentus. No sākuma jāuzspiež uz , pēc tam uz All Programs. Visas datorā pieejamās<br />

programmas parādīsies lodziņā virs All Programs.

2. All<br />

Programs<br />

1. Sākt<br />

Programmu izvēle<br />

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 10<br />

Uzdevums: Atvērt interneta pārlūkprogrammu pēc pasniedzēja norādītā ceļa.<br />

1. Novietojiet kursoru virs pogas Sākt un veiciet klikšķi.<br />

2. Parādīsies izvēlne. Atcerieties, ka poga Sākt atrodas ekrāna kreisajā apakšējā<br />

stūrī.<br />

3. Vertikālā kustībā pārvietojiet peles kursoru uz uzraksta All Programs un<br />

noklikšķiniet. Logā virs All Programs parādīsies visu programmu saraksts.<br />

4. Atrodiet ierakstu Internet Explorer. Veiciet klikšķi uz tā. Atvērsies lietotne –<br />

interneta pārlūkprogramma Internet Explorer.<br />

Logu aizvēršana<br />

Kad darbs ar lietotni ir pabeigts, to aizver – lietotnes logs pazūd no darbvirsmas un tā beidz<br />

darboties. Jebkuru logu var aizvērt ar pogu, uz kuras attēlots krustiņš loga augšējā labajā<br />

stūrī.<br />

Tā kā Windows vidē visas programmas strādā atsevišķos logos, tad, aizverot logu, arī<br />

programma beidz darboties.<br />

Tehnika „Vilkt un nomest”<br />

Windows vidē šo tehniku plaši pielieto dažādu uzdevumu veikšanai. Lai to izdarītu, novieto<br />

peles kursoru virs kādas ikonas un, turot nospiestu peles kreiso pogu, „pārvelk" ikonu uz<br />

jauno vietu.

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 11<br />

Uzdevums: Sakārtot darbvirsmu, pārvelkot ikonas. Pārvelciet ikonu Atkritne uz<br />

darbvirsmas pretējo malu.<br />

1. Noklikšķiniet uz ikonas Atkritne, tā tiek iezīmēta (kļūst gaiši zila).<br />

2. Turiet nospiestu peles kreiso taustiņu uz ikonas Atkritne un, bīdot peli, pārvelciet<br />

ikonu vēlamajā vietā.<br />

3. Atlaidiet peles taustiņu.<br />

Darba beigšana. Datora izslēgšana<br />

Ir svarīgi, lai dators ar darbojošos operētājsistēmu tiktu izslēgts pareizā secībā. Vispirms ir<br />

jāaizver visi atvērtie logi ar lietotnēm, tad jāaizver operētājsistēma. Izslēgšanās laikā<br />

operētājsistēma pārbauda, vai lietotājs ir aizvēris visas programmas un, kas ir būtiski, vai<br />

lietotājs saglabājis pēdējās izmaiņas dokumentos. Gadījumā, ja kaut kas no iepriekš minētā<br />

aizmirsts, parādīsies dialoga logs ar piedāvājumu to izdarīt.<br />

Paziņojuma logs<br />

Nospiežot pogu:<br />

Yes (Jā) – dokuments tiek saglabāts ar tajā veiktajām izmaiņām.<br />

No (Nē) – dokumentā veiktās izmainās netiek saglabātas un programma tiek aizvērta.<br />

Cancel (Atcelt) – Jūs atgriezīsieties dokumenta rakstīšanas režīmā un varēsiet turpināt<br />

strādāt ar dokumentu. Datora izslēgšana tiks atcelta.<br />

Tad, kad operētājsistēma beigusi savu darbību, automātiski pats izslēgsies gan sistēmbloks,<br />

gan monitors.<br />

Gadījumos, kad dators kāda iemesla dēļ pats neizslēdzas, datora izslēgšanas/ieslēgšanas poga<br />

jānospiež un jātur nospiesta 15 sekundes, līdz sistēmbloks izslēdzas.<br />

Lai izslēgtu datoru, ir jāspiež poga Sākt, pēc tam loga labajā pusē jāuzspiež uz trīsstūra (skatīt<br />

attēlu zem tabulas). Parādīsies izvēlne ar vairākām izvēles iespējām:<br />

Undock<br />

Switch User<br />

Log Off<br />

Lock<br />

Ja dators ir pievienots pie papildus barošanas avota (doka), lai no tā<br />

atvienotos, ir jāizvēlas šī iespēja.<br />

Šī iespēja nodrošina pārslēgšanos starp vairākiem datora lietotājiem,<br />

neaizverot aktīvos procesus, programmas un dokumentus.<br />

Ja vēlaties beigt darbu datorā ar lietotāju, kas tajā brīdī ir aktīvs, un sākt<br />

darbu ar citu, tad šī iespēja nodrošina lietotāju pārslēgšanos, aizverot visus<br />

aktīvos procesus.<br />

Izvēloties šo iespēju, aktīvā darba sesija tiks aizsargāta ar paroli. Šī iespēja<br />

noder tad, ja nevēlaties beigt darbu ar datoru, taču uz kādu laiku vēlaties to<br />

pārtraukt.

Restart<br />

Sleep<br />

Hibernate<br />

Shut Down<br />

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 12<br />

Šajā gadījumā dators tiks izslēgts un no jauna ieslēgts. Operētāj<strong>sistēmas</strong><br />

pārstartēšana. Norisinās tāpat kā izslēgšana, tikai pēc tam Windows<br />

ielādējas atkal. Parasti iespēja tiek lietota un pat ir nepieciešama<br />

programmatūras instalāciju un datora iestatījumu izmainu laikā. Lieto arī<br />

gadījumos, ja datorsistēma kāda iemesla dēļ sāk strādāt ar problēmām.<br />

Dators paliks ieslēgts, taču „gulēšanas” režīmā – ar minimāliem enerģijas<br />

resursu patēriņu.<br />

Dators tiks izslēgts, taču saglabās informāciju par aktīvo sesiju. Nākamo reizi<br />

ieslēdzot datoru, tiks atjaunoti visi aktīvie dokumenti, programmas un<br />

procesi.<br />

Dators pilnībā tiks izslēgts.<br />

Datora izslēgšana<br />

Tastatūras taustiņu izskaidrojums un pielietojums<br />

Escape [esc] (patvērums, glābiņš). Parasti izglābj situācijās, kad nepieciešams iziet no kaut<br />

kāda dialoga loga, bet nav zināms, kā to izdarīt. Tastatūras taustiņa Escape nospiešana veic<br />

darbību, kas ir līdzvērtīga komandas atsaukšanai.<br />

Funkcionālo taustiņu rinda no F1 līdz F12. Dažādās programmās izmantojas dažādi un ir<br />

paredzēta ātrai noteiktu komandu izpildei, piemēram, taustiņš Fl parasti izsauc programmas<br />

palīdzības sistēmu uz ekrāna.<br />

Enter. Viens no visbiežāk lietotajiem tastatūras taustiņiem. Enter apstiprina izvēli, datu<br />

ievadi, teksta redaktoros veic pāreju jaunā rindā.

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 13<br />

Backspace. Nospiežot tastatūras taustiņu Backspace, tiek dzēsti simboli, kas atrodas virzienā<br />

pa kreisi no teksta kursora.<br />

Delete. Nospiežot tastatūras taustiņu Delete, tiek dzēsti ievadītie simboli, kas atrodas virzienā<br />

pa labi no teksta kursora Var dzēst arī iezīmētos (izvēlētos, atlasītos) datora objektus – failus,<br />

objektus un mapes.<br />

Shift. Nospiežot un turot nospiestu Shift taustiņu, iespējams uzrakstīt simbolus taustiņu<br />

augšējā reģistrā un lielos burtus.<br />

Control [ctrl]. Pats par sevi neko nedara. Šo tastatūras taustiņu lieto taustiņu kombinācijās.<br />

Nospiežot un turot nospiestu Control taustiņu, iespējams atlasīt vairākus vārdus dažādās<br />

teksta vietās, kā arī vairākus failus, objektus un mapes.<br />

Alt. Pats par sevi neko nedara. Šo tastatūras taustiņu lieto taustiņu kombinācijās ātrākai<br />

komandas ievadei lietotnēs.<br />

Tab. Tabulācijas taustiņš. Veic aktīvās pogas pāreju dialoga logos, ja neizmanto peli. Teksta<br />

dokumentos pārvieto teksta kursoru.<br />

Kursora taustiņi (bultiņas). Pārvieto kursoru pa ekrānu apzīmējuma bultiņas norādītajā<br />

virzienā. Bieži izmanto datorspēlēs.<br />

Caps Lock. Ja ilgstoši jāraksta teksts ar lielajiem burtiem, nospiežot šo tastatūras taustiņu,<br />

tiek ieslēgts augšējais klaviatūras reģistrs. Darbība līdzinās visu laiku nospiestam Shift<br />

taustiņam. Šo tastatūras funkciju izslēdz, vēlreiz nospiežot taustiņu Caps Lock. Par nospiestu<br />

Caps Lock taustiņu liecina signāllampiņa tastatūras labajā augšējā daļā.<br />

Atstarpes taustiņš parasti ir visgarākais un atrodas klaviatūras apakšējā rindā. Nospiežot šo<br />

taustiņu, tekstā var ielikt atstarpes starp vārdiem.

Darbs ar lietotņu logiem<br />

Programmas palaišana<br />

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 14<br />

Lai dators sāktu darīt kaut ko lietderīgu, tam ir jāpaziņo, kas īsti būs jādara, jānosūta<br />

instrukcijas un komandas. Darbs sākas ar programmas palaišanu. Programma atveras logos<br />

(Windows – logi angļu vai.).<br />

Darbs ar 2 atvērtiem logiem<br />

Uzdevums: Palaist lietotni Microsoft Word 2007 teksta rediģēšanai pēc pasniedzēja<br />

norādītā ceļa.<br />

1. Noklikšķiniet uz pogas Sākt. Atvērsies Sākt izvēlne. Ja piemirsusies pogas Sākt atrašanās<br />

vieta – tā atrodas darbvirsmas kreisajā apakšējā stūrī uz uzdevumu joslas.<br />

2. Novietojiet kursoru uz uzraksta All Programs un noklikšķiniet vienu reizi ar kreiso peles<br />

taustiņu.<br />

3. Atrodiet ierakstu Microsoft Office un atkal noklikšķiniet vienu reizi ar kreiso peles taustiņu.<br />

Parādīsies izvēlņu kopa.<br />

4. Ar peles kreisās pogas klikšķi tiek palaista teksta apstrādes lietotne Microsoft Word 2007,<br />

kas atveras atsevišķā logā.<br />

Logi<br />

Vienlaicīgi var būt atvērtas vairākas lietotnes un, attiecīgi, arī vairāki logi. Tas ļauj strādāt<br />

pārmaiņus ar vairākām lietotnēm, citas iepriekš neaizverot. Piemēram, sākumā rakstīt tekstu<br />

Microsoft Word 2003, tad sameklēt papildus informāciju internetā ar Internet<br />

pārlūkprogrammu un turpināt darbu Microsoft Word 2003. Lai strādātu citā lietotne, nav<br />

jāaizver Microsoft Word 2003, bet jāuzklikšķina uz lietotnes pogas, kas atrodas<br />

uzdevumjoslā.

Virsraksta josla<br />

Izvēlnes<br />

Rīkjosla<br />

Statusa josla<br />

Joslu norādes<br />

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 15<br />

Virsraksta josla. Taisnstūrveida josla loga augšējā daļā, kurā norādīts lietotnes un tajā<br />

atvērtā dokumenta nosaukums. Virsrakstjoslas tumši zilā krāsa norāda, ka logs ir aktīvs un<br />

pašreiz tiek strādāts tieši šajā lietotnē.<br />

Izvēlne. Izvēlnes, kuras atverot parādās lietotnei raksturīgo izmantojamo komandu saraksts.<br />

Parasti izvēlņu nosaukumi izvēlēti atbilstoši tajās sagrupēto komandu uzdevumiem,<br />

piemēram, izvēlne ar nosaukumu Insert satur dokumentā ievietojamu elementu sarakstu,<br />

Skats – komandas attiecībā uz izskatu un lietotnes sastāvdaļu atainošanu utt.<br />

Rīkjosla. Rīkjosla satur pogas, uz kurām noklikšķinot var veikt lietotnei raksturīgās darbības.<br />

Tās dublē biežāk lietotās komandas no izvēlnēm, lai būtu ērtāk strādāt.<br />

Stāvokļa josla. Stāvokļa josla ataino pašreizējo informāciju par logā atvērtās lietotnes<br />

stāvokli, datumu un laiku, lappuses numuru, palīdzības informāciju u.c.<br />

Lietderīgi atcerēties, ka neilgu laiku (apmēram 2 sekundes) paturot peles kursoru virs<br />

pogas, tai blakus parādās pogas nosaukums.<br />

Pārslēgšanās starp vairākiem atvērtiem logiem<br />

Logu, kurā pašreiz tiek strādāts, sauc par aktīvo logu. Par to liecina tumši zilas krāsas<br />

virsraksta josla, turpretī pārējiem atvērtajiem, bet neaktīvajiem logiem, šī josla būs<br />

pelēcīgāka.<br />

Arī daudzu atvērtu logu (lietotņu) gadījumā lietotājs var strādāt tikai ar vienu – to, kurā<br />

pašreiz kaut kas tiek darīts. Līdzīgi arī televizorā tiek parasti skatīta viena lietotne, lai skatītos<br />

citu, ir jāpārslēdz kanāls. Pārējās lietotnes gaida savu kārtu un darbojas fona režīmā.<br />

Pārslēgties starp logiem un aktivizēt nepieciešamo var vairākos veidos – veicot peles kreisās<br />

pogas klikšķi kādā redzamā nepieciešamā loga vietā, noklikšķinot uz logam atbilstošās pogas<br />

uzdevumjoslā.

Loga minimizēšana, atjaunošana<br />

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 16<br />

Minimizēšanas uzdevums ir noņemt lietotņu logu no darbvirsmas, neaizverot pašu lietotni.<br />

Pretstatā aizvēršanai, lietotne turpina strādāt, un jebkurā brīdī logu var atjaunot (padarīt<br />

lielu). Par to liecina poga ar lietotnes nosaukumu uzdevumjoslā.<br />

Lai minimizētu aktīvo lietotni, ir jāuzspiež uz pogas lietotnes labajā augšējā stūrī.<br />

Minimizēšanas poga Lietotnes priekšskatīšana<br />

Lietotni padarīt atkal aktīvu var, uzspiežot uz jau pieminētās pogas ar lietotnes nosaukumu,<br />

kas atrodas uz uzdevumjoslas. Šādā veidā var minimizēt un atjaunot lietotnes logu. Mazliet<br />

paturot uz pogas kursora bultiņu, parādās mazs lodziņš ar attiecīgās lietotnes<br />

priekšskatījumu.<br />

Loga izmēra maksimizēšana, atjaunošana<br />

Lietotnes logu ar pogas palīdzību var palielināt – maksimizēt tā, lai logs aizpildītu visu<br />

darbvirsmas laukumu.<br />

Maksimizēšanas pogai ir divas nozīmes. Maksimizēt nozīmē palielināt lietotnes logu līdz<br />

maksimālajam izmēram – pilnam ekrānam. Tiklīdz tas ir izdarīts, mainās pogas apzīmējums,<br />

kā arī tās nozīme uz Restore Down. Tagad tā atjauno iepriekšējo loga izmēru, kāds tas bija<br />

līdz maksimizēšanai. Tiklīdz tas ir izdarīts, atkal nomainās pogas apzīmējums un arī nozīme.<br />

Maximize (Maksimizēšana) Restore Down (Atjaunošana)<br />

Loga pārvietošana<br />

Loga izmēra maiņa<br />

Logu izvietojums uz darbvirsmas ir pilnīgā lietotāja pārziņā. Tā kā Windows vide pieļauj<br />

darbu ar vairākām lietotnēm vienlaicīgi, datora ekrānā vienlaicīgi var būt atvērti daudzu<br />

lietotņu logi, kas cits citu pārsedz.

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 17<br />

Lai lietderīgāk izmantotu darbvirsmu, lietotņu logus iespējams novietot vēlamajā vietā.<br />

Protams, logu nevarēs pārvietot gadījumos, kad lietotnes loga izmērs ir maksimālais – pa visu<br />

darbvirsmu. Lai to izdarītu, ir jāveic šādas darbības:<br />

1. Jāuziet ar peles bultiņu uz aktīvā loga uzdevuma joslas.<br />

2. Jāpārvieto peles bultiņa uz vietu, kur vēlaties, lai šis logs atrastos.<br />

Ja nepieciešams mainīt loga novietojumu, vispirms tā izmērs ir jāatjauno ar pogu Restore<br />

Down.<br />

Loga izmēru mainīšana ar peles palīdzību<br />

Loga pārvietošana<br />

Loga izmērus var viegli mainīt, izmantojot peles kursoru:<br />

1. Ar peles bultiņas pašu spici jāuziet uz kādas no loga malām tā, lai parādās divvirzienu<br />

bultiņa. To var darīt arī uz loga stūrīša.<br />

2. Jāpiespiež peles kreisais taustiņš un jātur.<br />

3. Jāpārvieto peles bultiņu tā, lai loga mala atrastos Jums vēlamajā vietā.<br />

4. Jāatlaiž peles kreisā poga.<br />

Loga izmēru maiņa ar peles palīdzību visos virzienos

Internets<br />

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 18<br />

Gandrīz katrs ir dzirdējis kaut ko par internetu, un vairākums cilvēku zina, ka saīsinājumi<br />

www un .com ir saistīti ar Web lappusēm. Bet internets nav tikai Web lappušu adreses. Ar<br />

interneta starpniecību var lasīt jaunākās ziņas, rezervēt lidmašīnu biļetes, klausīties mūziku,<br />

sūtīt un saņemt elektroniskās vēstules, uzzināt laika ziņas, iepirkties, veikt pētījumus,<br />

pārvaldīt finanses, plānot atpūtu u.c.<br />

internetā, kas ir vispasaules datoru tīkls ar vienotu sazināšanās iespēju, ir pieejams loti plašs<br />

<strong>informācijas</strong> klāsts. Lai varētu lietot internetu, lietotājam nepieciešams dators ar interneta<br />

pieslēgumu. Uz datora ir jābūt speciālai programmai, kuru sauc par internetā<br />

pārlūkprogrammu un ar kuras palīdzību var pārskatīt internetā pieejamo informāciju. Viena<br />

no populārākajām interneta pārlūkprogrammām ir Internet Explorer, kura tiks izmantota<br />

šajās nodarbībās.<br />

Lai internetā lietotājiem būtu vienkāršāk atrast vajadzīgo informāciju, tā tiek apkopota<br />

portālos, kas ir plašs <strong>informācijas</strong> apkopojums vienuviet. Atverot kādu noteiktu interneta<br />

adresi, redzam tajā apkopoto informāciju, kas var būt specifiska vai veltīta kādai noteiktai<br />

tēmai. Sadzīvē visnoderīgākie ir divu veidu portāli:<br />

� uzziņu portāli, kuros apkopota dažāda uzziņu un kontaktinformācija.<br />

� ziņu portāli, kuros apkopta visa jaunākā informācija par notikumiem valstī un<br />

pasaulē, līdzīgi kā tas ir avīzēs vai televīzijas ziņu pārraidēs.<br />

Lai ceļotu internetā, lasītu, apskatītu dažādus attēlus vai klausītos skaņas, ir nepieciešama<br />

pārlūkprogramma.<br />

Pārlūkprogramma<br />

Pārlūkprogramma ir programma, kas atver datnes, kas ir saglabātas HTML (hiperteksta<br />

iezīmēšanas valoda) datņu formātā (nevis .doc vai .txt datnes, kuras var apskatīt<br />

tekstapstrādes programmā). Šīs datnes var atrasties Web tīklā vai arī datorā. Datnes HTML<br />

formātā bieži sauc par Web lappusēm, jo tās ir lappuses, ko apskatāt internetā.<br />

Pārlūkprogramma arī atver nākamo lappusi, kuru izvēlaties, Web lappusē noklikšķinot uz<br />

teksta ar saiti. Web vieta ir saistītu Web lappušu kopums.<br />

Kad ievadāt Web adresi vai noklikšķināt uz hipersaites, Jūs aizsākat virkni darbību. Vispirms<br />

Jūs norādāt pārlūkprogrammai, kuru dokumentu vēlaties atvērt. Tad pārlūkprogramma<br />

sazinās ar datoru, kurā tiek glabāts šis dokuments. Kad ir atrasts dators, pārlūkprogramma<br />

lejupielādē vajadzīgo dokumentu Jūsu datorā. Citiem vārdiem, pārlūkprogramma nokopē un<br />

pārraida Web lappuses datus no datora, kurā glabājas nepieciešamā Web lappuse, uz Jūsu<br />

datoru. Pēc tam pārlūkprogramma interpretē nepieciešamos datus un parāda Web lappusi<br />

Jūsu datora ekrānā.<br />

Web adreses parasti tiek sauktas par URL. URL ir saīsinājums no Uniform Resource Locator<br />

(vienotais resursu vietrādis). Katrai Web lappusei ir sava adrese, kas domāta tam, lai Jūs<br />

vienmēr bez grūtībām varētu atrast savu iecienītāko lappusi un apmeklēt to vēlāk. Daži URL

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 19<br />

ir izveidoti pēc standartiem, kas ļauj noprast konkrētās adreses saturu. Piemēram, Web vietu<br />

adreses var beigties ar kādu no augšējā līmeņa domēna nosaukumiem (domēnu var<br />

salīdzināt ar kategoriju). Iespējams, kādreiz jau esat redzējis tabulā uzskaitītos domēnu<br />

nosaukumu piemērus:<br />

Augšējā līmeņa<br />

domēna<br />

nosaukums<br />

Nozīme<br />

.com Komerciāla adrese<br />

.gov Valdība<br />

.int Starptautisks<br />

.net Tīkla pakalpojumu sniedzējs<br />

.org Bezpeļņas organizācija<br />

.edu Izglītība<br />

Domēna nosaukumi var noradīt izcelsmes valsti (piemēram, http://www.culture.fr). Tabula ir<br />

redzami daži piemēri:<br />

Valsti apzīmējošs<br />

domēna<br />

nosaukums<br />

Valsts<br />

Valsti apzīmējošs<br />

domēna<br />

nosaukums<br />

Valsts<br />

.au Austrālija .jp Japāna<br />

.ca Kanāda .uk Apvienotā Karaliste<br />

.fr Francija .lv Latvija<br />

.ee Igaunija .ru Krievija<br />

.It Lietuva .de Vācija<br />

.it Itālija .be Beļģija<br />

Kā atvērt portālu?<br />

Šajā kursā izmantosim pārlūkprogrammu Internet Explorer un tā versiju 7, kas ir visos<br />

datoros ar operētājsistēmu Windows.<br />

1. Izpildiet komandu Sākt -> All Programs -> Internet Explorer. Tiks atvērts Internet<br />

Explorer logs.<br />

2. Adreses joslā ierakstiet interneta portāla adresi, kuru nepieciešams atvērt, piemēram,<br />

www.1188.lv . Pēc tam uzklikšķiniet uz pogas Aiziet.<br />

Adreses josla Zīmotnes Poga Aiziet Poga Stop<br />

Internet Explorer

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 20<br />

3. Atvērsies portāls, kuras adrese tika ievadīta.<br />

4. Atsevišķos gadījumos, ja ilgu laiku neveras vaļā mājas lapa vai esat ierakstījis nepareizu<br />

adresi, noder poga Stop, kas apstādina pārlūkprogrammas darbību.<br />

Vairākās pārlūkprogrammās, lai izvairītos no tā, ka ir atvērti ļoti daudz logi, tiek izmantotas<br />

zīmotnes (Tab). Šādā veidā vienā logā ir attēlotas atvērtas vairākas interneta lapas. Jaunas<br />

zīmotnes var pievienot File -> New Tab.<br />

Portāla atvēršana, uzklikšķinot uz saites<br />

Dažreiz, lai atvērtu portālu, nav nepieciešams atvērt jaunu Internet Explorer logu un ievadīt<br />

portāla adresi. Pietiek, ja portālā, kurā atrodamies dotajā brīdī, ir norāde jeb saite uz cita<br />

portāla atrašanās vietu. Šādā gadījumā, atrodoties vienā portālā, piemēram, uzziņu portālā<br />

1188, uzklikšķinot uz atbilstošās saites, var nokļūt citā portālā, piemēram, ziņu portālā<br />

Apollo.<br />

1. Atveriet jaunu portālu, piemēram, uzziņu portālu. Sadaļā 1188 iesaka uzklikšķiniet uz<br />

saites, kas reklamē ziņu portālu Apollo.<br />

2. Atveriet ziņu portālu Apollo.<br />

Kā mainīt portāla valodu?<br />

Portāls 1188.lv<br />

Latvijas portālos esošā valoda parasti ir latviešu valoda. Pēc vajadzības to ir iespējams<br />

nomainīt gan uz krievu , gan angļu, gan citu valodu. Valodas nomaiņu veic, uzklikšķinot uz<br />

atbilstošās valsts karoga simbola vai valsts saīsinājuma simbola.

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 21<br />

1. Lai nomainītu uzziņu portāla 1188 valodu uz krievu valodu, uzklikšķiniet uz ikonas RU<br />

portāla augšējā labajā stūrī.<br />

Portāls 1188.lv<br />

2. Portāla saturs automātiski nomainīsies uz krievu valodas versiju.<br />

Informācijas apskate uzziņu portālā<br />

Latvijā viens no populārākajiem uzziņu portāliem ir uzziņu portāls 1188. Ikdienā vai ikkatrs<br />

Latvijas iedzīvotājs zina, ka, piezvanot <strong>informācijas</strong> dienestam 1188, tiks sniegta atbilde uz<br />

gandrīz jebkuru interesējošo jautājumu. Pēc līdzīga principa darbojas arī uzziņu portāls 1188.<br />

Atšķirība ir tā, ka informācija izvietota internetā un lietotājam pašam tā jāsameklē,<br />

izmantojot portāla iespējas.<br />

Šajā nodarbībā tiks apskatītas sadzīvē noderīgākās uzziņu portāla 1188 iespējas.<br />

Kā atrast autobusu satiksmes sarakstu?<br />

1. Atveriet Internet Explorer, ja tas ir aizvērts, un adreses joslā ierakstiet adresi<br />

www.1188.lv – tiks atvērta uzziņu portāla 1188 sākuma lapa, kur uzklikšķiniet uz saites<br />

Starppilsētu autobusi.<br />

Portāls 1188.lv<br />

2. Sadaļā – Starppilsētu autobusu satiksme norādiet pilsētu, no kuras vēlaties braukt, un<br />

pilsētu, uz kuru vēlaties aizbraukt:

Portāls 1188.lv<br />

� Laukā No ievadiet pilsētu, no kuras vēlaties izbraukt.<br />

� Laukā Uz ievadiet pilsētu, uz kuru vēlaties aizbraukt.<br />

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 22<br />

3. Uzklikšķinot uz pogas Meklēt – atvērsies autobusu reisu saraksts izvēlētajā maršrutā.<br />

Portāls 1188.lv<br />

4. Uzklikšķinot uz konkrēta ieraksta, tiek attēlotas visas autobusa pieturas vietas attiecīgajā<br />

maršrutā.<br />

Portāls 1188.lv

Kā atrast vilcienu satiksmes sarakstu?<br />

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 23<br />

Atveriet Internet Explorer, ja tas ir aizvērts, un adreses joslā ierakstiet adresi<br />

www.1188.lv – tiks atvērta uzziņu portāla 1188 sākuma lapa, kurā uzklikšķiniet uz saites<br />

Vilcieni.<br />

Portāls 1188.lv<br />

Sadaļā – Vilcienu satiksme jānorāda pilsēta, no kuras vēlaties izbraukt, un pilsēta, uz kuru<br />

vēlaties aizbraukt:<br />

Portāls 1188.lv<br />

� Laukā No ievadiet staciju, no kuras vēlaties izbraukt. Pēc noklusējuma šajā laukā ir<br />

norādīta stacija Rīga, bet staciju var mainīt.<br />

� Laukā Uz ievadiet staciju, uz kuru vēlaties aizbraukt.<br />

Uzklikšķiniet uz pogas Meklēt – atvērsies vilcienu saraksts izvēlētajā maršrutā.<br />

Portāls 1188.lv

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 24<br />

5. Reiss, kura atiešanas laiks ir tuvākais no brīža, kurā Jūs aplūkojat informāciju, ir apvilkts ar<br />

sarkanu rāmīti. Uzklikšķinot uz konkrēta ieraksta, tiks parādītas visas vilciena pieturas<br />

vietas attiecīgajā maršrutā.<br />

Kā uzzināt attālumus starp pilsētām?<br />

1. Atveriet Internet Explorer, ja tas ir aizvērts, un adreses joslā ierakstiet adresi<br />

www.1188.lv – tiks atvērta uzziņu portāla 1188 sākuma lapa, kurā uzklikšķiniet uz saites<br />

Attālumi.<br />

Sadaļā Attālumi starp pilsētām aizpildiet laukus:<br />

Portāls 1188.lv<br />

Portāls 1188.lv<br />

� Laukā Teritorija izvēlieties, vai attālumu meklēšana notiks starp Latvijas vai Eiropas<br />

pilsētām.<br />

� Laukā No izvēlieties pilsētu, no kuras attālums jāsāk mērīt.<br />

� Laukā Līdz izvēlieties pilsētu, līdz kurai attālums jāmēra.<br />

� Laukā Caur izvēlieties pilsētu, caur kuru jāiet maršrutam, kura attālums jāizmēra.<br />

Uzklikšķiniet uz pogas Meklēt – tiks parādīts rezultāts.<br />

Portāls 1188.lv

Kā izmantot karti internetā?<br />

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 25<br />

1. Atveriet Internet Explorer, ja tas ir aizvērts, un adreses joslā ierakstiet adresi<br />

www.1188.lv – tiks atvērta uzziņu portāla 1188 sākuma lapa, kur uzklikšķiniet uz saites<br />

Karte.<br />

Karte<br />

Sadaļā Latvijas karte norādiet, vai meklējamais objekts jāmeklē Rīgā vai visā Latvijā.<br />

Karte<br />

Ievadiet meklēto adresi, objektus vai uzņēmuma nosaukumu meklēšanas laukā un<br />

uzklikšķiniet uz pogas Meklēt.<br />

Atvērsies karte ar norādi uz meklēto objektu.<br />

Karte

Kā sameklēt kontaktinformāciju?<br />

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 26<br />

Kontakt<strong>informācijas</strong> meklēšana „Personu katalogā” (tiek meklēta privātpersonu<br />

kontaktinformācija) un „1188 uzņēmumu katalogā” (tiek meklēta uzņēmumu<br />

kontaktinformācija).<br />

Kā sameklēt kontaktinformāciju par privātpersonām?<br />

1. Atveriet Internet Explorer, ja tas ir aizvērts, un adreses joslā ierakstiet adresi<br />

www.1188.lv – tiks atvērta uzziņu portāla 1188 sākuma lapa, kurā uzklikšķiniet uz saites<br />

Personu katalogs.<br />

Personu katalogs<br />

Sadaļā Privātpersonu katalogs ievadiet meklējamās personas vārdu, uzvārdu vai adresi. Pēc<br />

tam uzklikšķiniet uz pogas Meklēt.<br />

Personu katalogs<br />

Lai uzzinātu sīkāku informāciju par kādu no atrastajām personām, uzklikšķiniet uz kāda no<br />

rezultāta ierakstiem.<br />

Personu katalogs<br />

Katalogā nav pieejami tālruņu numuri, kuru īpašnieki lieguši pieeju saviem datiem.<br />

Pakalpojums pieejams tikai reģistrētiem 1188 lietotājiem.

Kā sameklēt kontaktinformāciju par uzņēmumiem?<br />

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 27<br />

1. Atveriet Internet Explorer, ja tas ir aizvērts, un adreses joslā ierakstiet adresi<br />

www.1188.lv – tiks atvērta uzziņu portāla 1188 sākuma lapa, kurā uzklikšķiniet uz saites<br />

1188 uzņēmumu katalogs.<br />

Uzņēmumu katalogs<br />

Sadaļā Uzņēmumu kontakti ievadiet meklējamā uzņēmuma nosaukumu, adresi vai telefonu.<br />

Pēc tam uzklikšķiniet uz pogas Meklēt.<br />

Uzņēmumu katalogs<br />

Lai uzzinātu sīkāku informāciju par uzņēmumu, uzklikšķiniet uz kāda no rezultāta ierakstiem.<br />

Uzņēmumu katalogs<br />

Izvēlētais ieraksts paplašinās, tajā iekļaujot papildus <strong>informācijas</strong> joslu uzņēmuma atrašanās<br />

vietu kartē. Viss ieraksts iegūst oranžu ierāmējumu.

Elektroniskais pasts<br />

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 28<br />

Elektroniskais pasts (e-pasts) ir ziņojumu sastādīšanas, nosūtīšanas un saņemšanas metode,<br />

izmantojot elektroniskās sakaru <strong>sistēmas</strong>. Ziņojumi, kas tiek sūtīti ar e-pasta palīdzību, nonāk<br />

pie adresāta sekunžu daļu ātrumā. E-pasta stiprā puse ir iespēja nosūtīt dokumentus, attēlus<br />

un cita formāta failus uz citas personas e-pasta adresi.<br />

Vispirms iepazīsimies ar e-pastu vispārīgi, tālāk tiks detalizētāk izklāstīts par e-pasta<br />

klientprogramu MS Outlook.<br />

Elektroniskais pasts strādā tieši tāpat kā tradicionālais pasts. Elektroniskais pasts nodrošina<br />

ātru elektronisko failu pārsūtīšanu uz jebkuru no pasaules vietām. Lai varētu izmantot e –<br />

pastu, lietotājam ir jābūt reģistrētam kādā e –pasta sistēmā un jābūt savam e –pasta<br />

kontam. To var izdarīt kādā no interneta lapām, piemēram:<br />

� www.inbox.lv<br />

� www.apollo.lv<br />

� www.1188.lv<br />

� http://e –no.lv<br />

� www.gmail.com<br />

� www.mail.ru<br />

� u.c.<br />

Interneta pasts atveras pārlūkprogrammas logā un būtībā ir Web lapa.<br />

� Priekšrocības – pieejama no jebkuras vietas pasaulē ar interneta pieslēgumu (no<br />

sabiedriskā interneta piekļuves punkta).<br />

� Trūkumi – lēns darbs, it īpaši ”sastrēgumstundās", dažādiem servisiem ir dažāds<br />

izskats un komandu pogu izvietojums, neērti strādāt ar pielikumiem, visi e-pasta<br />

ziņojumi atrodas uz attālināta servera.<br />

Iespējams, ka e-pastu nodrošina Jūsu darba devējs.<br />

Speciālas klientprogramas (Uzņēmumos parasti tiek izmantota kāda no e-pasta<br />

pārvaldīšanas sistēmām, Microsoft Outlook piemēram, u.c.).<br />

� Trūkums – e-pasta konts pieejams tikai no konkrētā datora ar<br />

konfigurētu klienta programmu.<br />

� Priekšrocības – ātrs darbs, standartizēts izskats, ziņojumi atrodas uz datora, ērti<br />

strādāt ar pielikumiem.<br />

Lai arī internetā eksistē daudzi dažādi bezmaksas e-pasta servisi, kuros var izveidot savu epastu,<br />

iestādēs par to parasti atbild centralizēta sistēma un tās administrators.<br />

Šajā nodarbībā tiks stāstīts par to, kā izveidot savu bezmaksas interneta e-pasta kastīti un<br />

veikt nepieciešamākās darbības ar to.<br />

E-pasta kastītes adrese, piemēram, Arnika.Balode@inbox.lv sastāv no 3 daļām:

� Arnika.Balode – unikāls lietotājvārds, kuru izvēlas lietotājs;<br />

� @ – simbols, kas atdala lietotājvārdu no servera nosaukuma<br />

� inbox.lv – servera adrese, kurā pasta kastīte reģistrēta.<br />

E-pasta kastītes izveide<br />

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 29<br />

Pasta servera mājas lapā ir jānospiež poga vai hipersaite „Reģistrēties” un jāaizpilda visi<br />

nepieciešami lauki (lietotājvārds, vārds, uzvārds, parole u.c.). Pēc sekmīgas reģistrācijas<br />

parasti ir jāpagaida 3 –10 minūtes, kamēr Jūsu dati tiks aktivizēti.<br />

Lietotājvārds (username) var saturēt burtus, ciparus un speciālus simbolus (punktu, svītru,<br />

apakšsvītru), bet tajā nedrīkst būt citi speciāli simboli – atstarpes, garumzīmes, mīkstinājuma<br />

zīmes, kirilicas burti.<br />

Parole (password) ir slepenā informācija, kuru nedrīkst izplatīt citiem, jo tā ir vienīgā Jūsu<br />

e-pasta aizsardzība. Neizmantojiet pārāk vienkāršo paroli (vārds, uzvārds, dzimšanas dienas<br />

datums, mājdzīvnieka vārds, dzīvesvieta utt.), bet arī neizdomājiet tādu paroli, kuru Jūs<br />

nespējat atcerēties. Parole ir jūtīga pret maziem un lieliem burtiem.<br />

Ielogošanās e-pastā<br />

Lai ielogotos e-pastā, jāievada interneta pārlūkprogrammas adrešu joslā pasta servera<br />

adrese, piem. www.inbox.lv.<br />

1. Jāieraksta savs lietotājvārds un parole<br />

2. Jānospiež taustiņš „Enter” vai poga „Ieiet”.<br />

Kā nosūtīt e-pasta vēstuli?<br />

Uz galvenā paneļa jāizvēlas sadaļa „Rakstīt e-pastu”. Kad atvērsies vēstules veidošanas<br />

forma, jāaizpilda nepieciešamie lauki.<br />

Lauka nosaukums: Paskaidrojums<br />

Kam (To) Vēstules saņēmēja e-pasta adrese vai vairākas, atdalot tās<br />

ar komatiem. Šis lauks jāaizpilda obligāti.<br />

Kopija (CC) Saņēmēja e-pasta adrese, uz kuru ir jānosūta kopija<br />

Neredzamā kopija (BCC) E-pasta adrese, uz kuru ir jānosūta neredzama kopija, t.i.<br />

norādītais primārais saņēmējs (laukā „Kam”) neredzēs,<br />

kam vēl tika aizsūtīta šī vēstule.<br />

Temats (Subject) Vēstules temats (vēlams rakstīt latīņu burtiem)<br />

Teksta lauks Vēstules teksts<br />

Kā pievienot vēstulei failus?<br />

Uzklikšķiniet uz pogas „Pievienot failus”. Lai atrastu, kur atrodas pievienojamais fails,<br />

jānospiež poga „Browse”.

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 30<br />

Atvērtajā dialoga logā sameklējiet un iezīmējiet to failu, kuru nepieciešams nosūtīt, tad<br />

uzklikšķiniet uz pogas „Open”.<br />

Ja ir nepieciešams pievienot vēstulei vairākus failus, uzklikšķiniet uz pogas „Browse” jaunajā,<br />

neaizpildītajā rindiņā un atkārtojiet iepriekšminēto 2. soli. Kad ir norādīti visi vēstulei<br />

pievienojamie faili, apstipriniet to, uzklikšķinot uz pogas „Pievienot”.<br />

Kad vēstule ir gatava sūtīšanai, Jums jānospiež poga „Sūtīt ziņojumu”.<br />

Ja Jūs gribat vēstuli saglabāt, bet pagaidām nenosūtīt, jāspiež uz pogas „Saglabāt<br />

melnrakstu”.<br />

Ja esat pārdomājis rakstīt vēstuli, darbību var pārtraukt, nospiežot uz pogas „Atcelt vēstuli”.<br />

Kā rīkoties ar ienākošajām vēstulēm?<br />

Atverot pastkastīti, lietotājs redz visas ienākošās vēstules. Lai būtu ērtāk atcerēties, kādas<br />

darbības tika veiktas ar vēstulēm, to fona krāsas ir atšķirīgas.<br />

Kā atvērt vēstuli un pievienoto failu?<br />

Fona krāsa Krāsas nozīme<br />

Gaiši zila Jaunā vēstule<br />

Balta Izlasīta vēstule<br />

Gaiši zaļa Atbildēta vēstule<br />

Rozā Svarīga vēstule<br />

Pelēka Izdzēsta vēstule<br />

1. Uzklikšķiniet uz vēstules temata vai sūtītāja vārda.<br />

2. Ja vēstulei ir pievienoti faili, tie tiek uzrādīti sadaļā „Daļas”. Lai atvērtu vai saglabātu<br />

failu, uzklikšķiniet uz to.<br />

Kā nosūtīt atbildi?<br />

1. Atveriet vēstuli, uz kuru vēlaties atbildēt.<br />

2. Uzklikšķiniet uz saites „Atbildēt” - atvērsies vēstules veidošanas logs, kur visi lauki jau<br />

ir aizpildīti, un vēstules satura laukā būs redzama sūtītāja iepriekšējā vēstule.<br />

3. Iepriekšējo tekstu ar taustiņa „Enter” palīdzību pabīdiet zemāk un savu atbildi<br />

rakstiet virs tā.<br />

4. Kad atbilde ir uzrakstīta, uzklikšķiniet uz pogas „Sūtīt vēstuli”.<br />

Kā pārsūtīt vēstuli?<br />

1. Atveriet vēstuli, kuru vēlaties pārsūtīt kādam citam adresātam.<br />

2. Uzklikšķiniet uz saites Pārsūtīt.<br />

3. Kad atvērsies vēstules veidošanas logs ar jau aizpildītu vēstules saturu un<br />

pievienotajiem failiem. Jums ir tikai jānorāda vēstules saņēmēja e –pasta adrese<br />

laukā „Kam” un jāuzklikšķina uz pogas „Sūtīt vēstuli”.

Kā izdzēst vēstuli?<br />

1. Atveriet ienākošo vēstuļu sadaļu.<br />

2. Izvēlieties vēstuli/-es, kuras vēlaties dzēst. To var izdarīt divejādi:<br />

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 31<br />

� Ielieciet ķeksīšus pretī tām vēstulēm, kuras vēlaties dzēst, un uzklikšķiniet uz<br />

saites „Izdzēst”.<br />

� Atveriet vēstuli, kuru vēlaties izdzēst, un uzklikšķiniet uz saites „Izdzēst”.<br />

Izdzēstās e-pasta vēstules pārbīdīsies uz sadaļu „Dzēstas vēstules” un iegūst pelēku fona<br />

krāsu. To ieraksta rindiņas būs pārsvītrotas.<br />

Kā atjaunot izdzēstas vēstules?<br />

Sadaļā „Dzēstas vēstules” ielieciet ķeksīšus pretī tām vēstulēm, kuras gribat atjaunot, un<br />

uzklikšķiniet uz saites „Atjaunot”.<br />

Kā iztīrīt pasta kastīti no izdzēstajām vēstulēm?<br />

Ir jāatver sadaļa „Dzēstas vēstules” un jāuzklikšķina uz saites „Iztīrīt”. Pēc šīs darbības<br />

vēstules atgūt vairs nav iespējams.<br />

Kur var izlasīt, kā lietot e-pastu?<br />

http://help.inbox.lv/index.php?catid=24<br />

https://www.apollo.lv/webmail_help/lv/<br />

http://mail.google.com/mail/help/intl/en/about.html#about

E-pasta pārvaldīšana ar MS Outlook<br />

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 32<br />

Lielākā daļa e-pasta klientprogrammu ir līdzīgas pēc sava izskata un funkcionalitātes.<br />

Apskatīsim Windows Vista iekļauto programmu MS Outlook, kas ir tipisks šo programmu<br />

grupas pārstāvis. Komandas un darbību secība ir ļoti līdzīgas arī interneta (Web) pastam.<br />

Pirmo reizi palaižot e-pasta klienta programmu, tā ir jākonfigurē – jānorāda dators (serveris)<br />

internetā uz kura atrodas e-pasta konts, un dators (serveris) e-pasta izsūtīšanai. Abu serveru<br />

interneta adreses var gan sakrist, gan būt atšķirīgas Šeit tiek apskatīts darbs ar jau iepriekš<br />

nokonfigurētu lietotni.<br />

Microsoft Outlook navigācijas rūts mapes:<br />

Lietotne MS Outlook<br />

� Deleted items (Izdzēstie vienumi) – atkritne, papīrgrozs tieši dzēstajiem e –pasta<br />

ziņojumiem.<br />

� Drafts (Melnraksti) – nepabeigtie ziņojumi, kurus var nosūtīt vēlāk pēc tā<br />

pabeigšanas.<br />

� Inbox (Iesūtne) – ienākušais pasts.<br />

� Outbox (Izsūtne) – nosūtāmais pasts. Ja ir pastāvīgs interneta pieslēgums, parasti<br />

šī mape ir tukša, jo ziņojumi uzreiz tiek nosūtīti adresātam.<br />

� Sent items (Nosūtītie vienumi) – jau adresātam nosūtīto ziņojumu kopijas.

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 33<br />

Izvēloties, piemēram, mapi Inbox (Iesūtne), kreisajā pusē redzami mapē esošie ziņojumi,<br />

savukārt, izvēloties ziņojumu, labajā pusē redzams ziņojuma teksts. Šādas mapes ar tādu<br />

pašu nozīmi parasti ir arī interneta pasta vietnēs.<br />

Jauna e-pasta ziņojuma izveide<br />

Jaunu ziņojumu izveido, noklikšķinot uz pogas New (Jauns) vai izpildot komandu no izvēlnes<br />

File (Fails) – > New (Jauns) – > Mail message (Pasta ziņojums).<br />

Jaunā ziņojuma logā:<br />

Jauna ziņojuma sastādīšanas dialogs<br />

� Ailē To: (Kam) ieraksta adresāta e –pasta adresi. Vairākus adresātus atdala ar komatu<br />

vai semikolu. Obligāti aizpildāms lauks.<br />

� Ailē Cc: (Kopija) var norādīt adresātu ziņojuma kopijas saņemšanai (ja nepieciešams).<br />

� Aile Subject: (Tēma) – ziņojuma tēma. Var lietot latviešu alfabēta mīkstinātās un<br />

rakstzīmes ar garumzīmēm. Ieteicams aizpildīt.<br />

� Teksta apgabalā raksta vēstules tekstu. Var lietot latviešu alfabēta mīkstinātās un<br />

rakstzīmes ar garumzīmēm.<br />

Kad ziņojums pabeigts, jānoklikšķina uz pogas Send (Nosūtīt). Ja adresāts ievadīts pareizi,<br />

ziņojums tiek izsūtīts uzreiz.<br />

Uzdevums: Atveriet programmu Microsoft Outlook.<br />

1. Noklikšķiniet uz mapes Inbox (Iesūtne), ja nepieciešams.<br />

2. Labajā pusē izvēlieties vēstuli ar tematu Apmācība. Izlasiet ziņojuma tekstu<br />

apakšējā rūtī.<br />

3. Izveidojiet jaunu e-pasta ziņojumu Kursi, ierakstiet tekstā savu vārdu un uzvārdu,<br />

nosūtiet to uz pasniedzēja norādīto adresi.<br />

4. Pārliecinieties, ka vēstule nosūtīta. Mapē Sent items (Nosūtītie vienumi) jābūt<br />

Jūsu vēstules kopijai.<br />

5. Atstājiet programmu atvērtu.

E-pasta ziņojumus var nosūtīt arī uz savu adresi. Tas var būt lietderīgi, apgūstot<br />

programmu.<br />

E-pasta saņemšana<br />

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 34<br />

Kad palaiž e-pasta klienta programmu (MS Outlook), tā savienojas ar datoru, uz kura ir Jūsu<br />

reģistrētais e-pasta konts internetā (serveris), nolasa pienākušo e-pastu un novieto mapē<br />

Inbox (lesūtne):<br />

� Rīkjoslā noklikšķinot uz pogas Nosūtīt/ saņemt.<br />

� Ja programma ir atvērta, tā e-pastu pārbauda ik pēc 30 minūtēm automātiski.<br />

Automātiskais pārbaudes intervāls ir maināms lietotnes konfigurācijā.<br />

Uzdevums: Pārbaudiet pastu. Apskatiet ienākošo e –pastu. Izlasiet pasniedzēja vēstuli.<br />

Atbildēšana uz ziņojumu<br />

Lai atbildētu uz pienākušo ziņojumu, mapes lesūtne pienākušo e-pasta ziņojumu sarakstā<br />

programmas labajā rūtī jāizvēlas nepieciešamā vēstule un rīkjoslā jānoklikšķina uz pogas<br />

Reply (Atbildēt). Šajā gadījumā aile To: (Kam:) nav jāaizpilda – adresāts jau būs ierakstīts<br />

automātiski.<br />

Esošais ziņojuma teksts ir saglabāts atbildes e – pasta vēstulē. Lai gan to iespējams dzēst,<br />

vēlams atstāt, lai saņēmējam atgādinātu iepriekšējā sarakstē apspriesto.<br />

Pielikumu pievienošana<br />

Elektroniskā pasta ziņojumam var pievienot arī jebkura tipa failus (vienu vai vairākus) no<br />

datora vai cita datu nesēja. Praksē nav lietderīgi sūtīt failus ar kopapjomu lielāku par 10 – 15<br />

MB (ir organizācijas, kurās nosūtāmo failu apjoms ir ierobežots – nevar nosūtīt lielāku failu,<br />

kā administrators to norādījis). Pielikumus MS Outlook un citās programmās, arī interneta<br />

pastā apzīmē ar saspraudi .<br />

Darbību secība pielikuma pievienošanai:<br />

1. Rakstiet jaunu ziņojumu vai atbildiet uz e-pastu.<br />

2. Rīku joslā noklikšķiniet uz pogas Attach file (Pievienot failu) ar saspraudes attēlu.<br />

3. Atlasiet datora failu sistēmā nepieciešamo failu. Sākotnēji atveras mape Mani<br />

dokumenti.<br />

4. Apstipriniet izvēli Insert (Ievietot).

Pielikuma pievienošana<br />

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 35<br />

Ja programmas MS Outlook rīkjoslas poga ar saspraudes attēlu nav redzama, palieliniet<br />

vēstules rakstīšanas logu horizontālā virzienā .<br />

Uzdevums: Atbildiet uz pasniedzēja vēstuli.<br />

1. Pievienojiet vēstulei datni Pielikums no mapes Mani dokumenti.<br />

2. Nosūtiet ziņojumu.<br />

Pielikumu atvēršana un saglabāšana<br />

Par vēstulei pievienoto pielikumu liecina saspraudes attēls pie saņemtā ziņojuma.<br />

Ziņojums ar pielikumu

Lai atvērtu pievienoto failu (failus):<br />

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 36<br />

1. Jāizvēlas ziņojums no mapes Inbox (Iesūtne).<br />

2. Jāatver ziņojums jaunā logā ar dubultklikšķi.<br />

3. Jāveic dubultklikšķis uz pievienotā faila ikonas. Atvērsies dialoga logs, tad<br />

noklikšķiniet uz pogas Open (Atvērt).<br />

4. Faila saglabāšanai uz datora jāizvēlas komanda Save As (Saglabāt kā) no labā<br />

taustiņa izsauktās konteksta izvēlnes un jāapstiprina nākošajā dialogloga. Sākotnēji<br />

programma saglabā pievienotos failus mapē Mani dokumenti, ja nepieciešams,<br />

faila saglabāšanas vietu var mainīt.<br />

Pievienotās datnes saglabāšana<br />

Labojot, modificējot pielikumā atsūtīto dokumentu turpmākai izmantošanai, vispirms tas ir<br />

jāsaglabā datora failu sistēmā vai uz cita datu nesēja (piemēram, USB zibatmiņas)!<br />

Uzdevums: Nolasiet e-pastu.<br />

1. Atrodiet ienākušajās vēstulēs ziņojumu ar tematu Pielikums.<br />

2. Atveriet pievienoto failu. Aplūkojiet dokumentu un aizveriet to.<br />

3. Saglabājiet vēstulei pievienoto failu mapē Mani dokumenti.

Kā darboties ar interneta meklēšanas rīkiem<br />

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 37<br />

Lai internetā varētu atrast interesējošo informāciju, izmanto speciālas meklētājprogrammas.<br />

Lai gan šādas meklētājprogrammas ir daudzas un dažādas, to darbības principi ir līdzīgi.<br />

Lietotājam, strādājot ar kādu no meklētājprogrammām, piemēram, Google vai MSN,<br />

veicamās darbības ir līdzīgas. Meklētājprogrammas meklēšanas logā tiek ierakstīti vārdi, pēc<br />

kuriem jāmeklē informācija internetā. Tiek atrastas visas lapas internetā, kurās minēti<br />

norādītie vārdi.<br />

Vispirms apskatīsim vispārīgi, kā meklēt informāciju internetā. Pēc tam tiks detalizētāk<br />

izklāstīts par dažādām interneta meklētājprogrammām.<br />

Kā meklēt informāciju?<br />

Ja vēlaties atrast internetā konkrētu informāciju, meklētājprogrammas ievades laukā<br />

jānorāda vārds/vārdi vai frāzes, kuras raksturo vai kuras ietilpst meklētajā informācijā. Šie<br />

vārdi tiek saukti par atslēgas vārdiem, jo tiek atrastas visas lapas, kurās tie pieminēti.<br />

� Par atslēgas vārdu internetā tiek uzskatīta jebkura simbolu virkne, kurā drīkst būt:<br />

o latviešu, angļu un citu alfabētu burti;<br />

o cipari;<br />

o simbols ' (apostrofa);<br />

o simbols &.<br />

� Meklēšanas rezultāts nav atkarīgs no tā, vai atslēgas vārda ievadei izmantoti lielie vai<br />

mazie burti. Lai meklētu frāzes, atslēgas vārdi jāietver pēdiņās (piemēram, „Jānis<br />

Čakste”).<br />

� Meklēšanas rezultātā tiks atrastas tikai tās lapas, kurās minētie vārdi atrodas blakus tieši<br />

tādā secībā, kādā esat norādījis.<br />

Kā izmantot atslēgas vārdus?<br />

Meklējot pēc atslēgvārdiem, svarīgi ir izvēlēties norādāmos vārdus. Ļoti iespējams, ka<br />

meklētais vārds parādās arī citās interneta lapās, bet ne tādā kontekstā, kā nepieciešams. Ja<br />

ir norādīti vairāki atslēgvārdi, tad rezultātu sarakstā vispirms tiks atlasītas tās lapas, kurās<br />

visbiežāk minēti norādītie vārdi norādītajā secībā.<br />

Google attēlu meklēšanā atrastie attēli var būt aizsargāti ar autortiesībām. Lai gan attēlus<br />

var atrast un, izmantojot Google pakalpojumus, tiem piekļūt, Google negarantē nekādas<br />

tiesības tos izmantot konkrētam nolūkam, izņemot to apskatīšanu.<br />

Attēli, kuri parādīsies meklēšanas rezultātos, var saturēt pornogrāfiskas ainas. Izvērtējot, vai<br />

attēls ir atbilstošs Jūsu pieprasījumam, Google ņem vērā daudzus faktorus. Tā kā šīs metodes<br />

nav pilnīgi drošas, ir iespējams, ka starp rezultātiem atrodas daži neatbilstoši attēli.

Meklēšana katalogā<br />

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 38<br />

Dažkārt nepieciešams norādīt, ka ievadītie atslēgas vārdi jāmeklē pēc noteiktas piederības<br />

kādai nozarei. Google ir sakārtojis visas lapas pēc to satura.<br />

Uzdevums: Google sākuma lapā, uzklikšķiniet uz saites Katalogs.<br />

1. Izvēlaties saiti World -> Latvian.<br />

Google meklēšanas logs<br />

2. Atveras katalogs, kurā iekļauts Latvijas tematiskais lapu sakārtojums. Lai sameklētu<br />

vajadzīgo informāciju var:<br />

� uzklikšķināt uz kādas no kataloga sadaļām, tā sīkāka iedalījuma piekļuvei;<br />

� ievadīt atslēgas vārdus meklēšanas laukā un uzklikšķināt uz pogas Google meklēšana,<br />

tad rezultāti tiks meklēti atbilstoši izvēlētajai sadaļai;<br />

� atvērt konkrētu lapu, kas atbilst izvēlētajai sadaļai.<br />

1) Vispirms izmēģiniet acīmredzamo. Ja meklējat informāciju par uzņēmumu "CIDO", tad<br />

ievadiet , nevis ;<br />

2) Lietojiet vārdus, kam ir lielāka cerība būt vienkopus tajās lapās, kas Jūs interesē.<br />

Piemēram, dos vairāk rezultātu nekā ;<br />

3) Uzdodiet tik specifiskus atslēgvārdus, cik vien tas ir iespējams. Piemēram,<br />

dos daudz nozīmīgāku rezultātu nekā ;<br />

4) Izmantojot pēdiņas, Jūs varat meklēt konkrētas frāzes. Vārdi, kas atrodas starp pēdiņām<br />

, arī visos atrastajos dokumentos būs kopā;<br />

5) Ievadot vai , tiks atrastas visas<br />

lapas, kurās ir vārdu savienojums "Jānis Čakste" un vārds "prezidents".

Kā strādāt ar meklētājprogrammu?<br />

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 39<br />

Lai arī meklētājprogrammas pasaulē ir daudzas un dažādas, to darbība būtiski neatšķiras.<br />

Visām meklētājprogrammām ir meklēšanas lauks, kurā ievada meklējamos vārdus. Pēc<br />

meklēšanas pogas nospiešanas programma sameklē visus rezultātus, kurus attēlo saraksta<br />

veidā. Šajā nodaļā ir aprakstīti divu meklētājprogrammu darbību pamatprincipi.<br />

Darbs ar Google<br />

Google ir viena no lielākajām meklētājprogrammām pasaulē. Turklāt šī meklētājprogramma<br />

ir pieejama latviskotajā versijā.<br />

1. Izpilda komandu Start –> All Programs –> Internet Explorer. Atveras Internet Explorer<br />

logs.<br />

2. Adreses joslā ierakstiet adresi www.google.lv . Pēc tam uzklikšķiniet uz pogas vai<br />

nospiediet tastatūras taustiņu Enter.<br />

3. Tiek atvērta meklētājlapas google sākumlapa.

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 40<br />

4. Meklēšanas laukā norādiet atslēgas vārdus un frāzes. Pēc tam uzklikšķiniet uz spiedpogas<br />

Google meklēšana vai nospiediet tastatūras taustiņu Enter.<br />

5. Tiek atvērta rezultātu lapa, no kuras varat izvēlēties nepieciešamo resursu.<br />

1. Meklēšanas lauks – ievadiet atslēgas vārdus un nospiediet tastatūras taustiņu Enter vai<br />

uzklikšķiniet uz pogas Meklēt.<br />

2. Statistikas josla – norādīti meklētie vārdi, atrasto rezultātu skaits un meklēšanai<br />

patērētais laiks.<br />

3. Lapas virsraksts – rezultāta pirmā rindiņa ir atrasti lapas virsraksts.<br />

4. Rezultāta adrese internetā – Atrastā rezultāta interneta adrese.<br />

5. Saglabātā kopija – uz saites Saglabātā kopija, tiek atvērta rezultāta lapa tāda, kāda tā<br />

izskatījās saglabāšanas brīdī. Ja kaut kādu iemeslu dēļ Jūs nevarat apskatīt lapas<br />

oriģinālu, nepieciešamo informāciju atradīsiet saglabātajās lapās. Svarīgi, ka meklētie<br />

vārdi tajās ir iezīmēti.<br />

6. Līdzīgās adreses – kad rezultātu lapā uzklikšķināt uz saites Līdzīgās lapas, automātiski<br />

tiek sameklētas lapas, kas ir saistītas vai radniecīgas ar konkrēto meklēšanas rezultātu.<br />

7. Atrastā rezultāta ieraksts – viens atrastais rezultāts.<br />

Darbs ar MSN<br />

Arī meklētājprogramma MSN ir plaši pazīstama pasaulē, jo tās izstrādātājs ir uzņēmums<br />

Microsoft.<br />

1. Izpilda komandu Start –> All Programs –> Internet Explorer. Atveras Internet Explorer<br />

logs.<br />

2. Adreses joslā ierakstiet adresi www.msn.com . Pēc tam uzklikšķiniet uz pogas Go, vai<br />

nospiediet tastatūras taustiņu Enter.<br />

3. Tiek atvērta meklētājprogrammas MSN sākuma lapa.

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 41<br />

4. Meklēšanas laukā norādiet atslēgas vārdus un frāzes. Pēc tam uzklikšķiniet uz<br />

spiedpogas Search Web vai nospiediet tastatūras taustiņu Enter.<br />

5. Tiek atvērta rezultātu lapa, no kuras varat izvēlēties nepieciešamo resursu.<br />

Meklētājprogrammas MSN rezultāta lapas darbība būtiski neatšķiras no jau aprakstītā<br />

meklētājservera Google rezultātu lapas.<br />

Piemērs: meklēšanas rezultātu sašaurināšana<br />

Internetā sameklēt informāciju par suņu šķirni „Vidusāzijas aitu suns".<br />

1. Meklēšanas laukā ievada tikai vienu atslēgas vārdu – Vidusāzijas.

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 42<br />

Šādā gadījumā atrasto rezultātu būs loti daudz un vārds „Vidusāzijas” tiks minēts dažādos<br />

kontekstos.<br />

2. Lai sašaurinātu atrastos rezultātus, ievadiet papildus atslēgas vārdu –<br />

aitu.<br />

Atrastajos rezultātos tiek minēts ne tikai meklējamais termins „Vidusāzijas aitu suns”. Atrasti<br />

tiek arī tie rezultāti, kuros vienkārši minēti vārdi „Vidusāzijas” un „aitu”.<br />

3. Lai atrastajos rezultātos piedāvātu tikai terminu – Vidusāzijas aitu suns, ievadiet<br />

meklēšanas laukā pilnu termina nosaukumu, turklāt liekot to pēdiņās („Vidusāzijas<br />

aitu suns”). Atrastajos rezultātos būs minēts tikai meklētais termins.<br />

Google pielāgošana<br />

Noklikšķinot Google sākuma lapā uz saites – „Valodu rīki”, atveras lapa, kurā var mainīt<br />

valstu un valodu uzstādījumus, kurus izmanto Google meklēšanas serveris:<br />

� Meklēšana konkrētās valodās un valstīs<br />

Varat norādīt, kādā valodā ir jābūt lapām, kuras tiks sameklētas, un kādu valstu<br />

serveros atrastajām lapām jāatrodas.<br />

� Lietojiet Google savā valodā<br />

Uzklikšķinot uz atbilstošās valodas nosaukuma, Google lapas noformējuma valoda<br />

tiek pielāgota atbilstoši izvēlētajai valodai.

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 43<br />

� Apmeklējiet savas valsts Google portālu<br />

Šajā sadaļā, uzklikšķinot uz atbilstošās valsts karoga, tiek atvērts Google<br />

meklēšanas serveris izvēlētajā valstī.<br />

Parastā meklēšana<br />

Meklēšana izmantojot Google<br />

� Meklēšana, izmantojot atslēgas vārdus. Lai uzsāktu meklēšanu, ierakstiet atslēgas vārdus<br />

un nospiediet taustiņu Enter vai uzklikšķiniet uz pogas Google meklēšana. Jūs saņemsiet<br />

atslēgas vārdam atbilstošus rezultātus.<br />

� Meklēšana, izmantojot frāzes. Konkrētas frāzes varat meklēt, izmatojot pēdiņas. Vārdi,<br />

kas atrodas starp pēdiņām , arī visos atrastajos dokumentos būs<br />

kopā.<br />

� Meklēšana, izmantojot gan atslēgas vārdus, gan frāzes vienlaicīgi. Ievadot<br />

vai , tiks atrastas visas lapas, kurās<br />

ir vārdu savienojums "Jānis Čakste" un vārds "prezidents". Piemēram, ja vēlamies atrast<br />

informāciju par pirmo Latvijas Valsts prezidentu Jāni Čaksti.<br />

� Automatizēti "un" pieprasījumi. Google rezultātos iekļauj tikai tās lapas, kurās ir visi<br />

meklētie vārdi. Nav vajadzības starp vārdiem rakstīt "un". Lai sašaurinātu vai konkretizētu<br />

meklēšanu, jāraksta vairāki vārdi. Ja meklēšanā vēlaties vienlaicīgi izmantot gan frāzi, kas

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 44<br />

ir ietverta pēdiņās, gan atsevišķu atslēgas vārdu. Piemēram, ievadot , tiks<br />

atrastas visas lapas, kurās ir vārds "Jānis" un vārds "Čakste". Rezultātu saraksta sākumā<br />

būs lapas, kurās šie vārdi atrodas blakus, tiks atlasītas arī lapas, kurās šie vārdi neatrodas<br />

blakus, piemēram, lapas, kurās minēts Jānis Balodis un Konstantīns Čakste.<br />

� Ignorētie vārdi. Google neņem vērā ļoti bieži lietotos vārdus un simbolus, tos sauc par<br />

ignorētajiem vārdiem. Google vienmēr ignorē, piemēram, apzīmējumu http un .com,<br />

tāpat arī atsevišķus ciparus un burtus, jo tie parasti nepalīdz meklēšanas procesā un<br />

ievērojami paildzina meklēšanu. Izmantojiet "+" zīmi, lai meklēšanā tomēr iekļautu<br />

ignorējamos vārdus. Pirms "+" zīmes noteikti atstājiet atstarpi.<br />

� Vārdu variācijas. Lai sagādātu visprecīzākos rezultātus, Google nemeklē vārdu variācijas<br />

un aizstājējvārdus. Google meklē tieši tādus vārdus, kādus Jūs ierakstāt meklēšanas laukā.<br />

Ievadot un , netiks piedāvāti rezultāti ar vārdiem google, bet tikai<br />

ievadītā vārda daļa.<br />

� Vārdu izslēgšana ar " –" zīmi. Jums ir iespēja sašaurināt meklēšanu vēl vairāk, uzdodot<br />

Google meklētājam no atrasto atbilžu saraksta izslēgt atsevišķus vārdus vai frāzes. Šim<br />

nolūkam izmantojiet izslēgšanas operatoru " –", pieliekot to tieši pirms izslēdzamā vārda<br />

vai frāzes. Pirms mīnus zīmes simbola obligāti jābūt vienai atstarpei. Piemēram, ievadot<br />

, tiks atrastas visas lapas, kurās ir vārdi "Jānis Čakste", bet<br />

nav vārda "prezidents". Piemēram, ja vēlaties atrast informāciju par kādu Jāni Čaksti,<br />

kurš nav bijis prezidents.<br />

� Domēnu ierobežojums. Atsevišķiem vārdiem, ja aiz tiem atrodas kols, Google lapās ir<br />

speciāla nozīme. Viens no šādiem vārdiem ir operators "site:". Lai meklētu atslēgas vārdu<br />

vai frāzi noteiktā interneta lapā vai interneta adresē, meklēšanas laukā pēc atslēgas vārda<br />

ievadiet operatoru "site:" un attiecīgo domēna vārdu vai interneta adresi. Piemēram, lai<br />

lapā www.president.lv atrastu informāciju par Jāni Čaksti, meklēšanas laukā ievadiet<br />

.<br />

� Lielo un mazo burtu nozīm. Google meklētājs lielos burtus neņem vērā. Visi burti,<br />

vienalga, kā Jūs tos rakstāt, tiks uztverti kā mazie burti. Piemēram, meklējot ,<br />

vai vienmēr tiks atrasti vienādi rerultāti. Google meklētāji<br />

ignorē arī uzsvara un diakritiskās zīmes. Tātad, meklējot un ,<br />

Google atradīs identiskus rezultātus. Ja ir nepieciešamība, lai specifiskās zīmes tiktu<br />

ņemtas vērā, jāizmanto "+" zīmi, piemēram .

Izvērstā meklēšana<br />

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 45<br />

Ja nepietiek ar Google sākumlapā pieejamajām iespējām meklēšanas parametru norādīšanai,<br />

var uzklikšķināt uz saites "Izvērstā meklēšana", kā rezultātā tiek atvērts jauns, paplašināts<br />

meklēšanas iespēju logs.<br />

Attēlu meklēšana<br />

Google attēlu meklēšana ir visplašākā šāda veida meklēšana interneta tīmeklī – sarakstā ir<br />

iekļauti un aplūkojami vairāk nekā 330 miljoni attēlu. Lai izmantotu attēlu meklēšanu:<br />

1. Google sākuma lapā uzklikšķiniet uz saites Attēli.<br />

2. Atveras attēlu meklēšanas lapa.<br />

3. Ievadiet atslēgas vārdu/us un uzklikšķiniet uz pogas Meklēt attēlus vai nospiediet<br />

tastatūras taustiņu Enter.<br />

4. Rezultātu lapā attēloti visi attēli, kuru nosaukumos vai faila parametros ir minēts<br />

meklētais vārds. Attēli ir samazināti un uz tiem var uzklikšķināt, lai aplūkotu lielāku attēlu<br />

un lapu, kurā tas atrodas.

5. Uzklikšķinot uz izvēlētā sīkattēla, atveras lapa, kura sadalīta divās daļās:<br />

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 46<br />

� Augšējā lapas daļā attēlots izvēlētais attēls un tā atrašanās vieta internetā, kā arī<br />

attēla izmērs.<br />

� Apakšējā lapas daļā attēlota interneta lapa, kurā attēls publicēts.<br />

6. Uzklikšķinot uz saites Noņemt ietvaru, pazūd lapas augšējā daļa un aktīva paliek tikai<br />

interneta lapa, kurā attēls ir publicēts.<br />

Uzklikšķinot uz saites Pārējie rezultāti, var atgriezties kopējā rezultātu lapā.

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 47<br />

Google attēlu meklēšanā atrastie attēli var būt aizsargāti ar autortiesībām. Lai gan attēlus var<br />

atrast un tiem piekļūt, Google negarantē nekādas tiesības tos izmantot konkrētam nolūkam,<br />

izņemot to apskatīšanu.<br />

Meklēšana katalogā<br />

Dažreiz nepieciešams norādīt, ka ievadītie atslēgas vārdi/frāzes jāmeklē pēc noteiktas<br />

piederības kādai nozarei. Google ir sakārtojis visas lapas pēc to satura.<br />

1. Google sākuma lapā, uzklikšķinot uz saites Katalogs, atveras tematiskais lapu sadalījums,<br />

kurā var uzklikšķināt uz saites World -> Latvian.<br />

2. Atveras katalogs, kurā iekļauts Latvijas tematiskais lapu sakārtojums. Lai sameklētu<br />

vajadzīgo informāciju var:<br />

� Uzklikšķināt uz kādas no kataloga sadaļām, tā sīkāka iedalījuma piekļuvei.<br />

� Ievadīt atslēgas vārdus meklēšanas laukā un uzklikšķināt uz pogas Google meklēšana.<br />

Rezultāti tiks meklēti atbilstoši izvēlētajai sadaļai.<br />

� Atvērt konkrētu lapu, kas atbilst izvelētajai sadaļai.

Darba sākšana, izmantojot Microsoft Word<br />

Microsoft Word 2007 vide<br />

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 48<br />

Lai uzsāktu darbu ar programmu Microsoft Word , ekrāna kreisajā apakšējā stūrī nospiediet<br />

pogu ar Microsoft Office logo uz tās.<br />

All Programms<br />

Start<br />

Atvērtajā izvēlnē ar peles palīdzību norādiet All Programms. Pakārtotajā izvēlnē noklikšķiniet<br />

uz Microsoft Office un programmas Microsoft Office Word 2007 nosaukuma. Pēc<br />

programmas aktivizēšanas uz ekrāna ir redzams Word titullapa un pēc īsa brīža Jūs nonākat<br />

programmas Word 2007 vidē.<br />

MS Word vidē redzama darba virsma, kurā atainots parasts, A4 lapas izskata, balts fons.<br />

parasti atverot darba virsmu, tā redzama darba skatā Print Layout.<br />

Jebkuru komandu programma Word var izpildīt kādā no trim veidiem,<br />

izmantojot:<br />

� izvēlņu joslu;<br />

� rīkjoslu pogas;<br />

� tastatūras taustiņu kombinācijas.<br />

Tuvāk apskatīsim darba virsmu.

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 49

Rediģējamā dokumenta nosaukuma josla<br />

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 50<br />

Šajā joslā tiek atainots dokumenta nosaukums, kurš noklusētā veidā jau būs kā Document1<br />

vai, ja iepriekš tikti atvērti kādi citi jauni dokumenti, tad vieninieka vietā būs kāds cits skaitlis<br />

pēc kārtas. Rediģējamā dokumenta nosaukumu var mainīt brīdī, kad dokuments tiek<br />

saglabāts uz lietotāja datora.<br />

Izvēlņu josla<br />

Izvēlņu joslā ir redzami izvēlņu nosaukumi.<br />

Izvēlne<br />

Zem katras izvēlnes ir rīku saraksts, kuru var aktivizēt, uz tā ar peles palīdzību uzklikšķinot.<br />

Aktivizējot, piemēram, izvēlni Home, tiek atvērts saraksts jeb rīku josla ar attiecīgās izvēlnes<br />

biežāk lietoto komandu (turpmāk tekstā – rīki) nosaukumiem un ikonām. Izvēlņu josla sastāv<br />

no astoņām izvēlnēm: Home, Insert, Page Layout, References, Mailing, Review, View.<br />

Rīkjoslas<br />

Izvēlne Home<br />

Rīkjoslā ir pogas ar ikonām, kas atbilst izvēlētajai izvēlnei. Rīkjoslas domātas, lai paātrinātu<br />

komandu izsaukšanu. Katrai izvēlnei ir atšķirīga rīkjosla.<br />

Izvēlnes Home rīkjosla<br />

Rīkjoslā komandas ir sakārtotas pa rīku kopām. Piemēram, Home. rīkjoslā ir redzamas piecas<br />

rīku kopas – Clipboard, Font, Paragraph, Styles, Editing. Katra konkrētā rīku kopa satur<br />

noteikta skaita rīkus. Daļa vai visi no rīku saraksta ir atainoti rīku joslā, bet dažkārt komandu<br />

mēdz būt tik daudz, ka tās nav iespējams atainot vienā kopā. Šī iemesla dēļ noteiktām rīku<br />

kopām tiek pievienota iespēja atvērt rīka dialoga logu, kas satur daudzas komandas un<br />

iespējas. To, vai kādai rīku kopai ir pievienota šāda iespēja var noteikt pēc nelielas podziņas<br />

kopas labajā apakšēja stūrītī.

Kopa Clipboard<br />

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 51<br />

Ja rīkjoslā aiz rīku nosaukuma ir neliela bultiņa virzienā uz leju , tad, noklikšķinot uz tās,<br />

atvērsies saraksts, kurā lietotājam ir iespēja izvēlēties vēl papildus iespējas, lai rediģētu vai<br />

formatētu darba saturu. Ja izvēlnē aiz rīka nosaukuma nav šādas bultiņas, tad, noklikšķinot<br />

uz komandas nosaukuma, tā tiks izpildīta bez dialoga loga starpniecības. Piemēram, Kopa<br />

Clipboard rīks Paste (kopēt) satur šādu mazu bultiņu, tātad šim rīkam ir papildus īpašības.<br />

Savukārt rīkam Cut (griezt) šādas mazas bultiņas nav, kas nozīmē to, ka pielietojot šo rīku,<br />

komanda izpildīsies automātiski.<br />

Darba uzsākšana ar Microsoft Word<br />

2007. gada Microsoft Word rīkjosla jau noklusēti tiek atainota pilnīgi visa – sākot no izvēlnes.<br />

Atverot darba virsmas logu, automātiski tiek aktivizēta izvēlne Home ar visu tai piederošo<br />

rīkjoslu. Lai viegli varētu pārvietoties pa rīkjoslu, Jūs varat izmantot peles palīdzību. Pa<br />

izvēlnēm var pārvietoties, izmantojot arī tastatūras taustiņu palīdzību.<br />

Darba uzsākšana ar peles palīdzību<br />

Ja iepriekšminētās darbības tiek veiktas ar peles palīdzību, tad, uz konkrētu rīku norādot ar<br />

tās bultiņu, tiks atainots rīka nosaukums un apraksts (paskaidrojums), atsevišķos gadījumos<br />

arī ātrās piekļuves taustiņu kombinācijas.<br />

Izvēlētais rīks<br />

Atsauces uz palīdzības<br />

taustiņiem<br />

Darba uzsākšana ar klaviatūras taustiņu palīdzību<br />

Izvēlētā rīka nosaukums<br />

Apraksts/paskaidrojums<br />

par rīku<br />

Lai aktivizētu izvēlnes joslu, ir jānospiež tastatūras poga Alt. Izdarot šādas darbības, izvēlņu<br />

joslai ir pievienots kāds taustiņš vai taustiņu kombinācijas, kuras nospiežot tiek aktivizēta<br />

konkrētā josla. Savukārt skaitļi ir pievienoti pašiem nepieciešamākajiem rīkiem – saglabāt,

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 52<br />

atcelt pēdējo darbību (Undo Typing/Repeat Typing), atvērt mapi (Open), lapas iestatījumi<br />

(Page Setup), Paragraph, pirms izdrukas skats (Print Preview), jauna lapa (New Page).<br />

Aktivizējot kādu no burtiem, piemēram – H – konkrētās izvēlnes, šajā gadījumā Home,<br />

atveras šīs izvēlnes rīku josla, kur katram rīkam ir pievienota sava burtu kombinācija, kuras<br />

aktivizējot atveras dialoga logs vai aktivizējas darbība.<br />

Burtu kombinācijas<br />

Skaitļu kombinācijas<br />

Lai deaktivizētu izvēlņu joslu, ir atkārtoti jānospiež tastatūras taustiņš Alt.<br />

Tāpat pa izvēlņu joslu un rīkjoslu var pārvietoties ar tabulatora jeb Tab taustiņa palīdzību.<br />

Darbs ar tekstu<br />

Programmā Microsoft Office Word tekstu var ievadīt, rediģēt, dzēst.<br />

Kursora pārvietošana pa tekstu<br />

Teksta ievadīšana<br />

Rakstīšanas kursoru pa tekstu var pārvietot ar tastatūras taustiņiem un to kombinācijām, kā<br />

arī ievietojot peles kursoru vajadzīgajā dokumenta vietā un noklikšķinot peles kreiso pogu.<br />

Nospiežot tastatūras taustiņus, rakstīšanas kursors pārvietosies:<br />

–> vienu simbolu pa labi<br />

< – vienu simbolu pa kreisi<br />

t vienu rindu uz augšu<br />

i vienu rindu uz leju<br />

Ctrl+↓ rindkopu uz augšu<br />

Ctrl+↑ rindkopu uz leju<br />

Ctrl+→ vienu vārdu pa labi<br />

Ctrl+← vienu vārdu pa kreisi

Home uz rindas sākumu<br />

End uz rindas beigām<br />

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 53<br />

Aktivizējot MS Word redaktoru, tiek atvērts dokumenta logs, kura nosaukums noklusēti ir<br />

Document1. Kursors, kurš norāda teikuma sākumu, atrodas uz darba virsmas. To var atpazīt<br />

kā melnu, mirgojošu, vertikālu līniju. Šajā brīdi var uzsākt teksta ievadi dokumentā.<br />

Pirms teksta ievadīšanas iesakām dokumentu saglabāt.<br />

Dokumenta saglabāšana<br />

Saglabāšanas process iespējams, veicot šādas darbības: aktivizējam loga kreisajā pusē esošo ikonu,<br />

kas satur MS Office logotipu . Aktivizējot ikonu, atveras izvēlņu saraksts:<br />

MS Office ikona<br />

Izvēlņu saraksts<br />

Nesen saglabātie<br />

dokumenti<br />

Izvēles saraksts<br />

Lai saglabātu dokumentu, aktivizējiet izvēlni Save As. Aktivizējot šo izvēlni, tiek atvērta vēl viena<br />

apakšizvēlne, kurā varēs izvēlēties, kāda tipa dokumentu saglabāt – MS Word 2007, MS Word 2003<br />

u.c.

Izvēlne Save As<br />

Izvēlne Save As<br />

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 54<br />

Dokumentu<br />

tipi/formāti<br />

Saglabājot dokumentu, nedrīkst aizmirst, ka, ja tas tiks pārsūtīts kādam, kurš vēl darbojas MS<br />

Windows 2003 vidē šādu dokumentu nevarēs atvērt. Diemžēl situācija ir tāda, ka vecākās<br />

Windows versijas, kurām nav veiktas papildus instalācijas, neatpazīst jaunākajās versijās<br />

veidotos dokumentus. Kad ir izvēlēta piemērotākā dokumenta forma, tiek atvērts dialoga<br />

logs, kurā jānorāda dokumenta atrašanās vieta uz datora.<br />

Izvēlas vietu, kur<br />

dokuments tiks<br />

saglabāts<br />

Lietotāja PC mape<br />

Mape Documents

Dokumenta<br />

nosaukums<br />

Dokumenta<br />

tips<br />

Mape Documents,<br />

kurā tiks saglabāts<br />

dokuments<br />

Dialoga logs Save As<br />

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 55<br />

Iespēja izveidot<br />

jaunu mapi<br />

Lai saglabātu dokumentu:<br />

1. Jānorāda atrašanās vietu uz datora, piemēram Computer, PC, Documents.<br />

2. Jāievada dokumenta nosaukums tam paredzētajā lauciņā File name,<br />

piemēram, Dienas plāns.<br />

3. Ja vēl netika norādīts dokumenta tips, tad to var izdarīt tam paredzētajā<br />

lodziņā Save as type.<br />

4. Lai saglabātu dokumentu, aktivizē dialoga pogu Save.<br />

5. Gadījumā, ja nevēlaties saglabāt dokumentu, tad aktivizējiet dialoga loga<br />

podziņu Cancel.<br />

Kad iepriekš minētās darbības ir veiktas, tad varat atgriezties pie darba virsmas un teksta<br />

ievades dokumentā. Noklusēti kursoram jau vajadzētu mirgot dokumenta lapā, norādot uz<br />

teikuma sākumu. Šajā brīdī Jūs varat sākt teksta ievadi.<br />

Tekstu ievada ar tastatūru. Nospiežot kādu tastatūras taustiņu, tā simbols dokumentā<br />

atainojas pa kreisi no kursora (ja iepriekš nav mainīti iestatījumi), kurš līdz ar jauna simbola<br />

ievadīšanu, atkal pārvietojas pa labi.<br />

Lai ievadītu atstarpes starp vārdiem ir jāizmanto tastatūras taustiņš Space.<br />

Mapes Documents<br />

saturs. Šajā mapē tiks<br />

saglabāts dokuments.

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 56<br />

Lai ievadītu lielos sākuma burtus, jānospiež taustiņš Shift, vienlaicīgi nospiežot tastatūras<br />

taustiņus. Lielos sākuma burtus var iegūt, arī nospiežot tastatūras taustiņu Caps Locs – tiks<br />

aktivizēts lielo burtu rakstīšanas režīms. Šajā režīmā viss rakstītais teksts tiks ievadīts<br />

lielajiem burtiem. Atkārtoti nospiežot šo tastatūras pogu, režīms tiks atslēgts.<br />

Izmaiņu saglabāšana dokumentā<br />

Ja dokuments ir saglabāts uz datora cietā diska vai ārējā atmiņas nesējā (disketes, CD vai USB<br />

flešatmiņas), tad pēc tā rediģēšanas tam nav jāpiešķir jauns nosaukums, bet gan jāsaglabā<br />

veiktās izmaiņas, izpildot kādu no šīm darbībām:<br />

� Standarta rīku joslā nospiediet pogu Save. To var atpazīt pēc ikonas .<br />

� Aktivizējiet pogu ar MS Office logotipu un atvērtajā izvēlņu rindā izvēlieties iespēju<br />

Save (skat.att.).<br />

� Nospiežot tastatūras taustiņu kombināciju Ctrl+S.<br />

� Lai aizvērtu dokumentu, nospiediet saraksta pēdējo izvēlni Close.<br />

Jauns dokuments<br />

Konvertēt<br />

dokumentu uz citu<br />

MS Word versiju<br />

Izdrukāt dokumentu<br />

Dokumenta<br />

publicēšana: Blogā,<br />

dokumentu darba<br />

laukā, dokumentu<br />

Atvērt jau sagatavotu<br />

dokumentu<br />

Saglabāt dokumentu pēc<br />

rediģēšanas<br />

Saglabāt pilnīgi jaunu<br />

dokumentu, kurš iepriekš<br />

nav ticis saglabāts<br />

Dokumenta sagatave<br />

Iespēja pievienot<br />

dokumentu kā e-pasta<br />

vēstules pielikumu<br />

pārvaldības sistēmā. Dokumenta aizvēršana

Tastatūras piemērs<br />

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 57

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 57<br />

Lai ievadītu tekstu latviešu valodā ar garumzīmēm/mīkstinājuma zīmēm, pirms attiecīgā burta ir<br />

jānospiež tastatūras taustiņš ar apostrofu (‘) vai tildi (~). Ja nepieciešams vārdus vai skaitļus pārnes<br />

jaunā rindā – tos nedala, bet pārnes visu vārdu/skaitli.<br />

Lai vārdi vai skaitļi, kuriem vēlams atrasties blakus (A.Čaks; 10 000), netiktu sadalīti katrs savā<br />

rindā, atstarpes Space vietā ievieto nedalāmo atstarpi, ko iegūst nospiežot tastatūras taustiņu<br />

kombināciju Ctrl+Shift+Space.<br />

Ja divus vārdus jāatdala ar defisi, piemēram, e-pasts, tad starp vārdiem un defisi netiek likta<br />

atstarpe Space. Nedalāmo defisi iegūst, izpildot tastatūras taustiņu kombināciju Ctrl+Shift+ –.<br />

Pieturzīmes tekstā iegūst, nospiežot atbilstošos tastatūras taustiņus (,). Jautājuma un izsaukuma<br />

zīmes iegūst, vienlaicīgi nospiežot taustiņu Shift un pieturzīmes atbilstošo taustiņu. Pirms<br />

pieturzīmēm nelieto atstarpes. Tās ievieto aiz pieturzīmēm.<br />

Lai iesāktu jaunu rindkopu, ir jānospiež tastatūras taustiņš Enter. Katra pāreja uz jaunu rindkopu<br />

nozīmē, ka šis taustiņš ir ticis nospiests. Ievadot tekstu vienas rindkopas robežās Enter taustiņš nav<br />

jāspiež, jo, tiklīdz ievadītais teksts pārsniedz maksimāli pieļaujamās rindas beigas, tas automātiski<br />

tiek pārcelts jaunā rindiņā.<br />

Lai tā pati rindkopa tiktu turpināta arī pēc pārejas uz jaunu rindu, izpildiet taustiņu kombināciju<br />

Shift+Enter.<br />

Teksta dzēšana<br />

Ja ievadīto tekstu ir nepieciešams rediģēt, tad konkrētajā vietā ir jāievieto kursors. Lai dzēstu<br />

simbolus (tukšuma zīmes – Enter, Space, Page Break u.c., burtu, vārdu), kas atrodas kursoram pa<br />

labi – lieto taustiņu Delete. Savukārt, lai dzēstu simbolus (tukšuma zīmes – Enter, Space, Page<br />

Break u.c., burtu, vārdu), kas atrodas kursoram pa kreisi – lieto taustiņu Backspace. Šāda simbolu<br />

dzēšana ir piemērojama arī atlasītiem teksta apgabaliem un objektiem. Piemēram, novietojot<br />

rakstīšanas kursoru starp diviem vārdiem un nospiežot taustiņu Backspace, tiks dzēsts pirmais<br />

simbols pa kreisi. Ja vēlas izdzēst atlasītu apgabalu, kas atrodas pa kreisi no kursora, tad vispirms to<br />

atlasa, iezīmē un tikai tad spiež pogu Backspace. Ja tekstu neatlasa, tad dzēsts tiks katrs pirmais<br />

simbols un tad katrs vārds. Bet, ja tiek spiests taustiņš Delete, tad tiks dzēsti simboli atlasītie teksta<br />

apgabali pa labi vai, ja ticis, no rakstīšanas kursora.<br />

Teksta rediģēšanai var izmantot arī pārrakstīšanas režīmu, kas ļauj pārrakstīt tekstu pāri jau<br />

atlasītam tekstam. Vienlaicīgi tiek dzēsts vecais un rakstīts teksts. Pārrakstīšanu var veikt, arī<br />

ieslēdzot tastatūras taustiņu Insert.

Neredzamo simbolu atainošana<br />

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 58<br />

Nospiežot dažādus tastatūras taustiņus, piemēram, Enter vai Space, dokumentā redzams taustiņu<br />

darbības rezultāts, bet nav redzami nekādi simboli. Taustiņi Enter un Space arī satur simbolus, bet<br />

tie ir neredzami. Rakstot dokumentu, ir jāredz, kur ir nospiests kāds no taustiņiem. Visus simbolus<br />

var padarīt redzamus, ja standarta rīku joslā aktivizē rīku Show/Hide. Kad šādas darbības ir veiktas,<br />

tad tekstā tiek atainoti tie simboli, kuri piešķirti konkrētajam taustiņam:<br />

Kad pret Sauli pavērsts Zemes ekvatora<br />

apvidus, ziemeļu puslodē iestājas pavasaris.<br />

Abas puslodes saņem vienādu Saules<br />

gaismas un siltuma daudzumu. Diena un<br />

nakts visos Zemes apgabalos ir aptuveni<br />

vienāda garuma. Dienvidu puslodē šajā laikā<br />

ir rudens.<br />

Pāreja uz jaunu lapu dokumentā<br />

Dokumentos, gan papīra, gan elektroniskā formā var būt vairākas lapas. Pilnīgi jaunā Word<br />

dokumentā ir tikai viena lapa. Ja, rakstot tekstu, tiek pārsniegts maksimāli pieļaujamais vārdu skaits<br />

vienā lapā, tad programma automātiski dokumentam pievieno jaunu lapu un tekstu pārnes tajā.<br />

Ja dokumenta lapā ir nepietiekoši daudz <strong>informācijas</strong> un tekstu nepieciešams turpināt jaunā lapā,<br />

tad šī lapa ir jāpievieno pašiem.<br />

Lai pievienotu jaunu lapu, ir jāveic kāda no šīm darbībām:<br />

� tastatūras taustiņu kombinācija Ctrl+Enter;<br />

� izvēlņu rindā izvēlas Insert / Page Break.<br />

Ja ir aktīvs neredzamo simbolu režīms, tad dokumentā ir redzams lappuses pārrāvuma simbols –<br />

Viss teksts, kas tiek vadīts pēc lapas pārtraukuma simbola tiek ievadīts nākamajā lapā. Šo simbolu<br />

Lappuses pārrāvums var dzēst tāpat kā to var darīt ar jebkuru citu simbolu izmantojot taustiņus<br />

Delete vai Backspace.<br />

Jauna dokumenta atvēršana<br />

Ja programmas Word vidē vēlaties atvērt jaunu dokumentu, tad izpildiet kādu no šīm darbībām:<br />

� standarta rīku joslā izvēlieties rīku ar ikonu – tiks atvērts jauns dokuments;<br />

� izpildiet taustiņu kombināciju Ctrl+N;<br />

� aktivizējiet pogu ar MS Office logotipu izvēlņu sarakstā un no tā izvēlieties izvēlni ar<br />

nosaukumu New. Tiks atvērts dialoga logs, kurā var veikt dažādus iestatījumus un<br />

izvēlēties jaunu dokumentu.

Izpildot iepriekšminētās darbības, tiks atvērts jauns dokuments.<br />

Esoša dokumenta atvēršana<br />

Izvēlne Blank<br />

and recent<br />

Izvēlas jaunu dokumenta<br />

sagatavi – Blank document<br />

Dialoga loga poga Create, ar kuras<br />

palīdzību tiek apstiprināta izvēle<br />

New Document<br />

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 59<br />

Atvērt kādu dokumentu, kas jau iepriekš ir izveidots un saglabāts uz datora diska, nozīmē padarīt tā<br />

saturu redzamu un pieejamu rediģēšanai lietotājam.<br />

Lai atvērtu tāda tipa dokumentu aktīvā MS Word vidē, izpildiet kādu no šīm darbībām:<br />

� standarta rīku joslā aktivizējiet rīku, izmantojot ikonu;<br />

� nospiediet tastatūras taustiņu kombināciju Ctrl+O;<br />

� aktivizējiet pogu ar MS Office logotipu izvēlņu sarakstā izvēlieties Open. Veicot šo<br />

darbību, tiks atvērts dialoga logs Open:

Dokumenta atrašanās<br />

vietas nosaukums<br />

Jau iepriekš izveidots Word<br />

dokuments, ko vēlaties atvērt<br />

Izvēlētā dokumenta<br />

nosaukums<br />

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 60<br />

Dialoga logs Open<br />

Šajā dialoga logā ir jāveic šādas darbības:<br />

� norāda mapi, kurā atrodas vēlamais dokuments;<br />

� kad mape ir atvērt, tās satura sarakstā norāda konkrēto dokumentu, šajā gadījumā,<br />

piemēram, ‘Programma_01.doc’ . Kad tas ir izdarīts, dialoga lodziņā File name<br />

atainosies dokumenta vārds;<br />

� uz faila nosaukuma jāveic peles kreisās pogas dubultklikšķis vai dialoga logā<br />

jāaktivizē poga Open.<br />

Nodarbības pielikums<br />

Dialoga loga poga Open, ar<br />

kuras palīdzību dokuments<br />

tiks atvērts<br />

Peles kursors atrodas vai tiek pārvietots pa teksta apgabalu. Veicot peles<br />

kreisās pogas klikšķi, tur novietojas rakstīšanas kursors. Peles kursors atrodas<br />

no teksta brīvā dokumenta daļā.<br />

Veicot dubultklikšķi, tur tiks novietots rakstīšanas kursors. Ievadot tekstu, tas<br />

tiks izlīdzināts pēc kreisās malas.<br />

Peles kursors atrodas no teksta brīvā dokumenta daļā. Veicot dubultklikšķi, tur<br />

tiks novietots rakstīšanas kursors. Ievadītais teksts būs iecentrēts.<br />

Peles kursors atrodas no teksta brīvā dokumenta daļā. Veicot dubultklikšķi, tur<br />

tiks novietots rakstīšanas kursors. Ievadītais teksts būs izlīdzināts pēc labās

°I<br />

Teksta atlasīšana<br />

Darbs ar tekstu<br />

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 61<br />

malas.<br />

Peles kursors atrodas aiz objekta brīvā dokumenta daļā. Veicot dubultklikšķi,<br />

tur tiks novietots rakstīšanas kursors. Jums ir iespēja ievadīt tekstu blakus<br />

objektam.<br />

Veicot dubultklikšķi, rakstīšanas kursors tiks novietots 1,25 cm attālumā no<br />

dokumenta kreisās malas, rindkopas pirmā rinda būs atvirzīta.<br />

Peles kursors atrodas kreisajā dokumenta malā ārpus teksta apgabala. Tiek<br />

izmantots atlasīšanai.<br />

Peles kursors atrodas kādā Microsoft Word joslā.<br />

Lai veiktu teksta apgabala rediģēšanu vai noformēšanu, tas ir jānorāda – jāatlasa. Tikai atlasītu<br />

teksta apgabalu var rediģēt vai noformēt, izpildot kādu no programmas MS Word komandām.<br />

Atlasīts teksts ir tas pats rakstīšanas kursors, tikai izplests pa vienu vai vairākiem vārdiem,<br />

rindkopām vai pat visu dokumentu. Atlasītais teksts izceļas uz pārējā teksta fonam krāsu.<br />

Lai atlasītu kādu teksta apgabalu, turot nospiestu peles kreiso pogu, jāpārvieto pele. Sekojot peles<br />

norādes kustībai, atsevišķām teksta daļām mainās teksta un fona krāsa (parasti atlasīts teksts ir<br />

“melni burti uz zila fona”).<br />

Melni burti uz balta fona Neatlasīts teksts<br />

Atlasīts teksts<br />

Dažādi teksta apgabalu atlasīšanas veidi<br />

Lai atlasītu:<br />

� Visu tekstu:<br />

o jāizpilda tastatūras taustiņu kombinācija Ctrl+A<br />

o izvēlnes Home sadaļā var izvēlēties rīku joslas lapu Editing. No saraksta<br />

izvēlēties Select un aktivizēt to (uzklikšķinot uz tā). Atvērsies saraksta lodziņš,<br />

kurš saturēs šādu piedāvājumu:<br />

Atlasīt visu<br />

tekstu<br />

Atlasīt<br />

objektu<br />

Atlasīt tekstu ar<br />

līdzīgu formatējumu

1.<br />

2.<br />

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 62<br />

� vienu vārdu – uz vārdu jāveic kreisās peles pogas dubultklikšķis;<br />

� vienu rindu – peles kursors jānovieto ārpus teksta kreisajā pusē pirms atlasāmās<br />

rindas un jānospiež peles kreisā poga;<br />

� vienu teikumu – turot nospiestu tastatūras taustiņu Ctrl, jebkurā teikuma vietā<br />

jāveic peles kreisās pogas klikšķis;<br />

� vienu rindkopu – trīs reizes ātri jānoklikšķina uz rindkopas (jebkurā rindkopas vietā)<br />

vai jārīkojas līdzīgi kā rindas atlasīšanas gadījumā, tikai šoreiz jāveic dubultklikšķis<br />

vienkārša klikšķa vietā;<br />

� vienu patvaļīgi īsu teksta apgabalu – šis atlasīšanas veids ietver sevī arī visus<br />

iepriekš apskatītos gadījumus, jo katru no tiem var izdarīt arī šādi: jātur nospiesta<br />

peles kreisā poga un jāvirza kursors uz atlasāmā apgabala beigām, kuru sasniedzot<br />

peles poga ir jāatlaiž;<br />

� vairākus patvaļīgi īsus teksta apgabalus – šajā gadījumā jāatlasa pirmais vārds vai<br />

teikums un tad, turot nospiestu tastatūras pogu Shift, jāatlasa citi apgabali:<br />

� vertikālu teksta apgabalu – atlasīšana tiek veikta, līdzīgi kā atlasot patvaļīgu teksta<br />

apgabalu, tikai šajā gadījumā jātur nospiests tastatūras taustiņš Alt;<br />

� Lai palielinātu vai samazinātu atlasītā teksta apgabala robežas, jānospiež tastatūras<br />

taustiņš Shift un jāturpina atlasīšana.<br />

Lai noņemtu atlasījumu, peles kursors jānovieto kaut kur ārpus atlasītā teksta (dokumenta loga<br />

iekšpusē) un jānospiež peles kreisā poga.<br />

Teksta kopēšana<br />

Teksta kopēšana, izgriešana un ievietošana<br />

Izvēlētu teksta apgabalu var nokopēt un ievietot citur dokumentā. Lai nokopētu kādu teksta<br />

apgabalu, tas vispirms jāatlasa un jāizpilda kāda no kopēšanas darbībām:<br />

� izvēlnes Home rīku joslā izvēlieties rīku Copy ar šādu ikonu;<br />

� jānospiež klaviatūras pogu kombinācija Ctrl+C;<br />

� uz atlasītā teksta apgabala jāveic peles labās pogas klikšķis. Atvērtajā izvēlņu<br />

sarakstā jānoklikšķina uz rīka Copy.

Teksta izgriešana<br />

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 63<br />

Teksta izgriešana atšķiras no teksta izdzēšanas, jo teksts, kas ir izgriezts, atšķirībā no izdzēsta<br />

teksta, tiek uzglabāts datora atmiņā Starpliktuve.<br />

Atlasīta teksta apgabala izgriešana tiek veikta ar komandu Izgriezt, ko var izpildīt četros dažādos<br />

veidos:<br />

� izvēlnes Home rīku joslā izvēlieties rīku Cut ar šādu ikonu ;<br />

� veiciet tastatūras taustiņu kombināciju Ctrl+X;<br />

� uz atlasītā teksta apgabala veiciet peles labās pogas klikšķi. Kad atveras izvēlne, kurā<br />

noklikšķiniet uz rīka Cut.<br />

Var izgriezt 24 dažādus teksta apgabalus, kuri izgriešanas kārtībā atradīsies Starpliktuvē.<br />

Teksta ielīmēšana<br />

Lai nokopēto vai izgriezto teksta apgabalu ievietotu citur dokumentā, rakstīšanas kursors ir<br />

jānovieto tur, kur tiks ievietots nokopētais vai izgrieztais teksta apgabals, un jāizpilda kāda no<br />

darbībām:

� izvēlnes Home rīku joslā<br />

izvēlieties rīku Paste ar šādu<br />

ikonu<br />

Šai ikonai ir apakšizvēlne, kuru<br />

aktivizējot atveras saraksts<br />

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 64<br />

� veiciet tastatūras taustiņu kombināciju Ctrl+V;<br />

� uz atlasītā teksta apgabala veiciet peles labās pogas klikšķi. Atvērtajā izvēlnē, kurā<br />

noklikšķiniet uz rīka Paste.<br />

Pārvilkšanas metode<br />

Ielīmēt<br />

Īpašā ielīmēšana<br />

ar īpašībām<br />

Ielīmēšana kopā<br />

ar hipersaiti<br />

Teksta apgabala kopēšanu var veikt, pārvelkot atlasīto tekstu ar peles palīdzību. Lai to veiktu,<br />

jānovieto peles kursors uz atlasītā apgabala un, turot nospiestu tastatūras taustiņu Ctrl, jāpārvelk<br />

kopējamais teksts vajadzīgajā vietā. Pie peles kursora redzams punktēts taisnstūrītis ar krustiņu.<br />

Turot nospiestu peles pogu un velkot peli uz citu vietu tekstā, var redzēt, kā pārvietojas punktēta<br />

līnija. Tā norāda, kur pārvietosies atlasītais teksts, ja tiks atlaista peles kreisā poga.<br />

Arī teksta apgabala izgriešanu un ielīmēšanu var veikt, pārvelkot atlasīto tekstu ar peles palīdzību:<br />

peles kursors jānovieto uz atlasītā apgabala un, turot nospiestu peles kreiso pogu, jāpārvelk teksts<br />

vajadzīgajā vietā. Pārvelkot atlasīto teksta apgabalu, pie peles kursora redzams punktēts<br />

taisnstūrītis.

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 65<br />

Pārvilkšanas metodi izmanto, ja kopēšanas attālums nav liels, tas ir, viena teikuma vai rindkopas<br />

robežās. Ja pārvilkšana nenotiek, tas ir, neparādās punktētais taisnstūrītis un līnija, tas nozīmē, ka<br />

pārvilkšanas režīms ir atslēgts.<br />

Darbības atsaukšana<br />

Microsoft Word dod iespēju atsaukt iepriekš veiktās darbības ar komandu Undo, kuru var veikt,<br />

izvēloties kādu no darbības veidiem:<br />

� izvēlnes Home rīku joslā izvēlieties rīku Undo ar šādu ikonu ;<br />

� izpildot taustiņu kombināciju Ctrl+Z.<br />

Vairākas darbības atsauc, nospiežot pogas Undo apakšizvēlni - atlasiet, cik pēdējās darbības<br />

vēlaties atcelt, un atlaidiet peles pogu.<br />

Ja atkal esat pārdomājis un nožēlojat, ka darbības atsaucāt, tad:<br />

� izvēlnes Home rīku joslā izvēlieties rīku ‘Repat ..’ ar šādu ikonu ;<br />

� veiciet tastatūras taustiņu kombināciju Ctrl+Y.<br />

Analogi kā komanda Undo, arī komandas Undo atsaukšana ir pielietojama vairākām atceltām<br />

darbībām. Komanda Undo atsaukšanu ir pieejama tikai pēc komandas Undo lietošanas.<br />

Fonti un simboli<br />

Pēdējās veiktās<br />

darbības<br />

Vienota stila burtu, ciparu un pārējo simbolu komplektu sauc par fontu jeb teksta saimi. Windows<br />

vidē var izmantot daudzus dažādus fontus. Katram fontam ir savs nosaukums, kas apzīmē tā<br />

izskatu. Microsoft Word 2007 nodrošina latviešu valodas ievadi ar dažādiem fontiem, piemēram,<br />

Times New Roman, Arial, Tahoma, Courier New un citiem.

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 66<br />

Turpmāk tekstā gan fonts, gan speciālie simboli (piemēram, ©, T, =, V un citi), tiek apzīmēti ar<br />

terminu „simbols”.<br />

Speciālo simbolu ievietošana tekstā<br />

Ne visi vajadzīgie simboli ir atrodami uz tastatūras. Lai tekstā ievietotu kādu citu simbolu:<br />

� rakstīšanas kursoram jābūt tur, kur vēlaties ievadīt simbolu;<br />

� jāatver izvēlnes Insert rīku josla;<br />

� rīkjoslā jāatlasa rīks Symbol .<br />

� Šim rīkam ir pievienota apakšizvēlne, kura piedāvā dažādu simbolu pievienošanu<br />

dokumenta tekstā<br />

Rīka Symbol<br />

aktivizēšana<br />

Iespēja pievienot<br />

vēl vairāk simbolus<br />

Biežāk lietoto<br />

simbolu saraksts<br />

� kad apakšizvēlne ir atvērta un simbols izvēlēts, tad, lai to aktivizētu, ir jāuzklikšķina uz tā ar<br />

peles kreiso taustiņu;<br />

� ja tas simbols, kuru vēlaties ievietot dokumenta tekstā nav šajā biežāk lietoto simbolu<br />

sarakstā, tad jāaktivizē (ar peles kreiso taustiņu) izvēlne More Symbols... Atvērsies dialoga<br />

logs, kurā būs iespējams izvēlēties dažādus simbolus katra lietotāja gaumei vai<br />

nepieciešamībai.

Vārdu<br />

saime, kurai<br />

pieder<br />

simbols<br />

Simbolu<br />

rindas<br />

Biežāk<br />

lietotie<br />

simboli<br />

Dialoga logs Symbol<br />

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 67<br />

Šajā dialoga logā tie atainoti dažādi simboli. To fontu var mainīt, nosakot, pie kādas saimes tas<br />

piederēs. Kad vēlamais simbols ir izvēlēts un iezīmēts (šeit – zilā rāmītī), atliek nospiest dialoga loga<br />

podziņu Insert. Brīdī, kad podziņa ir nospiesta, darba tekstā tiek ievietots simbols vietā, kur atradās<br />

rakstīšanas kursors. Pats dialoga logs pēc Insert pogas nospiešanas neaizveras, dodot lietotājam<br />

iespēju izvēlēties vēl kādu simbolu. Kad visas darbības ir veiktas, tad aizveriet dialoga logu<br />

izmanojot aizvēršanas pogu vai Cancel un turpiniet darbu ar dokumenta tekstu.<br />

Fonta maiņa<br />

Iespēja veikt papildus<br />

pielāgojumus<br />

vajadzībām<br />

Speciālie simboli<br />

Izvēles apstiprinājums<br />

ar pogas Insert<br />

palīdzību<br />

Atsaukt šo<br />

dialoga logu<br />

Izvēlnes Home rīku joslā atrodas atveramā saraksta lodziņš, kas pieder Font rīku sadaļai<br />

, kurā ir iespējams nomainīt teksta burtu izskatu jeb fontu, piešķirot tos kādai

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 68<br />

vārdu saimei. Word 2007 jau noklusēti teksta burtus piešķir Calibri vārdu saimei<br />

.<br />

Lai nomainītu tekstam vai teksta apgabalam fontu, tas ir jāatlasa, tad jāaktivizē atveramā saraksta<br />

lodziņš un jāizvēlas piemērotākais variants<br />

Vārdu saimes<br />

atainojums<br />

Vārdu saimes<br />

Burtu saimes saraksts<br />

Font rīku sadaļai ir pievienota iespēja atvērt dialoga logu, kurā iespējams veikt nedaudz sīkāku<br />

īpašību noteikšanu. Šo dialoga logu var atvērt ar palīdzību. Aktivizējot šo iespēju (ar peles kreiso<br />

taustiņu noklikšķinot uz tā), atveras dialoga logs Font:

Vārdu saimes<br />

Burtu krāsu<br />

palete<br />

Uzstādīt<br />

noklusēto vērtību<br />

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 69<br />

Dialoga logā iespējams noteikt gan saimi, kurai piederēs teksts, gan stilu (vienkāršs, slīps, trekns<br />

u.c.), gan lielumu (atkarīgs no saimes, kurai tiek piešķirts, bet maksimālais burta lielums ir 72pt),<br />

gan krāsu, gan pasvītrojumu un tā krāsu, gan efektus. Visas veiktās izmaiņas iespējams apskatīt tā<br />

paša dialoga loga priekšskatījuma lodziņā.<br />

Simbolu efekti<br />

Efekti<br />

Dialoga logs Font, kā iepriekš minēts, piedāvā arī simbolu efektus. Efektu izvēlas, ieklikšķinot<br />

lodziņā pirms efekta nosaukuma. Dialoga loga sadaļā Priekšskatījums jeb Preview tiek attēlots<br />

izvēlētais efekts teksta noformējumam.<br />

Simbolu izmēra maiņa<br />

Burtu stils<br />

Dialoga logs Font<br />

Simbola (burta) lielums<br />

(max. lielums 72pt)<br />

Pasvītrojuma stils<br />

un tā krāsu palete<br />

Priekšskatījuma<br />

lodziņš<br />

Veikto izmaiņu<br />

apstiprinājums<br />

Simbolu izmērs ir to augstums un platums. Simbolu mērvienība ir punkti. Lai kādam teksta<br />

apgabalam mainītu simbola izmēru, tas vispirms ir jāatlasa. Maksimālais punktu skaits simbolam ir<br />

72pt, atkarībā no saimes, kurai tas pieder. Dialoga logā Font, kur tika mainīta vārdu saime, var<br />

nomainīt simbolu lielumu, norādot uz attiecīgo skaitli.<br />

Simbolu izmēru var mainīt arī Font rīku sadaļā. Tas atrodas blakus atveramajam vārdu saimju<br />

sarakstam.

Fontu un simbolu stila maiņa<br />

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 70<br />

MS Word vidē var mainīt simbolu izskatu jeb stilu (nejauciet ar fontu nomaiņu, kad tiek izmainīta<br />

vārdu saime). Šajā gadījumā fonta nosaukums paliek tāds pats kā iepriekš, tikai dažādos veidos var<br />

mainīt tā stilu.<br />

Fontu stilu var nomainīt, izmantojot rīku sadaļā Font izvietotos trīs rīkus , no kuriem:<br />

� – treknraksts jeb Bold;<br />

� – slīpraksts, raksts kursīva jeb Italic;<br />

� – pasvītrojuma raksts jeb Underline;<br />

Simbolu stilu var dažādi kombinēt, piemēram, treknraksta un pasvītrotos, slīpraksta un pasvītrotos<br />

vai pat treknraksta, slīpos un pasvītrotos simbolus vienlaicīgi.<br />

Atverot dialoga logu Font, kur tika mainīta vārdu saime, ir iespējams piešķirt simbolam stilus:<br />

Regular (regulārs jeb vienkāršs), Bold (treknraksta), Italic (slīpraksta), Bold Italic (treknraksts<br />

apvienojumā ar slīprakstu).<br />

Teksta pasvītrojuma stilu nosaka dialoga logā Fonts, atverot sarakstu Pasvītrojuma stils.<br />

Šajā dialoga logā pasvītrojumam var noteikt krāsu. Sadaļā Underline Style ir iespējams atvērt krāsu<br />

paleti un tajā izvēlēties nepieciešamo krāsu (krāsu izvēlne būs pieejama tikai tad, ja iepriekš<br />

tekstam būs norādīts pasvītrojuma stils).<br />

Simbolu krāsas maiņa<br />

Tekstapstrādes programma Word simbolus raksta melnā krāsā (automātiski), bet tos var noformēt<br />

dažādās krāsās (ja ir iespēja, tos arī krāsainus izdrukāt). Simbolu krāsu var nomainīt divējādi,<br />

vispirms atlasot teksta apgabalu, kam tiks mainīta krāsa:<br />

� aktivizējot rīku sadaļā Font ikonu , atvērsies krāsu palete, kura piedāvā<br />

dažādus krāsu toņus<br />

Krāsa, kura tiek piešķirta<br />

jau automātiski<br />

(noklusēta)<br />

Iespēja atvērt plašāku<br />

paleti<br />

Krāsu palete burtiem<br />

Krāsu<br />

palete

Dialoga logs Color<br />

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 71<br />

Dialoga logs Color, kurš sastāv no divām daļā un, kurā var norādīt vēlamos krāsu toņus simboliem,<br />

tekstam vai tā apgabalam.<br />

� izmantojot dialoga logu – Font sadaļā Font color atvērs krāsu paleti, kurā jānorāda<br />

simbola vai burta krāsu:<br />

Krāsu palete<br />

Iespēja atvērt<br />

plašāku paleti<br />

Krāsu palete<br />

Līdzīgi var izveidot fonu kādam izvēlētam teksta apgabalam. Tādā gadījumā pēc teksta atlasīšanas<br />

formatēšanas rīkjoslā jāaktivizē . Aktivizējot šo rīku, tiek atvērta krāsu palete.

Krāsu palete<br />

Šī krāsu paletes krāsu izvēle ir krietni ierobežotāka nekā tas ir simboliem.<br />

Simbolu reģistra maiņa<br />

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 72<br />

Ja kāds teksta apgabals ir ievadīts ar mazajiem burtiem, bet tos ir nepieciešams pārveidot par<br />

lielajiem, teksts nav jādzēš un jāpārraksta no jauna. Šādā gadījumā Microsoft Word piedāvā iespēju<br />

mainīt simbolu reģistru, izmantojot izvēlnes Home rīku Change Case . Aktivizējot šo iespēju,<br />

tiek atvērts saraksts, kas satur reģistru iespējas:<br />

� sentance case – teikuma reģistrs - tas nozīmē, ka apgabals, kurš ticis atlasīts, sāksies<br />

ar lielo burtu un beigsies ar punktu;<br />

� lowercase – mazo simbolu reģistrs - apgabals, kas ticis atlasīts un ir rakstīts ar<br />

lielajiem burtiem, tiks pārvērsts uz mazo burtu reģistru;<br />

� uppercase – lielo burtu reģistrs - iespēja pārvērst visus simbolus uz lielajiem;<br />

� capitalize each word – katrs vārds atlasītajā apgabalā sāksies ar lielo burtu;<br />

� togle case – visi burti tiks pārvērsti par mazajiem un visi mazie pārvērsti par<br />

lielajiem.<br />

Pārslēgt reģistrus var izmantojot tastatūras taustiņu kombināciju Shift+F3.<br />

Noformējuma kopēšana<br />

Jau izveidotu noformējumu var kopēt citam tekstam:<br />

� rakstīšanas kursors jānovieto jau noformētajā tekstā;<br />

� rīku joslā jānospiež poga , kas kopē formātu;<br />

� kad poga Kopēt nospiesta, peles kursors ir kā otiņa;

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 73<br />

� turot nospiestu peles kreiso pogu, jāatlasa teksta apgabals, kuru vēlaties noformēt tāpat kā<br />

to tekstu, kurā tika atstāts rakstīšanas kursors pirms komandas izpildīšanas. Atlaižot peles<br />

pogu, būs veikta noformējuma kopēšana.<br />

Lai noformējumu uzkopētu pēc kārtas vairākiem teksta apgabaliem, jānospiež poga Shift. Kopējot<br />

formātu, veic dubultklikšķi. Kad visas noformējumu kopēšanas ir veiktas, ar peli noklikšķina uz<br />

pogas Format Painter, lai noformējuma kopēšanas komandu pārtrauktu.<br />

Teksta kontekstuālā rediģēšana<br />

Ja liela apjoma dokumentā jāatrod kāds teksta apgabals vai jāaizvieto kāds vārds vai frāze ar citu,<br />

tad izmantojiet speciālas komandas, lai nebūtu pašiem jāmeklē aizvietojamais teksta apgabals pa<br />

visu dokumentu.<br />

Aktivizējiet izvēlnes Home rīku Find vai Replace . Izpildot šo darbību, tiks<br />

atvērts dialoga logs Finde and Replace.<br />

Norāda, ko<br />

meklēt<br />

Norāda, ko<br />

meklēt<br />

Norāda, ar ko<br />

aizvietot meklēto<br />

Find and Replace

Atrašana<br />

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 74<br />

Dialoga logā izvēlieties sadaļu Find. Lodziņā Find what: ierakstiet tekstu, ko vēlaties atrast.<br />

Nospiežot dialoga loga Find un Replace pogu More, logs tiek paplašināts un var norādīt dažādas<br />

meklēšanas opcijas.<br />

Finde and Replace<br />

� Match case – meklē vārdus, kuros lielie un mazie burti ir tādi kā norādītajā tekstā, kas<br />

jāmeklē. Ja ir norādīts Saskaņot reģistru, tad, piemēram, vārdi “Vilnis” un “vilnis” netiks<br />

uzskatīti par vienādiem, turpretī, ja Saskaņot reģistrs nav norādīts, tad tiks atrasti abi vārdi.<br />

� Finde whole words only – meklē tikai pilnus vārdus. Piemēram, ja vēlaties meklēt vārdu<br />

“auto” un norādāt meklēšanas kritēriju Meklēt tikai kā pilnu vārdu, tad tiks sameklēts tikai<br />

vārds “auto”. Bet, ja nenorādāt šo kritēriju, tad tiks sameklēts arī tāds vārds kā<br />

“autostāvvieta”, jo tajā ir sastāvdaļa “auto”.<br />

� Use wildcards – sarežģītāka meklēšanas kritērija norādīšana. Lodziņā Ko atrast ierakstot<br />

teksta apgabala pirmo un pēdējo burtu, pa vidu ievietojot zvaigznīti, piemēram, d*a, tiks<br />

atrasti teksta apgabali, kas sākas un beidzas ar šiem burtiem. Dialoga logā Atrašana un<br />

aizstāšana, nospiežot pogu Individuāli, tiek atvērts saraksts, kurā var norādīt, vai dokumentā<br />

jāmeklē, piemēram, Rindkopas atzīme vai Tabulēšanas rakstzīme, vai vārds, kas sākas ar

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 75<br />

konkrētu simbolu. Tādā gadījumā lodziņā Ko atrast jābūt zīmei

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 76<br />

Uzdevums: Atrodiet un atveriet iepriekš izveidoto failu ‘Ielugums.doc’. Atlasiet teksta apgabalu<br />

“2006. gada 10. septembrī plkst. 16:00”, izgrieziet to un ielīmējiet aiz vārda “kopā”. Rezultātam<br />

jābūt šādam:<br />

Firmai "Ēdelveiss", 2 personām<br />

2006. gada 31. augustā<br />

Ielūdzam Jūs uz pirmo “ABC Latvija” dīleru semināru<br />

“Sanāksim kopā”, 2006. gada 10. septembrī plkst. 16.00, kas<br />

notiks Mazajā Ģildē, Rīgā, Amatu ielā 5.<br />

Pēc semināra ielūdzam Jūs uz vakara saviesīgo daļu.<br />

1. Teksta pirmajai rindai norādiet simbolu lielumu 12. Tekstu "Ēdelveiss" noformējiet<br />

ar simbolu stilu Kapiteļi. Tekstu “ABC Latvija” noformējiet ar simbolu stiliem<br />

Treknraksts un Pasvītrojums.<br />

Firmai "ĒDELVEISS", 2 personām<br />

2006. gada 31. augustā Ielūdzam Jūs uz pirmo “ABC<br />

Latvija” dīleru semināru “Sanāksim kopā”, 2006. gada 10. septembrī plkst. 16.00, kas notiks<br />

Mazajā Ģildē, Rīgā, Amatu ielā 5. Pēc semināra ielūdzam Jūs uz vakara saviesīgo daļu.<br />

2. Papildiniet tekstu ar piemērā redzamo pēdējo rindkopu un papildiniet to ar<br />

kontakttālruņiem, pirms tiem ievietojot speciālo simbolu @ no simbolu tabulas<br />

Wingdings. Rezultātam jābūt šādam:<br />

Firmai "ĒDELVEISS", 2 personām<br />

2006. gada 31. augustā Ielūdzam<br />

Jūs uz pirmo “ABC Latvija” dīleru semināru “Sanāksim kopā”, 2006. gada<br />

10. septembrī plkst. 16.00, kas notiks Mazajā Ģildē, Rīgā, Amatu ielā 5. Pēc<br />

semināra ielūdzam Jūs uz vakara saviesīgo daļu. Papildu informāciju par<br />

pasākumu var saņemt, zvanot pa tālruņiem: @ 7777111 @ 7777112<br />

3. Saglabājiet mainīto dokumentu un aizveriet to.<br />

Nodarbības pielikums<br />

Tabula, kurā redzama kopēšanas, izgriešanas un ievietošanas secība.<br />

Kopēšana: Izgriešana:<br />

Jāatlasa teksta apgabals un jāveic kāda<br />

no kopēšanas darbībām:<br />

• standarta rīkjoslā jānospiež poga<br />

Copy;<br />

• jāizpilda komanda Copy;<br />

• jāizpilda tastatūras taustiņu<br />

kombinācija Ctrl+C.<br />

Jāatlasa teksta apgabals un jāveic kāda no<br />

izgriešanas darbībām:<br />

• standarta rīkjoslā jānospiež poga<br />

Cut;<br />

• jāizpilda labais peles klikšķis un<br />

jāizmanto komanda Cut;<br />

• jāizpilda tastatūras taustiņu<br />

kombināciju Ctrl+X.

Teksta apgabals paliek savā<br />

iepriekšējā vietā.<br />

Teksta apgabals nepaliek savā<br />

iepriekšējā vietā.<br />

Nokopētais teksta apgabals novietojas Izgrieztais teksta apgabals novietojas<br />

datora atmiņā Clipboard.<br />

datora atmiņā Clipboard.<br />

Datora atmiņas Clipboard kopējais maksimālais izgriezto un nokopēto teksta<br />

apgabalu skaits ir 24.<br />

Tad seko nokopēto vai izgriezto teksta apgabalu ielīmēšana. (Nokopētie vai<br />

izgrieztie teksta apgabali nav obligāti jāievieto uzreiz pēc to nokopēšanas vai<br />

izgriešanas. To var izdarīt arī vēlāk, atverot uzdevumrūti Clipboard, izpildot<br />

komandu Skats\ Uzdevumrūts un atverot Clipboard.)<br />

Simbolu efekti, kas, izpildot komandu Format/Fonts, pieejami dialoga logā Font.<br />

Pārsvītrojums Teksts ir pārsvītrots;<br />

Dubults<br />

Teksts pārsvītrots ar divām līnijām;<br />

pārsvītrojums<br />

Augšraksts<br />

Teksts ir augšējā reģistrā<br />

Apakšraksts<br />

Teksts ir apakšējā reģistrā<br />

Ēna Teksts ir ēnots;<br />

Kontūra Teksts ir ar kontūrām;<br />

Reljefs Tekstts iir c iiilll n īīī;<br />

Iegravēts Tekst ts ir iegravēts;<br />

Kapiteļi TEKSTS TIEK RAKSTĪTS AR LIELIEM BURTIEM;<br />

Lielie burti VISI BURTI IR LIELIE;<br />

Rindkopu noformēšana<br />

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 77<br />

Word dokumentā teksts tiek izvietots rindkopās. Rindkopas var ietvert jebkura daudzuma tekstu<br />

un grafiskus objektus. Rindkopas beigas tiek apzīmētas ar simbolu , kurš tiek ievietots ikreiz, kad<br />

nospiež tastatūras taustiņu Enter. Šis simbols netiek drukāts un dokumentā ir redzams, ja<br />

standarta rīkjoslā nospiež pogu Show/Hide.<br />

Rindkopas simbols ietver rindkopas noformējumu. Katra rindkopa var būt noformēta citādāk.<br />

Rindkopu izlīdzinājums<br />

Rindkopas var dažādi izlīdzināt. Rindkopu līdzinājumu veic ar formatēšanas rīkjoslas pogām (pogas ļoti<br />

precīzi ataino to, kādas izmaiņas tiks veiktas ar rindkopu pēc to nospiešanas):<br />

� – izlīdzinājums pa kreisi (Ctrl+L);<br />

� – centrēta rindkopa (Ctrl+E);<br />

� – izlīdzinājums pa labi (Ctrl+R);<br />

� – rindkopas izlīdzinājums gar abām malām (Ctrl+J).

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 78<br />

Lai izlīdzinātu rindkopas, tad tajā ir jāievieto rakstīšanas kursors. Ja jāizlīdzina vairākas<br />

rindkopas, tad tās ir jāatlasa. Kad šādas darbības ir veiktas, tad jānospiež kāds no četriem<br />

izlīdzināšanas veidiem, kas minēti iepriekš.<br />

Rindkopu līdzinājumu var norādīt arī dialoga logā Paragraph, kuru atver izmantojot izvēlnes<br />

Home rīkjoslas rīku Paragraph. Aktivizējot Paragraph dialoga logu, sadaļā General punktā<br />

Aligment ir iespējams norādīt, vai teksts būs:<br />

Dialoga logs<br />

Paragraph<br />

Rindkopu atkāpju veidošana<br />

Rindkopu atkāpes var veidot divējādi: ar mērjoslas vai ar dialoga loga Pragraph palīdzību.<br />

Gadījumā, ja uz ekrāna mērjosla nav redzama, atveriet izvēlni View un atzīmējiet Ruler.<br />

Izvēlne View Sadaļa Showe/Hide<br />

Mērjosla:<br />

Priekšskatījuma<br />

logs<br />

Skaitļi un iedaļas uz tā atbilst garuma mērvienībām, taču nevis ekrāna, bet gan papīra<br />

vienībām, kad dokuments tiks izdrukāts.<br />

Lai izveidotu rindkopas atkāpi ar mērjoslu:<br />

� rindkopā jāievieto rakstīšanas kursors, ja vēlas veidot atkāpi vairākām<br />

rindkopām, tās ir jāatlasa.

� uz mērjoslas jāatrod zīme, kas līdzinās piramīdai .<br />

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 79<br />

Augšējais, ar virsotni lejup vērstais trīsstūrītis . Pirmās rindiņas atkāpe norāda rindkopas<br />

pirmās rindas atkāpes pozīciju.<br />

Novietojiet peles kursoru uz un nospiediet peles kreiso pogu. Sākot no trīsstūrīša, vertikāli<br />

uz leju pāri visam ekrānam būs redzama vertikāla punktēta līnija. Turot nospiestu peles kreiso<br />

pogu, pavelciet augšējo trīsstūrīti pa labi tik tālu, cik lielu atkāpi vēlaties.<br />

Rindkopu noformēšana<br />

Vairākkārtīgi klikšķinot uz pogas mērjoslas kreisajā malā, atradīsiet zīmi , kas apzīmē pirmās<br />

rindiņas atkāpi.<br />

Kad uz pogas lineāla kreisajā malā ir redzams trīsstūrītis, tad ar peli klikšķina uz mērjoslas<br />

apakšējās malas, lai norādītu rindkopas pirmās rindas atkāpes pozīciju.<br />

Pirmās rindas sākuma atkāpi var arī iegūt, novietojot tās sākumā rakstīšanas kursoru un<br />

nospiežot tastatūras tabulācijas taustiņu Tab. Nospiežot tastatūras taustiņu Tab, kursors<br />

pārlec noteiktu attālumu (1,27 cm) uz priekšu.<br />

Šī attāluma robežas ir atzīmētas ar nelieliem punktiņiem uz lineāla apakšmalas.<br />

Punktiņš, kas norāda uz Tab atkāpi

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 80<br />

Apakšējais, ar virsotni augšup vērstais trīsstūrītis apzīmē visu pārējo rindkopas rindu, izņemot<br />

pirmās, atkāpes pozīciju.<br />

Novietojiet peles kursoru uz trīsstūrīša un nospiediet peles kreiso pogu. Sākot no trīsstūrīša,<br />

vertikāli uz leju pāri visam ekrānam būs redzama vertikāla punktēta līnija. Turot nospiestu<br />

peles pogu, pavelciet apakšējo trīsstūrīti pa labi tik tālu, cik lielu atkāpi vēlaties.<br />

Atlaižot peles pogu, pārējām rindkopas rindām, izņemot pirmo, tiks izveidota atkāpe<br />

Vairākkārtīgi klikšķinot uz pogas mērjoslas kreisajā malā, atradīsiet zīmi .<br />

Kad uz pogas mērjoslas kreisajā malā ir redzams , tad, ar peli klikšķinot uz mērjoslas<br />

apakšējās malas, var norādītu visu pārējo rindkopas rindu, izņemot pirmās, atkāpes pozīciju.<br />

Četrstūrītis, kas atrodas zem abiem trīsstūrīšiem Kreisā atkāpe, norāda visas rindkopas<br />

atkāpes pozīciju. Pārvelkot četrstūrīti, tiek pārvietota visa rindkopa ar tās noformētajām<br />

atkāpēm.<br />

Četrstūrīša funkcijas veic arī formatēšanas rīkjoslas pogas, kuras var spiest vairākas reizes pēc<br />

kārtas:<br />

� Decrease Ident – samazināt atkāpi (visa rindkopa tiks pārvietota noteiktā<br />

attālumā 1,27 cm pa kreisi);

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 81<br />

� Increase Ident – palielināt atkāpi (visa rindkopa tiks pārvietota noteiktā<br />

attālumā 1,27 cm par labi).<br />

Lineāla labajā galā apakšējais trīsstūris Right Ident (labā atkāpe) norāda vietu, kur beidzas<br />

rindkopu rindas dokumentā. Arī šo trīsstūrīti var pārvietot ar peles palīdzību.<br />

Rindkopu atkāpes var izveidot arī ar dialoga loga Paragraph palīdzību:<br />

• ievietojiet rakstīšanas kursoru rindkopā vai atlasiet vairākas rindkopas;<br />

• atveriet dialoga logu Parahraph, kas atrodas izvēlnes Home rīku joslā.<br />

Atveroties dialoga logam, sadaļās Identation un Spacing apgabalā Identation<br />

var norādīt atkāpju attālumus.<br />

Apgabalu lodziņos norāda:<br />

• Left – norāda visas rindkopas kreisās malas atkāpes lielumu;<br />

• Right – norāda visas rindkopas labās malas atkāpes lielumu;<br />

• individuāli norāda atkāpi Special – tikai rindkopas pirmajai rindai, Pārkare –<br />

visām pārējām rindkopas rindām, izņemot pirmo. Blakus esošajā lodziņā par<br />

norāda atkāpes lielumu.<br />

Rindkopu atstarpe<br />

Rindkopu atstarpi var izveidot, starp rindkopām ievietojot tukšas rindas ar tastatūras taustiņu<br />

Enter. Taču tas ir nepareizi no noformēšanas viedokļa, tāpēc atstarpes starp rindkopām vai tās<br />

rindiņām veido kā konkrētu attālumu ar dialoga loga Paragraph starpniecību.<br />

Lai norādītu atstarpes lielumu starp rindkopām:<br />

� ievietojiet rindkopā rakstīšanas kursoru vai atlasiet, ja tās ir vairākas;<br />

� atveriet dialoga logu Paragraph;<br />

� sadaļas Identation un atstarpes apgabalā Spacing ir lodziņi, kuros jānorāda<br />

rindkopu atstarpju lielumi.<br />

Apgabala lodziņos:<br />

� norāda atstarpes lielumu pirms rindkopas;<br />

� norāda atstarpes lielumu pēc rindkopas.<br />

Atstarpju lielumu starp rindiņām Spacing maina ar lodziņu bultiņām:<br />

� bultiņa uz augšu – palielina atstarpi ik pa 6 punktiem;<br />

� bultiņa uz leju – samazina atstarpi ik pa 6 punktiem.<br />

Taču var arī ierakstīt piemērotu skaitli un tā mērvienību, piemēram - 3 cm, ar tastatūras<br />

palīdzību. Lai starp rindkopām tiktu saglabāta parastā atstarpe, lodziņos Before un After jābūt<br />

skaitlim 0.<br />

Lai norādītu atstarpes lielumu starp rindkopas rindām:

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 82<br />

� ievietojiet rindkopā rakstīšanas kursoru vai atlasiet, ja tās ir vairākas;<br />

� atvērt dialoga logu Paragraph;<br />

� sadaļas Identation apgabalā Spacing ir lodziņš Line Spacing, kurā jānorāda<br />

rindu atstarpju lielums.<br />

Line Spacing norāda atstarpes lielumu starp rindkopas rindām. Nospiežot uz lodziņa Line<br />

Spacing bultiņām, tiek atvērts saraksts, kurā var izvēlēties atstarpi starp rindkopas rindām:<br />

Line spacing<br />

� Single – parastā atstarpe (Ctrl+1);<br />

� 1,5 lines – atstarpes lielums ekvivalents pusotrai rindai (Ctrl+5);<br />

� Double – atstarpes lielums ekvivalents divām rindām (Ctrl+2);<br />

� At least – norāda minimālo lielumu atstarpēm starp rindām, kuru Microsoft<br />

Word var pielāgot, lai izvietotu lielākus simbolus vai grafikus, kas citādi<br />

neievietotos noteiktajās atstarpēs;<br />

� Exactly – norāda fiksētu lielumu atstarpēm starp rindām. Ja simbolu vai grafiku<br />

daļas ir redzamas kā nogrieztas, blakus esošajā lodziņā Platums palieliniet<br />

minimālo;<br />

� Multiple – daudzkārtējā atstarpe.<br />

Blakus esošajā lodziņā tiek attainots platums un jānorāda atstarpju skaits.<br />

Rindkopu noformēšana ar simbolu<br />

Microsoft Word piedāvā iespēju informāciju sakārtot tā, lai tā būtu vieglāk uztverama –<br />

rindkopas atzīmēt ar simboliem vai cipariem.<br />

Lai rindkopu atzīmētu ar simbolu, tajā ir jāievieto rakstīšanas kursors un formatēšanas rīkjoslā<br />

jānospiež viena no rīku pogām .<br />

Rindkopas beigās nospiežot tastatūras taustiņu Enter, arī nākošā rindkopa tiks atzīmēta ar<br />

simbolu. Ja tastatūras taustiņu Enter nospiež divas reizes pēc kārtas, atzīmējums ar simbolu<br />

tiek atcelts.

Rindkopu noformēšana ar numerāciju<br />

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 83<br />

Lai numurētu rindkopu, tajā ir jāievieto rakstīšanas kursors un formatēšanas rīkjoslā jānospiež<br />

poga .<br />

Rindkopas beigās nospiežot tastatūras taustiņu Enter, arī nākošā rindkopa tiks secīgi numurēta.<br />

Ja tastatūras taustiņu Enter nospiež divas reizes pēc kārtas, numerācija tiek pārtraukta.<br />

Ja rindkopas jau ir uzrakstītas un tās vēlaties numurēt, tad atlasiet visas rindkopas un<br />

nospiediet formatēšanas rīkjoslas pogu .<br />

Ja rindkopas jau ir uzrakstītas un tās vēlaties atzīmēt ar simbolu, tad atlasiet visas rindkopas un<br />

nospiediet formatēšanas rīkjoslas pogu .<br />

Rindkopas numurējuma noformēšanas iespējas var iegūt:<br />

� ievietojot rakstīšanas kursoru rindkopā, vai, ja tās ir vairākas, visas atlasot;<br />

� Izvēlnē Home rīku joslas grupā Paragraph nospiežot pogu - tiks atvērts<br />

saraksts ar dažādu veidu numerācijas piedāvājumiem:<br />

Biežāk lietotais<br />

numerācijas veids<br />

Numerācijas bibliotēka,<br />

kurā ir pieejami biežāk<br />

lietotie varianti<br />

Iespēja lietotājam pašam mainīt un<br />

definēt numerācijas veidus<br />

Rindkopas noformēšanai<br />

� Kad numerācijas veids ir izvēlēts, ar peles palīdzību jānorāda uz to un<br />

jānoklikšķina. Brīdī, kad veikts klikšķis numerācijas veids tiek piešķirts<br />

atlasītajam teksta apgabalam.

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 84<br />

Turpinot darbu ar tekstu, ir iespējams mainīt numerācijas līmeņus, piemēram, ja ir punkts un<br />

apakšpunkti:<br />

1. Pirmais punkts<br />

a. pirmā punkta pirmais apakšpunkts<br />

b. pirmā punkta otrais apakšpunkts<br />

Šādu numerācijas līmeņu maiņu var veikt, atverot numerācijas logu un tā pašā apakšā<br />

izvēloties izvēlni Change List Level. Tiks atvērts papildus logs, kurā būs dažādu numerācijas<br />

līmeņu sarakstu.<br />

Numerācijas līmeņi (atkarīgi no<br />

iepriekš izvēlētā numerācijas veida)<br />

Ja numerācija ir piešķirta kādam teksta apgabalam, tad, papildinot to, arī numerācija<br />

palielināsies, piemēram, 1., 2., 3. un tā tālāk. Ja informāciju, kas tiek pievienota teksta<br />

apgabalam, nav paredzēts numurēt, tad, divas reizes nospiežot tastatūras taustiņu Enter,<br />

numerācija tiks atcelta un teksts tiks turpināts bez numerācijas.<br />

Ja vēlams, lai numerācija sāktos no kāda konkrēta skaitļa, piemēram, četri nevis viens, tad<br />

izmantojot numerācijas dialoga logā piedāvātās izvēlnes Set Numbering Value, ir iespējas to<br />

uzstādīt.<br />

Izvēlas izvēlni un<br />

aktivizē to ar peles<br />

palīdzību<br />

Set Numbering Value...

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 85<br />

Ir iespējams izmantot plašākas numerācijas iespējas, piemēram, definējot pašiem savu<br />

numerācijas veidus. Lai to paveiktu, ir jāatver numerācijas saraksts un saraksta beigās jāizvēlas<br />

pirmspēdējā izvēlne Define New Number Format.<br />

Numerācijas stils<br />

Numerācijas formāts<br />

Sākt jaunu sarakstu<br />

Turpināt numerāciju no<br />

iepriekšējā saraksta<br />

Iespēja norādīt, no kādas<br />

vērtības sākt numerāciju<br />

Define New Number Format<br />

Nospiežot pogu Font, tiek atvērts dialoga logs Font, kurā var izvēlēties numerācijas fontu un tā<br />

noformējumu. Atverot sarakstu Number Style, var izvēlēties numerācijas veidu:<br />

Pieejami dažādi<br />

numerācijas veidi<br />

Izlīdzinājums<br />

Priekšskatījums<br />

Number style

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 86<br />

Apgabala Aligment (numura pozīcija) lodziņā tiek norādīti atkāpes lielumi rindkopas<br />

numerācijai - cik tālu pa kreisi būs izvirzīta numurētās rindkopas pirmā rinda:<br />

Atkāpes lielums<br />

rindkopas numerācijai<br />

Aligment<br />

Ir trīs pozīcijas: Left – pa kreisi, Centered – centrēts, Right – pa labi.<br />

Apstipriniet veiktās izmaiņas un aizveriet dialoga logus, nospiežot pogu Labi.<br />

Numurētām vai atzīmētām rindkopām var izveidot arī atkāpes, atlasot rindkopas un izmantojot<br />

mērjoslu vai nospiežot formatēšanas rīkjoslas pogu – samazināt atkāpi vai – palielināt<br />

atkāpi.<br />

Tabulācijas izmantojums<br />

Tabulāciju izmanto, lai īsu tekstu izvietotu stabiņos. Gara teksta izvietošanai labāk izmantot<br />

slejas vai tabulas.<br />

Lai izveidotu stabiņus, uz mērjoslas ir jānovieto tabulatori, kas norāda stabiņu izvietojumu un<br />

veidu, kādā tiks izlīdzināts ievadītais teksts. Tabulatorus var ievietot trīs veidos:<br />

• uzliekot tos uz mērjoslas ar peles palīdzību;<br />

• izmantojot dialoga logu Tabulatori;<br />

• lietojot „klikšķini un raksti” teksta ievadīšanas veidu.<br />

Šajā nodarbībā tiks apskatīts darbs ar tabulatoru, izmantojot peli.<br />

Tabulatoru ievietošana<br />

Lai ievietotu tabulatoru ar peles palīdzību:<br />

Mērjoslas kreisajā malā izvēlieties tabulatoru. Nospiežot pogu mērjoslas kreisajā galā,<br />

tabulatora veids tiks mainīts ar citu.

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 87<br />

Tabulators norāda, kā tiks izlīdzināts teksts:<br />

• Kreisais tabulators – teksts novietots kā parasti (līdzināts pēc kreisās<br />

malas);<br />

• Centra tabulators – teksts stabiņā tiek centrēts;<br />

• Labais tabulators – teksts stabiņā tiek līdzināts pēc labās malas;<br />

• Decimālatdalītā ja tabulators – teksts tiks līdzināts pēc decimālās<br />

zīmes, tas ir, veselā skaitļa daļa pa kreisi no tabulatora, bet decimālā<br />

daļa pa labi;<br />

• Joslas tabulators – vertikālas līnijas ievietošana.<br />

Novietojiet peles norādi uz mērjoslas apakšējās malas tur, kur vēlaties ievietot tabulatoru, un<br />

nospiediet peles kreiso pogu.<br />

Būs redzams tabulators, kas atbilst zīmei uz pogas mērjoslas kreisajā galā. Uz mērjoslas var<br />

novietot tik tabulatoru, cik to nepieciešams.<br />

Tabulatoru pārvietošana<br />

Ieliktos tabulatorus var pārvietot citā vietā uz lineāla.<br />

� Novietojiet peles kursoru uz tabulatora.<br />

� Nospiediet peles kreiso pogu. Pie tabulatora ir redzama vertikāla punktēta līnija pāri<br />

visam ekrānam. Šajā brīdi, turot nospiestu peles pogu, pārvietojiet peles kursoru pa<br />

mērjoslu.<br />

Tabulatora izdzēšana<br />

Tabulators<br />

Tabulatoru no lineāla var izdzēst divējādi – ar peles palīdzību vai dialoga logā Tabulatori.<br />

Lai tabulatoru no mērjoslas izdzēstu ar peles palīdzību, jāveic šādas darbības:<br />

� novietojiet peles kursoru uz tabulatora;<br />

Tabulatora<br />

nosaukums

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 88<br />

� nospiediet peles kreiso pogu. Pie tabulatora ir redzama vertikāla punktētā līnija.<br />

Šajā brīdī, turot nospiestu peles pogu, novelciet tabulatoru no mērjoslas virzienā uz<br />

leju;<br />

� kad peles kursors atrodas ārpus lineāla, vairs nav redzams tabulators. Šajā brīdī<br />

atlaidiet peles kreiso pogu.<br />

Lai tabulatoru izdzēstu no mērjoslas ar dialoga loga Tabulatori palīdzību:<br />

� Izpildiet komandu Formatēt\Tabulatori. Tiks atvērts dialoga logs Tabulatori.<br />

� Sarakstā Tabulēšanas pieturas pozīcija izvēlieties tā tabulatora novietojuma attālumu,<br />

kuru vēlaties izdzēst, un nospiediet dialoga loga pogu Dzēst. Ja vēlaties izdzēst visus<br />

tabulatorus, nospiediet pogu Dzēst visas.<br />

� Nospiediet dialoga loga pogu Labi, lai apstiprinātu veiktās izmaiņas un aizvērtu dialoga<br />

logu.<br />

Teksta ievade stabiņā<br />

Rakstīšanas kursoru jānovieto tās rindas sākumā, kas ir noformēta ar tabulatoriem. Lai varētu<br />

ievadīt tekstu pirmajā stabiņā, jānospiež tastatūras taustiņš Tab, un rakstīšanas kursors<br />

pārvietosies pie pirmā tabulatora. Ievadiet tekstu. Lai rakstīšanas kursoru novietotu pie nākošā<br />

tabulatora, atkal ir jāspiež tastatūras taustiņš Tab.<br />

Uzdevums: Sameklējiet un atveriet iepriekš izveidoto failu Ielugums.doc. Vēstules pirmo<br />

rindkopu nolīdziniet pēc kreisās malas, otro rindkopu – pēc labās malas, bet trešo rindkopu – pēc<br />

abām malām. Rezultātā jābūt šādi noformētām rindkopām:<br />

Firmai "ĒDELVEISS", 2 personām<br />

2006. gada 31. augustā<br />

Ielūdzam Jūs uz pirmo “ABC Latvija” dīleru semināru<br />

“Sanāksim kopā”, 2006. gada 10. septembrī plkst.<br />

16.00, kas notiks Mazajā Ģildē, Rīgā, Amatu ielā 5.<br />

Pēc semināra ielūdzam Jūs uz vakara saviesīgo daļu.<br />

1. Piemēra vēstulē pirms katras rindkopas izveidojiet 6 punkti lielu atstarpi.<br />

Rezultātā jābūt šādi noformētam tekstam:<br />

Firmai "ĒDELVEISS", 2 personām<br />

2006. gada 31. augustā<br />

Ielūdzam Jūs uz pirmo “ABC Latvija” dīleru<br />

semināru “Sanāksim kopā”, 2006. gada 10.<br />

septembrī plkst. 16.00, kas notiks Mazajā Ģildē,<br />

Rīgā, Amatu ielā 5.<br />

Pēc semināra ielūdzam Jūs uz vakara saviesīgo daļu.

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 89<br />

2. Piemēra vēstuli papildiniet ar semināra programmu, noformējot to ar aizzīmi •.<br />

Semināra programma:<br />

• semināra atklāšana;<br />

• pārskats par jaunumiem preču klāstā;<br />

• nākamā pusgada reklāmas pasākumi;<br />

• noslēguma vakariņas.<br />

Piemēra vēstulē aizzīmi • nomainiet ar aizzīmi ►►.<br />

3. Semināra programmai aizzīmes mainiet uz numurētām rindkopām.<br />

Semināra programma:<br />

1. Semināra atklāšana.<br />

2. Pārskats par jaunumiem preču klāstā.<br />

3. Nākamā pusgada reklāmas aktivitātes.<br />

Noslēguma vakariņas.<br />

4. Saglabājiet mainīto dokumentu un aizveriet to.<br />

5. Atveriet jaunu, tukšu dokumentu, kurā veidosiet sarakstu ar skolēnu gada<br />

vidējām atzīmēm matemātikā.<br />

6. Novietojiet uz mērjoslas centra tabulatoru 12 cm attālumā.<br />

7. Ievadiet tekstu un nospiediet tastatūras taustiņu Tab. Pie centra tabulatora ievadiet<br />

vidējo atzīmi. Ar tastatūras taustiņu Enter veidojiet jaunu rindu.<br />

8. Saglabājiet izveidot dokumentu ar nosaukumu Atzīmes un aizveriet to.

Tabulu un attēlu iekļaušana dokumentā<br />

Tabulu veidošana<br />

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 90<br />

Veidojot dokumentus, tajos bieži ir jāiekļauj tabulas. Dokumentā tabulas iekļauj, izmantojot<br />

kādu no variantiem:<br />

• rīkjoslas izvēlnē Insert nospiežot tabulas veidošanas pogu Table un<br />

atlasot vajadzīgo kolonnu un rindu skaitu;<br />

Rīks Table<br />

Kolona x Rinda<br />

Ievietot tabulu, izmantojot dialoga<br />

logu Insert<br />

Zīmēt tabulu<br />

Ievieto tabulu kā Excel tabulu<br />

Iebūvētās tabulas<br />

Insert/Table<br />

Pēc kolonu un rindu atlasīšanas tiks izveidota šāda tabula (sk. attēlu) ar piecām kolonām un<br />

piecām rindām.<br />

1 2 3 4 5<br />

2<br />

3<br />

4<br />

5<br />

K<br />

o<br />

l<br />

o<br />

n<br />

a<br />

Rinda

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 91<br />

• izpildot komandu Table/Insert Table, tiks atvērts dialoga logs, kurā<br />

jāievada tabulas kolonnu un rindu skaitu.<br />

Insert / Table<br />

Kad uzstādījumi ir veikti, atliek tos apstiprināt, nospiežot dialoga loga pogu OK. Šajā gadījumā<br />

tiks izveidota tabula ar piecām kolonām un divām rindām:<br />

1 2 3 4 5<br />

2<br />

Ja kļūdījāties skaitļu ievadē, vēlāk varēsiet ne tikai pievienot klāt jaunas rindas un kolonas, bet<br />

arī izdzēst liekās, sadalīt vienu šūnu vairākās, kā arī vairākas šūnas apvienot vienā.<br />

Tabulas elementu atlasīšana<br />

Tabulas lielums:<br />

Kolonus skaits:<br />

Rindu skaits:<br />

Tabulas pielāgojamība<br />

(pēc nepieciešamības):<br />

Atcerēties<br />

uzstādījumus arī<br />

nākamajai tabulai<br />

Tabulas elementi ir rindas, kolonas un viena vai vairākas šūnas. Darbs ar tabulas elementiem<br />

parasti notiek, tos atlasot vai noteiktajā šūnā ievietojot rakstīšanas kursoru.<br />

Tabulas rindas atlasīšana – peles kursoru novieto pirms tabulas pret atlasāmo rindu tā, lai tas<br />

izskatītos kā bultiņa pa labi. Tad nospiež peles pogu.<br />

Tabulas rindu var atlasīt arī, ievietojot rakstīšanas kursoru rindā, kas jāatlasa, un veicot<br />

komandu Select/Select Row.<br />

Kolonas atlasīšana – peles kursors ir jāvirza kolonnā no augšas, līdz tas ir redzams kā melna<br />

bultiņa, un tajā brīdī jānospiež peles kreisā poga.

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 92<br />

Cits veids ir ievietot rakstīšanas kursoru kolonā, kas jāatlasa, un veikt komandu Select/Select<br />

Column.<br />

Vienas šūnas atlasīšana – peles kursors ir jāievieto šūnas kreisajā malā, lai tā izskats ir melna<br />

bultiņa pa labi, un jānospiež peles kreisā poga. Var arī ievietot rakstīšanas kursoru šūnā, kas<br />

jāatlasa, un veikt komandu Select/Select Cell.<br />

Vairāku šūnu atlasīšana – peles kursors ir jāievieto šūnas kreisajā malā, lai tā izskats ir melna<br />

bultiņai pa labi, jānospiež peles kreisā poga un, turot to nospiestu, jāvelk pa vairākām šūnām.<br />

Kad vēlamās šūnas ir atlasītas, peles pogu atlaiž.<br />

Visas tabulas atlasīšana – peles kursoru novieto ārpus tabulas, tās kreisajā augšējā stūrī uz<br />

simbola , un veic klikšķi ar peles kreiso pogu. Visu tabulu var atlasīt arī, ja rakstīšanas<br />

kursoru ievieto kādā tabulas šūnā un izpilda komandu Select/Select table.<br />

Tabulas izmēra mainīšana<br />

Lai mainītu tabulas izmēru:<br />

� novietojiet peles kursoru uz simbola tabulas labajā apakšējā stūrī – peles<br />

kursors pārvēršas par divvirzienu bultiņu, kas vērsta pa diagonāli;<br />

� turiet nospiestu peles kreiso pogu un pārvietojiet peli bultiņu norādītajos<br />

virzienos – punktotā līnija attēlo tabulas jauno izmēru;<br />

� kad esat ieguvuši vēlamo tabulas izmēru, atlaidiet peles pogu.<br />

Tabulas kolonnu platuma maiņa<br />

Kolonas platumu var mainīt divējādi, turklāt katrs no variantiem dod dažādus rezultātus:

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 93<br />

• ar mērjoslas palīdzību samazina vai palielina atlasītās kolonas platumu,<br />

nemainot citu kolonnu platumu;<br />

• novietojot peles kursoru tieši uz tabulas līnijas, tas pārvēršas par bultiņu,<br />

kas izvērsta uz abām pusēm;<br />

Nospiežot peles kreiso pogu un velkot šo kursoru pa labi vai kreisi, tiek samazināts vai<br />

palielināts kolonas platums.<br />

Kolonnu platumu var mainīt arī attiecībā pret garāko ierakstu kolonnā – izpildot komandu<br />

Table Tools/Layout, kas izvēlņu rindā atspoguļojas vien tad, kad dokumentā ir ievietota tabula.<br />

Šādu platumu sauc par optimālo platumu. Tiks atvērts dialoga logs Cell Size, kur pirmie<br />

labojumi var tik veikti visā tabulā.<br />

Tabulas rindu augstuma maiņa<br />

Table Tools<br />

Ja vēlaties iegūt vienāda augstuma rindas, tās jāatlasa un tabulas veidošanas rīku joslā nospiež<br />

pogu Izkliedēt rindas, kas noformē vienāda augstuma rindas.<br />

Cell Size<br />

Mainot tabulas rindu augstumu, nav starpības, vai to veic uz mērjoslas, vai novietojot peles<br />

kursoru uz līnijas tā, lai tas pārvērstos par bultiņu uz abām pusēm.

Tabulas rindu augstums<br />

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 94<br />

Rindas augstumu reti kad nosaka, tas atkarīgs no tā, cik daudz teksta ievadīts šūnā. Nospiežot<br />

tastatūras taustiņu Enter vai mainot fonta izmēru, automātiski mainās rindas augstums, un tas<br />

ir atbilstošs šūnā ievadīto simbolu lielumam.<br />

Tabulas šūnu apvienošana<br />

Lai vairākas (minimums – divas) šūnas apvienotu, tās vispirms ir jāatlasa un tad izvēlņu rindā<br />

jāatver Table Tools rīkjosla, kur pieejama rindu / kolonu sapludināšana Merge:<br />

Table Tools / Layout / Merge<br />

Merge Cells – apvieno šūnas, Split Cells – sadala šūnas, Split Table – sadala tabulu.<br />

Tabulas šūnu sadalīšana vairākās šūnās<br />

Lai tabulas vienu vai vairākas šūnas sadalītu noteikta skaita kolonnās un rindās,<br />

tās ir jāatlasa. Tad atver Table Tools rīkjoslu, kur pieejama rindu / kolonu<br />

sapludināšana Marge, aktivizēt iespēju Split Cells.<br />

Tabula pirms šūnu pievienošanas<br />

Table Tools / Layout / Merge / Split Cells

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 95<br />

Dialoga logā jānorāda, cik kolonas un rindas vēlaties pievienot. Ja ir atzīmēts Merge cells<br />

before split, tad šūnas pirms pievienošanas tiks sapludinātas.<br />

Jaunu elementu ievietošana tabulā<br />

Tabula pēc izmaiņām<br />

Tabulas elementu ievietošanai var izmantot iespēju pie Table Tools / Layout / Row &<br />

Columns, kur ir piedāvāti visi varianti, kā un kādu tabulas elementu ievietot.<br />

Par tabulas elementiem tiek uzskatītas jaunas tabulas rindiņas un kolonas.<br />

Jaunu kolonnu ievietošana tabulā<br />

Table Tools / Layout / Rows & Columns<br />

Lai pievienotu jaunu kolonu tabulai, ar peles palīdzību iepriekš jānorāda šūna, kurai labajā vai<br />

kreisajā pusē kolona tiks pievienota. Kad tas ir veikts, jāizvēlas Insert Right vai Insert Left.<br />

1.<br />

2.<br />

Ja vēlaties tabulai pievienot vēl vienu kolonu tās labajā pusē pēdējai – pēc izvēles aktivizēšanas<br />

tiek pievienota kolona, kas iekrāsota zilā tonī. Tādas pašas darbības veicamas, ja kolonu vēlas<br />

pievienot kreisajā pusē, tikai pie virziena izvēles izvēlas Insert Left Column.<br />

Atlasot divas tabulas kolonas,<br />

Atlasa divas tabulas kolonas<br />

Izvēlēta iespēja<br />

Insert Right<br />

Column

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 96<br />

un izvēloties kādu no diviem kolonu ievietošanas veidiem – Insert Left, Insert Right – tiks<br />

ievietotas tieši tik daudz kolonu, cik tika atlasītas.<br />

Ievietotas divas jaunas kolonas<br />

Jaunu rindu ievietošana tabulā<br />

Lai tabulā ievietotu jaunu rindu:<br />

� jāatlasa tabulas rinda;<br />

Tabula, kurā atlasīta pirmā rinda<br />

� jāatver Table Tools / Layout / Rows & Columns;<br />

� jāizvēlas, vai rinda tiks izveidota virs vai zem atlasītās rindas;<br />

o Insert Below – ievietot rindu zem atlasītās tabulas rindas;<br />

o Insert Above – ievietot rindu virs atlasītās tabulas rindas;<br />

Rows & Columns<br />

� kad iepriekšminētās darbības ir veiktas un izvēlēta, piemēram, Insert Below, tabulai<br />

tiks pievienota vēl viena rinda (atlasīta – zilā krāsā) zem tās tabulas rindas, kas tika<br />

iepriekš atlasīta:<br />

Tabulas elementu dzēšana<br />

Tabula pēc Insert Below izmantošanas<br />

Lai izdzēstu kādu tabulas elementu, ir jāatver Table Tools / Layout / Delete:<br />

Insert Above un Insert Below –<br />

rindiņu ievietošanai tabulā

Table Tools / Layout / Delete<br />

� ir jāatlasa tabulas elements, kuru vēlas izdzēst;<br />

� jāizpilda kāda no komandām, ko piedāvā izvēlne Delete;<br />

Table Tools / Layout / Delete izvērsti<br />

o Delete Cells (dzēst šūnu), ja vēlas izdzēst tabulu;<br />

o Delete Columns (dzēst kolonu), ja vēlas izdzēst kolonas;<br />

o Delete Rows (dzēst rindas), ja vēlas izdzēst rindas;<br />

o Delete Table (dzēst tabulu), ja vēlas izdzēst šūnas.<br />

Tabulas pārvietošana un līdzinājums<br />

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 97<br />

Lai pārvietotu tabulu:<br />

� peles kursoru novieto ārpus tabulas, tās kreisajā augšējā stūrī uz simbola ES;<br />

� turot nospiestu peles kreiso pogu, pārvietojiet to pa dokumentu.<br />

Tabulas kontūras ar raustīto līniju norāda tabulas vietu dokumentā pēc peles pogas atlaišanas.<br />

Piemērs tabulas pārvietošanai<br />

Ja pārvietošanas brīdī turēsiet nospiestu taustiņu Shift, tad tiks saglabāta tabulas vertikālā vai<br />

horizontālā pozīcija dokumentā.<br />

Lai precīzi novietotu tabulu lapas centrā vai kādā no lapas malām, veic šādas darbības:<br />

� atlasa tabulu;

� atver Table Tools / Layout / Cell Size / Table Properties<br />

Tabulu<br />

novietojums tekstā<br />

Teksta pielāgošana<br />

attēlam<br />

Table Tools / Layout / Cell Size<br />

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 98<br />

Table Tools / Layout / Cell Size / Table Properties<br />

� dialoga loga pirmajā sadaļā Table, zem sadaļas Aligment, norādat tabulas<br />

līdzinājumu: Left (pa kreisi), Center (centrēti), Right (pa labi).<br />

Attēlu ievietošana tekstā<br />

Dokumentā var iekļaut gatavus attēlus no MS Office bibliotēkas Clip Art vai attēlu failus<br />

*.BMP, *.GIF, *.JPG, *.TIFF, *.WMF un citos formātos.<br />

Izvēlnes Insert rīku josla<br />

Lai dokumentā ievietotu attēlu no MS Office attēlu bibliotēkas:

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 99<br />

� atveriet izvēlnes Insert rīkjoslu;<br />

� starp atainotajām rīku kopām ir atrodam Ilustration, kur attēlu bibliotēka ir zem<br />

nosaukuma Clip Art;<br />

Izvēlnes Insert rīku kopas Illustrations rīks Clip Art<br />

� Kad aktivizēta izvēlne, darba loga labajā pusē atveras Clip Art dialoga logs:<br />

Clip Art dialoga logs<br />

� dialoga loga lodziņā Search for jāieraksta, par kādu tēmu vēlaties meklēt<br />

attēlus, piemēram, sun (saule). Ja meklētājs kaut ko atrod, tas ataino to<br />

meklētāja logā:

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 100<br />

Clip Art dialoga logs<br />

� Izvēlas nepieciešamo attēlu. Lai to ievietotu, divas reizes, ar peles palīdzību,<br />

uzklikšķinām uz to. Attēls tiks ievietots tajā teksta daļā, kut tika novietots<br />

rakstīšanas kursors.<br />

Attēla ievietošana no faila<br />

Meklējamā<br />

tēma<br />

Vieta, kur<br />

meklēt<br />

Lai dokumentā ievietotu iepriekš sagatavotu attēla failu jāatver izvēlnes Insert rīku josla un<br />

jāizvēlas rīks Picture.<br />

Izvēlnes Insert rīku kopas Illustrations rīks Picture<br />

Meklētais<br />

faila tips<br />

Atlases rezultāts<br />

Rīks atrodas rīku kopā Illustration. To var aktivizēt, divas reizes uz tā uzklikšķinot.<br />

Pēc rīka aktivizēšanas atveras dialoga logs, kurā var norādīt vietu uz datora, kur atrodas<br />

vēlamais attēls.

Insert / Illustration / Picture / Insert Picture<br />

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 101<br />

Dialoga logā norādiet attēlu un, apstiprinot savu izvēlni, nospiediet dialoga logu Insert. Norādot<br />

attēlu, tas iekrāsojas zilā rāmī, tādejādi apstiprinot, kas tas ir aktīvs. Nospiežot Insert pogu,<br />

automātiski tekstā tiek ievietots izvēlētais attēls.<br />

Insert / Illustration / Picture / Insert Picture attēla izvēle

Attēla novietojums tekstā<br />

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 102<br />

Lai norādītu, kā attēls jānovieto tekstā:<br />

� divas reizes (ātri) uzklikšķiniet uz attēla – automātiski tiks atvērta rīku josla<br />

Picture Tools, kas paredzēta attēlu rediģēšanai;<br />

Picture Tools / Format<br />

� rīku kopā Arrange jāizvēlas Text Wrappini, lai varētu tekstu pielāgot attēlam<br />

pēc iespējas ērtāk;<br />

Picture Tools / Arrange / Text Wrapping<br />

� lai izvēlētos sīkākus uzstādījumus, var atvērt More Layout Options... , kas atver<br />

dialoga logu Advanced Layout;

Picture Tools / Format / More Layout Options.../ Advanced Layout<br />

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 103<br />

Šeit ir iespējams uzstādīt nosacījumus teksta pielāgošanai, kā arī attēlu attālumu līdz tekstam.<br />

Uzdevums: Izveidojiet tabulu pēc dotā parauga:<br />

Vārds, uzvārds<br />

Dzimšanas<br />

datums<br />

Adrese Telefons<br />

Mirdza Liepiņa 16.09.1968 Rīgas iela 19 – 3 67556633<br />

Ziedonis Rubīns 06.12.1975 Slokas iela 200 – 70 67616651<br />

1. Papildiniet tabulu – pievienojiet tai pirmo rindu. Pēc tam apvienojiet šūnas un<br />

ierakstiet informāciju pēc dotā parauga.<br />

Vārds, uzvārds Personas dati<br />

Dzimšanas<br />

datums<br />

Adrese Telefons<br />

Mirdza Liepiņa 16.09.1968 Rīgas iela 19 – 3 67556633<br />

Ziedonis Rubīns 06.12.1975 Slokas iela 200 – 70 67616651<br />

2. Papildiniet tabulu – pievienojiet tai pa vidu divas rindas un ierakstiet informāciju, kā<br />

redzams paraugā.<br />

Vārds, uzvārds Personas dati

Dzimšanas<br />

datums<br />

Adrese Telefons<br />

Mirdza Liepiņa 16.09.1968 Rīgas iela 19 – 3 7556633<br />

Katrīna Lielā 30.05.1929 Slāvu iela 1 – 10 nav<br />

Jānis Pētersons 08.08.1950 Kastrānes bulv. 40<br />

– 72<br />

2566633<br />

Ziedonis Rubīns 06.12.1975 Slokas iela 200 – 70 7616651<br />

3. Pievienojiet tabulas nosaukumu un attēlu, kā redzams paraugā.<br />

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 104

Dokumenta lapu numurēšana<br />

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 105<br />

Dokumenta lapas numurs tiek ievietots lapas galvenē vai lapas kājenē. Dokumenta lapu<br />

numerāciju var ievietot, atverot izvēlni Insert:<br />

� izvēlas rīku kopu Headers & Footer<br />

Insert / Header & Footer<br />

� izvēlas vienu no rīkiem Header (lapas galvene) vai Footer (lapas kājene):<br />

Izvēlnes Insert rīku kopas Header & Footer rīki<br />

Uzklikšķinot uz kāda no rīkiem, atveras izvēlņu saraksts, kurā ietilpst iebūvētās Built –In<br />

iespējas un stili. Izvēlņu saraksts piedāvā iespēju lapas kājeni un galveni gan rediģēt (Edit<br />

Header, Edit Footer), gan dzēst (Remove Header, Remove Footer), kā arī saglabāt izvēlēto<br />

galerijā.

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 106<br />

Katru no vēlamajiem stiliem atliek vien izvēlēties un viegli, ar peles klikšķi, to aktivizēt. Pēc<br />

darbības veikšanas lapai, piemēram, ja izvēlēts ir Header, augšpusē tiks nodalīta daļa, kurā<br />

varēs ievietot to tekstu, simbolu vai – šajā gadījumā – numerāciju.<br />

Līdzko kāda no izvēlnēm ir izdarīta, tiek atvērta rīku josla, kas paredzēta tieši kājenes un<br />

galvenes rediģēšanai.<br />

Header & Footer Tools<br />

Ja ticis izvēlēts kāds tikai 2007. gada MS Windows raksturīgs stils, tad lapas augšējā mala<br />

izskatās šādi:<br />

Norāde, ka atvērtā<br />

sadaļa ir lapas galvene<br />

Lapas galvene Header<br />

Rīkjoslā Header & Footer Tools ir piecas rīku kopas un rīka aizvēršanas pogas.<br />

Rīku kopā Header & Footer, kā jau iepriekš apskatījām, ir iekļauti tādi rīki kā: Header, Footer,<br />

Page Number.<br />

Rīku kopā Insert iekļauti:<br />

� Date & Time – datums un laiks, ko var pievienot lapas kājenei vai galvenei;<br />

� Quick Parts – aktīvās sadaļas daļas, kurām varētu tikt pievienota saite uz kādu<br />

informāciju interneta tīklā vai piesaistīts dokuments;<br />

� Picture – iespēja pievienot attēlu;<br />

� Clip Art – attēlu bibliotēka.<br />

Rīku kopā Navigation iekļauti:<br />

� Go To Header – pārvietoties uz galveni;<br />

� Go To Footer – pārvietoties uz kājeni;<br />

� Previous Section – iepriekšējā sadaļa;<br />

� Next Section – nākamā sadaļa;<br />

� Link To Previous – saite uz iepriekšējo.<br />

Lodziņš, kurā ievada tekstu<br />

vai numerāciju u.c.

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 107<br />

Rīku kopā Option iekļauti:<br />

� Different First Page – atšķirīga pirmā lapa (atšķirībā no citām dokumenta lapām<br />

varētu būt nenumurēta)<br />

� Different Odd & Event Pages – atšķirīga pirmā un otrā dokumenta lapa. (katra<br />

nākamā būs atšķirīga no iepriekšējās)<br />

� Show Document Text – attēlot dokumenta tekstu – šai izvēlei vienmēr jābūt<br />

atzīmētai, jo citādi netiks atainots dokumentā esošais teksts.<br />

Rīku kopā Position iekļauti:<br />

� Header from Top – galvenes attālums no lapas augšējās malas (cm);<br />

� Footer from Bottom – kājenes attālums no lapas apakšējās malas (cm);<br />

� Insert aligment Tab – ievietot atkāpi (pa kreisi, centrēti, pa labi).<br />

Lappušu numerācijas ievietošana ar Insert / Page Number palīdzību:<br />

� atverot izvēlnes Insert rīku joslu un aktivizējot numerācijas ievietošanu, tiek<br />

atvērts saraksts ar jau gataviem piemēriem – par numerācijas stiliem:<br />

Insert / Page Number

Lappušu numerācija var tikt ievietota gan lapas augšpusē, gan apakšpusē:<br />

� Top of Page – lapas augšpusē;<br />

� Bottom of Page – lapas apakšpusē;<br />

� Page Margins – lapas sānu malu uzstādījumi;<br />

� Current Position – šī brīža kursora atrašanās vieta.<br />

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 108<br />

Gadījumā, ja rodas nepieciešamība lappušu numerāciju mainīt, tad tas ir iespējams rīku joslā,<br />

Header & Footer Tools. Divas reizes uzklikšķinot uz lauku, kurš atdalīts speciāli lapas kājenei un<br />

galvenei, tiek atvērts tās rediģēšanas režīms, kur var tikt mainīts nosaukums, numerācija, stili<br />

un veidi.<br />

Dokumenta novērtēšana kopumā<br />

Pirms dokumenta drukāšanas, kā arī tā noformēšanas procesā bieži ir nepieciešams novērtēt,<br />

kā dokuments izskatās kopumā un kā tas izskatīsies izdrukāts.<br />

To var redzēt darba skatā Drukas priekšskatījums, kuru aktivizē ar priekšskatījuma rīku –<br />

klikšķinot uz logotipa darba lapas kreisajā pusē , atveras saraksts, kurā ietilpst izvēlne<br />

Print / Print Preview. Te var redzēt darba lapas izskatu pirms drukāšanas skatā.<br />

Strādājot ar dokumentu, dažkārt ir nepieciešams vienlaikus redzēt to informāciju, kas atainota<br />

dokumenta nākamajā lapā. Tādēļ lietderīgi ir atvērt izvēlnes View rīkjoslu, kur, izvēloties rīku<br />

kopu Zoom, iespējams skatīties lapu lielākā vai mazākā palielinājumā.<br />

Word dokumentu var izdrukāt:<br />

View / Zoom<br />

Dokumenta drukāšana<br />

� izvēloties darba loga kreisajā pusē esošo logotipu un nospiežot iespēju Print;<br />

� tiks atvērts dialoga logs, kas ir tieši tāds pats kā 2003. gada Word;

Print<br />

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 109<br />

� pēc nepieciešamības jāuzstāda visi parametri un kā apstiprinājums drukāšanai,<br />

jānospiež dialoga poga OK.<br />

Drukāšanas iespēju var aktivizēt arī ar klaviatūras taustiņu palīdzību Ctrl+P. Pēc šo taustiņu<br />

aktivizēšanas tiks atvērts iepriekšminētais Print dialoga logs.<br />

Uzdevums: Sameklējiet un atveriet iepriekš izveidoto failu Ielugums.doc.<br />

Pievienojiet dokumentam lappušu numerāciju, apskatiet dokumentu priekšskatījumā un<br />

izdrukājiet to 2 eksemplāros.

Prezentāciju pamati ar MS PowerPoint 2007<br />

Programmas Microsoft PowerPoint startēšana<br />

Līdzīgi kā pārējās programmas, PowerPoint var startēt vairākos veidos:<br />

� uzdevumjoslā noklikšķiniet uz Start (Sākt);<br />

� izvēlnē Start norādiet uz All Programs (Visas programmas);<br />

� mapē Microsoft Office noklikšķiniet uz ikonas Microsoft PowerPoint.<br />

Iepazīšanās ar programmas PowerPoint logu<br />

Atverot Microsoft PowerPoint, tiek rādīts šīs programmas logs.<br />

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 110<br />

PowerPoint loga augšdaļā ir izkārtotas rīku kopas un pogas, kas tiek izmantotas vispārēju ar<br />

prezentācijām saistītu uzdevumu veikšanai.<br />

Rīku kopas ir programmā PowerPoint pieejamo komandu un opciju saraksti. Redzamās pogas ir<br />

izkārtotas cilņu grupās. Pogas ir saīsnes uz vispārēji lietojamām cilņu komandām un formatēšanas<br />

rīkiem. Lai uzreiz piekļūtu kādam uzdevumam, piemēram, teksta formatēšanai vai prezentācijas<br />

saglabāšanai, vienkārši ir jānoklikšķina uz atbilstošās pogas.<br />

Ziņojumi tiek rādīti loga lejasdaļā — statusa joslā. Šie ziņojumi apraksta, ko Jūs skatāt un darāt<br />

PowerPoint logā.

Prezentācijas saglabāšana<br />

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 111<br />

Jūsu līdz šim paveiktais darbs glabājas tikai datora pagaidu atmiņā. Lai šo darbu saglabātu<br />

turpmākai izmantošanai, prezentācijai ir jāpiešķir nosaukums un tā ir jāsaglabā datora cietajā diskā.<br />

Pirmajā jaunas prezentācijas saglabāšanas reizē izvēloties komandu Save (Saglabāt), tiek atvērts<br />

dialoglodziņš Save As (Saglabāt kā). Dialoglodziņā Save As prezentācijai var piešķirt nosaukumu un<br />

izvēlēties vietu, kur to saglabāt. Ja prezentācijai jau ir nosaukums, veiktās izmaiņas var saglabāt,<br />

standarta rīkjoslā noklikšķinot uz pogas Save vai izvēlnē izvēloties komandu Save. Citiem vārdiem –<br />

sākotnējā versija tiek aizstāta ar jaunāku versiju. Ja vēlaties paturēt gan sākotnējo failu, gan tā<br />

jauno versiju, izvēlnē var izvēlēties komandu Save As, lai jauno versiju saglabātu ar citu<br />

nosaukumu:<br />

Zemāk ir parādīta vieno no metodēm, kā saglabā prezentāciju.<br />

� Rīkjoslas augšējā kreisajā stūrī noklikšķina uz ikonas , programmas PowerPoint atvērtajā<br />

dialoglodziņā Save As, kā parādīts nākamajā attēlā. Lodziņā File Name (Faila nosaukums)<br />

iekļautais teksts ir iezīmēts, lai Jūs varētu rakstīt prezentācijas nosaukumu.<br />

� lodziņā File Name jāieraksta nosaukums;<br />

� jānoklikšķina uz Save vai nospiež taustiņu Enter.

Jauna slaida izveide<br />

Darbs ar prezentāciju<br />

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 112<br />

Papildu slaidus prezentācijai var ātri un ērti pievienot divējādi: izvēlnē Home noklikšķinot uz<br />

komandas New Slide (Jauns slaids) vai izmantojot taustiņu Enter. Lietojot kādu no šiem<br />

paņēmieniem, programma PowerPoint prezentācijā jauno slaidu iesprauž uzreiz aiz pašreizējā<br />

slaida. Iespējams izvēlēties arī slaida izkārtojumu. Izkārtojumu var atlasīt, noklikšķinot uz komandas<br />

New Slide labajā pusē esošās lejupvērstās bultiņas.<br />

Slaidu izkārtojumi ļauj veidot slaidus ar noteiktu izskatu un funkcijām. Piemēram, varat izvēlēties<br />

izkārtojumu, kur slaidā tiek rādīts tikai virsraksts, vai tādu, kurā ir iekļauts gan virsraksta, gan<br />

grafikas vietturis.<br />

Slaidu izkārtojuma (layout) izvēle<br />

Ievietojot programmā PowerPoint klipkopu, tabulas un citu informāciju, jāpielāgo slaida<br />

izkārtojums. Ja slaida izkārtojumā ieviešat izmaiņas, bet vēlāk nolemjat, ka vēlaties atgriezties pie<br />

sākotnējā slaida izkārtojuma, varat to atjaunot, izmantojot pogu Layout. Varat arī mainīt pašreizējo<br />

slaida izkārtojumu.

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 113<br />

Izkārtojums Title Slide (Virsraksta slaids) tiek piemērots pirmajam slaidam slaidrādē, tam pašam,<br />

kurš jau bija, kad Jūs sākāt darbu.<br />

Virsraksta slaida izkārtojums satur vietturus virsrakstam un apakšvirsrakstam.<br />

Izkārtojumu, kuru droši vien Jūs visvairāk izmantosiet citos slaidos, sauc Title and Content<br />

(Virsraksts un saturs).<br />

Slaidā šis izkārtojums satur vietturi slaida virsrakstam un otru vispārējas nozīmes vietturi, kurā<br />

atrodas teksts, kā arī vairākas ikonas. Šis vietturis atbalsta gan tekstu, gan tādus grafiskos<br />

elementus kā diagrammas, attēlus un filmu failus. Dažiem citiem izkārtojumiem ir divi šādi<br />

vispārējas nozīmes vietturi, lai Jūs varētu izvietot sarakstu vienā un attēlu vai grafiku otrā.<br />

Slaida izkārtojums sakārto Jūsu slaida saturu. Piemēram, iespējams, ka gribēsiet izvietot slaidā gan<br />

sarakstu, gan attēlu vai attēlu kopā ar parakstu. Izkārtojumi satur dažādus vietturu un vietturu<br />

izvietojuma veidus.<br />

Teksta ievade rūtī Slides

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 114<br />

Šis ir skats, kurš programmā PowerPoint atveras pirmais; to sauc par normālskatu. Šeit Jūs<br />

strādājat, lai izveidotu slaidus. Normālskatā ir trīs galvenie apgabali:<br />

Slaida rūts ir liels apgabals pašā vidū. Šajā apgabalā Jūs strādāsiet ar pašu slaidu.<br />

Lodziņi slaidā ar punktotām robežām tiek saukti par vietturiem. Tajos ievada tekstu. Vietturi var<br />

saturēt arī attēlus, diagrammas un citus vienumus, kas nav teksts.<br />

Pa kreisi ir mazas Jūsu prezentācijas slaidu versijas jeb sīktēli, turklāt tas, ar kuru Jūs pašreiz<br />

strādājiet, ir iezīmēts. Šis apgabals ir rīku kopa Slaidi un Jūs varat noklikšķināt uz slaidu sīktēliem, lai<br />

pēc tam, kad tie ir pievienoti, pārietu uz citiem slaidiem.<br />

Apakšējā apgabalā ir piezīmju rūts, kurā var ievadīt piezīmes, ko varēsiet izmantot prezentācijas<br />

laikā. Tajā ir vairāk vietas piezīmēm, nekā šeit redzams.<br />

Lai prezentācijai pievienotu tekstu, virsrakstu un apakšvirsrakstus, atbilstošo tekstu var ievadīt rūtī<br />

Slides (Slaidi) vai normālskata rīku kopā Outline (struktūra). Rūtī Slides tekstu slaidā varat ievadīt ar<br />

vizuālo metodi, bez zīmnē Outline — ar satura metodi.<br />

Šajā uzdevumā ir jānorāda slaida virsraksts un jāpievieno apakšvirsraksts.<br />

� Rūtī Slides noklikšķiniet uz teksta viettura Click to add title.<br />

� Vietturim tiek parādīts to aptverošs atlases rāmītis, kas norāda, ka šajā<br />

vietturī tagad var ievadīt vai rediģēt tekstu. Viettura teksts tiek nodzēsts, un<br />

tiek rādīts mirgojošs iespraušanas punkts.<br />

� Ierakstiet Jaunu klientu piesaistīšana. Ievērojiet, ka šis teksts vienlaikus tiek<br />

rādīts arī zīmnē Outline.<br />

� Noklikšķiniet uz teksta viettura Click to add subtitle. Virsraksta objekta<br />

atlase tiek noņemta, un tiek atlasīts apakšvirsraksta objekts.<br />

� Ierakstiet Jūsu vārds un nospiediet taustiņu Enter.<br />

� Ierakstiet SIA Contoso. Prezentācijas logam ir jāizskatās līdzīgi kā nākamajā<br />

attēlā:

Teksta formatēšana<br />

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 115<br />

Visiem iepriekš parādītajiem vispārējas nozīmes vietturiem var pievienot grafiskos elementus vai<br />

tekstu. Pašreiz parunāsim par tekstu.<br />

Teksta noklusētais formatējums ir saraksts ar aizzīmēm.<br />

Sarakstos ar aizzīmēm var lietot dažādus teksta līmeņus, lai zem galvenajiem punktiem izveidotu<br />

apakšpunktus.<br />

Rīku joslā, grupā Fonts (fonti), lietojiet komandas, lai mainītu tādu rakstzīmju formatējumu -<br />

fonta krāsu un lielumu.<br />

Izmantojot komandas grupā Paragraph (rindkopa), var mainītu tādu rindkopu formatējumu kā<br />

saraksta formatējums, teksta atkāpju lielums un rindstarpas.<br />

Automātiskā teksta ietilpināšana – ja Jūs ievadāt vairāk teksta, nekā var ietilpt vietturī, PowerPoint<br />

samazina fontu lielumu un rindstarpas tā, lai tas ietilptu.<br />

Slaidu iespraušana no citām prezentācijām

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 116<br />

Veidojot prezentāciju, ietaupīsit laiku, ja izmantosit jau kādreiz izveidotus slaidus. Ja slaidus<br />

ievietojat no vienas prezentācijas citā, slaidi tiek pielāgoti pašreizējās prezentācijas krāsai un<br />

noformējumam, tāpēc tajos nav jāveic daudz izmaiņu.<br />

Lūk, kā to var izdarīt:<br />

Rīku kopā Home noklikšķiniet uz bultiņas blakus New Slide – tāpat kā Jūs to darītu, ja vēlētos<br />

ievietot jaunu slaidu un vispirms izvēlētos tam izkārtojumu.<br />

Zem izkārtojumu galerijas noklikšķiniet uz Reuse Slides (izmantot slaidus atkārtoti).<br />

Uzdevumrūtī Reuse Slides, kas atrodas zem Insert slide from (ievietot slaidu no), noklikšķiniet uz<br />

Browse (pārlūkot), lai atrastu to prezentāciju vai slaidu bibliotēku, kurā ir vēlamie slaidi. Tad<br />

noklikšķiniet uz bultiņas, lai atvērtu šos slaidus uzdevumrūtī.<br />

Kad esat atradis vēlamo slaidu, pievērsiet uzmanību izvēles rūtiņai Keep source formatting<br />

(Paturēt avota formatējumu) pašā rūts apakšā. Ja vēlaties saglabāt tieši tādu pašu izskatu, kāds bija<br />

slaidiem, kurus Jūs ievietojat, pārliecinieties, ka šī izvēles rūtiņa ir atlasīta, pirms ievietojat slaidu.<br />

Noklikšķiniet uz katra slaida, ko vēlaties ievietot. Visi atzīmētie slaidi tiek iekopēti atvērtajā<br />

prezentācijā zem pašreiz atlasītā slaida vai arī zem kursora, ja esat to novietojis zem slaida sīktēla.<br />

Ja neesat atlasījis Keep source formatting, ievietotie slaidi pārmanto izskatu vai dizainu, kuru lieto<br />

jau esošie slaidi. (Dizains ir tas, kas nosaka vispārējo prezentācijas izskatu un krāsas).<br />

Slaidu dizains<br />

Dizains nosaka slaidu izskatu un krāsas un piešķir prezentācijai saskaņotu stilu. Šeit ir redzami trīs<br />

virsrakstu slaidi, kuriem ir vienāds saturs, bet dažādi dizaini.<br />

Dizainam ir šādi elementi, kas ir apvienoti sava veida pakotnē:<br />

� fona attēls;<br />

� krāsu shēma;<br />

� fontu veidi un lielumi;<br />

� vietturu izvietojums.

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 117<br />

Krāsu shēma nosaka fona krāsas, fontu krāsas, formu, apmaļu, hipersaišu un slaidu elementu,<br />

piemēram, tabulu un diagrammu, aizpildījuma krāsas.<br />

Attiecībā uz vietturiem dizains atbilst izvēlētajam izkārtojumam, tikai elementi ir nedaudz pavirzīti.<br />

Piemēram, trīs attēlā redzamajos slaidos katrā dizainā virsraksta un apakšvirsrakstu vietturi ir citā<br />

pozīcijā. Taču pamatā izvēlētais virsraksta slaida izkārtojums joprojām paliek.<br />

Dizaina izvēle<br />

Katra jaunā prezentācija tiek izveidota ar noklusējuma dizainu, kura nosaukums ir Office dizains.<br />

Tagad Jūs uzzināsiet, kā izvēlēties citu dizainu.<br />

Lai atrastu un piemērotu dizainu, noklikšķiniet rīku joslā uz rīku kopas Design (noformējums).<br />

Dizainu paraugi sīktēlu veidā, kā redzams attēlā, ir atrodami grupā Themes (dizaini).<br />

Lai apskatītu citus dizainus, noklikšķiniet grupas labajā pusē uz lejupvērstās bultiņas.<br />

Novietojot peles kursoru uz jebkura dizaina sīktēla, uz slaida tiek parādīts šī dizaina<br />

priekšskatījums.<br />

Noklikšķiniet uz sīktēla, lai piemērotu dizainu visiem Jūsu slaidiem. Dizainu var<br />

piemērot arī tikai atlasītajiem slaidiem.<br />

Dizainu var piemērot jebkurā slaidrādes izveides stadijā. Taču iegaumējiet, ka dizaini var mainīt<br />

vietturu atrašanās vietas, tādēļ daži no tiem būs vairāk derīgi Jūsu saturam nekā citi.

Attēlu un cita satura ievietošana<br />

Tagad apgūsim divas metodes attēlu un citu vienumu, kas nav teksts, ievietošanai slaidos.<br />

Pirmā metode. Attēlā ir parādīts, kā ievietot klipkopu.<br />

Noklikšķiniet vietturī uz ikonas Clip Art (klipkopa).<br />

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 118<br />

Atvērtajā uzdevumrūtī ievadiet lodziņā Search for: (meklēt) atslēgvārdu, kas apzīmē to, kāda<br />

veida klipus vēlaties atrast, un noklikšķiniet uz Go (aiziet).<br />

Tiek parādīti atslēgvārdam atbilstošie klipi. Noklikšķiniet uz viena no tiem, lai ievietotu to slaidā.<br />

Attēlam automātiski tiek mainīts izmērs un tas tiek ievietots vietturī.<br />

Šādi ievietot arī, ir tabulas, diagrammas, SmartArt grafikus, Jūsu paša izvēlētus attēlus un video<br />

faili.<br />

Attēli, sevišķi augstas izšķirtspējas fotoattēli, var ātri palielināt Jūsu prezentācijas izmēru.<br />

Padomājiet, kā varat šādus attēlus optimizēt, lai tie būtu pēc iespējas mazāki.<br />

Otrā metode. Izmantot rīku kopu Insert (ievietot). Arī šeit ir pieejams visa veida saturs, ko var<br />

ievietot no slaida rūts, kā arī cita veida saturs — formas, hipersaites, tekstlodziņi, galvenes un<br />

kājenes, kā arī multivides klipi, piemēram, skaņas.<br />

Attēlā ir redzams rīku kopā pieejamo satura veidu uzskaitījums. Bieži vien nepieciešams ievietot<br />

tekstlodziņu. (Ņemiet vērā, ka tekstlodziņu nevar ievietot, izmantojot ikonu slaida izkārtojumā.)<br />

Tekstlodziņi var noderēt, ja kaut kur ir jāpievieno teksts un ir nepieciešams vēl viens vietturis,<br />

piemēram, attēla parakstam. Šādā gadījumā vispirms būtu jānoklikšķina rīku kopā Insert uz Text<br />

Box (tekstlodziņš). Pēc tam būtu jāievelk tekstlodziņš uz slaida un jāievada tajā teksts.

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 119<br />

Kura ir labākā metode? Tas ir atkarīgs no tā, kura no metodēm jums šķiet parocīgāka. Viens no<br />

apsvērumiem varētu būt ievietojamā vienuma novietojums slaidā.<br />

Piemēram, ja attēla ievietošanai izmantojat ikonu vietturī, attēls tiks ievietots šajā vietturī. Ja<br />

ievietojat attēlu, izmantojot rīku kopu Insert, programma PowerPoint veic minējumu par to, kur tas<br />

jāievieto, un ieliek to kādā no pieejamajiem vietturiem vai arī atlasītajā vietturī. Ja nav pieejami<br />

vietturi, PowerPoint ieliek attēlu slaida vidū — reizēm tas ir tieši tas, kas vajadzīgs.<br />

Slaida elementu rediģēšana<br />

Kad esat ievietojis attēlu, iespējams, ka vēlēsieties veikt tajā labojumus, piemēram, mainīt tā<br />

izmērus, apgriezt to vai mainīt tā spilgtumu. Šim nolūkam izmanto Picture Tools (Attēlu rīkus). Tie ir<br />

pieejami, ja ir atlasīts attēls.<br />

Tātad atlasiet attēlu.<br />

Virs rīku joslas parādās Picture Tools. Darbam ar attēlu izmantojiet rīku kopā Format (formatēt)<br />

pieejamās opcijas.<br />

Ir pieejami rīki visu veidu ievietojamajiem objektiem, sākot ar tabulām, diagrammām un SmartArt<br />

grafiku, un beidzot ar tekstlodziņiem un formām, skaņām un videoklipiem. Tikai atlasiet ievietoto<br />

vienumu, un rīku joslā parādīsies attiecīgā rīku kopa.<br />

Slaida elementu sakārtošana

Kad esat slaidā ielicis visu vajadzīgo saturu, jums tas ir jāizlīdzina, lai tas izskatītos kārtīgs.<br />

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 120<br />

Piemēram, šajā attēlā tekstlodziņš ar parakstu izskatīsies labāk, kad tas būs izlīdzināts ar attēlu —<br />

vai nu ar kreiso līdzinājumu vai pareizi centrēts.<br />

Slaida elementu izlīdzināšanai izmanto grupas Arrange (sakārtot) komandas.<br />

Lai izlīdzinātu parakstu tā, lai tas kopā ar attēlu būtu izlīdzināts kreisajā pusē, vispirms atlasiet<br />

abus vietturus.<br />

Atrodiet rīku kopā Format grupu Arrange pie Picture Tools.<br />

Noklikšķiniet uz pogas Align (līdzināt) un pēc tam noklikšķiniet uz Align Left (līdzināt pa kreisi).<br />

Grupas Align komandas ir pieejamas arī grupā Drawing (zīmēšana), rīku kopā Home.<br />

Priekšskatījums datorā<br />

Veidi, kā atvērt slaidrādes skatu:<br />

� nospiežot F5, lai sāktu ar pirmo slaidu;<br />

� nospiežot SHIFT+F5, lai sāktu ar pašreizējo slaidu;<br />

� noklikšķinot uz pogas Slideshow (slaidrāde), kas atrodas PowerPoint loga apakšējā labajā<br />

daļā blakus tālummaiņas slīdnim.<br />

Slaidrāde sākas ar pašreiz rīku kopā Slides atlasīto slaidu. Noklikšķinot uz pogas Slideshow rīku<br />

kopā View (skats), slaidrāde sākas ar pirmo slaidu, neatkarīgi no tā, kāds pašreiz ir atlasīts slaids.<br />

Prezentācijas priekšskatījuma atvēršana<br />

Drukas priekšskatījumā pirms izdrukāšanas var apskatīt, kā izskatīsies prezentācija. Drukas<br />

priekšskatījumā ir iespēja pārslēgties starp dažādiem skatiem, piemēram, piezīmēm, slaidiem,<br />

struktūrām un izdales materiāliem, var mainīt arī drukas orientāciju.

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 121<br />

Izvēlnē noklikšķiniet uz Print (drukāt) –> Print Preview (drukas priekšskatījums). Ekrāns tiek<br />

pārslēgts uz drukas priekšskatījumu, un Jūsu prezentācija tiek rādīta ar pašlaik atlasītajiem<br />

iestatījumiem.<br />

� Drukas priekšskatījuma rīkjoslā noklikšķinot uz lodziņa Print What (ko drukāt)<br />

lejupvērstās bultiņas un pēc tam uz Handouts (2 Slides Per Sheet) (izdales materiāli – 2<br />

slaidi lappusē), prezentācija drukas priekšskatījuma ekrānā tiks rādīta izdales materiālu<br />

formātā ar diviem slaidiem vienā lappusē.<br />

� Drukas priekšskatījuma rīkjoslā noklikšķinot uz pogas Options (opcijas) lejupvērstās<br />

bultiņas, tad norādiet uz Color/Grayscale (krāsu/pelēktoņu) un noklikšķinot uz<br />

Grayscale, prezentācija priekšskatījuma ekrānā tiek rādīta ar ēnojuma pelēktoņiem.<br />

� Drukas priekšskatot rīkjoslā noklikšķinot uz pogas Next Page (nākamā lappuse), tiks<br />

rādīta nākamā izdales materiālu lappuse.<br />

� Novietojot peles rādītāju priekšskatījuma zonā un noklikšķinot augšējā slaida centrālajā<br />

daļā, priekšskatījuma ekrānā tiks palielināts slaida skats.<br />

� Novietojot peles rādītāju priekšskatījuma zonā un noklikšķinot augšējā slaida centrālajā<br />

daļā, slaids tiks rādīts tā sākotnējā lielumā.<br />

� Drukas priekšskatījuma rīkjoslā noklikšķinot uz pogas Previous Page (Iepriekšējā lappuse),<br />

tiks rādīta iepriekšējā izdales materiālu lappuse.<br />

� Drukas priekšskatījuma rīkjoslā noklikšķinot uz pogas Close Print Preview (Aizvērt<br />

priekšskatījumu), priekšskatījuma ekrāns tiks aizvērts un slaids tiks rādīts iepriekšējā<br />

skatā.<br />

Prezentācijas drukāšana<br />

PowerPoint prezentācijas var izdrukāt vairākos veidos: kā slaidus, runātāja piezīmes, izdales<br />

materiālus vai kā īsu satura izklāstu.<br />

Noklikšķinot uz lodziņa Print What (ko drukāt) lejupvērstās bultiņas, varat prezentāciju izvēlēties<br />

drukāt vienā no četriem izvades veidiem:

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 122<br />

� Slides (slaidi) — tiek drukāti slaidi, kā tie tiek rādīti ekrānā – katrā lappusē pa vienam<br />

slaidam. Slaidu var drukāt kā projektora caurspīdīgo filmu gluži tāpat kā jebkuru citu slaidu,<br />

tikai papīra vietā printerī jāievieto caurspīdīgā filma.<br />

� Handouts (izdales materiāli) — lappusē tiek drukāts viens, divi, trīs, četri, seši vai deviņi<br />

slaidi.<br />

� Notes Pages (piezīmju lappuses) — katrs slaids tiek drukāts, zem tā iekļaujot runātāja<br />

piezīmes.<br />

� Outline View (struktūrskats) — atbilstoši pašreizējā skata iestatījumam tiek drukāts<br />

struktūrskats kopā ar formatējumu. Tiek izdrukāta tā informācija, kas tiek rādīta zīmnē<br />

Outline.<br />

Programma PowerPoint slaidus un papildinformāciju drukā, pamatojoties uz dialoglodziņā Print<br />

(drukāšana) norādītajiem iestatījumiem.<br />

� Var iestatīt drukas diapazonu (Print range), kas definē drukājamos slaidus.<br />

o All (visi slaidi).<br />

o Current slide (aktīvais slaids).<br />

o Selection (atlase).<br />

o Slides – šeit var norādīt konkrētus slaidus jeb slaidu diapazonu.<br />

� Var izvēlēties drukāt vairākus prezentācijas eksemplārus (Number of copies). Turklāt, ja<br />

drukājat vairākus katra slaida eksemplārus, varat norādīt, lai prezentāciju šķirotu<br />

komplektos jau drukājot (Collate). Ja prezentācija tiek šķirota komplektos, programma<br />

PowerPoint izdrukā pilnu eksemplāru un pēc tam sāk drukāt nākamo eksemplāru.<br />

� Šeit ir iekļauta arī poga Preview (Priekšskatījums), ar kuru var atvērt drukas priekšskatījuma<br />

logu un apskatīties veikto izmaiņu priekšskatījumu.

Izdales materiālu drukāšana<br />

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 123<br />

Visizplatītāko PowerPoint klausītājiem domātu izdruku veidu sauc par handouts (izdales<br />

materiāliem). Katrā izdales materiālu lappusē var būt viens vai vairāki slaidi, līdz pat deviņiem.<br />

Lai izvēlētos vajadzīgo izdales materiālu veidu, iesakām izmantot Print Preview (drukas<br />

priekšskatījumu), jo tā var pirms drukāšanas apskatīt, kā šie materiāli izskatīsies.<br />

Sāciet, noklikšķinot Microsoft Office pogas izvēlnē uz Print Preview.<br />

Atvērtajā dialogā izvēlēties Print What (ko drukāt).<br />

Izvēlieties sarakstā vienu no izdales materiālu veidiem. Kad noklikšķināsiet uz izdales materiālu<br />

veida, tiks parādīts priekšskatījums tam, kā slaidi izskatīsies, ja tie tiks izdrukāti šajā formātā.<br />

Varat iziet cauri visām izdales materiālu lappusēm. Izdales materiālu veids, kur katrā lappusē ir trīs<br />

slaidi, ietver arī līnijas klausītāju piezīmēm.<br />

Kad esat gatavs drukāt, noklikšķiniet uz Print (drukāt).<br />

Jums nav jāatlasa izdales materiāli drukas priekšskatījumā – varat vienkārši atvērt dialoglodziņu<br />

Print (drukāšana), izmantojot Microsoft Office pogas izvēlni, un atlasīt izdales materiālu veidu tajā.

Runātāja piezīmju drukāšana<br />

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 124<br />

Jūs esat izdrukājis izdales materiālus, ko iedot klausītājiem. Tagad izdrukājiet runātāja piezīmes sev<br />

pašam, kuras varat izmantot prezentācijas laikā.<br />

Ir ieteicams pirms drukāšanas vēlreiz apskatīt runātāja piezīmes.<br />

Sāciet, noklikšķinot Microsoft Office pogas izvēlnē uz Drukas priekšskatījums.<br />

Lai drukātu savas runātāja piezīmes, atlasiet Note Pages (piezīmju lappuses) sarakstā Print What<br />

(ko drukāt).<br />

Jūsu piezīmju lappuses ir redzamas priekšskatījuma logā, sākot ar pirmo slaidu (izņemot, ja<br />

norādāt citādi).<br />

Ja konstatējat, ka kaut kas nav formatēts tā, kā to gribējāt, vai ja redzat, ka piezīmes teksts ir<br />

"nogriezts" (kā gadījumā, ja teksta apjoms pārsniedz vietturī pieejamo vietu), Jums piezīmes jālabo<br />

piezīmju lappuses skatā vai normālskatā. Praktiskajā nodarbībā Jums būs iespēja to izdarīt.<br />

Kad esat pārbaudījis piezīmes un gatavs tās izdrukāt, klikšķiniet uz Print.<br />

Kājenes teksta pievienošana izdales materiāliem un piezīmēm<br />

Drukas priekšskatījums nodrošina arī iespēju pievienot izdales materiāliem un piezīmēm kājenes,<br />

kā arī labot tās.

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 125<br />

Pēc noklusējuma izdrukātajiem izdales materiāliem un piezīmēm ir lappušu numuri. Ja vēlaties, lai<br />

tajos būtu redzamas arī, piemēram, kājenes teksts, veiciet šādas darbības:<br />

Noklikšķiniet uz Options (opcijas) un pēc tam noklikšķiniet uz Header and Footer (galvene un<br />

kājene).<br />

Lai rādītu kājenes tekstu, piemēram, "Melnraksts" vai "Konfidenciāli," atzīmējiet opciju Footer<br />

(kājene) un ievadiet lodziņā vēlamo tekstu. Ja vēlaties norādīt datumu, jāatlasa opcija Date and<br />

time (datums un laiks) un jāiestata opcijas šajā dialoglodziņa apgabalā.<br />

Izvēle, ko veicat dialoglodziņa Header and Footer rīku kopā Notes and Handouts (Piezīmes un<br />

izdales materiāli), attiecas uz izdales materiālu un piezīmju lappusēm.<br />

Galvenes un kājenes var iestatīt jebkurā prezentācijas veidošanas posmā. Lai atvērtu Header and<br />

Footer, izmantojiet rīku kopu Insert (ievietot).<br />

Krāsu opcijas drukāšanai<br />

Atkarībā no tā, kāda veida printeris ir pievienots Jūsu datoram, Jūs varat savu prezentāciju izdrukāt<br />

krāsainu, pelēktoņos, kuri sastāv no dažādiem pelēkās krāsas toņiem kombinācijā ar melnbaltu, vai<br />

arī tīru melnbaltu, nedrukājot lielāko daļu pelēkās krāsas un vismazāk izmantojot printera tintes.<br />

Opciju drukāšanai atlasa šādi:<br />

Zem Print Preview noklikšķiniet uz Options un norādiet uz Color/Grayscale (Krāsu/pelēktoņu). Pēc<br />

tam veiciet izvēlnē izvēli. Jūsu slaidi tiks priekšskatīti un izdrukāti ar Jūsu veikto izvēli. Ņemiet vērā,<br />

ka drukājot ar melnbaltu printeri, opcija Color (Krāsu) kļūst par Color (on Black and White Printer)

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 126<br />

(Krāsa (melnbaltā printerī)) un visas slaida krāsas tiek atveidots, izmantojot melno un balto krāsu,<br />

kā arī pelēkās krāsas toņus.<br />

Pirmajā priekšskatījuma piemērā ir redzams slaids, kurš tiks izdrukāts krāsains.<br />

Otrajā priekšskatījuma piemērā ir redzams slaids, kurš tiks izdrukāts pelēktoņos. Kamēr fons ir<br />

balts, dažos apgabalos ir redzama krāsa, piemēram, horizontālajās joslās zem virsraksta un slaida<br />

apakšā.<br />

Un pēdējā priekšskatījuma piemērā ir redzams slaids, kurš tiks izdrukāts tīri melnbalts.

Iepazīšanās ar Microsoft Excel vidi<br />

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 127<br />

Lai sāktu darbu ar programmu Microsoft Excel, ekrāna kreisajā apakšējā stūrī nospiediet Start<br />

(Sākt) pogu.<br />

Atvērtajā izvēlnē ar peli norādiet All Programs, un pakārtotajā izvēlnē noklikšķiniet uz Microsoft<br />

Office un programmas Microsoft Office Excel 2007 nosaukuma. Vispirms uz ekrāna parādās Excel<br />

titullapa, tad atveras Excel logs un tiek atvērta programmas Microsoft Excel vide. Vispirms<br />

jāiepazīstas ar Excel vides elementiem un jāvienojas par to nosaukumiem.

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 128<br />

Programmas Microsoft Excel vidē dati tiek organizēti tabulās. Jums tiek piedāvāta darbgrāmata –<br />

Book1, kuras katra lapa ir tabula. Sākotnēji darbgrāmatā ir 3 lapas – Sheet1, Sheet2, Sheet3, taču<br />

Jūs varat tajā ielikt arī vairāk lapu, kā arī izmest nevajadzīgās lapas.<br />

Visu Excel vidi kopā satur Excel pamatlogs, kam pakārtoti visi pārējie logi, arī darbgrāmatas logs.<br />

Galvenie loga elementi ir šādi:<br />

� Virsrakstjoslā ir programmas nosaukums Microsoft Excel un darbgrāmatas nosaukums –<br />

Book1. Katrai jaunai darbgrāmatai Excel automātiski piešķir nosaukumu: Book1, Book2, Book3<br />

utt. Taču tie ir tikai pagaidu nosaukumi, ko varēs nomainīt ar Jūsu izvēlētiem nosaukumiem.<br />

� Izvēlņu joslā redzamie nosaukumi apzīmē komandu grupas. Noklikšķinot uz nosaukuma, tiek<br />

atvērta komandu izvēlne, kurā Jūs varat izvēlēties kādu no šīs grupas komandām.<br />

Piemēram, nospiežot uz pogas , pieejamas tās komandas, kas attiecināmas uz<br />

darbgrāmatas failu.<br />

� Rīkjoslā salikti darbā biežāk nepieciešamie rīki, kas atbilst komandām izvēlnēs, bet ir ērtāk<br />

pieejami. Nospiežot kādu no podziņām, Jūs esat izvēlējušies attiecīgo rīku, kas veic tam<br />

programmā paredzēto darbību. Uz pogas redzams rīka grafisks simbols jeb ikona. Novietojot<br />

peles rādītāju uz pogas (piemēram, Paste), parādās tās nosaukums.<br />

• Formulu joslā iespējama izvēlētās šūnas satura apskate un rediģēšana. Ja šūnas saturs ir<br />

formula, tad šajā joslā iespējams apskatīt un rediģēt formulu (šūnā ir redzams tikai tās<br />

rezultāts).

Tagad pievērsīsimies loga apakšējai daļai.<br />

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 129<br />

• Statusa joslā tiek sniegta informācija par pašreizējo stāvokli Excel vidē. Ja pašreiz noris kāda<br />

darbība, tiek ziņots par darbības veidu. Dažos gadījumos statusa joslā būs norādījums, kā<br />

lietotājam turpināt iesākto darbību. Joslas labajā pusē tiek ziņots par ieslēgtajiem tastatūras<br />

režīmiem. Piemēram:<br />

o CAPS – ieslēgts lielo burtu rakstīšanas – Caps Lock režīms;<br />

o NUM – ieslēgts ciparu rakstīšanas – Num Lock režīms;<br />

o OVR – ieslēgts pārrakstīšanas – Overwrite režīms.<br />

• Lapu zīmnes, uz kurām redzami lapu nosaukumi: Sheet1, Sheet2, Sheet3 nodrošina iespēju<br />

pāršķirt lapas. Pašreiz atvērtās lapas zīmne ir gaišāka par pārējām. Lai pāršķirtu darbgrāmatā<br />

citu lapu, ar peles rādītāju norādiet tās nosaukumu (novietojiet to uz zīmnes) un noklikšķiniet<br />

uz tā.<br />

Tabulas elementu apskats<br />

Katra Excel darbgrāmatas lapa ir tabula ar 256 kolonām un 65 536 rindām. Tabulas rindas ir<br />

numurētas, bet tabulas kolonas ir apzīmētas ar latīņu alfabēta burtiem: A, B, C .. , X, Y, Z, AA, AB,<br />

AC utt.<br />

Sākotnēji logā redzams tabulas augšējais kreisais stūris. Lai aplūkotu citu tabulas daļu, varat pavirzīt<br />

logu ar ritjoslām, kas pieliktas logam apakšā un labajā malā.<br />

Ritjoslas galos ir podziņas ar bultiņām. Katru reizi nospiežot podziņu, logs pavirzās par vienu Kolonu<br />

tālāk bultiņas norādītajā virzienā (ar vertikālo ritjoslu – par vienu rindu).<br />

Tabulas rūtis sauc par šūnām. Katrai šūnai ir adrese, ko veido kolonas apzīmējuma burts un rindas<br />

numurs. Pašreiz izvēlētās šūnas adrese redzama formulu joslā pa kreisi.<br />

Izvēlētajā šūnā iespējams ievadīt datus, kā arī veikt ar to kādu citu darbību.<br />

Datu ievadīšana tabulas šūnās<br />

Vispirms izvēlieties tabulas šūnu, kurā ievadīt datus. Sākotnēji tabulā ir izvēlēta šūna A1. Lai<br />

izvēlētos citu šūnu, novietojiet uz tās peles rādītāju, kas uz tabulas iegūst formu , un<br />

noklikšķiniet.

Tad nospiediet ievadāmajam tekstam vai skaitlim atbilstošos tastatūras taustiņus.<br />

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 130<br />

Šūnā parādās ievadītie simboli un mirgojoša svītriņa, ko sauksim par ievades kursoru. Ievades<br />

kursors norāda, kurā vietā tiks ievadīts nākamais simbols.<br />

Kad šūnā tiek veikta datu ievade, formulas joslā tiek piedāvātas pogas:<br />

Ievadīt – lai apstiprinātu izmaiņas šūnā;<br />

Atcelt – lai atceltu izmaiņas šūnā.<br />

Kad visi nepieciešamie simboli šūnā ir ievadīti, tās jaunais saturs ir jāapstiprina.<br />

Apstiprināšana notiks automātiski, tiklīdz Jūs pāriesiet pie citas šūnas.<br />

� Lai pārietu pie nākamās šūnas šajā pašā kolonā uz leju, nospiediet taustiņu Enter.<br />

� Lai pārietu pie nākamās šūnas šajā pašā rindā pa labi, nospiediet taustiņu Tab.<br />

Ja teksts iet pāri šūnas malai, neuztraucieties un turpiniet darboties kā iepriekš, t. i., apstipriniet<br />

šūnas saturu. Ievadot datus blakus šūnā, teksts, kas iet pāri šūnas malai, nebūs redzams.<br />

Vienādu datu ievadīšana blakus esošās šūnās<br />

Ja blakus esošās šūnās ievadāmie dati ir vienādi, tad tās var aizpildīt automatizēti. Tas veicams<br />

šādi:<br />

� vienā no šūnām ievadiet vajadzīgo vērtību un izvēlieties šo šūnu;

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 131<br />

� novietojiet peles rādītāju uz tā sauktā šūnas jutīgā punkta. Šūnas jutīgais punkts atrodas<br />

rāmīša apakšējā labajā stūrī;<br />

Jutīgajā punktā peles rādītājs maina formu.<br />

� noklikšķiniet un, neatlaižot peles pogu, stiepiet rāmīti, līdz tas ietver<br />

visas aizpildāmās šūnas;<br />

� atlaidiet peles pogu;<br />

� noklikšķiniet uz kādas šūnas, lai noņemtu atlasījumu.<br />

Šūnas ir aizpildītas ar vienu un to pašu saturu.<br />

Šāda šūnu automatizēta aizpildīšana iespējama jebkurā virzienā no izvēlētās šūnas, turklāt aizpildīt<br />

var jebkuru skaitu šūnu.<br />

Šūnas satura rediģēšana<br />

Ievadot datus, nereti gadās kļūdas. Tad ir jāveic šūnas satura rediģēšana. To var uzsākt divējādi:<br />

� Izvēlieties šūnu. Formulas joslā redzams izvēlētās šūnas saturs. Uz šīs joslas peles rādītājs<br />

iegūst I formu, lai būtu vieglāk ieklikšķināt tieši tajā vietā, kur jāveic labojums. Ieklikšķinot<br />

norādītajā vietā, parādās ievades kursors (mirgojošā svītriņa).<br />

� Novietojiet peles rādītāju uz šūnas un veiciet dubultklikšķi. Šūnā parādās<br />

ievades kursors.<br />

Šūnas jaunais saturs jāapstiprina tāpat, kā pirmo reizi ievadot tajā datus. Kamēr šūnas saturs vēl<br />

nav apstiprināts, izmaiņas šūnā var arī atcelt, formulas joslā nospiežot pogu Atcelt, vai ar<br />

tastatūras taustiņu Esc. Lai izdzēstu visu šūnas saturu, atlasiet šūnu un nospiediet taustiņu Delete.<br />

Šūnu atlasīšana<br />

Daudzas darbības Excel vidē var veikt vienlaikus ar vairākām šūnām (piemēram, tās noformēt,<br />

kopēt, pārvietot vai dzēst to saturu). Lai Excel “zinātu”, uz kurām šūnām attiecināt izvēlēto<br />

komandu, šūnas ir jāatlasa. Iespējami šādi atlasīšanas varianti:

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 132<br />

� Lai atlasītu vairākas blakus esošas šūnas, t. i., tabulas apgabalu, iespējami divi paņēmieni:<br />

o noklikšķiniet uz šūnas apgabala vienā stūrī un, neatlaižot peles pogu, velciet peles<br />

rādītāju līdz apgabala pretējam stūrim;<br />

o noklikšķiniet uz šūnas apgabala vienā stūrī un, turot nospiestu taustiņu Shift,<br />

noklikšķiniet uz šūnas apgabala pretējā stūri.<br />

� Lai atlasītu visu tabulas kolonu, nospiediet pogu, uz kuras ir kolonu apzīmējošais burts.<br />

� Lai atlasītu vairākas blakus esošas tabulas kolonas, noklikšķiniet uz malējās kolonas pogas<br />

(uz kuras ir kolonu apzīmējošais burts) un, neatlaižot peles pogu, velciet peles rādītāju<br />

pār pārējo Kolonu pogām.

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 133<br />

� Lai atlasītu visu tabulu, tabulas augšējā kreisajā stūrī noklikšķiniet uz pogas, kas atrodas virs<br />

rindu numuru pogu virknes.<br />

� Excel tabulā var atlasīt arī vienlaikus vairākus apgabalus. Atlasiet vienu apgabalu un tad,<br />

turot nospiestu taustiņu Ctrl, pārējos apgabalus.

Kolonas platuma piemērošana<br />

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 134<br />

Kolonas platums netiek automātiski piemērots ievadītajiem datiem, tādēļ var gadīties, ka šūnās<br />

ievadītie dati nav pilnībā redzami. Lai piemērotu kolonas platumu tajā ievadītajiem datiem,<br />

novietojiet peles rādītāju uz kolonas robežas pie kolonu apzīmējošā burta tā, lai tā iegūst formu<br />

, un veiciet dubultklikšķi.<br />

Ja vēlaties, lai optimālo platumu iegūst ne tikai viena, bet uzreiz vairākas kolonas, tad tās ir jāatlasa.<br />

Pēc tam novietojiet peles rādītāju uz jebkuras atlasītās kolonas robežas (pie kolonu apzīmējošā<br />

burta) tā, lai tā iegūst formu , un veiciet dubultklikšķi. Tādējādi katra no atlasītajām kolonām ir<br />

ieguvusi savu optimālo platumu.<br />

Ja vēlaties vairākām kolonām vienādu platumu, tad atlasiet tās, novietojiet peles rādītāju uz<br />

jebkuras atlasītās kolonas robežas (pie kolonu apzīmējošā burta) tā, lai tā iegūst formu , un<br />

velciet šo robežu, līdz sasniegts vēlamais platums. Tas tiks attiecināts uz visām atlasītajām kolonām.<br />

Ievērojiet, ka, noklikšķinot uz kolonas robežas, kā arī velkot to, tiek parādīts skaitliski izteikts tās<br />

pašreizējais platums.<br />

Pirmais skaitlis norāda simbolu skaitu (standarta stilā), kas būs redzami šāda platuma kolonā. Otrais<br />

skaitlis (iekavās) norāda ekrāna punktu – mazāko vizuālo elementu skaitu šāda platuma kolonā.<br />

Ja vēlaties, lai kolonas iegūst sākotnējo standarta platumu, tad norādiet tām platumu, kāds<br />

redzams iepriekšējā attēlā.<br />

Darbgrāmatas organizēšana<br />

Sākotnēji Jūsu darbgrāmatā ir 3 lapas. Ja vēlaties, varat šajā darbgrāmatā ielikt arī vairāk lapu (to<br />

skaits var sasniegt 255). Tās visas tiks glabātas vienā failā.

Darbalapas<br />

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 135<br />

Lai ieliktu darbgrāmatā jaunu lapu, ar labo peles taustiņu jāuzspiež uz darba lapas šķirkļa, jāizvēlas<br />

Insert un tad Worksheet. Ievērojiet, ka jaunā lapa tiek ielikta pirms atvērtās lapas. Ja vēlaties<br />

izmest lapu, tad jārīkojas tāpat, kā ievietojot jaunu lapu, tikai Insert vietā jāizvēlas Delete. Jūs varat<br />

sakārtot lapas vajadzīgajā secībā, pārvelkot ar peli.<br />

Tiklīdz darbgrāmatā ir izmantotas vairākas lapas, ieteicams tām piešķirt datiem atbilstošus<br />

nosaukumus, jo Excel piešķirtie pagaidu nosaukumi (Sheet1, Sheet2, Sheet3 utt.) neko neizteic par<br />

tajās esošajiem datiem. Lai mainītu darbgrāmatas lapas nosaukumu, veiciet dubultklikšķi uz<br />

pašreizējā nosaukuma. Tas tiek atlasīts, un Jūs varat tā vietā rakstīt jaunu. Lapas nosaukuma<br />

maksimālais garums ir 31 simbols.<br />

Darba grāmatas saglabāšana un darba beigšana<br />

Izmaiņas darbgrāmatā ieteicams saglabāt, ne tikai darbu beidzot, bet laiku pa laikam arī darba<br />

gaitā. Var gadīties pēkšņs pārtraukums elektrības padevē vai kāda datora problēma, un Jūs varat<br />

zaudēt vēl nesaglabātos datus, labojumus, noformējumus u.tml. Tā kā saglabāšanas komanda būs<br />

bieži jāatkārto, varat izmēģināt alternatīvu pogas Save (Saglabāt)<br />

nospiešanai, t. i., tastatūras taustiņu kombināciju: turot nospiestu Ctrl taustiņu, nospiediet s<br />

taustiņu.<br />

Ja vēlaties saglabāt darbgrāmatu jaunā failā, izvēlnē izvēlieties Save As… (Saglabāt kā).<br />

Iegūsiet iepriekš apskatīto dialoglodziņu, kurā var norādīt jaunu faila nosaukumu vai citu mapi, vai<br />

citu disku. Ja tiek norādīts cits faila nosaukums vai cita vieta, tad sākotnējo failu šī komanda<br />

neskars.

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 136<br />

Kad faila nosaukums un mape ir norādīti, nospiediet taustiņu Enter uz klaviatūras vai dialoglodziņā<br />

pogu Save (Saglabāt). Tādejādi dati tiek ierakstīti diskā, kur tie saglabāsies arī pēc datora<br />

izslēgšanas.<br />

Jūsu dotā nosaukuma failā tiks glabātas visas šajā darbgrāmatā esošās lapas. Lai beigtu darbu ar<br />

Microsoft Excel, nospiediet loga aizvēršanas pogu loga augšējā labajā stūrī . Līdz ar to tiks<br />

aizvērtas arī visas atvērtās darbgrāmatas.<br />

Tā kā Excel vidē var būt atvērtas vienlaikus vairākas darbgrāmatas, tad paredzēta arī iespēja aizvērt<br />

tikai atsevišķu darbgrāmatu, Excel visi (pamatlogu) atstājot atvēru. Lai aizvērtu darbgrāmatu,<br />

nospiediet zemāk esošo loga aizvēršanas pogu .<br />

Darbgrāmatas atvēršana<br />

Norādiet mapi, kurā<br />

glabāt darba<br />

grāmatu<br />

Ieraksta darba<br />

grāmatas<br />

nosaukumu<br />

Izveido jaunu<br />

mapi<br />

Ja vēlaties turpināt darbu ar darbgrāmatu, kuru saglabājāt, iepriekšējo reizi strādājot ar Excel, tad<br />

tā varētu būt ātri pieejama izvēlnes sadaļā Recent Documents. Tajā var izvēlēties kādu no<br />

pēdējiem 4 darbgrāmatu failiem, kas atvērti Excel vidē.

Faila atvēršana<br />

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 137<br />

Noklikšķiniet uz vajadzīgā faila nosaukuma, un tas tiks atvērts. Lai atvērtu jebkuru Excel<br />

darbgrāmatu, rīkjoslā nospiediet pogu – Open (Atvērt). Tiek atvērts dialoglodziņš, kas vizuāli<br />

atgādina darbgrāmatas saglabāšanas dialoglodziņu.<br />

Norādiet mapi,<br />

kurā glabāt darba<br />

grāmatu<br />

Šeit redzams norādītās<br />

mapes saturs. Norādiet<br />

darbgrāmatu, kuru<br />

nepieciešams atvērt.<br />

Tāpat kā saglabājot darbgrāmatu, arī atverot ir jāzina faila atrašanās vieta. Parasti dialoglodziņā<br />

tiek parādīts mapes My Documents (Mani dokumenti) saturs. Ja fails saglabāts šajā mapē, tad Jums<br />

atliek tikai lodziņā norādīt tā nosaukumu un veikt uz tā dubultklikšķi. Darbgrāmata tiks atvērta.<br />

Ja fails saglabāts citā mapē, tad laukā Look in: (Skatīt) nospiediet pogu , kas atver izvēlni. Izvēlnē<br />

norādiet disku un pēc tam logā veiciet dubultklikšķi uz vajadzīgās mapes, lai to atvērtu (tāpat kā<br />

saglabājot darbgrāmatu). Kad vajadzīgā mape ir atrasta un atvērta, tad laukā Look in: ir redzams<br />

tās nosaukums, bet zemāk – tās saturs. Veiciet dubultklikšķi uz faila nosaukuma, un darbgrāmata<br />

tiks atvērta.<br />

Ja vēlaties atvērt jaunu, tukšu darbgrāmatu, rīkjoslā nospiediet pogu New.

Uzdevumi: Izveidojiet attēlā redzamo tabulu.<br />

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 138<br />

1. Izveidotajā tabulā rediģējiet šūnas B8, C8, D8, E8, ievadot vērtību 7000.<br />

2. Izveidojiet mapē My Documents apakšmapi, piešķirot tai nosaukumu<br />

Izdevumi_2008, kurā saglabājiet tikko izveidoto darbgrāmatu, piešķirot tai<br />

nosaukumu Atskaite. Pēc tam darbgrāmatu aizveriet.<br />

3. Atrodiet failu Atskaite un atveriet to.

Tabulas šūnu noformēšana<br />

Visi tabulas formatēšanai nepieciešamie rīki atrodas izvēlnes Home rīku joslā.<br />

Izvēlnes Home rīkjosla<br />

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 139<br />

Rīkjosla satāv no septiņām rīku kopām: Clipboard, Font, Alignment, Number, Styles, Cells, Editing.<br />

Ar katru no tām iespējams veikt dažādas rediģēšanas funkcijas tabulā vai tās saturā.<br />

Šajā nodaļā pievērsīsimies šūnu noformēšanai, kā rezultātā vairāk tiks apskatīta tāda rīku kopa kā<br />

Alignment.<br />

Izvēnes Home rīkjoslas rīku kopa Alignment<br />

Rīku kopa Alignment satur ātrās peikļuves pogas, kā arī Wrap Text (teksta iekļaušanu vienā šūnā)<br />

un Merge & Center (šūnu apvienošana un izlīdzināšana centrā).<br />

Aktivizējot kopas labajā stūrītī esošo ikonu (piekļuves pogu Alignment dialoga logam), tiek<br />

aktivizēts dialoga logs Alignment:

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 140<br />

Dialoga logs Format Cells<br />

Dialoga logā Alignment iespējams norādīt sīkus formatēšanas nosacījumus. Dialoga logs satur sešas<br />

lapas – Number, Alignment, Font, Border, Fill, Protection. Atverot dialoga logu, noklusēti tiek<br />

atvērta lapa Aligment, bet apskatu sāksim ar pirmo lapu:<br />

� Number – iespējams noteikt tabulas skaitļu formātu.<br />

Dialoga loga Format Cells lapa Number<br />

Lapa sastāv no divpadsmit skaitļu/simbolu Category (kategorijām) – General, Number, Currency,<br />

Accounting, Date, Time, Percentage, Fraction, Scientific, Text, Special, Custom. Katrā no tiem<br />

iespējams norādīt, kādai kategorijai piederēs tabulas saturs – vienkāršam tekstam, procentiem,<br />

skaitlim ar komatu un citiem.<br />

� Alignment – iespējams noteikt, kāds būs teksta stāvoklis un virziens tabulas šūnā.

Dialoga logs Alignment<br />

Lapa satur tādas sadaļas kā – Text alignment, Text control, Righ–to–left un Orientation:<br />

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 141<br />

� Text alignment norāda, kāds būs teksta novietojums tabulas šūnā. Tas tiek norādīts lodziņos<br />

Horizontal un Vertical. Katrā no šiem diviem lodziņiem var norādīt, vai teksts atradīsies šūnai<br />

pa vidu, sānis centrā vai citādāk. Piemēram, izveido tabulu:<br />

�<br />

Neformatēta tabula<br />

Tabulā ievadītais teksts tiek novietots pēc noklusējuma – teksts šūnas kreisajā pusē, skaitļi labajā.<br />

Lai tabulā esošais teksts būtu vizuāli simpātisks, tas ir jāformatē to veic ar iepriekšminētā dialoga<br />

loga palīdzību. Piemēram, kolonu nosaukumus novietojot šūnas centrā, pa vidu, utt. Lai to panāktu:<br />

o jāatver dialoga logs Cells un lapa Alignment;<br />

o lai novietotu tekstu centrā lodziņā Horizontal izvēlas Center un Vertical arī<br />

Center.<br />

Pēc izmaiņām tabula izskatīsies šādi:<br />

Formatēta tabula - kā redzams, tabulas saturs pēc izmaiņām ir centrēts.

Simbolu formatēšana<br />

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 142<br />

Par simboliem tekstā tiek uzskatīti burti, tukšuma zīmes, komati, punkti, domuzīmes un citi.<br />

Lai rediģētu tabulas tekstu, tiek izmantoti tie paši rīki kā MS Word, proti, izvēlne Home ir ļoti līdzīga<br />

MS Word izvēlnei. Atšķirība ir tikai tā, ka rīku kopām klāt ir nākušas vēl trīs kopas – Alignment,<br />

Number, Cells, savukārt Editing papildināta.<br />

Rīku josla<br />

Tādejādi kopā ir septiņas rīku kopas – Clipboard, Font, Alignment, Number, Styles, Cells, Editing.<br />

Atšķirībā no Word šeit nav izvēlne Paragraph.<br />

Gadījumā, ja teksta daļu ir nepieciešams mainīt, piemēram, uz slīpraksta burtiem, tad to, tāpat kā<br />

tas ir programmā Word, iespējams norādīt rīku kopā Font, aktivizējot konkrētu rīku.<br />

Vārdu saimes<br />

Rīku kopa Font<br />

Piemēram:<br />

� Lai veiktu izmaiņas, jāatlasa tā daļa (atlasītais teksts iekrāsojas zils), kurai tā ir plānota<br />

Atlasīti tabulu<br />

kolonu nosaukumi<br />

Aizpildīta tabula iezīmējot rediģējamo daļu<br />

� Kad veikta atlase, tad aktivizē kādu no rīku kopas Font rīkiem, piemēram, Bold – piešķirt<br />

tekstam treknrakstu<br />

Aizpildīta tabula ar kolonu nosaukumiem treknrakstā

Lai mainītu simbolu grafisko izskatu atliek, tāpat kā tas tika darīts iepriekš:<br />

� atlasīta tā daļa, kurai piešķiramas izmaiņas:<br />

Aizpildīta tabula ar atlasītu teksta daļu<br />

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 143<br />

� rīku kopā Font izvēlas teksta saimi, kuru piešķirt atlasītajai teksta daļai, piemēram, BankGothic<br />

Md BT:<br />

Aizpildīta tabula<br />

Lai mainītu simbolu izmērus:<br />

� vispirms atlasa to teksta daļu ko vēlas mainīt:<br />

Aizpildīta tabula ar atlasītu<br />

� izvēlas nepieciešamo lielumu, piemēram 14 pt:<br />

Aizpildīta tabula<br />

Redzam, ka ir izmainījušies skaitļu izmēri – ja iepriekš tie bija 12 pt, tad tagad tie ir 14 pt.<br />

Lai izceltu tekstu šūnā, tiek piedāvāta iespēja to iekrāsot kādā krāsā, piemēram, zaļā. Lai to veiktu:<br />

� daļa, kam jāveic izmaiņas ir jāatlasa:<br />

Aizpildīta tabula ar atlasītu daļu<br />

� lai piešķirtu krāsas toni simbolam, rīku kopā Format izvēlas rīku Color:

Rīku kopas Font rīks Color un tabula, kurai piešķirts krāsu tonis<br />

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 144<br />

Attēlā redzam, ka tabulas divām šūnām ir piešķirta zaļa krāsa. Krāsas atzīme Automatic nozīmē, ka<br />

simboli būs melnā krāsā.<br />

Visas šīs iepriekšminētās darbības var izdarīt, arī atverot dialoglodziņu Font:<br />

Dialoga logs Format Cells

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 145<br />

Šajā dialoga logā var tik veiktas vairākas izvēles – piešķirta vārdu saime, piešķirts tips un lielums,<br />

piešķirta krāsa un noteikts pasvītrojuma veidu, piešķirti efekti. Dialoga logā tiek piedāvāti vairāki<br />

noderīgi efekti, piemēram, Superscript un Subscript, kas izpaužas šādi:<br />

� izveido tabulu un aizpilda to:<br />

� atlasa šūnā esošo skaitli 2 (divas reizes uzklikšķina uz šūnu, iekrāso skaitli 2):<br />

� atver dialoga logu un pie Superscript ieliek ķeksīti<br />

Dialoga loga Format Cells sadaļa Effects<br />

Kad tas ir izdarīts un papildus citas izmaiņas nav jānorāda, tad apstipriniet izmaiņas ar dialoga loga<br />

pogu OK.<br />

� Izmaiņas būs šādas<br />

Skaitlis 2 ir samazināts un pacelts augstāk par burtu m.<br />

� Tāpat kā tas tika darīts iepriekšējos punktos atlasa šūnā esošo, kas atradās zem rediģētās<br />

šūnas, skaitli 2 un dialoga logā Format Cells atķeksējot izvēli Subscript:

� Iegūst:<br />

Dialoga loga Format Cells sadaļa Effects<br />

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 146<br />

� Ja nepieciešams pārsvītrots teksts, iespējams dialoga logā Format Cells norādīt Striketthrough:<br />

Dialoga loga Format Cells sadaļa Effects<br />

� Teksts, kuram tiks pielāgots Striketthrough, izskatīsies šāds:<br />

Skaitļu formāti<br />

Skaitļu formātus lieto, lai mainītu skaitļu (to vidū arī datumu un laika) izskatu, nemainot pašu skaitli<br />

datora atmiņā. Pielietotais skaitļu formāts neskar faktisko šūnas vērtību, kas tiek parādīta formulas<br />

joslā un ko Excel lieto, lai veiktu aprēķinus.<br />

Skaitļi datora atmiņā<br />

Skaitļi Curency formātā<br />

Svītra pāri<br />

tekstam<br />

Pirms skaitļu formātu pielietošanas šūnām ir formāts General – nespecializēts skaitļa formāts, kurā<br />

attēlojas visi cipari, izņemot tās nulles, kas nemaina skaitļa vērtību (veselās daļas sākumā un<br />

decimāldaļas beigās).<br />

Tomēr, ja šūna nav pietiekami plata, lai parādītu visus skaitļa ciparus, decimāldaļa tiek noapaļota.<br />

Noapaļošana tiek veikta no 5 uz augšu, zem 5 – uz leju. Līdzīgi kā tas redzams. Formatēšanas<br />

rīkjoslā ir rīku kopa Number ar 5 pogām skaitļu formātu maiņai.

Rīkjoslas Home rīku kopa Number<br />

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 147<br />

Valūta – skaitlis tiek attēlots noapaļots līdz 2 cipariem decimāldaļā, cipari<br />

veselajā daļā tiek grupēti pa 3. Vērtība 0 tiek attēlota kā šūnā ievilkta<br />

svītriņa.<br />

Procenti – attēlo skaitli kā procentus (1=100%).<br />

Daļskaitlis – skaitlis tiek attēlots noapaļots līdz 2 cipariem decimāldaļā,<br />

cipari veselajā daļā tiek grupēti pa 3. Vērtība 0 tiek attēlota kā šūnā ievilkta<br />

svītriņa.<br />

Garāka decimāldaļa – palielina attēlojamo ciparu skaitu skaitļa<br />

decimāldaļā.<br />

Īsāka decimāldaļa – samazina attēlojamo ciparu skaitu skaitļa decimāldaļā,<br />

to noapaļojot.<br />

Plašākas iespējas skaitļu formatēšanai tiek piedāvātas dialoga Format Cells šūnas sadaļā Number.<br />

Visi piedāvātie skaitļu formāti ir sadalīti kategorijās. Kategoriju izvēlieties sarakstā Catregory (skat.<br />

attēlu dialoga loga Format Cells lapa Number).<br />

General, Number, Currency, Accounting, Date, Time, Percentage, Fraction, Scientific, Text,<br />

Special, Custom<br />

� General – nespecializēts skaitļa formāts, kuru izvēlieties, ja gribat atsaukt iepriekš<br />

piešķirtos skaitļu formātus.<br />

� Number – tradicionālie skaitļu attēlojuma formāti.<br />

� Currency un Accounting formāti paredzēti naudas vērtību formatēšanai. Izvēlnē<br />

Simbols Jūs varat izvēlēties valūtas simbolu, kas jāattēlo pie skaitļa.<br />

Piemērs skaitļu formatēšanai<br />

� Accounting formāti izlīdzina kolonā ne tikai decimāldaļas atdalītājsimbolus, bet arī<br />

valūtas simbolus.<br />

� Daļskaitlis formāts pārveido decimāldaļu parastajā daļā – lodziņā varat izvēlēties<br />

dažādus daļu veidus (cik un kādus ciparus vēlaties daļas saucējā).

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 148<br />

� Scientific formāts nodrošina skaitļu pierakstu normālformā a . 10n, kur 1≤a

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 149<br />

Jūs varat izveidot datumu, laiku, kā arī skaitļu virkni ar noteiktu soli, ja divās blakus esošās šūnās<br />

ieraksta virknes pirmos divus locekļus, atlasa abas šīs šūnas un tad velk aiz atlasīto šūnu apgabala<br />

jutīgā punkta. Virknes solis būs starpība starp abiem pirmajiem virknes locekļiem.<br />

Formātu kopēšana<br />

Bieži vien nepieciešams vienādi noformēt vairākas tabulas vai to apgabalus. Ja viens šūnu apgabals<br />

ir jau noformēts un vēlaties šādu noformējumu arī citam apgabalam, tad atrast un atkārtot visas<br />

noformējuma nianses, kas izvēlētas dialoglodziņā Formatēt šūnas, kā arī formatēšanas rīkjoslā, būs<br />

apgrūtinoši.<br />

Vienkāršāk ir kopēt izvēlētās šūnas noformējumu un pielietot to citām šūnām. Tas veicams šādi:<br />

� Atlasiet šūnu, kurai ir vēlamais noformējums.<br />

� Rīkjoslā nospiediet pogu Copy formātu, veicot vienu klikšķi, ja noformējums<br />

jāpielieto vienam šūnu apgabalam, vai dubultklikšķi, ja noformējums jāpielieto<br />

vairākiem šūnu apgabaliem.<br />

� Tabulā pie peles rādītāja parādās ota , ar kuru pārvelciet pāri šūnām, kuras<br />

jānoformē tāpat kā atlasītā šūna.

Darbību atsaukšana<br />

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 150<br />

� Ja šo rīku izvēlējāties, veicot dubultklikšķi, tad beigās Jums tas jāatlaiž, nospiežot<br />

taustiņu Esc vai vēlreiz noklikšķinot uz nospiestās pogas Kopēt formātu. Ja šo rīku<br />

izvēlējāties, veicot vienu klikšķi, tad pēc noformējuma pielietošanas vienam<br />

objektam, Jūs no tā atbrīvojaties automātiski.<br />

Excel atceras pēdējās 16 darbības, kas veiktas, kopš uzsākāt programmas darbu. Jūs varat atsaukt<br />

pēdējo darbību, rīkjoslā nospiežot pogu Undo. Piemēram, ja pēdējā darbība, ko veicāt, bija<br />

laboJums šūnā B4, tad, nospiežot šo pogu, tas ir atsaukts un šūnā redzama tās sākotnējā vērtība.<br />

Lai atsauktu uzreiz vairākas pēdējās darbības, nospiediet pie pogas esošo bultiņu , kas atver<br />

izvēlni, un izvēlieties, līdz kurai darbībai (sākot ar pēdējo) darbs ir jāatsauc. Ar peles rādītāju izvēlnē<br />

norādot darbības, tās tiek atlasītas. Kad atsaucamās darbības ir atlasītas, noklikšķiniet uz tās, kas<br />

atsaucamo darbību virknē būs pēdējā.<br />

Ievērojiet, ka izvēlnē var pārskatīt, kādi dati vai formulas konkrētās šūnās vai šūnu apgabalos tikuši<br />

ievadīti (Rakstīšana darbības). Ja gadījies atsaukt vairāk darbību, nekā bija nepieciešams, tad to var<br />

viegli labot. Excel atceras arī atsauktās darbības, un tās var atkal izpildīt, analoģiski izmantojot pogu<br />

Repeat (atsaukšanu).<br />

Uzdevumi: Ierakstiet tabulas šūnā sērskābes ķīmisko formulu H2SO4.<br />

1. Noformējiet tabulu pēc attēlā redzamā parauga.

2. Izveidojot paraugā redzamo datu virkni.<br />

Šūnu pārvietošana un kopēšana<br />

Darbs ar tabulas apgabaliem<br />

Iespējamas šādas šūnu pārvietošanas un kopēšanas metodes:<br />

� velkot ar peli;<br />

� ar komandām Cut, Copy un Paste.<br />

Šūnu pārvietošana un kopēšana, velkot ar peli<br />

Vispirms apskatīsim ātrāko metodi – vilkšanu ar peli, kas ir ērta, pārvietojot vai<br />

kopējot šūnas nelielos attālumos:<br />

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 151<br />

� Atlasiet šūnas, kuras vēlaties pārvietot vai kopēt.<br />

� Norādiet atlasītās šūnas, novietojiet peles rādītāju uz atlasītā apgabala robežas tā, lai tā<br />

iegūst bultiņas formu.<br />

� Turot nospiestu peles kreiso pogu, velciet rāmi, līdz ir norādīta jaunā vieta.

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 152<br />

� Atlaižot peles pogu, šūnas tiek pārvietotas.<br />

o Lai norādītajā vietā ievietotu šūnu kopiju, atlaižot peles pogu, turiet nospiestu Ctrl<br />

taustiņu.<br />

o Lai pārvilktu šūnas uz citu darbgrāmatas lapu, velkot turiet nospiestu Alt taustiņu,<br />

līdz ar peles rādītāju ir norādīts citas lapas nosaukums un tā pāršķiras.<br />

Šūnu pārvietošana, iestarpinot tās starp esošajām šūnām<br />

� Atlasiet šūnas, kuras vēlaties pārvietot, iestarpinot tās starp citām šūnām.<br />

� Norādiet atlasītās šūnas, novietojiet peles rādītāju uz atlasītā apgabala robežas tā, lai tā<br />

iegūst bultiņas formu.<br />

� Turot nospiestu peles kreiso pogu, velciet rāmi, līdz ir norādīta jaunā vieta, un, lai norādītajā<br />

vietā iestarpinātu šūnas starp esošajām šūnām, turiet nospiestu Shift taustiņu (šajā vietā<br />

redzams pelēks nogrieznis).<br />

Atlaidiet peles pogu.

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 153<br />

Šūnas tiek pārvietotas, iestarpinot tās starp esošajām šūnām. Tādējādi šūnas tiek mainītas vietām.<br />

Šūnu pārvietošana un kopēšana ar komandām<br />

Lai pārvietotu vai kopētu šūnas uz citu darbgrāmatu vai lielā attālumā, izmantojiet<br />

komandas Cut, Copy un Paste.<br />

Šīs komandas pieejamas četros dažādos veidos:<br />

� rīkjoslā nospiežot attiecīgo pogu ;<br />

� izvēlnē, kas atveras, ar peles labo pogu noklikšķinot uz atlasītā šūnu apgabala;<br />

� ar taustiņu kombinācijām, kas norādītas rīkjoslā zem komandas nosaukuma:<br />

o Ctrl + X – Cut komandas analogs;<br />

o Ctrl + C – Copy komandas analogs;<br />

o Ctrl + V – Paste komandas analogs;<br />

Praktiski lietojot šīs komandas, atradīsit Jums ērtāko veidu.<br />

� Atlasiet šūnas, kuras vēlaties pārvietot vai kopēt.<br />

� Izvēlieties Cut komandu (lai pārvietotu) vai Copy komandu (lai kopētu).<br />

Atlasīto šūnu apgabals tiek ietverts mirgojošā rāmītī, savukārt stāvokļa joslā ir

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 154<br />

norādījums, kā rīkoties tālāk.<br />

� Ja nepieciešams, atveriet citu darbgrāmatas lapu vai citu darbgrāmatu un noklikšķiniet<br />

uz šūnas, kurā jānovieto šūnu apgabala augšējais kreisais stūris.<br />

� Nospiediet Enter taustiņu vai izvēlēties Paste komandu.<br />

Nospiežot Enter taustiņu, tiek iegūta viena kopija. Ja nepieciešamas vairākas kopijas, izvēlieties<br />

Paste komandu. Mirgojošais rāmītis, kas ietver šūnu apgabalu arī pēc šīs komandas izpildes,<br />

norāda, ka šis šūnu apgabals vēl arvien ir atmiņā un to var ievietot arī citās vietās, atkārtojot<br />

Paste komandu visās vietās, kur jāievieto šūnu apgabala kopijas.<br />

Ja nevēlaties turpināt kopiju ievietošanu un mirgojošais rāmītis traucē, to varat noņemt, nospiežot<br />

Esc taustiņu.<br />

Tukšu šūnu, rindu un kolonu iestarpināšana tabulā<br />

Lai tabulā starp aizpildītām šūnām iestarpinātu tukšas šūnas, atlasiet esošās šūnas vietā, kur<br />

vēlaties iestarpināt jaunas tukšas šūnas (atlasīto šūnu skaitam jāatbilst nepieciešamajam tukšo<br />

šūnu skaitam).

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 155<br />

� Ar peles labo pogu noklikšķiniet uz atlasītā šūnu apgabala un izvēlnē izvēlieties Insert...<br />

Iegūtajā dialoglodziņā izvēlieties, kā iestarpināt jaunās šūnas attiecībā pret<br />

esošajām.

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 156<br />

Lai tabulā iestarpinātu veselas rindas vai kolonas, ieteicams šāds paņēmiens. Atlasiet veselas<br />

rindas vai kolonas (pārvelkot pār to numuru vai burtu pogām), ar peles labo pogu noklikšķiniet uz<br />

atlasītā apgabala un izvēlnē izvēlieties Insert (iespraust). Komanda tiek uzreiz izpildīta, neatverot<br />

iepriekš minēto dialoglodziņu.

Šūnu, rindu un kolonu izmešana no tabulas<br />

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 157<br />

Lai izmestu šūnas no tabulas, pārējās iebīdot to vietā, atlasiet šūnas, ko vēlaties izmest. Ar peles<br />

labo pogu noklikšķiniet uz atlasītā šūnu apgabala un izvēlnē izvēlieties Delete (Dzēst). Iegūtajā<br />

dialoglodziņā izvēlieties, kā, izmetot šūnas, pārvietot pārējās. Atkarībā no izvēlētā varianta tabula<br />

pārveidojas šādi:

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 158<br />

Lai no tabulas izmestu veselas rindas vai kolonas, ieteicams šāds paņēmiens. Atlasiet veselas<br />

rindas vai kolonas (pārvelkot pār to numuru vai burtu pogām), ar peles labo pogu noklikšķiniet uz<br />

atlasītā apgabala un izvēlnē izvēlieties Delete. Komanda tiek uzreiz izpildīta, neatverot iepriekš<br />

minēto dialoglodziņu.

Uzdevumi: Izveidojiet piemērā redzamo tabulu.<br />

1. Izdzēsiet tabulas piekto rindiņu.<br />

2. Pārveidojiet tabulu pēc dotā parauga.<br />

Formulu veidošana<br />

Aprēķini tabulās<br />

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 159<br />

Formulās ieteicams norādīt datu šūnu adreses, nevis konkrētus datus, lai, mainot datus šūnās,<br />

automātiski mainītos arī no tiem atkarīgie formulu rezultāti. Formulas ievadīšanu Excel tabulas<br />

šūnā iesāk ar vienādības zīmi = . Sagatavojiet tabulu, kurā dotas preču sākuma cenas ASV dolāros,<br />

lai aprēķinātu preču cenas latos.<br />

Lai aprēķinātu preces cenu latos, tās cena ASV dolāros jāreizina ar dolāra kursu. Tālāk tiks<br />

apskatīts, kā izveidot šādu formulu.

� Izvēlieties šūnu, kurā jābūt rezultātam.<br />

� Vispirms šūnā ievadiet vienādības zīmi = .<br />

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 160<br />

� Tad ar peles rādītāju noklikšķiniet uz šūnas, kurā atrodas preces cena USD. Formulā<br />

parādās norādītās šūnas adrese.<br />

� Pēc tam ar tastatūras taustiņiem ierakstiet formulas šūnā reizināšanas zīmi * un konkrētu<br />

USD kursa vērtību.<br />

� Apstipriniet šūnas saturu, formulas joslā nospiežot Enter.<br />

Šūnā redzams formulas rezultāts, bet pašu formulu var aplūkot un, ja nepieciešams, rediģēt<br />

formulas joslā.<br />

� Lai aprēķinātu pārējo preču cenas LVL, jāveic tāds pats aprēķins, tādēļ kopējiet formulu,<br />

velkot aiz šūnas jutīgā punkta.

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 161<br />

Formulu kopējot, datu adrese formulā relatīvi mainās. Tādējādi katrā nākamajā rindā preces cena<br />

USD tiek ņemta relatīvi no šīs rindas un tiek iegūts šai precei atbilstošais rezultāts.<br />

Tālāk tiek apskatīts, kā aprēķināt preces cenu ar pievienotās vērtības nodokli (PVN).<br />

Lai preces cenai pieskaitītu PVN, kas ir 18% no preces cenas LVL, šūnā D2 iespējami formulas<br />

varianti:<br />

� =C2+C2*18%;<br />

� =C2+C2*0,18;<br />

� =C2*1,18.<br />

Visos variantos formulas rezultāts būs tas pats. Kopējiet izveidoto formulu arī pārējām precēm.<br />

Lai cenas tabulā būtu ērtāk pārskatāmas un salīdzināmas, noformējiet tās noapaļotas līdz 2<br />

cipariem decimāldaļā. Lai to veiktu, atlasiet šūnas un formatēšanas rīkjoslā nospiediet pogu<br />

Comma Style (Atdalītāju stils).<br />

Tabulas datu summēšana<br />

Ar Excel līdzekļiem var ērti veikt datu summēšanu.<br />

Izvēlieties vienu atsevišķu šūnu un rīkjoslā nospiediet pogu Automātiskā summa.

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 162<br />

Izvēlētajā šūnā automātiski tiek ielikta formula ar summas aprēķināšanas funkciju SUM.<br />

Automātiski tiek piedāvāts arī summējamo datu apgabals, piemēram, B4:B8. Šādā pierakstā Excel<br />

vidē tiek norādīts nepārtraukts taisnstūrveida šūnu apgabals: vispirms tā augšējā kreisā stūra<br />

šūnas adrese, tad seko kols un tad – apakšējā labā stūra šūnas adrese. Apstipriniet piedāvāto<br />

formulu vai arī norādiet summēšanai citus datus. Formula apstiprināma tāpat kā šūnā ievadīti<br />

dati, formulas joslā nospiežot pogu Enter.<br />

Lai norādītu summēšanai atsevišķas izvēlētas vērtības, piemēram, izdevumus par algām, telpu īri<br />

un apdrošināšanu, pārvelciet šīm vērtībām ar peles rādītāju , kontrolējot, vai tās ir ietvertas<br />

mirgojošajā rāmītī. Ja summējamie dati tabulā neatrodas vienkopus (kā mūsu piemērā), tad pēc<br />

viena šūnu apgabala norādīšanas, turot nospiestu taustiņu Ctrl, varat norādīt šūnas arī citās<br />

vietās. Pirms formulas apstiprināšanas pārbaudiet, vai visi summējamie dati ir ietverti mirgojošos<br />

rāmīšos. Ja nav ietverti, tad norādiet tos vēlreiz.<br />

Apstiprinot formulu, šūnā ir redzams tās rezultāts, bet pati formula ir redzama formulas joslā.

Formulu var kopēt blakus esošās šūnās, velkot aiz šūnas jutīgā punkta.<br />

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 163<br />

Tādējādi tiek kopēts šūnas saturs, t. i., formula, nevis tās rezultāts. Formulu kopējot, datu adreses<br />

formulā relatīvi mainās.<br />

Mainot tabulas datus, no tiem atkarīgie formulu rezultāti tiek automātiski pārrēķināti.<br />

Funkciju lietošana<br />

Viena no Excel programmas vērtībām ir tajā iebūvētās funkcijas, kuru skaits pārsniedz divus<br />

simtus. Biežāk lietotās funkcijas pieejamas, Home cilnē noklikšķinot uz pogas labajā pusē<br />

esošās lejupvērstās bultiņas. Tiek atvērta izvēlne ar biežāk lietotajām funkcijām.

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 164<br />

Noklikšķinot uz More Functions (Citas funkcijas), tiek atvērts dialoglodziņš Insert Function<br />

(Funkcijas iespraušana), kurā pieejamas visas Excel funkcijas.<br />

Lai varētu ātrāk atrast vajadzīgo funkciju, tās ir grupētas vairākās kategorijās. Vispirms izvēlnē Or<br />

select a category (Vai atlasiet kategoriju) izvēlieties funkciju kategoriju:<br />

� Most Recently Used (Pēdējās izmantotās) – 10 pēdējās lietotās funkcijas;<br />

� All (Visas);<br />

� Financial (Finansu);<br />

� Date & Time (Datums un laiks);<br />

� Math & Trig (Matemātiskās un trigonometriskās)<br />

� Statistical (Statistiskās);<br />

� Lookup & bRefernce (Pārlūkošanas un atsauču);<br />

� Database (Datubāzes);<br />

� Text (Teksta);<br />

� Logical (Loģiska);<br />

� Information (Informācijas).<br />

Ja nezināt, kurā kategorijā meklēt vajadzīgo funkciju, izvēlieties kategoriju All, kurā ir visas<br />

funkcijas.

Biežāk lietotās statistikas funkcijas<br />

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 165<br />

Visbiežāk tabulu datiem ir jāaprēķina dažādi statistikas rādītāji: vidējā, lielākā un mazākā vērtība,<br />

kā arī vērtību skaits. Statistikas rādītāju aprēķināšanai Excel piedāvā jau gatavas funkcijas.<br />

Izveidojiet nelielu tabuliņu ar darbinieku uzvārdiem un algām un aprēķiniet šo darbinieku algu<br />

statistikas rādītājus.<br />

Vispirms aprēķiniet vidējo pamatalgu.<br />

� Izvēlieties šūnu, kurā jābūt rezultātam.<br />

� Standarta rīku joslā nospiediet pogas bultiņu .<br />

� Izvēlnē noklikšķiniet uz Avarage.<br />

� Šūnā, kuru izvēlējāties rezultāta ievietošanai, tiek ievietota funkcija.

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 166<br />

� Vietā, kur mirgo kursors (starp iekavām aiz funkcijas nosaukuma), norādāmi funkcijas<br />

argumenti. Statistikas funkcijām parasti norāda šūnu apgabalu, kurās atrodami dati, ar<br />

kuriem funkcijai jāstrādā.<br />

� Kad šūnu apgabals ir norādīts, nospiediet tastatūras taustiņu Enter.<br />

Izvēlētajā šūnā redzams funkcijas rezultāts, bet tā iegūšanas formula redzama<br />

formulas joslā.<br />

Līdzīgi iegūstami arī pārējie statistikas rādītāji. Izmantojamās funkcijas ir attiecīgi MAX, MIN,<br />

COUNT, SUM, kuras Jūs varat iegūt zem pogas .<br />

Uzdevumi: Sasummējiet tabulas rindas un kolonas.<br />

1. Aprēķiniet sociālo nodokli.<br />

2. Aprēķiniet skolēnu vidējo atzīmi algebrā un vēsturē. Aprēķiniet skolēnu skaitu.

Nodarbības pielikums<br />

Tabulā redzama aritmētisko darbību pierakstīšana formulās.<br />

Simbols Darbība Piemērs<br />

+ (plus zīme) pieskaitīt =B6+C6<br />

– (mīnus zīme) atņemt =B2–C2<br />

* (zvaigznīte) reizināt =B2*0.595<br />

/ (slīpā daļsvītra) dalīt =D2/D7<br />

% (procentu zīme) aprēķināt procentus =C2*18%<br />

^ (jumtiņš) kāpināt<br />

=2^3 (=2 3 )<br />

( ) (iekavas) Vispirms tiks veiktas<br />

iekavās norādītās darbības.<br />

Citādi prioritāte darbību<br />

secībā ir kāpināšanai, pēc<br />

tam tiek veikta reizināšana<br />

vai dalīšana, bet pēc tam<br />

atņemšana vai<br />

saskaitīšana.<br />

Datu analīze<br />

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 167<br />

Lai arī cik pārdomāti datu tabula būtu noformēta, tomēr tabulas datu grafisks attēls (diagramma)<br />

– datu analīze – ir uzskatāmāks un labāk parāda lielumu attiecības nekā skaitļi tabulā.<br />

Diagrammas veidošana<br />

Izmantojot iepriekš sagatavoto tabulu, grafiski attēlojiet izdevumus četros ceturkšņos.<br />

Vispirms atlasiet tabulas datus, kurus vēlaties attēlot grafiski. Ieteicams atlasīt arī datu<br />

nosaukumus, citādi tie diagrammā netiks parādīti.<br />

Datu kopsummas parasti neattēlo kopā ar datiem vienā diagrammā.

Izvēlētie dati<br />

Rīkjoslā nospiediet pogu Insert un izvēlieties Chart<br />

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 168<br />

Diagrammas veidošanas 1. Solī izvēlnes izvēlamies diagrammas veidu. Katra veida diagrammām ir<br />

vairāki varianti, ko var izvēlēties blakus esošajā sekcijā.<br />

Diagrammas tips un veids<br />

Pēc diagrammas tipa un veida izvēles nospiediet OK, lai apstiprinātu savu izvēli.

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 169<br />

Izveidotajai diagrammai ir iespējams pievienot vairākas papildus īpašības – uzklikšķiniet uz<br />

izveidotās diagrammas, tad rīkjoslā kļūs pieejama izvēlne Chart Tools.<br />

Chart tools<br />

Atverot sadaļu Layout, izvēlei kļūst pieejamas izvēlnes Axes, Background un Analysis. Šajās<br />

izvēlnēs iespējams mainīt diagrammas iestādījumus.<br />

Izvēlnē Axes, zem sadaļas Axes, ir iespējams mainīt horizontālo un vertikālo asu iestādījumus,<br />

savukārt sadaļā Gridlines ir iespējams mainīt diagrammas režģa iestādījumus.<br />

Izvēlnē Background, zem sadaļas Background, ir iespējams mainīt diagrammas fona krāsas.<br />

Atkarībā no izvēlētā diagrammas tipa ir pieejamas vairākas izvēlnes, kurās var mainīt tās fona<br />

iestādījumus.<br />

Izvēlnē Analysis, zem sadaļas Trendline, iespējams iestādīt virziena līknes diagrammas sadaļām.

Izdrukas sagatavošana<br />

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 170<br />

Kad ir sagatavota un noformēta tabula, vispirms pārbaudiet izdrukas lapas parametrus<br />

(piemēram, papīra formātu), nosakiet tabulas izdrukājamo apgabalu un paslēpiet tajā tās kolonas<br />

un rindas, kas izdrukā nav jāredz. Lielai tabulai nosakiet arī lapu pārtraukumu vietas. Tad<br />

apskatiet izdrukas lapas speciālā skatā, nospiežot Print preview , pārliecinieties, vai ir iezīmēts<br />

pareizais izdrukas lauks un nospiediet Page setup.<br />

Dialoglodziņā pārbaudiet, vai laukā Paper size ir norādīts tas papīra formāts, uz kāda dokuments<br />

tiks drukāts. Latvijā visbiežāk lietotais ir formāts A4.<br />

Sekcijā Orientation ir norādīts izdrukas vērsums lapā. Tabulas izdruka automātiski tiek vērsta lapā<br />

vertikāli kā portrets, bet, ja izdrukāšanai atlasīta diagramma, – horizontāli kā ainava. Var mainīt<br />

izdrukas vērsumu lapā atbilstoši vajadzībām.<br />

Format Chart Area (Format Data Series vai Format Plot Area) nodaļā Jūs varat mainīt objekta<br />

fonu un robežlīniju u.c. Noformējot objektus (noklikšķinot labo peles taustiņu uz objekta un,<br />

atkarībā no objekta laukuma uz kura tika uzklikšķināts, izvēlamies vienu no virsrakstā minētajām<br />

sadaļām), kuriem ir aizpildāmi laukumi (piemēram, kādas datu sērijas stabiņus), iegūsiet šādu<br />

dialogu logu.

Border Color sadaļā varam izvēlēties uzlikt vai neuzlikt objekta robežlīniju:<br />

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 171<br />

� No Line – robežlīnijas nav;<br />

� Solid Line – stingra robežlīnija;<br />

� Gradient Line – pakāpeniskas pārejas robežlīnija, kurā varam iestatīt robežlīnijas krāsu,<br />

veidus u.c.<br />

� Automatic – lieto plānu, pelēku, nepārtrauktu līniju;<br />

Fill sadaļā tiek norādīs objekta fons un tā efekti:<br />

� nospiežot šo pogu varat iegūt krāsu paleti un izvēlēties vēlamo krāsu;<br />

� sadaļa Gradient fill varat uzstādīt pakāpenisku krāsu pāreju;<br />

� sadaļā Picture or texture fill varat kā fonu uzstādīt attēlus vai tekstūras;<br />

Noformatējot diagrammas vērtību asi, varat mainīt tās iedaļu vērtību. Veicot uz ass peles labā<br />

taustiņa klikšķi un izvēloties Format Axis, tiek atvērts Format Axis dialoga logs. Dialoga loga Axis<br />

Options sadaļā Jūs varat norādīt:

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 172<br />

� Minimum – mazāko uz ass atliekamo vērtību;<br />

� Maximum – lielāko uz ass atliekamo vērtību;<br />

� Major unit – soli, ar kādu uz ass atliekamas galvenās iedaļas;<br />

� Minor unit – soli, ar kādu uz ass atliekamas mazās iedaļas, ja asij tiek pievienotas mazo<br />

iedaļu palīglīnijas;<br />

� Display units – izvēlnē varat izvēlēties, kādās vienībās attēlot Y ass vērtības, lai to<br />

pieraksts būtu īsāks un vieglāk lasāms. Piemēram, ja vērtības ir no 1 000 000 līdz<br />

50 000 000, Jūs varat tās attēlot kā skaitļus no 1 līdz 50;<br />

� Show display units on chart – norāda, ka pie ass tiks attēlots izvēlēto vienību nosaukums;<br />

� Logarithmic scale – attēlot Y ass vērtības kā 10 pakāpes, piemēram, 0, 10, 100, 1000 utt.<br />

� Values in reverse order – apgriež vērtību (Y) asi pretējā virzienā;

Selektīva datu grafiskā attēlošana<br />

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 173<br />

Grafiski attēlojamos datus var izvēlēties arī selektīvi – no dažādām tabulas vietām, taču jāraugās,<br />

lai, kopā salikti, tie veidotu regulāru tabulu.<br />

Vispirms atlasiet vienu datu apgabalu un tad, turot nospiestu taustiņu Ctrl, pārējos apgabalus.<br />

Grafiski attēlosim izdevumu kopsummas pa ceturkšņiem.<br />

Diagrammas veidošanas dialoglodziņā izvēlieties līniju diagrammu Lines.<br />

Uzdevumi: Izveidojiet riņķveida diagrammu pēc dotā parauga. Saglabājiet failu,<br />

piešķirot tam nosaukumu Grafiks.<br />

Grafikā mainiet nosaukumu uz Pamatalga 2005. gadā.<br />

Mainiet grafika tipu uz stabiņiem, uzklikšķinot uz diagrammas un izmantojot komandu<br />

Change Chart Type.

1,5<br />

Izdrukas sagatavošana<br />

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 174<br />

Kad ir sagatavota un noformēta tabula, vispirms pārbaudiet izdrukas lapas parametrus<br />

(piemēram, papīra formātu), nosakiet tabulas izdrukājamo apgabalu un paslēpiet tajā tās kolonas<br />

un rindas, kas izdrukā nav jāredz. Lielai tabulai nosakiet arī lapu pārtraukumu vietas. Tad<br />

apskatiet izdrukas lapas speciālā skatā uz ekrāna un, ja tās apmierina, tad drukājiet uz papīra.<br />

Lai noteiktu izdrukas lapas parametrus, atveriet sadaļu Page Layout.<br />

1<br />

0,5<br />

0<br />

Pamatalga 2005. gadā<br />

Pārbaudiet, vai izvēlnē Size ir norādīts tas papīra formāts, kādā dokuments tiks drukāts. Latvijā<br />

visbiežāk lietotais ir formāts A4.<br />

Izvēlnē Orientation ir norādīts izdrukas vērsums lapā. Tabulas izdruka automātiski tiek vērsta<br />

lapā vertikāli kā portrets, bet, ja izdrukāšanai atlasīta diagramma – horizontāli kā ainava. Var<br />

mainīt izdrukas vērsumu lapā atbilstoši vajadzībām.<br />

Excel tabulas izdruku var mērogot. Mērogs tiek norādīts sekcijā Scale to Fit.<br />

• Var izdrukāt samazinātu tabulu līdz 10% no standarta izmēra vai palielināt to līdz 400% no<br />

standarta izmēra, norādot vēlamos procentus.<br />

• Var izdrukā samazināt tabulu, līdz tā ievietojas Jūsu norādītā skaitā lapu. Uzslēdziet uz<br />

bultiņas, kas atrodas pa labi no Scale to Fit, līdz atvērsies Page Setup logs. Atzīmējiet Fit to un<br />

laukā page(s) wide by un norādiet lapu skaitu izdrukas platuma ierobežošanai, laukā tall –<br />

izdrukas augstuma ierobežošanai. Piemēram, ja attiecīgi norādīti skaitļi 3 un 2, tad tabula<br />

jāizklāj uz ne vairāk kā 6 lapām.<br />

Uzslēdzot Margins > Custom Margins..., var noteikt lapas neapdrukājamo malu platumu, kā arī<br />

centrēt lapā tabulas izdruku, atzīmējot izvēli Horizontally – horizontālai centrēšanai vai Vertically<br />

– vertikālai centrēšanai, vai arī abas vienlaikus.

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 175<br />

Dialoglodziņā Page Setup nospiežot pogu , iespējams apskatīt izdrukas lapas ar<br />

izvēlētajiem parametriem.<br />

Tabulas kolonu un rindu paslēpšana un atklāšana<br />

Ja tabulas izdrukājamajā apgabalā ir kas tāds, kam izdrukā nav jāparādās, tad izmantojiet iespēju<br />

paslēpt kolonas vai rindas un pēc tam atkal atklāt. Atlasiet kolonas vai rindas, ko vēlaties paslēpt,<br />

ar peles labo pogu noklikšķiniet uz kādas atlasītās kolonas burta pogas un izvēlnē izvēlieties<br />

komandu Hide.

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 176<br />

Vietā, ko vēlaties atklāt, atlasiet paslēptajām abas blakus esošās kolonas vai attiecīgi rindas, ar<br />

peles labo pogu noklikšķiniet uz kādas atlasītās kolonas burta pogas un izvēlnē izvēlieties<br />

komandu Unhide.<br />

Lapu apskate pirms drukāšanas<br />

Pirms izdrukāšanas ieteicams apskatīt izdrukas lapas uz ekrāna, nospiežot pogu Office Button<br />

ekrāna kreisajā augšējā stūrī, pēc tam uzvirzot peli uz Print un nospiežot Print Preview.<br />

Šajā skatā tiek piedāvātas speciālas komandpogas:<br />

� Print – drukāt;<br />

� Page Setup – lappuses iestatīšana;<br />

� Zoom – tālummaiņa;<br />

� Next Page – nākamā lapa;<br />

� Previous Page – iepriekšējā lapa;<br />

� Show Margins – rādīt piemales (lapas neapdrukājamo malu), kā arī galvenes un gājenes<br />

apgabalu robežas. Atzīmētas tiek arī Kolonu robežas. Jūs varat mainīt jebkuru no<br />

attēlotajām robežām, novietojot uz tās peles rādītāju tā, lai tā iegūst formu T, un velkot to<br />

vēlamajā virzienā.

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 177<br />

� Close Print Preview – aizvērt lapas apskati pirms drukāšanas.<br />

Loga apakšā statusa joslā tiek parādīts pašreiz redzamās lapas numurs un kopējais izdrukas lapu<br />

skaits:<br />

Izdrukāšanas iespējas<br />

Kad esat pārliecinājušies, ka izdrukas lapas parametri (dialoglodziņā Page Setup) ir noteikti<br />

atbilstoši vajadzībām, un veikuši izdrukas apskati (Print Preview), var uzsākt drukāšanu.<br />

Nospiediet taustiņu kombināciju Ctrl + P vai zem pogas Office Button izvēlieties Print.<br />

Dialoglodziņa Print sekcijā Print what var norādīt, kādu dokumenta daļu izdrukāt:<br />

� Selection – tikai atlasīto tabulas apgabalu;

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 178<br />

� Active sheet(s) – aktīvās darbgrāmatas lapas;<br />

� Entire workbook – visu darbgrāmatu.<br />

Sekcijā Print range var norādīt izdrukājamās lapas:<br />

� All – izdrukāt visas lapas;<br />

� Page(s) – izdrukāt tikai norādīto lapu virkni, sākot ar laukā From norādīto un beidzot ar<br />

laukā To norādīto. Lai veiktu šo izvēli, iepriekš jāapskata tabulas sadalījums izdrukas lapās<br />

skatā Print Preview. Kad noskaidroti konkrēto lapu numuri, tos var norādīt attiecīgajos<br />

laukos.<br />

Ja vēlaties apskatīties, kāda būs izdruka pie pašreizējām izvēlēm, dialoglodziņā Print nospiediet<br />

pogu Preview. Ja vēlaties drukāt uz papīra, nospiediet pogu OK.<br />

Ja darba gaitā – darbā ar dokumentiem, veicot aprēķinus, meklējot informāciju internetā,<br />

palīdzot bibliotēkas apmeklētājiem – Jums rodas problēmas vai jautājumi,<br />

laipni atbildēsim uz tiem!<br />

Vienmēr Jūsu Ventspils Digitālais centrs!<br />

63607607

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 179<br />

<strong>Kultūras</strong> <strong>informācijas</strong> <strong>sistēmas</strong><br />

Valsts aģentūra<br />

Tērbatas iela 52 – 2, Rīga, LV–1011<br />

Tālr.:67843084<br />

Fakss: 67843084<br />

E-pasts: info@kis.gov.lv<br />

www.kis.gov.lv<br />

Ventspils Digitālais centrs<br />

Pašvaldības iestāde<br />

Akmeņu iela 3, Ventspils, LV–3601<br />

Tālr.: 63607607<br />

Fakss: 63607648<br />

E-pasts: vdc@digitalaiscentrs.lv<br />

www.digitalaiscentrs.lv

<strong>Datorzinību</strong> pamat<strong>prasmes</strong> 180

logo

products

Resources

Company

Terms of service
Privacy policy
Cookie policy
Cookie settings
Imprint
Change language
Made with love in Switzerland
© 2024 Yumpu.com all rights reserved

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!