Liepājas balss
Demokrātijas veicināšanas fonds “Liepājas balss” ir organizācija, kuras mērķis ir atbalstīt godīgas un taisnīgas vēlēšanas, kā arī veicināt vēlētāju aktivitāti. Nepārstāvot nevienas partijas intereses un nekandidējot vēlēšanās, tās vadītājs Reinis Točelovskis aktīvi seko dzimtajā pilsētā notiekošajam un savā “Facebook” lapā “Liepājas balss” trāpīgi analizē pilsētas domes vadības kļūdas, ļaunprātību un Ulda Seska “nedarbus”.
Demokrātijas veicināšanas fonds “Liepājas balss” ir organizācija, kuras mērķis ir atbalstīt godīgas un taisnīgas vēlēšanas, kā arī veicināt vēlētāju aktivitāti. Nepārstāvot nevienas partijas intereses un nekandidējot vēlēšanās, tās vadītājs Reinis Točelovskis aktīvi seko dzimtajā pilsētā notiekošajam un savā “Facebook” lapā “Liepājas balss” trāpīgi analizē pilsētas domes vadības kļūdas, ļaunprātību un Ulda Seska “nedarbus”.
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
PATIESĪBA<br />
Kāpēc Liepājai<br />
nepieciešams<br />
jauns mērs? Skarbo<br />
patiesību atklāj<br />
Reinis Točelovskis<br />
IZŠĶĒRDĪBA<br />
Liepājnieki PĀRMAKSĀ<br />
par sabiedrisko transportu<br />
un atkritumiem.<br />
Kā to novērst?<br />
Lasi | 5. lpp.<br />
FAKTI<br />
10 fakti par Liepāju,<br />
par kuriem negrib runāt<br />
Fakti | 8. lpp.<br />
PAR KO NEKAD NESTĀSTĪS<br />
INTERVIJA | 2. lpp.<br />
2017. gada 29. maijs Speciālizlaidums #1 Bezmaksas visiem!<br />
VESELĪBA<br />
Liepāja slimo un<br />
izmirst. Vai esam<br />
to pelnījuši?<br />
Uldis Sesks apzog liepājniekus<br />
Sesks zog liepājnieku sapņus! Sesks ir novedis<br />
liepājniekus tik tālu, ka tie ir gatavi pamest visu,<br />
kas viņiem ir dārgs, un braukt prom!<br />
“Pēc <strong>Liepājas</strong> domes teiktā,<br />
pilsētā dzīvo aptuveni<br />
69 000 cilvēku. Saskaņā ar<br />
neoficiālajiem avotiem, spriežot<br />
pēc patērētā ūdens daudzuma,<br />
pilsētā faktiski dzīvo ne<br />
vairāk kā 45–50 000 cilvēku.<br />
Tas nozīmē – ja kādreiz te dzīvoja<br />
110 000 iedzīvotāju, tad<br />
25 gadu laikā Liepāja ir zaudējusi<br />
praktiski pusi no viņiem!”<br />
TURPINĀJUMS | 7. lpp.<br />
VIEDOKLIS<br />
Reinis Točelovskis:<br />
“<strong>Liepājas</strong> partija apgalvo,<br />
ka viņiem vienīgajiem<br />
it kā esot darbi,<br />
ko parādīt. Taču...<br />
katram, kuram būtu<br />
iespēja iztērēt gandrīz<br />
70 miljonus liepājnieku<br />
naudas gadā, būtu<br />
kaut kādi “darbi” jeb<br />
“nedarbi” ko parādīt.<br />
Bet cilvēkiem jau nevajag<br />
“darbus”, cilvēkiem<br />
vajag sajūtamus<br />
rezultātus – dzīves<br />
līmeņa uzlabošanos,<br />
vairāk naudas makā,<br />
zemākus maksājumus<br />
par komunālajiem pakalpojumiem<br />
un transportu<br />
– bet nekā no tā<br />
gluži vienkārši nav.”<br />
Sesks...<br />
▶ Nozog pensionāru iespēju<br />
atviegloti pārvietoties pa pilsētu,<br />
satikties ar tuviniekiem<br />
▶ Nozog liepājnieku iespējamos<br />
budžeta ieņēmumus, jo<br />
neaicina šurp tūristus<br />
SESKA (TIKAI) OFICIĀLĀ NAUDA<br />
€ 900 000,00<br />
€ 800 000,00<br />
€ 700 000,00<br />
€ 600 000,00<br />
€ 500 000,00<br />
€ 400 000,00<br />
€ 300 000,00<br />
€ 200 000,00<br />
€ 100 000,00<br />
▶ Nozog liepājnieku mazo<br />
biznesu, dodot vaļu birokrātu<br />
armijas visatļautībai<br />
▶ Nozog <strong>Liepājas</strong> attīstību,<br />
budžeta naudu izlietojot<br />
bezjēdzīgos projektos<br />
▶ Nozog liepājnieku veselību,<br />
nerūpējoties par slimnīcu<br />
un tās personālu<br />
▶ Nozog liepājnieku ticību,<br />
izšķērdējot viņu naudu, kuras<br />
pietrūkst<br />
▶ Nozog liepājnieku iespējas,<br />
liedzot tiem darbu dzimtajā<br />
pilsētā<br />
▶ Nozog cerību, jo pilsētu<br />
pamet mūsu perspektīvie<br />
jaunieši<br />
* Informācija no Ulda Seska valsts amatpersonas deklarācijām<br />
2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016<br />
Sesks savas mēra karjeras laikā desmitkāršojis savu oficiālo mantību un, ja vēl pierēķina klāt nekustamos īpašumus<br />
un mašīnas, tad kļuvis par miljonāru tajā pašā laikā, kad liepājnieki ir spiesti pamest savas dzimtās mājas labākas<br />
dzīves meklējumos.
2 INTERVIJA SPECIĀLIZLAIDUMS #1 PAR KO NEKAD NESTĀSTĪS<br />
Demokrātijas veicināšanas fonds “<strong>Liepājas</strong> <strong>balss</strong>” ir organizācija, kuras<br />
mērķis ir atbalstīt godīgas un taisnīgas vēlēšanas, kā arī veicināt vēlētāju<br />
aktivitāti. Nepārstāvot nevienas partijas intereses un nekandidējot<br />
vēlēšanās, tās vadītājs Reinis Točelovskis aktīvi seko dzimtajā pilsētā<br />
notiekošajam un savā “Facebook” lapā “<strong>Liepājas</strong> <strong>balss</strong>” trāpīgi analizē<br />
pilsētas domes vadības kļūdas, ļaunprātību un Ulda Seska “nedarbus”.<br />
Kādēļ nolēmi izveidot šo avīzi?<br />
Kā dzimtajam liepājniekam<br />
man sāp sirds par to, kas<br />
notiek manā dzimtajā pilsētā.<br />
Bezdarbs, vārguļojošs tūrisms,<br />
katastrofāla veselības aprūpe,<br />
izšķērdēti līdzekļi un neizmantotas<br />
iespējas – tā visa<br />
ir pašreizējās domes vadības,<br />
konkrēti – Ulda Seska, vaina.<br />
Savukārt vienīgais reģionālais<br />
medijs “Kurzemes<br />
Vārds”,<br />
kam būtu jāpilda sargsuņa<br />
loma, ir kabatā Seskam, un<br />
tiek radīta ilūzija, ka pilsētā<br />
viss ir kārtībā. Ar ļoti izmanīgiem<br />
žurnālistu trikiem<br />
iedzīvotāji tiek maldināti un<br />
pastāvīgi dezinformēti par labu<br />
Seskam, kurš no tā jau gadiem<br />
gūst personīgu labumu.<br />
Tu esi daudz<br />
dzīvojis un strādājis<br />
ārzemēs. Kāpēc tev<br />
tā rūp Liepāja?<br />
Esmu dzimis un audzis liepājnieks.<br />
Mācījos 5. vidusskolā.<br />
Liepājā pabeidzu mūzikas<br />
skolu, kā dejotājs esmu piedalījies<br />
arī vairākās teātra izrādēs.<br />
Pirms kādiem desmit gadiem<br />
sapratu, ka Liepāja mani<br />
apspiež. Jau tad neredzēju te<br />
tālākas attīstības iespējas. Aizbraucu<br />
studēt jurisprudenci,<br />
vēlāk politoloģiju – starptautiskās<br />
attiecības. Atceros, ka toreiz<br />
vēlējos darboties <strong>Liepājas</strong><br />
jaunatnes lietu komisijā, bet,<br />
par spīti tam, ka kandidēja vēl<br />
citi liepājnieki, izvēlējās pretendentu<br />
no Aizputes. Es tajā<br />
brīdī mazliet vīlos sistēmā, jo<br />
uzskatīju, ka bija jāuzvar labākajam<br />
kandidātam, taču dome<br />
paņēma kaut kādu “tusētāju”<br />
no citas pilsētas, lai tas daudz<br />
nestrīdas pretī. Kopš tā laika<br />
esmu strādājis daudzās valstīs<br />
un esmu ieguvis lielu pieredzi.<br />
Šobrīd vadu vairākus uzņēmumus<br />
Latvijā. Tomēr Liepāja ir<br />
manas dzimtās mājas un sirds<br />
pilsēta, tāpēc nevaru mierīgi<br />
noskatīties uz to, kas te notiek.<br />
Kas tevi mudina tik<br />
aktīvi darboties?<br />
Man ir mazliet sakāpināta<br />
taisnīguma izjūta<br />
un vēlme palīdzēt pat pilnīgi<br />
nepazīstamiem cilvēkiem. To<br />
atceros jau no skolas gadiem.<br />
Bija fizikas skolotājs ar iesauku<br />
Kurmis. Viņš mēdza uzsist<br />
nepilngadīgām meitenēm pa<br />
pēcpusi, un es viņam to aizrādīju,<br />
– pēc tam fizikā sekmīgas<br />
atzīmes neredzēju. Beigās<br />
fizikā man bija trijnieks, kas<br />
liedza iestāties Latvijas Universitātes<br />
dienas nodaļā, par<br />
ko biju tik daudz sapņojis. Bet<br />
to skolotāju neatlaida, un viņš<br />
turpināja skolā strādāt vēl vairākus<br />
gadus, kaut arī direktore<br />
par visu uzzināja. Nu un kā lai<br />
puika pēc tam tic sistēmai?<br />
Ar ko nodarbojies<br />
bez sabiedriskajām<br />
aktivitātēm?<br />
Pēc tam, kad 2012. gadā ar<br />
sievu atgriezāmies no Gruzijas<br />
un viņai pieteicās dēliņš, pieņēmām<br />
lēmumu nobāzēties Latvijā.<br />
Šobrīd vadu vairākus grupas<br />
uzņēmumus, kurā ietilpst –<br />
“Smart Engeneering”, “SV Solutions”<br />
un “Drone Technology”.<br />
Visi uzņēmumi darbojas tehniskā<br />
jomā.<br />
Iepriekš esi strādājis<br />
ar politiku saistītās<br />
jomās?<br />
Jā. Esmu strādājis vairākās<br />
valstīs, arī kā vēlēšanu konsultants.<br />
2012. gadā līdzēju “Gruzijas<br />
sapnim” gāzt Mihailu Saakašvili,<br />
kurš līdzīgi kā Sesks<br />
bija gruzīnus iedzinis pilnīgā<br />
izmisumā. Esmu strādājis arī<br />
Ukrainā un Krievijā. Esmu bijis<br />
vēlēšanu novērošanas misijās<br />
Jordānijā, Birmā, Afganistānā.<br />
Uz Afganistānu braucu no “Democracy<br />
International”, kas<br />
ir amerikāņu organizācija. Tā<br />
bija grandioza ANO misija un<br />
laba pieredze. Divas reizes novērot<br />
vēlēšanas esmu braucis<br />
ar Eiropas Komisijas mandātu.<br />
Tagad par to, ko dari<br />
sabiedriskajā jomā,<br />
naudu nesaņem?<br />
Tas, ko daru Liepājā, – ir pilnībā<br />
mana iniciatīva. Man neviens<br />
par to nemaksā. Un es te<br />
gribu runāt līdzībās. Ārsts ārstē<br />
pacientus, ņem no viņiem<br />
naudu un sniedz pakalpojumu.<br />
Bet, ja saslimst kāds no<br />
viņa tuviniekiem, – ārsts taču<br />
neņem naudu no savas mātes.<br />
Par politiku var jautāt – kur ir<br />
morāles slieksnis. Vienu dienu<br />
strādā baltajiem, citu dienu –<br />
sarkanajiem. Bet tas nenozīmē,<br />
ka cilvēks pieņem konkrētā<br />
politiskā spēka vērtību skalu.<br />
Tā vienkārši ir<br />
mana profesija<br />
tāpat kā ārstam,<br />
kurš neizvēlas,<br />
kuru pacientu<br />
ārstēt un kuru<br />
ne. Esmu gan<br />
aizgājis biznesā,<br />
bet arods paliek.<br />
Jau pirms desmit gadiem<br />
sapratu, ka kaut kas te, Liepājā,<br />
nav īsti pareizi – to man atgādināja<br />
kādu paziņu stāsts, kuri<br />
strādāja atkritumu apsaimniekošanas<br />
uzņēmumā “Nordia”,<br />
kas praktiski ir iznīcināts. Visa<br />
atkritumu nozare ir atdota<br />
miljonāriem – oligarhiem, bet<br />
liepājnieki paliek bez darba.<br />
Kāda te brīva konkurence, tirgus<br />
ir pārdalīts, un pašu cilvēki<br />
paliek bez darba. Te arī ir mana<br />
aroda līdzība ar ārstu. Liepāja<br />
politiski ir slima, un ir nepieciešama<br />
iejaukšanās. Tā<br />
ir mana dzimtā pilsēta.<br />
Ļoti daudz kritikas<br />
esi veltījis Seskam<br />
un viņa vietniekam<br />
Hadarovičam...<br />
Daudzi pilsētā runā, ka Hadarovičam<br />
ir tumša pagātne,<br />
bet tā īsti nesaprot, ko tad tas<br />
nozīmē. Vēl 2013. gadā TVNET<br />
publicēja rakstu, kurā norādīja,<br />
ka Hadarovičs ticis tiesāts:<br />
pirmo reizi par pierunāšanu<br />
sniegt nepatiesas liecības, otro<br />
reizi par izspiešanu grupā. Apgabala<br />
tiesa piesprieda viņam<br />
reālu cietumsodu ar mantas<br />
konfiskāciju. Mana paziņa stāstīja,<br />
ka viņai bija 8 gadi, kad<br />
Hadarovičs nolika viņas māti<br />
un tēvu uz ceļiem un ar automāta<br />
laidi sita tēvam pa galvu.<br />
Nezinu, vai tā ir taisnība, bet<br />
arī nedomāju, ka viņa to stāstu<br />
varēja izdomāt. Lūk, tāds cilvēks<br />
dibina politisku partiju un<br />
ir Ulda Seska sabiedrotais.<br />
Par to partiju vēl ir cits<br />
stāsts – vai zinājāt, ka “Liepāja<br />
kvadrātā” dibinātāji nemaz<br />
nav liepājnieki? Viņi tika atvesti<br />
no Jelgavas, Ventspils, Rīgas<br />
un citām pilsētām. Tikai daļa ir<br />
vietējie. Man rodas jautājums –<br />
kāda ir šo cilvēku motivācija<br />
doties uz Liepāju un dibināt<br />
partiju? Esmu par šo lietu runājis<br />
ar KNAB speciālistiem,<br />
Liepājnieki sirdī jau sen ir sapratuši,<br />
ka Sesks viņus ir nodevis, tikai baidās to<br />
pateikt skaļi.<br />
un man izskaidroja, ka balsis<br />
vēlēšanās pirkt nedrīkst, tas ir<br />
krimināli sodāmi. Taču pagaidām<br />
sanāk, ka partijas biedrus<br />
nopirkt arī it kā nedrīkst, – bet<br />
nav likumā procedūras, kas varētu<br />
veikt pārbaudes dibināšanas<br />
stadijā. KNAB nav tiesību<br />
sākt pārbaudes, kamēr partija<br />
nav nodibināta, – tāds, lūk, robs<br />
likumdošanā. Un notāre Larisa<br />
Medvedjeva piesedza šo pasākumu.<br />
Pret viņu esmu iesniedzis<br />
oficiālu prasību sākt kriminālprocesu<br />
par nolaidību un<br />
apzinātu dokumentu viltošanu.<br />
Partijas “Liepāja kvadrātā”<br />
kongresā nebūtu uzstājies,<br />
ja tur tiešām būtu sanākuši<br />
200 liepājnieki un visi kā<br />
viens teiktu, ka vēlas Hadaroviču<br />
domē. Tad, kad viņi tiek<br />
nopirkti, atvedot no citām pilsētām,<br />
bija jārīkojas tā, kā es<br />
arī rīkojos. Kāds teiks, ka tas<br />
bija spēriens zem jostasvietas<br />
Hadarovičam un Seskam, bet<br />
es uzskatu, ka viņi ir to pelnījuši.<br />
Paejot garām netaisnībai<br />
un pieverot uz to acis, cilvēks<br />
kļūst tajā līdzvainīgs. Tāpēc,<br />
kad kāds gadiem ir cīnījies<br />
un turpina cīnīties netīri, es<br />
uzskatu, ka var arī vienu reizi<br />
ņemt un iedot pretī.<br />
Kāpēc Seskam vajadzīgs<br />
tāds aizdomīgs<br />
tips kā Hadarovičs?<br />
Hadarovičs ir Seska satelīts.<br />
To pierāda balsojumi, kuros<br />
viņš ir nostājies pret paša<br />
partiju, lai atbalstītu Sesku –<br />
kaut vai par biļešu cenu celšanu,<br />
vai tas, ka viņš aģitēja par<br />
12.skolas optimizēšanu, par ko<br />
vēlāk arī tika izslēgts no partijas.<br />
Tāds kabatas deputāts<br />
ir ideāls kandidāts koalīcijas<br />
izveidošanai. Sesks viens pats<br />
nevar iegūt vajadzīgo vietu<br />
skaitu pašvaldībā, tāpēc ir vajadzīgs<br />
partneris. Es pieļauju,<br />
ka “Saskaņa” saprot, ka kļūda<br />
bija gan Hadarovičs,<br />
gan koalīcija ar<br />
Sesku, un nez vai<br />
to atkārtos. Vēl paliek<br />
Jānis Vilnītis,<br />
kas ir jaunā cerība,<br />
lai gan viņš varbūt<br />
kautrējas teikt to,<br />
kas ir jāsaka. Vilnītis<br />
ir iekšā, bet viņš laikam<br />
negrib nevienu apvainot un<br />
mēģina cīnīties tikai ar tīriem<br />
paņēmieniem, par ko es šo cilvēku<br />
arī ļoti cienu.<br />
Kāpēc Liepāja<br />
neattīstās un<br />
rezultāti ir slikti?<br />
Nelaime ir faktā, ka cilvēki<br />
pilsētā ir novesti līdz apātijai,<br />
un tas ir izdevīgi tādam<br />
kā Sesks, jo viņam ir liels administratīvais<br />
resurss. Pašvaldības<br />
uzņēmumos cilvēkiem ir<br />
iestāstīts: ja nebūs Seska, tad<br />
nāks jauna slota un tīri slaucīs.<br />
Tas ir labākajās Krievijas<br />
tradīcijās. Ja strādātu kādā<br />
Krievijas pilsētā pie elektorāta,<br />
tad viss ir izdarīts teicami. Ir<br />
jāsamazina vēlētāju aktivitāte,<br />
jānoved cilvēki līdz apātijai,<br />
lai viņi neietu vēlēt. Savukārt,<br />
no otras puses, ir administratīvais<br />
resurss, kas vēlēšanās ir<br />
konstants lielums. Jo mazāka<br />
cilvēku aktivitāte, jo lielāks<br />
balsu procents vēlēšanās.<br />
Bet pēdējā laikā Sesks laikam<br />
ir sapratis, ka reitingi viņam<br />
krītas dramatiski un jāsteidz<br />
saglābt to, ko vairs nav<br />
iespējams saglābt, – un mudina<br />
iet vēlēt savus atbalstītājus,<br />
lai arī patiesībā jau ir par vēlu.<br />
Liepājnieki sirdī jau sen ir<br />
sapratuši, ka Sesks viņus<br />
ir nodevis, tikai baidās to<br />
pateikt skaļi. To apliecina arī<br />
socioloģiskās aptaujas, kurās<br />
40% respondentu nevēlas izpaust<br />
savu izvēli – jo baidās.<br />
Un šeit es gribu teikt, ka patiesībā<br />
jau nav no kā baidīties.<br />
Ir vienkārši jāsaņem drosme,<br />
jāiet un jānobalso pēc sirdsapziņas,<br />
un bailes izzudīs.
PAR KO NEKAD NESTĀSTĪS<br />
SPECIĀLIZLAIDUMS #1<br />
INTERVIJA<br />
3<br />
Vai tava darbība nenāk<br />
par labu kādām<br />
partijām?<br />
Jebkura darbība vienmēr<br />
kādam būs izdevīga, bet kādam<br />
ne. Tas, ko es daru, noteikti<br />
nav izdevīgi Seskam un viņa<br />
satelītiem. Bet es to arī atklāti<br />
saku. Es uzskatu, ka gandrīz<br />
jebkurš, kas nāks Seska vietā,<br />
būs labāks par viņu. Nu bet jūs<br />
uzprasiet jebkuram, kas strādā<br />
<strong>Liepājas</strong> domē, – uzprasiet,<br />
kāda tur valda atmosfēra. Visi<br />
pateiks, ka tur nav ne smakas<br />
no entuziasma, degsmes un<br />
vēlmes attīstīt Liepāju, kur<br />
nu vēl par pilsētu cīnīties grūtos<br />
brīžos. Ja arī kāds kaut ko<br />
iegrib izdarīt, tad tas ātri nodziest<br />
vai cilvēks vienkārši aiziet<br />
no turienes. Neticat man –<br />
uzprasiet kaut vienam, kas tur<br />
strādā, lai jums pastāsta.<br />
Daudz pārmetumu<br />
esi veltījis domes<br />
vadībai saistībā ar<br />
“Lielo dzintaru”, kas<br />
tur ir par zemūdens<br />
akmeņiem?<br />
Bet kā lai citādi to sauc,<br />
ja pat tikai uz papīra vien jeb<br />
projekts mūsu koncertzālei izmaksāja<br />
dārgāk nekā gatava<br />
uzbūvēta koncertzāle Palangā.<br />
Katru gadu visi liepājnieki<br />
maksā 750 000 € par koncertzāles<br />
uzturēšanu. Sanāk,<br />
ka tie, kas neiet uz “Lielā<br />
dzintara” koncertiem, un<br />
tie, kas nevar to atļauties,<br />
maksā par tiem, kas uz koncertiem<br />
iet un to var atļauties.<br />
Vai kāds var man pateikt,<br />
kāpēc tur cenas ir tik nežēlīgi<br />
augstas? Kāpēc Klaidermana<br />
koncerts Liepājā maksā<br />
80 eiro par biļeti, bet Palangā<br />
tikai 15 eiro? Kurš “uzvārās”?<br />
Kāpēc kultūrai kultūras<br />
galvaspilsētā ir jābūt tik<br />
grūti pieejamai?<br />
Esi iebildis pret<br />
sabiedriskā<br />
transporta nozares<br />
nodošanu privātās<br />
rokās. Kas tur slikts?<br />
Tieši tāpat kā atkritumu<br />
arī transporta nozare ir atdota<br />
Šlesera, Šķēles un ar tā paša<br />
Seska ģimeni saistītām personām.<br />
Pirmkārt, šeit ir stāsts<br />
par politisku lēmumu. Sabiedriskais<br />
transports visās pilsētās<br />
ir joma, kas nevar eksistēt<br />
bez dotācijām. Šeit lēmums ir<br />
bijis atdot nozari privātās rokās<br />
un brutāli pacelt cenas.<br />
Izšķiršanās ir brīdī, kad tiek<br />
nolemts atdot nozari, jo neatkarīgi<br />
no īpašnieka dotācijas<br />
būs vajadzīgas. Beigu beigās<br />
jautājums ir par to – kādu politiku<br />
mēs atbalstām. Tas ir<br />
jālemj vēlētājiem. Vai vēlētāji,<br />
liepājnieki, šo lēmumu atbalsta<br />
vai ne? Ja cilvēki saka –<br />
paldies jums, paldies pilsētas<br />
domei, kas ir atdevusi “Autobusu<br />
parku” privātās rokās<br />
un divas reizes paaugstinājusi<br />
cenas, paldies, ka atņēmāt atkritumu<br />
nozari liepājniekiem<br />
un atdevāt to miljonāriem no<br />
citām pilsētām, un arī paaugstinājāt<br />
cenas, tad principā<br />
man nav ko iebilst – ejiet un<br />
balsojiet par Sesku, un es samierinos,<br />
ka esmu muļķis un<br />
kaut ko nesaprotu.<br />
REINIS TOČELOVSKIS – DEMOKRĀTIJAS VEICINĀŠANAS FONDA „LIEPĀJAS BALSS” DIBINĀTĀJS UN AKTĪVISTS<br />
Pilsētas dome gan<br />
lielās ar resursu<br />
piesaisti...<br />
“Autobusu parks” ir atdots,<br />
atkritumu nozare atdota. Par<br />
to politiski esam spējīgi piesaistīt<br />
mazliet vairāk Eiropas<br />
fondus, nekā citas pilsētas, bet<br />
vai tiešām mums to vajag? Jo<br />
rezultātā sanāk, ka tagad par<br />
atkritumiem un transportu<br />
mēs maksājam dārgāk. Vai tas<br />
ir tas, ko liepājnieki tiešām gribēja?<br />
Uzskatu, ka mans pienākums<br />
ir par to runāt, jo tie, kam<br />
par to vajadzētu runāt, to nedara.<br />
Vēlos salikt kopā kaut vai<br />
tikai daļu no tā, kas bijis un kas<br />
ir, lai liepājnieki tad paši vērtē.<br />
Mans mērķis nav uzspiest<br />
savu viedokli citiem, bet aicināt<br />
izvērtēt notikušo. Ja<br />
cilvēki uzskata, ka tā ir pareiza<br />
politika, tad lai tā arī būtu. Bet,<br />
ja ar cilvēkiem Liepājā visu laiku<br />
manipulē – ziņas izplata par<br />
labu Seskam, izplata baumas<br />
un puspatiesību, lai manipulētu<br />
ar sabiedrisko viedokli, tad<br />
mans pienākums ir runāt un<br />
aicināt cilvēkus pretoties! Nevis<br />
pasīvi sēdēt mājās, bet tajā<br />
vienīgajā dienā, kas pienāk<br />
reizi četros gados, doties<br />
ārā no mājas uz vēlēšanu<br />
iecirkni un paust savu protestu<br />
pret notiekošo.<br />
Liepājā reizēm<br />
tiek atvērti jauni<br />
uzņēmumi. Tas ir,<br />
pateicoties vai par<br />
spīti esošās domes<br />
vadībai?<br />
Jautājums – vai tiešām tas<br />
ir deputātu darba rezultāts?<br />
Es teiktu, ka tādai pilsētai kā<br />
Liepāja nepietiek darīt tās klasiskās<br />
lietas, ko parasti dara<br />
pašvaldības, konkurējot par<br />
investīciju piesaisti. Piemēram,<br />
iedot zemesgabalu un pievilkt<br />
infrastruktūru. Pēc tam mēģina<br />
atrast kādu, kam tas varētu<br />
interesēt. Bez jau pieminētajām<br />
lietām ir spēja garantēt personālu.<br />
Lai investoram te būtu<br />
interesanti, ir jābūt pilnai piedāvājuma<br />
paketei. Ko Liepāja<br />
ir izdarījusi pēc “<strong>Liepājas</strong> metalurga”<br />
krīzes? Nekas nav darīts!<br />
Ja mērs būtu cilvēks, kuram<br />
patiešām rūp liepājnieki un<br />
kuru gaidītu tāda mēroga<br />
sociāla katastrofa, tad viņš<br />
savāktu visus departamentus<br />
un teiktu, lai kaut pašvaldību<br />
uzņēmumos uz laiku<br />
rada papildu darbavietas,<br />
jāaptur visi ekstra tēriņi un<br />
nauda jānovirza<br />
īslaicīgām<br />
darbavietām,<br />
līdz situācija<br />
uzlabojas. Bija<br />
jāglābj situācija,<br />
lai cilvēki paliktu<br />
uz vietas, nevis<br />
brauktu prom.<br />
Varēja iet pie<br />
uzņēmējiem un<br />
teikt, ka ir pašvaldības<br />
programma, ir nauda,<br />
lai ņem cilvēkus darbā. Seskam<br />
bija nospļauties sakot “ko tad<br />
mēs varam”. Tajā pašā laikā<br />
mums ceļ koncertzāles un manēžas<br />
– un Seska mantība tik<br />
pieaug.<br />
Kas, tavuprāt, ir<br />
cēlonis tam, ka<br />
rezultāti nav labi?<br />
Paskatoties uz pašvaldības<br />
lēmumiem kopumā, rodas iespaids,<br />
ka tie daudzos gadījumos<br />
tiek pieņemti jomās, kur<br />
bijis ieinteresēts pats Sesks.<br />
Cik ilgi runāja par to, ka vajag<br />
skeitparku? Kamēr Seska dēlam<br />
neievajadzējās, tikmēr jau neuzcēla.<br />
Kristīgā privātskola. Ja<br />
tur nemācītos Seska un domes<br />
administrācijā strādājošo bērni,<br />
visticamāk, būtu nospļauties<br />
par šīs skolas likteni.<br />
Atcerieties “Baltic Beach<br />
Party”! Pasākums trīs dienās<br />
piesaistīja 70 tūkstošus tūristu.<br />
Patlaban mums gadā ir labi<br />
ja tik daudz. “<strong>Liepājas</strong> rallijs”<br />
piesaista kādus 5000. “Baltic<br />
Beach Party” aizgāja no <strong>Liepājas</strong>,<br />
jo pašvaldība neiedeva<br />
50 tūkstošus eiro. Tajā pašā<br />
laikā “<strong>Liepājas</strong> rallijam” iedeva<br />
363 tūkstošus eiro, – atgādinu:<br />
pasākumam, kas piesaista<br />
tikai 5000 tūristu. Kāpēc rallijs?<br />
Man rodas iespaids, ka<br />
Sesks ar liepājnieku naudu<br />
rīkojas kā ar savējo. Viņš tik<br />
daudzus gadus ir amatā, ka pašam<br />
liekas – tā ir viņa nauda,<br />
nevis liepājnieku. To jau var redzēt<br />
arī viņa ienākumos. Sesks<br />
kopš stāšanās amatā savu<br />
mantību ir desmitkāršojis un<br />
Ja tas, ko es runāju, nebūtu taisnība,<br />
tad Sesks sen būtu mani iesūdzējis tiesā<br />
par nepatiesu ziņu paušanu, bet viņš to<br />
nevar izdarīt, jo labi zina, ka viss, ko es<br />
par viņu saku, ir taisnība.<br />
kļuvis par miljonāru! Un tā<br />
ir tikai aisberga redzamā daļa –<br />
cik vēl nav sabāzts radinieku<br />
kabatās un cik nav deklarēts?<br />
Cik daudz nekustamo īpašumu<br />
nav iegādāts ārzemēs, par kuriem<br />
var tikai nojaust?<br />
Vai uzlīmes “Esmu<br />
par pilsētas izmiršanu,<br />
esmu par Sesku,”<br />
kas izlīmētas daudzviet<br />
pilsētā, ir jūsu<br />
darbs?<br />
Uzlīmes ir likumsakarīga<br />
reakcija uz notiekošo pilsētā –<br />
gandrīz katram liepājniekam<br />
ir radinieks vai paziņa, kas ir<br />
devies prom un atpakaļ nemaz<br />
nedomā atgriezties. Bet tie,<br />
kas brauc dzīvot uz Liepāju, ir<br />
tādi, kam tiek piedāvātas siltas,<br />
jau sagatavotas vietas, kas<br />
rezultātā netiek pašiem pilsētniekiem.<br />
Ir arī tādi, kas tiek<br />
citādi ieinteresēti, piemēram,<br />
Renārs Kaupers, kurš man ļoti<br />
patīk kā mūziķis. Viņš 10 gadus<br />
rīkoja koncertus citās Latvijas<br />
pilsētās, bet principiāli to<br />
nedarīja Liepājā, un te pēkšņi<br />
vienā brīdī tomēr Liepāju ir<br />
iemīlējis. Domāju, ka ne tikai<br />
man, bet arī daudziem citiem<br />
liepājniekiem nav līdz galam<br />
skaidrs, kāds ir īstais šāda<br />
mīlestības uzplaiksnījuma iemesls.<br />
Bet nē – uzlīmes nav<br />
mans darbs.<br />
Uldis Sesks 9. maija<br />
“Kurzemes Vārdā”<br />
tevi nosauca par<br />
Krievijas trolli. Kā<br />
tu reaģēji uz šādu<br />
apvainojumu?<br />
Man tādā gadījumā viņam<br />
ir jautājums: “Ja es būtu Krievijas<br />
trollis, tad kā gan Eiropas<br />
Komisija, Apvienoto Nāciju Organizācija<br />
un Amerikas Savienoto<br />
Valstu valdības finansēts<br />
uzņēmums “Democracy International”<br />
varēja man uzticēt<br />
pārstāvēt viņu intereses Afganistānā,<br />
Mjanmārā un Jordānijā?<br />
Man liekas, ka Seska kungs<br />
ir tik tālu satraucies par savu<br />
aizsēdēto vietu, ka ir gatavs<br />
ķerties klāt pilnīgi absurdiem<br />
apgalvojumiem un ne ar ko nepamatotiem<br />
apvainojumiem.<br />
Ja tas, ko es runāju, nebūtu<br />
taisnība, tad Sesks sen būtu<br />
mani iesūdzējis tiesā par<br />
nepatiesu ziņu paušanu,<br />
bet viņš to nevar izdarīt, jo<br />
labi zina, ka viss, ko es par<br />
viņu saku, ir taisnība.<br />
Es runāju ar savu advokātu,<br />
un esam jau sagatavojuši un<br />
<strong>Liepājas</strong> tiesā iesnieguši prasības<br />
pieteikumu pret Uldi Sesku<br />
par godu un cieņu aizskarošiem<br />
izteikumiem. Es neļaušu viņam<br />
arī turpmāk manipulēt ar sabiedrisko<br />
domu un nomelnot<br />
mani un cilvēkus, kas man tic.<br />
Ir taču svarīgi<br />
parādīt<br />
patieso ainu<br />
un uzturēt<br />
spriedzi...<br />
Tieši tā. Galarezultātā<br />
jautājums<br />
ir par to, ko<br />
paši pilsētnieki<br />
grib. Gadu gaitā<br />
visa informācija parādās<br />
un lēnām tiek aizmirsta jeb<br />
izplēn. Tās vietu aizņem baumas<br />
un iebiedēšana. Cilvēkos<br />
pārāk maz ir kritiskās domāšanas,<br />
un tas ir tas, ko vēlos<br />
veicināt. Es gribu, lai cilvēki<br />
prasa – kāpēc? Arī viens no<br />
biedrības uzdevumiem ir aicināt<br />
neticēt baumām. Kaut vai<br />
tēze, kuru, domāju, ir dzirdējis<br />
ikviens: “Ai, nu tie jau sazagušies,<br />
bagāti, par viņiem var<br />
balsot, vairs tā nezags.” Redzot<br />
situāciju, gribas teikt – “Apetīte<br />
rodas ēdot!” Vai tiešām jūs<br />
domājat – ja zaglis, kas zog<br />
20 gadus pēc kārtas, pēkšņi<br />
attapsies un 21. gadā vairs to<br />
nedarīs?<br />
Esmu arī dzirdējis tādas<br />
baumas, ka kāds oponents<br />
esot “sasmērējies” – tāpēc par<br />
viņiem nevajag balsot. Bet<br />
neviens neuzdod jautājumu –<br />
kamā tad sasmērējies? Baumas<br />
– tas ir tas, ko viņš izplata<br />
un ar ko notur varu. Vajag<br />
kritiski domāt un pārbaudīt<br />
informāciju, vai tiešām tā ir,<br />
kā baumo.<br />
Es zinu, kā pretdarboties,<br />
un nestāvēšu malā, lai<br />
noskatītos savas dzimtās<br />
pilsētas nelaimē. Ir jārīkojas!
4<br />
BEZDARBS SPECIĀLIZLAIDUMS #1 PAR KO NEKAD NESTĀSTĪS<br />
LIEPĀJAS METALURGS<br />
Kāpēc tūkstošiem<br />
cilvēku zaudēja<br />
darbu?<br />
Kad “<strong>Liepājas</strong> metalurgs” lūdza dotācijas no<br />
valsts, uz tikšanos ieradās tikai viena partija –<br />
“Saskaņa”, iegūstot garantijas no valsts, lai rūpnīca<br />
varētu saņemt kredītus.<br />
ZEMAS ALGAS<br />
Liepājā bezdarbs<br />
un zemas algas.<br />
Vai esam to pelnījuši?<br />
Reģistrētais bezdarba līmenis valstī 2017. gada 31. martā — 8,3%<br />
Tajā pašā laikā valdība,<br />
kuras ievērojamais spēlētājs<br />
ZZS ir ciešs <strong>Liepājas</strong> partijas<br />
sabiedrotais, tikai pasliktināja<br />
situāciju, paaugstinot tarifus<br />
par elektroenerģiju. Rezultātā<br />
rūpnīcas vadība ilgi un smagi<br />
cīnījās ar valdību par elektrības<br />
cenas un ekoloģiskā nodokļa<br />
samazināšanu. Tieši šie<br />
divi izdevumu posteņi daudzējādā<br />
ziņā arī veicināja rūpnīcas<br />
bankrotu.<br />
<strong>Liepājas</strong> mērs Uldis Sesks,<br />
kuram ir ciešas saiknes ar partijām,<br />
kas vada valsti, nedarīja<br />
neko, lai atrisinātu problēmu<br />
ar iepriekšminētajiem tarifiem.<br />
Taču viņš sevi teju pasludināja<br />
par <strong>Liepājas</strong> bezdarba<br />
problēmas likvidētāju, kad,<br />
pēc paša vārdiem, tieši viņš<br />
un viņa komanda piesaistīja<br />
ukraiņu uzņēmējus, kas pārpirktu<br />
“<strong>Liepājas</strong> metalurgu”.<br />
Taču vēlāk noskaidrojās, ka šie<br />
uzņēmēji nemaz nav nekādi<br />
uzņēmēji. Viņu kapitāls ir noziedzīgi<br />
uzkrāts, un ar metalurģijas<br />
jomu šiem cilvēkiem<br />
vispār nav nekāda sakara.<br />
Rezultātā pārpirktās rūpnīcas<br />
darbība tika atjaunota un atkal<br />
apturēta.<br />
Pilsētas mēram un viņa<br />
komandai bija PIENĀKUMS<br />
IZVĒLĒTIES KVALITATĪVUS<br />
INVESTORUS. Tas netika izdarīts,<br />
un tūkstošiem “<strong>Liepājas</strong><br />
metalurga” strādnieku zaudēja<br />
darbu. Bez darba palika arī<br />
vēl vairāki simti cilvēku, kas<br />
strādāja ar metalurgu saistītos<br />
uzņēmumos.<br />
Pēdējo gadu laikā jaunu<br />
investoru plūsmas, kas šeit izveidotu<br />
darbavietas, praktiski<br />
nav vispār. Reizi piecos gados<br />
uzrodas tādi uzņēmumi kā<br />
“iCotton”. Un tā piesaistīšana<br />
tāpat nebija Seska un viņa komandas<br />
nopelns.<br />
IEDZĪVOTĀJU KOMENTĀRI<br />
Fontēns – uzņēmējs<br />
“Man ir apnicis visu laiku<br />
cīnīties, tāpēc šī ir pēdējā<br />
ēka, ko atjaunoju (ja kādā brīdī<br />
nepārdomāšu). Taču šobrīd<br />
vairs īpašumus nepirkšu un<br />
tos neatjaunošu. Esmu iztērējis<br />
45 000 eiro, tikai lai sakārtotu<br />
papīrus. Par šo summu varētu<br />
nopirkt jaunu māju.”<br />
*****<br />
“Sesks ir absolūti negodīgs,<br />
bet neviens neko nedara, jo visi<br />
baidās no viņa. Varbūt tāpēc<br />
Kāpēc Baltkrievijā ar Lukašenko<br />
nekas nesanāk – tāpēc,<br />
ka, no vienas puses, it kā ir<br />
vieglāk, kad ir vadonis, kas atnāk<br />
un uzsit dūri galdā, pasaka,<br />
kas jādara, un tad viss notiek.<br />
Bet, no otras puses, investori<br />
tādā vidē nevēlas iet. Neviens<br />
negrib riskēt ar neprognozējamu<br />
vadību, kas jebkurā brīdī,<br />
ja neklausīsi, sāks likt dažādus<br />
administratīvus šķēršļus<br />
biznesa attīstībai. Tāpēc jau<br />
arī Fontēns ir izvests no pacietības<br />
un viņa entuziasms investēt<br />
pilsētā ir apsīcis. Varbūt<br />
viņš nav piemērots deputāta<br />
krēslam, bet nevar noliegt, ka<br />
viņš pilsētā ieguldījis ne mazums<br />
līdzekļu. Un viņš būtu to<br />
turpinājis darīt, ja vien nebūtu<br />
esošās domes vadības. Arī<br />
daudzi citi negrib uz Liepāju<br />
nākt tieši tā iemesla dēļ, ka<br />
šeit valda radnieciskā blata<br />
un klanu sistēma.<br />
Ko darīt? Pirmkārt, jānomaina<br />
vadība, kam prātā tikai<br />
„lielie” projekti. Un jāsāk darīt<br />
tas, kas pašvaldībai ir jādara.<br />
Tikai nevis tā, kā ir tagad –<br />
pasīvi un darbību imitējoši,<br />
bet aktīvi, radot pievilcīgāku<br />
piedāvājumu nekā citām pilsētām<br />
– mūsu konkurentēm.<br />
Pilsētai jābūt unikālai un jāpiedāvā<br />
tas, ko neviens cits<br />
nespēj, tikai tad tas piesaistīs<br />
tūristus un investorus. Mūsu<br />
valdošie deputāti galīgi nezina,<br />
ko darīt, un vajadzētu ievēlēt<br />
citus, kam pietiktu prāta<br />
kaut vai aizbraukt gandrīz uz<br />
jebkuru citu pilsētu un paskatīties,<br />
kā tur daudz smagākos<br />
apstākļos ar centīgu darbu<br />
izdodas veiksmīgi piesaistīt<br />
jaunus uzņēmējus. Ja to nedarīsim,<br />
tad pēc dažiem gadiem<br />
bezdarba līmeņa ziņā starp lielajām<br />
pilsētām būsim pirmajā<br />
vietā.<br />
esmu tik bīstams viņam, jo man<br />
no viņa nav bail, un varbūt tāpēc<br />
viņš dara to, ko dara man.”<br />
*****<br />
“Ceru, ka cilvēki beidzot sāk<br />
saprast, ka tas, ko Sesks stāsta,<br />
nesakrīt ar to, kas ir patiesībā.<br />
Viņš gatavojas atklāt lidostu,<br />
kas pēc vēlēšanām atkal tiks<br />
slēgta. Zinu, ka tā būs, jo šī<br />
nav pirmā reize, kad tas notiek.<br />
Sesks nedomā par to, kas būtu<br />
labāk pilsētai, bet gan – kas<br />
būtu labāk viņam. Cilvēks ar<br />
10,9%<br />
6,4%<br />
9,9%<br />
Liepāja<br />
Ventspils<br />
KURZEMES REĢIONS<br />
6,8%<br />
5,7%<br />
Bezdarbs skaitļos<br />
Nereti mēs uzdodam sev un<br />
citiem jautājumu – kāpēc cilvēki<br />
darbspējīgā vecumā, īpaši<br />
jaunieši, pamet Liepāju? Viens<br />
no galvenajiem iemesliem,<br />
protams, ir bezdarbs – pēc<br />
vienkārša savienoto trauku<br />
principa cilvēki pamet vietas,<br />
kur darba nav, un dodas uz<br />
vietām, kur izredzes to iegūt ir<br />
lielākas. Un vietās, kur darbspējīgo<br />
cilvēku kļūst mazāk,<br />
uzņēmējiem ir grūtāk atrast<br />
kvalitatīvu darbaspēku un ne<br />
tikai netiek veidoti jauni uzņēmumi,<br />
bet pat tiek slēgti vecie.<br />
Tā mēs iekļūstam lejupejošā<br />
spirālē, no kuras grūti<br />
tikt ārā. Grūti, bet ne neiespējami<br />
– ja vien pašvaldība izdara<br />
visu, kas tai būtu jādara.<br />
Vai tiešām Liepājā ir tik<br />
liels bezdarbs? Pēdējā laikā<br />
bezdarba līmenis svārstās ap<br />
11%, vienkārši sakot – bez<br />
darba ir katrs devītais darbspējīgais<br />
liepājnieks. Tas ir<br />
daudz vai maz? Daudz. Jo liela<br />
daļa šo cilvēku ir jāuztur pārējiem<br />
iedzīvotājiem, turklāt – jo<br />
cilvēks ilgāk ir bez darba, jo<br />
mazāk viņam cerību veiksmīgi<br />
atgriezties darba tirgū. Mēs<br />
zaudējam šos cilvēkus! Un cik<br />
šādu attieksmi nevar būt pilsētas<br />
galva.”<br />
*****<br />
Zinaīda Kroļenko – pārdevēja:<br />
Kā jūs, Seska kungs,<br />
paskaidrosiet man, pārdevējai,<br />
kas strādā par 415 eiro<br />
10 stundas dienā, kā jūs uzspējat<br />
strādāt 18 darba vietās un<br />
saņemt katrā 3–4 reizes vairāk<br />
nekā es?<br />
(Kad Sesks stājās mēra amatā<br />
viņam bija tikai viens amats.<br />
Bet vēl pagājušogad Uldis Sesks<br />
Jūrmala<br />
RĪGAS REĢIONS<br />
5,1%<br />
4,8%<br />
cilvēku nav iekļauti šajā statistikā<br />
– kuri oficiāli nav reģistrējušies<br />
kā bezdarbnieki,<br />
un, ja vēl paņem klāt visus<br />
aizbraukušos, tad cipars ir vēl<br />
lielāks.<br />
Lai labāk saprastu <strong>Liepājas</strong><br />
situāciju, nedaudz salīdzināsim<br />
to ar visu Latviju, Kurzemi<br />
un citām lielajām pilsētām.<br />
Latvijā vidējais bezdarba līmenis<br />
ir 2017. gada pavasarī bija<br />
zemāks nekā Liepājā – 8,3%.<br />
Kurzemē bezdarba līmenis<br />
martā bija 9,9%, Vidzemē –<br />
9,3%, Zemgalē – 8,2% – arī<br />
mazāks nekā Liepājā. Savukārt<br />
Rīgā reģistrētā bezdarba<br />
līmenis martā bija 4,8%, Valmierā<br />
– 5,2%, Jelgavā – 5,7%,<br />
Ventspilī – 6,4%, Jūrmalā –<br />
6,8%, Jēkabpilī – 10,3%, Liepājā<br />
– 10,9%, Daugavpilī –<br />
11,8%, bet Rēzeknē – 15%.<br />
Redzot šos skaitļus, gribas<br />
lamāties un mest pret sienu<br />
datoru. Saprotams, ka Rīga<br />
ir ekonomikas centrs, tāpēc<br />
tur bezdarbs ir mazs. Bet kāpēc<br />
Liepājā ir gandrīz tāds<br />
pats bezdarba līmenis kā<br />
depresīvā Latgales reģiona<br />
pilsētai Daugavpilij un<br />
lielāks nekā ne ar ko īpašajai<br />
Jēkabpilij? Vai Valmiera,<br />
Liepājnieku viedoklis un komentāri<br />
Rīga<br />
8,2%<br />
Valmiera<br />
Jelgava<br />
ZEMGALES REĢIONS<br />
vienlaicīgi ieņēma 18 amatus<br />
dažādās ar pašvaldību saistītās<br />
kapitālsabiedrībās un komitejās,<br />
par ko viņam katru mēnesi<br />
tika maksāta alga)<br />
*****<br />
Ārija Lapiņa – pensionāre:<br />
Kāpēc mums, pensionāriem,<br />
ir jāmaksā par ārsta vizīti<br />
un sabiedrisko transportu?<br />
Kāpēc citās pilsētās ir lielāka<br />
cieņa pret veciem ļaudīm, kas,<br />
starp citu, cīnījās par to, lai šī<br />
valsts būtu neatkarīga. Tagad<br />
5,2%<br />
9,3%<br />
VIDZEMES REĢIONS<br />
Jēkabpils<br />
10,3%<br />
11,8%<br />
15,0%<br />
LATGALES REĢIONS<br />
18,4%<br />
Daugavpils<br />
Rēzekne<br />
Jelgava un Ventspils ir kādas<br />
superpilsētas, ka tur bezdarbs<br />
ir divas reizes mazāks nekā<br />
Liepājā?<br />
Protams, bija lielā ekonomiskā<br />
krīze, kad bezdarba<br />
līmenis uzlēca divas reizes<br />
augstāks nekā tagad. Tomēr,<br />
par spīti tam, ka <strong>Liepājas</strong><br />
dome tikpat kā nekā nedarīja<br />
ekonomikas sildīšanai, pašu<br />
uzņēmēju aktivitāte panāca<br />
pakāpenisku bezdarba līmeņa<br />
samazināšanos, un 2013. gadā<br />
tas jau tuvojās 9%. Rīgā bezdarba<br />
līmenis bija 6,1%, Valmierā<br />
– 6,7%, Jelgavā – 7,3%,<br />
Ventspilī – 7,9%, Jūrmalā –<br />
8,9%, Liepājā – 9,5%, Daugavpilī<br />
– 10,1%, Jēkabpilī – 12,8%,<br />
Rēzeknē – 18,8%. Kurzemes<br />
reģionā bezdarba līmenis bija<br />
10,5%, Zemgales – 10,5%, Vidzemes<br />
– 11,7% un Latgales reģionā<br />
– 20,2%. Acīm redzami,<br />
ka Liepāja bija daudz labākās<br />
pozīcijās – līdzīga Ventspilij un<br />
Jūrmalai, labāka nekā Jēkabpils.<br />
Kāpēc mēs zaudējām šajā<br />
konkurences cīņā? Atbilde nav<br />
tālu jāmeklē – “<strong>Liepājas</strong> metalurga”<br />
nogremdēšana.<br />
uz mums ir nospļauties. Es par<br />
viņu vairs nebalsošu nekādā<br />
gadījumā.<br />
*****<br />
Kārlis Kastajanskis –<br />
pensionārs: Pavisam nesen<br />
man vēlu vakarā ļoti sāka sāpēt<br />
zobs, bet tuvākā nakts aptieka<br />
ir Aizputē. Velns parāvis – Aizputē!<br />
Es visu nakti negulēju, kamēr<br />
no rīta tiku pie zobārsta. Tā<br />
bija garākā nakts manā mūžā.<br />
Es domāju, ka nomiršu. Sesks<br />
nekad īsti nav domājis par iedzīvotājiem,<br />
bet kā tik kārtējo<br />
projektiņu uztaisīt.
PAR KO NEKAD NESTĀSTĪS<br />
SPECIĀLIZLAIDUMS #1<br />
SABIEDRISKAIS TRANSPORTS<br />
5<br />
FOTOFAKTS<br />
VIEDOKLIS<br />
AUTOBUSI UN TRAMVAJI IR SLIKTI APRĪKOTI, CILVĒKI AR ĪPAŠĀM VAJADZĪBĀM NETIEK TRAMVAJĀ. AUTOBUSI<br />
NAV SAKĀRTOTI, IR NETĪRI, UN IR LIELS BARDAKS.<br />
OLIGARHU LIETAS<br />
Kāpēc liepājniekiem<br />
jāpārmaksā par<br />
atkritumu izvešanu?<br />
Lielākā daļa liepājnieku ir pamanījuši, ka ir palielinājušās atkritumu<br />
izvešanas cenas. Kā notika to paaugstināšana? Par visu pēc kārtas.<br />
Mūsu pilsētā atkritumu izvešanas<br />
tarifs tagad ir 11,90 eiro<br />
par kubikmetru bez PVN, kas<br />
ir augstāks par vidējo valstī –<br />
11,57 eiro. <strong>Liepājas</strong> domei bija<br />
iespēja šo tarifu iegūt par 30%<br />
zemāku, ielaižot tirgū zviedru<br />
uzņēmumu, bet tas nenotika.<br />
Kāpēc? Tāpēc, ka <strong>Liepājas</strong> domes<br />
atkritumu izvešanas pakalpojumi<br />
šo gadu laikā ir pārvērtušies<br />
par atsevišķu cilvēku<br />
biznesu un šos pakalpojumus<br />
no domes pilnībā ir pārņēmuši<br />
uzņēmumi, kuri pieder tādiem<br />
oligarhiem kā Šķēle. Tagad <strong>Liepājas</strong><br />
dome pērk šos pakalpojumus<br />
par augstām likmēm, un<br />
par to maksā visi liepājnieki.<br />
To nezina daudzi, bet tas,<br />
ka uzvarēja Šķēles uzņēmums,<br />
<strong>Liepājas</strong> mēram ir loģiski un<br />
saprotami. Viņa ģimene un<br />
viņš pats ir tieši saistīti ar šo<br />
cilvēku, abiem ir vairāki kopīgi<br />
uzņēmumi, kuros Uldis Sesks<br />
ir līdzīpašnieks. Piemēram,<br />
“<strong>Liepājas</strong> Autobusu parks”.<br />
Par iespējamām blēdībām<br />
ap atkritumu iepirkšanas<br />
konkursu jau vēstīja gan<br />
LTV analītiskais raidījums<br />
“De facto”, gan portāls irlv.lv.<br />
Tā kā nepamatoti no spēles<br />
tika izslēgti Zviedrijas firmas<br />
“Ragn-Sellsforetagen AB” meitas<br />
uzņēmumi, <strong>Liepājas</strong> reģiona<br />
iedzīvotāji gada laikā<br />
vien par atkritumu apsaimniekošanu<br />
pārmaksās pusmiljonu<br />
eiro, bet visā līguma<br />
periodā – 3,25 miljonus.<br />
Latvijā reģistrētā SIA “Ragn-<br />
Sells” un igauņu AS “Ragn-<br />
Sells” izveidoja mērķsabiedrību,<br />
lai kopā izpildītu <strong>Liepājas</strong><br />
domes konkursa obligātās prasības<br />
– vismaz miljona eiro apgrozījums<br />
katrā no pēdējiem<br />
trim gadiem un pieredze atkritumu<br />
apglabāšanā – vismaz<br />
15 tūkstoši tonnu 2013., 2014.<br />
un 2015. gadā. Liels bija uzņēmēju<br />
pārsteigums, uzzinot,<br />
ka <strong>Liepājas</strong> domes iepirkumu<br />
komisija lēma mērķsabiedrību<br />
izslēgt no konkursa.<br />
“Ragn-Sells” piedāvātā cena<br />
par atkritumu apsaimniekošanu<br />
bija ievērojami – par 30% –<br />
zemāka nekā uzvarētājiem.<br />
Par <strong>Liepājas</strong> ziemeļu teritoriju,<br />
kā arī Aizputes, Pāvilostas un<br />
Grobiņas novadu – 8,78 eiro<br />
par kubikmetru, par pilsētas<br />
dienvidiem, Rucavas, Vaiņodes,<br />
Priekules novadu – 9,71 eiro<br />
par kubikmetru. Tomēr par<br />
ziemeļu teritorijas uzvarētāju<br />
atzina uzņēmumu “Eko Kurzeme”<br />
un SIA “Eco Baltia Vide”<br />
apvienību, lai gan viņu piedāvātā<br />
cena bija 11,90 eiro par<br />
kubikmetru. Savukārt dienvidu<br />
teritorijā triumfēja apvienība<br />
SIA “Clean R”, SIA “Tranzīts L”<br />
un SIA “Eko joma” ar cenu<br />
11,89 eiro par kubikmetru.<br />
Pēc “Ragn-Sells” aprēķiniem,<br />
šādā veidā <strong>Liepājas</strong> un<br />
tai tuvējo novadu pašvaldības<br />
kopumā gadā pārmaksās<br />
teju pusmiljonu, bet septiņos<br />
gados, kas ir līguma darbības<br />
laiks, – 3,25 miljonus eiro.<br />
Saistībā ar konkurentu līdzīgo<br />
cenu piedāvājumu, kas atšķiras<br />
vien par centu, “Ragn-Sells”<br />
ir aizdomas, ka tās varētu būt<br />
sarunātas.<br />
Kāpēc ārzemju uzņēmums<br />
ar pieņemamāko tarifu tika<br />
izslēgts no spēles? Pēc domes<br />
komisijas skaidrojuma,<br />
“Ragn-Sells” piedāvājums neatbildis<br />
kvalifikācijas nosacījumiem<br />
– nepieciešamā atkritumu<br />
savākšanas pieredze<br />
tonnās. Šādu argumentu asi<br />
noraida uzņēmumu apvienība.<br />
Igauņu uzņēmums AS “Ragn-<br />
Sells” pieredzes prasības izpilda<br />
pilnībā, savukārt Latvijas<br />
uzņēmums spēj uzrādīt nepieciešamo<br />
apjomu 2013. un<br />
2014. gadā, savukārt 2015.<br />
gadā līdz prasītajam pietrūkušas<br />
divas tonnas!!!<br />
Mīļais liepājniek, padomā<br />
pats – ar kādu nolūku izstrādātas<br />
šādas konkursa prasības.<br />
Vai tik ne tāpēc, lai izslēgtu<br />
nevēlamu konkurentu un nodrošinātu<br />
brangu līgumu savējiem?<br />
Bet par to maksāsim<br />
daudzus gadus mēs visi, liepājnieki.<br />
OLIGARHU LIETAS<br />
Sabiedrisko transportu<br />
monopolizējis Seska<br />
privātais bizness<br />
Kontrolpaketes<br />
zaudēšana<br />
Pirms vairākiem gadiem ar<br />
Ulda Seska gādību “<strong>Liepājas</strong><br />
Autobusu parka” akciju kontrolpakete<br />
nonāca viņa biznesa<br />
partneru – Šķēles un Šlesera<br />
– uzņēmumu rokās. Līdz ar<br />
to <strong>Liepājas</strong> dome pārstāja būt<br />
visa pilsētas sabiedriskā transporta<br />
galvenā īpašniece un savus<br />
noteikumus sāka diktēt<br />
monopolisti.<br />
Mikroautobusu<br />
izmešana no tirgus<br />
Pēc tam veikli tika likvidēti<br />
mikroautobusi, jo dome tos vietējās<br />
likumdošanas līmenī burtiski<br />
izspieda no tirgus. Pret šo<br />
ieceri protestēja gan liepājnieki,<br />
gan uzņēmēji, gan Saeimas<br />
deputāti. <strong>Liepājas</strong> domē tika<br />
iesniegti aptuveni 4000 pilsētnieku<br />
parakstu, iebilstot pret<br />
pašvaldības plāniem būtiski samazināt<br />
mikroautobusu skaitu.<br />
Par šiem parakstiem domē tikai<br />
pasmējās. Tika arī rīkotas<br />
protesta akcijas, un viens protestētājs<br />
tika aizturēts.<br />
2012. gada sākumā plānots<br />
faktiski iznīcināt tādu <strong>Liepājas</strong><br />
pilsētas pasažieru vidū iecienītu<br />
komercpārvadājumu<br />
veidu kā maršruta taksometru<br />
pakalpojumi. Mēs pamatoti atļaujamies<br />
uzskatīt, ka šādā veidā<br />
atsevišķu alkatīgu politisko<br />
darboņu un “viņiem tuvu stāvošu<br />
personu” mērķis ir iztapt<br />
dažu labu transporta uzņēmumu<br />
(šajā gadījumā – “<strong>Liepājas</strong><br />
Autobusu parka”) akcionāriem.<br />
Vēstulē arī teikts, ka, “nekaunīgi<br />
izmantojot vietējo varas<br />
orgānu sviras, iznīcībai tiek<br />
nolemta mazā biznesa nozare,<br />
kas daudzu gadu gaitā ir attīstījusies<br />
un iemantojusi augstu<br />
popularitāti iedzīvotāju vidū”.<br />
Tomēr tas viss neliedza<br />
<strong>Liepājas</strong> domei realizēt savu<br />
plānu un mikroautobusu nozari<br />
atdot Seska biznesa partneriem.<br />
Paceļ biļešu cenas<br />
Likvidējot konkurenci un<br />
izveidojot monopolu, sekoja<br />
likumsakarīgs mafijas karteļa<br />
gājiens – 2015. gada vasarā<br />
tika paaugstinātas cenas<br />
par sabiedrisko transportu no<br />
0,52 līdz 0,80 eiro, pērkot biļeti<br />
pie šofera, savukārt 0,70 – pērkot<br />
kioskos. Tas ir divas reizes<br />
vairāk, nekā pašlaik maksā<br />
transports, piemēram, Daugavpilī.<br />
Mēs dzīvojam vienā<br />
valstī, tiek lietota viena un<br />
tā pati degviela, autobusa<br />
vadītāju algas ir vienādas.<br />
Jautājums – kāpēc mums<br />
transports ir divas reizes<br />
dārgāks nekā Daugavpilī?<br />
Kā uzskatīja iedzīvotāji,<br />
Liepājā ekonomiskā situācija<br />
ir skarba, tāpēc biļešu cenu<br />
celšana ir nelaikā un krietni<br />
par krasu. Pret braukšanas<br />
maksas palielināšanu kategoriski<br />
iebilda opozīcijas deputāti,<br />
taču par šo lēmumu<br />
vienalga nobalsoja visa Seska<br />
<strong>Liepājas</strong> partija, kā arī Hadarovičs<br />
un Miloslavskis, kuri tajā<br />
skaitā par šo balsojumu pēc<br />
tam tika izslēgti no partijas<br />
SASKAŅA.<br />
Neuzklausītie opozīcijas<br />
argumenti:<br />
“Veicot investīcijas, svarīga<br />
ir ne tikai kvalitāte, bet arī tas,<br />
lai pakalpojums kļūtu lētāks.<br />
Neredzu iemeslu cenu celšanai<br />
par 30–50% dažām kategorijām.<br />
Ja nevaram cenas samazināt,<br />
tad tās vismaz jāatstāj<br />
līdzšinējā līmenī. Pilsētas pašvaldībai<br />
ir uzdevums rūpēties<br />
nevis par vienu uzņēmumu,<br />
bet gan par liepājnieku interesēm.<br />
Turklāt tas, ka citās pilsētās<br />
palielināta braukšanas<br />
maksa, nav iemesls to darīt arī<br />
Liepājā. Tāpēc es balsošu pret<br />
cenu celšanu.”<br />
“Nupat jau izdevīgāk būs<br />
nevis braukt ar sabiedrisko<br />
transportu, bet ar taksometru.”<br />
“Pašvaldība, akceptējot<br />
braukšanas maksas palielināšanu,<br />
nerīkosies pilsētnieku<br />
interesēs. Pašvaldībai tā saucamajās<br />
tukšajās stundās, kad<br />
sabiedrisko transportu izmanto<br />
mazāk braucēju, vajadzētu<br />
samazināt reisu skaitu un palielināt<br />
intervālu: “Lai autobusi<br />
nebrauktu tukši. Tādējādi,<br />
iespējams, varētu saglabāt biļešu<br />
cenas līdzšinējā līmenī.”<br />
“Vai patiesi tik liels skaits<br />
liepājnieku izmanto 100% un<br />
50% atlaidi braukšanai sabiedriskajā<br />
transportā? Pirmo<br />
klašu skolēnus visbiežāk uz<br />
skolu un no tās nogādā vecāki<br />
ar personīgo transportu. Līdz<br />
ar to nav ticami, ka 24% brauc<br />
ar 100% atlaidi.”
6<br />
ZELTA KONCERTZĀLE SPECIĀLIZLAIDUMS #1 PAR KO NEKAD NESTĀSTĪS<br />
NAV JAU ŽĒL<br />
Kāpēc koncertzāle<br />
Liepājā maksā 5 reizes<br />
dārgāk nekā Palangā?<br />
ZELTA KONCERTZĀLE<br />
Nu jau par episku stāstu<br />
kļuvusi koncertzāles “<strong>Liepājas</strong><br />
dzintars” būvniecība –<br />
tā kopā izmaksāja gandrīz<br />
40 miljonus € (ap 30 miljoniem<br />
būvniecība, vairāk nekā<br />
8 miljoni – projektēšana un sagatavošana)<br />
– vairāk nekā 50%<br />
<strong>Liepājas</strong> gada budžeta. Tas ir<br />
gandrīz 5 reizes dārgāk nekā<br />
koncertzāles būvniecība Palangā<br />
– tā tika uzcelta tikai par<br />
7 miljoniem €! Salīdzinājumam<br />
– sēdvietu skaits <strong>Liepājas</strong><br />
zālē ir nedaudz<br />
virs 1300, bet<br />
Palangā – 2200.<br />
Mūsu zālē nav<br />
vietas pat liepājniekiem,<br />
nemaz<br />
nerunājot<br />
par tūristiem.<br />
Un pat nepieminēsim<br />
Rēzekni,<br />
kur koncertzāli<br />
uzcēla daudz izdevīgāk.<br />
Pēc kopējām<br />
tāmēm, zāles<br />
projektēšanas<br />
izmaksas Liepājai<br />
ir bijušas gandrīz 10 reizes<br />
lielākas nekā jebkuram citam<br />
būvniecības projektam Latvijā.<br />
Tam iztērēti aptuveni 8 miljoni<br />
€!!! Visdārgākais arhitektu<br />
birojs Latvijā par šo darbu<br />
prasītu ne vairāk kā 800 tūkstošus.<br />
Latvijā projektēšanas<br />
izmaksas ir maksimums 2%<br />
būvniecības izdevumu. Lai kā<br />
rēķinātu, “Lielā dzintara” projektēšana<br />
Latvijā nevar būt<br />
dārgāka par miljonu €. Eiropā<br />
vidēji projektēšanas izmaksas<br />
sasniedz 8% būvniecības izdevumu,<br />
lepnos arhitektu birojos<br />
– pat 10%. Tātad pat pēc<br />
maksimuma iznāk, ka Eiropā<br />
par “Lielā dzintara” projektēšanu<br />
tie būtu tikai 4 miljoni €.<br />
Projektam kopā ir iztērēti gandrīz<br />
40 miljoni eiro. Līdzīgi projekti ar divreiz<br />
vairāk sēdvietām ir izmaksājuši pat trīs<br />
reizes mazāk. Runa ir par Rēzeknes un<br />
Palangas zāli. Piekrītu, ka fasāde mums<br />
ir skaista un akustika laba, bet fasāde<br />
un akustika neveido visas izmaksas. Es<br />
strādāju ar būvniecību saistītā nozarē<br />
un zinu nišu, lai varētu spriest.<br />
Mums ir 8 miljoni. Iedzīvotāji,<br />
pajautājiet Seska kungam –<br />
kā tas gadījies? Kur palika vēl<br />
4 miljoni?<br />
Sesks to mēģināja pamatot<br />
ar to, ka būvniecība, ja rēķina<br />
uz vienu kvadrātmetru, nemaz<br />
nav 4 reizes dārgāka kā<br />
Palangā, ir tikai 2,5 reizes, bet<br />
neviens viņam nav jautājis par<br />
projektēšanas izmaksām! Uzprasiet<br />
beidzot viņam vai kādam<br />
domes darbiniekam, cik<br />
patiesībā izmaksāja projektēšana<br />
un kāpēc par to iztērēja<br />
8 reizes vairāk, nekā Latvijā<br />
būtu normāli? Un 2 reizes vairāk<br />
nekā pašā lepnākajā Eiropas<br />
arhitektu birojā? Un kur tā<br />
nauda palika?<br />
<strong>Liepājas</strong> dome superdārgo<br />
projektu pasūtīja Austrijā. Un<br />
jau projektēšanas laikā atklājās<br />
dažādas dīvainības un informācijas<br />
slēpšanas gadījumi.<br />
Kā vēstīja portāls pietiek.com,<br />
Seska vadītā dome krietni<br />
priekšlaikus avansā samaksāja<br />
90% par pilsētas koncertzāles<br />
tehnisko projektu. Uz to brīdi<br />
paveikto speciālisti dēvēja par<br />
acīm redzamu brāķi un makulatūru,<br />
savukārt Seska vadītā<br />
pašvaldība uz šo vērtējumu<br />
reaģēja, projektu noslepenojot.<br />
Tas taču nav militārs vai kritiskās<br />
infrastruktūras objekts,<br />
ko vajadzētu slepenot. Galu<br />
galā projekts tika pabeigts, bet<br />
slepenības iemesli, es domāju,<br />
visiem ir skaidri.<br />
Un arī būvniecība, kā ierasts<br />
<strong>Liepājas</strong> pašvaldības pasūtītajos<br />
projektos, izrādījās<br />
brāķis. Pēc koncertzāles uzcelšanas<br />
nepagāja pat pusotrs<br />
gads, kā tās vadītājs paziņoja,<br />
ka jau nepieciešams remonts.<br />
Pēc provizoriskiem<br />
aprēķiniem, remontam<br />
vajadzīgi<br />
vairāki desmiti<br />
tūkstoši €.<br />
Koncertzāle dod<br />
tikai zaudējumus.<br />
Pēc publiskiem oficiālajiem<br />
datiem,<br />
par tās uzturēšanu<br />
liepājnieki tērē<br />
220 000 € gadā.<br />
Pēc neoficiāliem<br />
datiem, no pilsētas<br />
budžeta katru gadu<br />
ar dažādu shēmu<br />
palīdzību tiek norakstīti<br />
gandrīz 750 000 €. Turklāt<br />
par lielu daļu koncertzāles<br />
veidošanas naudas pilsēta ir<br />
paņēmusi kredītu, kuru visi liepājnieki<br />
atmaksās vēl ilgi.<br />
Protams, netrūka cilvēku,<br />
kas iebilda pret slepenību,<br />
uzpūstajām izmaksām un<br />
izšķērdību. Gan iedzīvotāji,<br />
gan nevalstisko organizāciju<br />
pārstāvji, gan uzņēmēji, gan<br />
deputāti pauda bažas par neskaidrajām<br />
ēkas uzturēšanas<br />
izmaksām un to, vai pašvaldība<br />
varēs atļauties šos izdevumus.<br />
“Lielais dzintars” bieži<br />
tika salīdzināts ar nesen atklāto<br />
zāli Rēzeknē, kuras būvniecības<br />
izmaksas ir par aptuveni<br />
trešdaļu mazākas.<br />
NAV JAU ŽĒL<br />
Vai tiešām jāizgāž<br />
miljoni infrastruktūrā,<br />
kuru neviens neizmanto?<br />
Viena liela daļa liepājnieku pat nav pamanījuši,<br />
ka ir sabūvēti miljonus vērti objekti, tādās<br />
vietās, kur tos īsti pat neizmanto.<br />
Teju pirms desmit gadiem<br />
visu Latviju pāršalca vēsts par<br />
kārtējo <strong>Liepājas</strong> domes izgāšanos<br />
– bijušās Valsts prezidentes<br />
Vairas Vīķes-Freibergas un<br />
viņas dzīvesbiedra uzņēmuma<br />
“VVF Consulting” saņemto un<br />
izpildīto pasūtījumu no <strong>Liepājas</strong><br />
pašvaldības. Kā vēstīja<br />
portāls pietiek.com, par vairāk<br />
nekā 16 tūkstošiem latu (gandrīz<br />
23 000 eiro) <strong>Liepājas</strong> pašvaldība<br />
bija saņēmusi 13 lappuses<br />
garu bijušās Valsts<br />
prezidentes sacerējumu ļoti<br />
sliktā latviešu valodā ar vidusskolēna<br />
līmeņa padomiem par<br />
to, kā uzlabot pilsētnieku “apmierinātību<br />
ar <strong>Liepājas</strong> pilsētu<br />
kā tādu” un kā “sakopt un izmantot”<br />
tādu pilsētas dabisko<br />
dotumu kā “dzejnieku apdziedāto<br />
vēju”.<br />
<strong>Liepājas</strong> domes rūpes par<br />
iedzīvotājiem ir aizkustinošas.<br />
Jauna tramvaja līnija, desmitiem<br />
kilometru jaunu veloceliņu<br />
– tas taču ir tik pozitīvi, un<br />
sanāk labas fotogrāfijas, lentītes<br />
griežot. Varbūt arī sarunātos<br />
konkursiņos kaut kādi procentiņi<br />
kādam kabatā ieslīd. Ir<br />
taču tik skaisti, un var palielīties<br />
pirms vēlēšanām. Tomēr ir<br />
viena bēda – cik tas maksā un<br />
kas par to maksā. Mēs par to<br />
maksājam, liepājnieki, mēs.<br />
Iedomāsimies situāciju. Tev<br />
pieder uzņēmums, un tu esi<br />
nolīdzis darbā direktoru. Kamēr<br />
darbinieki smagi strādā un<br />
saņem niecīgu algu, par kuru<br />
nepietiek pat elementārām vajadzībām,<br />
uzņēmuma vadītājs<br />
pērk skaistus krēslus, galdus<br />
darbiniekiem, datorus, ierīko<br />
apsildāmo grīdu un organizē<br />
krāšņus banketus. Vai tā ir pareizi.<br />
Nē. Vai tu šādu direktoru<br />
atlaistu? Jā. Kāpēc tad Sesks<br />
joprojām rīko dzīres mēra laikā?<br />
Lūk, kā uzdzīvo Sesks. Kamēr<br />
veselības aprūpe ir briesmīgā<br />
stāvoklī, bezdarbs palielinās,<br />
tūristi nebrauc un<br />
ekonomika stagnē, <strong>Liepājas</strong><br />
dome realizē vienkāršus, bet<br />
dārgus un nelietderīgus projektus.<br />
Tas taču tik labi izklausās –<br />
“jauna tramvaja līnija” – bet<br />
būvniecībai iztērēti aptuveni<br />
12 miljoni €! “Būs desmitiem<br />
kilometru jaunu veloceliņu” –<br />
veloceliņi ir laba lieta, bet<br />
tiem nav jābūt obligāti visur,<br />
ir jānodrošina galvenās plūsmas,<br />
nevis jāizbūvē ielas, kur<br />
neviens nekad pat nedomās<br />
iet, kur nu vēl braukt. Nesens<br />
piemērs – Pulvera ielas rekonstrukcija.<br />
Par veloceliņu būvniecību<br />
gar nelietderīgām ielām,<br />
pa kurām gandrīz neviens pilsētnieks<br />
nepārvietojas kājām<br />
vai ar velosipēdu, – iztērēti miljoni!<br />
Kā <strong>Liepājas</strong> dome<br />
samaksāja tūkstošus par<br />
tukšu vēju<br />
Sākotnēji pētījums bija noslepenots.<br />
Kāpēc? Skaidrs, ka<br />
kāds noteikti būtu <strong>Liepājas</strong> domei<br />
pajautājis, kāpēc šāda haltūra<br />
ir pieņemta un par to vēl<br />
samaksāta tik liela nauda. Vēlāk<br />
gan patiesība atklājās, un saistībā<br />
ar šiem faktiem Ekonomikas<br />
policijā pat tika sākts kriminālprocess,<br />
dažus mēnešus vēlāk to<br />
izbeidza, pēc prokuratūras iejaukšanās<br />
atkal atsāka, pēc tam<br />
atkal izbeidza. Par pasūtījuma<br />
veikšanu atbildīgais <strong>Liepājas</strong><br />
domes priekšsēdētājs Uldis<br />
Sesks, sniedzot liecības policijai,<br />
par saņemto pakalpojumu izteicies<br />
visnotaļ atzinīgi – nekādu<br />
pretenziju sakarā ar padomiem<br />
par “vēja sakopšanu” pašvaldībai<br />
neesot. Atgādinu – tā ir tava<br />
nauda, kas tika samaksāta. Katra<br />
liepājnieka nauda.
PAR KO NEKAD NESTĀSTĪS<br />
SPECIĀLIZLAIDUMS #1<br />
VESELĪBA<br />
7<br />
NOVECO<br />
Liepāja izmirst!<br />
120 000<br />
100 000<br />
80 000<br />
60 000<br />
1992<br />
1993<br />
1994<br />
1994<br />
1995<br />
1996<br />
1997<br />
1998<br />
1999<br />
2000<br />
2001<br />
2002<br />
2003<br />
2004<br />
2005<br />
2006<br />
2007<br />
2008<br />
2009<br />
2009<br />
2010<br />
2011<br />
2012<br />
2013<br />
2014<br />
Bieži var dzirdēt, ka pilsētā<br />
kaut kas notiek un pilsēta<br />
ir kļuvusi skaistāka. Taču jautājums<br />
– kas ir galvenais jebkurā<br />
pilsētā? Kas ir galvenais<br />
pilsētas resurss un aktīvs? Bez<br />
kā pilsēta nevarēs pastāvēt?<br />
Vai tiešām bez jaunām tramvaja<br />
līnijām, bez koncertzāles<br />
par 40 miljoniem, bez veloceliņiem<br />
vai tomēr bez galvenās<br />
pilsētas vērtības – bez cilvēkiem?<br />
Un kā ar liepājnieku<br />
skaitu, kas dzīvo pilsētā?<br />
Gadu gaitā mūsu, liepājnieku,<br />
kļūst aizvien mazāk. Vai<br />
šo problēmu var novērst? Var,<br />
bet pie tā ir smagi jāstrādā. Ir<br />
jāmeklē dažādi un sarežģīti risinājumi,<br />
jāpieņem nepopulāri<br />
lēmumi. Tas nav tik viegli, kā<br />
pārgriezt lentīti pie kārtējā betona<br />
mūra...<br />
Pēc domes apgalvotā, Liepājā<br />
dzīvo aptuveni 69 000 cilvēku.<br />
Saskaņā ar neoficiāliem<br />
avotiem, spriežot pēc patērētā<br />
ūdens daudzuma, faktiski ir ne<br />
vairāk kā 45–50 tūkstoši cilvēku.<br />
Tas nozīmē – ja kādreiz<br />
pilsētā bija 110 tūkstoši iedzīvotāju,<br />
tad 25 gadu laikā Liepāja<br />
ir zaudējusi praktiski pusi<br />
no viņiem!<br />
Neplāno turpināt dzīvot Liepājā<br />
Pēdējos 10 gados no Latvijas<br />
izbraukuši ļoti daudzi. Bet ir<br />
pilsētas, kas ir praktiski tukšas,<br />
un ir tādas, kurās cilvēku aizplūdums<br />
ir gandrīz nemanāms.<br />
Ventspilī iedzīvotāju skaits pēdējo<br />
15 gadu laikā ir samazinājies<br />
par 6%, Liepājā – 4 reizes<br />
vairāk! Liepājā tas ir sarucis<br />
gandrīz par 25%! Iedzīvotāju<br />
skaits samazinās gandrīz visur.<br />
Bet kāpēc 2015. gada laikā Liepāja,<br />
pēc CSP datiem, zaudējusi<br />
631 cilvēku, savukārt depresīvā<br />
Rēzekne tikai 572 un Jelgava<br />
tikai 135? Liepājnieki ir<br />
spiesti braukt prom no dzimtajām<br />
mājām, kamēr Sesks griež<br />
lentītes un, kopš atrodas mēra<br />
amatā, ir vairojis savu mantību<br />
vairāk nekā 10 reizes.<br />
Kā liecina namu pārvalžu<br />
dati, vienā trīs kāpņutelpu<br />
piecstāvu mājā vidēji dzīvo 75–<br />
80 cilvēki, tātad izriet, ka tikai<br />
2013. gadā no <strong>Liepājas</strong> kartes<br />
pazudušas 20 (!) piecstāvu mājas,<br />
vēsta portāls irliepaja.lv.<br />
Šāda iedzīvotāju skaita samazināšanās<br />
ir satraucoša.<br />
Diemžēl arī mirstība ir lielāka<br />
nekā dzimstība, un, ja tā turpināsies<br />
un nekas nemainīsies, –<br />
nebūs vairs liepājnieku.<br />
Tomēr ir pašvaldības, kas<br />
dara visu iespējamo, lai situāciju<br />
kaut nedaudz uzlabotu. Ievērojami<br />
pabalsti jaundzimušo<br />
vecākiem, bezmaksas ēdināšana<br />
dārziņā un skolā, bezmaksas<br />
transports skolēniem un daudz<br />
citu labu lietu notiek Rīgā,<br />
Ventspilī, Rēzeknē un citās pilsētās,<br />
kas nebūt nav bagātākas<br />
par Liepāju.<br />
Diemžēl Liepāja nav šo<br />
dāsno pašvaldību skaitā. Pašreizējai<br />
pilsētas vadībai<br />
svarīgāki ir gigantiski, dārgi<br />
un nepraktiski projekti,<br />
nevis reāla palīdzība jaunajām<br />
liepājnieku ģimenēm.<br />
Tā vietā izvēlēta zīmēšanās,<br />
dāvinot jaunajiem vecākiem<br />
nejēdzīgas piezīmju klades ar<br />
Ulda Seska apsveikumu, norāda<br />
kāds liepājnieks.<br />
Galvenais iemesls – tradicionālo<br />
vērtību sabrukums un<br />
skaidrā varas iestāžu pozīcija,<br />
ka bērni nav nekas svarīgs. Neceru,<br />
ka šeit uzrakstītais radikāli<br />
mainīs kopējo situāciju valstī,<br />
kaut vai tikai mūsu Liepājā,<br />
taču, ja kaut daži aizdomātos<br />
un izvēlētos ko mainīt savā dzīvē,<br />
tas jau būtu solis pretī izkļūšanai<br />
no nolemtības.<br />
Liepāja noveco!<br />
Apskatot tirgus un sociālo<br />
pētījumu centra “Latvijas fakti”<br />
pērn jūlijā veikto <strong>Liepājas</strong><br />
iedzīvotāju aptaujas rezultātus,<br />
redzams, ka gandrīz trešdaļa<br />
mūsu pilsētas jauniešu<br />
neplāno turpmāk šeit dzīvot,<br />
vēsta portāls irliepaja.lv.<br />
Vecuma grupā no 18 līdz<br />
29 gadiem 28% respondentu<br />
neplāno turpināt dzīvot Liepājā<br />
(“drīzāk nē” un “noteikti<br />
nē”). Grupā no 30 līdz 39 gadiem<br />
arī ir visai liels to cilvēku<br />
īpatsvars, ka vēlas Liepāju<br />
pamest, – 20%. Kā redzams<br />
aptaujā – jo vecāks cilvēks,<br />
jo mazāka vēlme doties prom<br />
un kaut ko mainīt. Grupā virs<br />
60 gadiem tādu ir tikai 2 procenti.<br />
Par nelaimi <strong>Liepājas</strong> budžetam,<br />
mūsu pilsētu visvairāk<br />
grib pamest cilvēki ar vidēji<br />
augstiem ienākumiem. Tādu<br />
ir 25%. Ar vidēji zemiem (šajā<br />
grupā ir vairākums pensionāru)<br />
no <strong>Liepājas</strong> grib atvadīties<br />
tikai 3%. Strādājošo cilvēku<br />
potenciālo aizbraucēju vidū<br />
ir vairāk nekā nestrādājošo –<br />
12% pret 10. Arī augstākā izglītība<br />
dominē starp tiem, kas<br />
grib doties prom. Tādu ir 14%.<br />
Secinājumi nav iepriecinoši.<br />
Liepāju visvairāk vēlas pamest<br />
jaunatne, cilvēki ar labu<br />
izglītību un labiem ienākumiem.<br />
Kas gādās par tiem, kas<br />
paliek? KO darīt? Risinājums<br />
ir acīmredzams – pilsēta jāpadara<br />
pievilcīga jauniešiem,<br />
jābūt perspektīvai darba videi,<br />
iespējai labi izglītoties, pietiekams<br />
kultūras un izklaides<br />
piedāvājums.<br />
11%<br />
11%<br />
12%<br />
28%<br />
20%<br />
9%<br />
6%<br />
2%<br />
Visi respondenti<br />
Vīrieši<br />
Sievietes<br />
18–29<br />
30–39<br />
40–49<br />
50–59<br />
60–75<br />
SLIMO<br />
Liepāja slimo!<br />
Nedaudz skaitļu<br />
Vairāk nekā pusē rādītāju<br />
<strong>Liepājas</strong> veselības aprūpe<br />
ir sliktāka nekā vidēji Latvijā.<br />
Labāka tā ir tikai 7 rādītājos<br />
no 31. Zīdaiņu mirstība pilsētā<br />
ir 2 reizes augstāka nekā vidēji<br />
valstī. Mirstība ir par 16% augstāka<br />
nekā vidēji valstī. Šokējoši?<br />
Jā. Vai esam to pelnījuši? Nē.<br />
Izmisumā<br />
novesti ārsti<br />
Pirms kāda laika <strong>Liepājas</strong><br />
Reģionālās slimnīcas dzemdību<br />
un ginekoloģijas bloka ārsti<br />
un medicīnas darbinieki atklātā<br />
vēstulē Veselības ministrijai<br />
norādīja uz problēmām, ko<br />
rada zemais atalgojums nozarē,<br />
un brīdināja, ka nākotnē tas<br />
var apdraudēt dzemdniecības<br />
nozares kvalitāti.<br />
<strong>Liepājas</strong> slimnīcā gadā<br />
pieņem aptuveni 1150 dzemdības,<br />
arī augsta riska dzemdības,<br />
kā arī veic operācijas.<br />
Pašreiz nodaļā strādā 8 ginekoloģes,<br />
4–5 no viņām paralēli<br />
dienas darbam ir piekritušas<br />
dežūrām akūtajā dienestā vakaros,<br />
naktīs, brīvdienās un<br />
svētku dienās, norādīts vēstulē.<br />
Ārstiem esot vērojams<br />
izdegšanas sindroms un profesionālas<br />
slimības. Tikpat nenovērtētas<br />
jūtas vecmātes.<br />
Personāls noveco: 80% <strong>Liepājas</strong><br />
slimnīcas ginekologu ir<br />
vecumā virs 55 gadiem. Jauni<br />
kolēģi kolektīvam nepievienojas,<br />
un jau tagad slimnīcā ir<br />
grūtības nokomplektēt dežūras.<br />
“Nenodrošinot adekvātu,<br />
ar ambulatoro sektoru konkurētspējīgu<br />
samaksu par darbu<br />
akūtajā palīdzībā un neveicinot<br />
jauno kolēģu piesaisti reģioniem,<br />
prognozējam dzemdniecības<br />
nozares kvalitātes<br />
galēju pasliktināšanos vai pat<br />
sabrukumu,” teikts vēstulē.<br />
Sašutuši pacienti<br />
Par <strong>Liepājas</strong> mediķu darbu<br />
saņemtas neskaitāmas sūdzības<br />
gan Veselības inspekcijā,<br />
gan sociālajos tīklos, gan presē<br />
un televīzijā. Vai kaut kas tiek<br />
darīts? Varbūt tikai nelieli kosmētiski<br />
darbiņi, bet problēmas<br />
pēc būtības risinātas netiek.<br />
Piemēram, kādas sievietes<br />
stāsts: “Vēlējos informēt, ka<br />
<strong>Liepājas</strong> Reģionālajā slimnīcā,<br />
traumpunktā, strādā nekompetenti<br />
darbinieki. Jau otro<br />
reizi saskaros ar situāciju, ka<br />
pasaka: nav lauzta kāja/roka,<br />
bet, izrādās, ir. Vīrs sestdien<br />
nokrita, sasita papēdi. Aizgāja<br />
uz traumpunktu, tika uztaisīts<br />
rentgens, tika ziņots, ka papēža<br />
lūzuma nav. Vīrs pa nakti<br />
no sāpēm nevarēja pagulēt.<br />
Svētdien no rīta ar sāpošu kāju<br />
klibojot viņš aizgāja uz traumpunktu,<br />
lai pieprasītu konsultāciju<br />
pie kāda traumatologa,<br />
bet kā jau brīvdienā neviens<br />
šāda tipa ārsts uz vietas nebija.<br />
Tad nu beigās piedāvāja<br />
uzlikt ģipsi, ja jau šausmīgi<br />
sāp, bet ar piebildi, ka lūzumu<br />
taču neredzot. Pirmdien sēdējām<br />
dzīvajā rindā pie traumatologa<br />
Dr. Leitlanda – un,<br />
protams, pat aprakstā datora<br />
sistēmā rakstīts, ka ir lūzis.<br />
Jautājums – vai tiešām, strādājot<br />
traumpunktā, nav vajadzīga<br />
medicīniskā izglītība un<br />
var iet strādāt kurš katrs, kam<br />
nav slinkums.”<br />
Varbūt grūtniecēm vajadzētu<br />
ieteikt evakuēties no<br />
<strong>Liepājas</strong>, jo palikt šeit var būt<br />
bīstami, – šādi portālam irliepaja.lv<br />
atzina kādas liepājnieces<br />
tuvinieki. Pie šādas atziņas<br />
grūtnieces tuvinieki nonākuši<br />
pēc nepatīkamas vizītes <strong>Liepājas</strong><br />
Reģionālajā slimnīcā.<br />
Grūtnieci, kura slikti jutās un<br />
kurai bija sākusies asiņošana,<br />
tuvinieki steigšus nogādāja<br />
uzņemšanas nodaļā. Taču<br />
skaisti izremontētajās telpās<br />
ar glītajiem krēsliem ārsta apskati<br />
nācies gaidīt stundu. Kā<br />
paskaidrojusi darbiniece pie<br />
lodziņa, ārsts esot aizņemts.<br />
Uzņemšanā neviena cita pacienta<br />
nav bijis. Šajā gadījumā<br />
tuvinieki izlēmuši grūtnieces<br />
drošības dēļ pārvest viņu uz<br />
Rīgu.<br />
Kāds var teikt, ka tā ir<br />
slimnīcas personāla attieksme<br />
– bet nevajag aizmirst<br />
senu izteicienu: “zivs pūst no<br />
galvas” – tas ir tas, kas kopumā<br />
raksturo <strong>Liepājas</strong> domi un<br />
notiekošo pilsētā. Mums tiek<br />
rādīti skaisti video par to, kā<br />
cilvēki atbraukuši uz Liepāju<br />
un iekārtojušies, bet tas drīzāk<br />
izskatās pēc mārketinga<br />
trika, jo padomā – ja tā vieta<br />
iedota kādam atbraucējam,<br />
tad viņa nav tikusi kādam liepājniekam,<br />
kurš šeit ir nodzīvojis<br />
visu savu mūžu un veltījis<br />
visu sevi pilsētai – vai tas<br />
ir godīgi pret liepājniekiem?<br />
Domāšana – klanu sistēma<br />
un radnieciskais blats. Un<br />
tas turpināsies tik ilgi, kamēr<br />
Sesks būs pie varas. Un<br />
viņš ir pie varas tikai tāpēc,<br />
ka paši liepājnieki viņam to<br />
atļauj.
8 FAKTI SPECIĀLIZLAIDUMS #1 PAR KO NEKAD NESTĀSTĪS<br />
10 FAKTI PAR LIEPĀJU,<br />
par kuriem negrib runāt:<br />
Liepājā ir trešais augstākais bezdarba<br />
līmenis Latvijā<br />
Vidējā alga Liepājā ir zemāka nekā<br />
caurmērā valstī<br />
Taču pašvaldību darbiniekiem alga<br />
ir trešā lielākā Latvijā<br />
Vieni no zemākajiem izdevumiem<br />
izglītībā uz vienu skolēnu<br />
Likumsakarīgi arī vieni no sliktākajiem<br />
centralizēto eksāmenu rezultātiem<br />
Vismazākais tūristu skaits uz 1 iedzīvotāju<br />
starp Kurzemes lielajām<br />
pilsētām<br />
Liepājā kopējais tūristu skaits gadā<br />
ir tikpat, cik Palangā nedēļas laikā<br />
Viens no lielākajiem atkritumu apsaimniekošanas<br />
tarifiem Latvijā,<br />
kas būs vēl augstāks<br />
Pēc pēdējiem slimību profilakses<br />
centra datiem, Liepājā ir 2 reizes<br />
augstāka zīdaiņu mirstība nekā vidēji<br />
Latvijā – ņemot vērā, ka slimnīcas<br />
galvenais ārsts ir patologanatoms,<br />
tas ir visai ironiski<br />
Lai arī Sesks gadā saņem tik, cik<br />
parastais liepājnieks nesaņem<br />
pat 10 gadu laikā, viņš nekautrējas<br />
no valsts sociālās apdrošināšanas<br />
budžeta paņemt naudu<br />
vairāku tūkstošu eiro apmērā<br />
KĀ PAREIZI BALSOT –<br />
SOLIS PA SOLIM<br />
● Balsot jādodas uz vēlēšanu iecirkni, kura<br />
vēlētāju sarakstā esi reģistrēts! Citā iecirknī<br />
balsot nav iespējams. Savu iecirkni var<br />
uzzināt paziņojumā par pašvaldību vēlēšanām,<br />
PMLP tīmekļa vietnē vai piezvanot uz<br />
CVK uzziņu tālruni 67049999.<br />
● Vēlēšanu dienā, 3. jūnijā, iecirkņi strādās no<br />
pulksten 7.00 līdz 22.00.<br />
Pašvaldību vēlēšanās ir arī iespēja nobalsot<br />
iepriekš. Iecirkņu darba laiks iepriekšējās<br />
balsošanas dienās:<br />
31. maijā: no plkst. 17.00 līdz 20.00<br />
1. jūnijā: no plkst. 9.00 līdz 12.00<br />
2. jūnijā: no plkst. 10.00 līdz 16.00<br />
3. jūnijā: no plkst. 7.00 līdz 22.00<br />
Izmantot iespēju balsot iepriekš var jebkurš,<br />
kas nevarēs ierasties iecirknī vēlēšanu<br />
dienā.<br />
● Balsošanas dokuments ir pase vai personas<br />
apliecība. Dodoties vēlēt, ieteicams ņemt<br />
līdzi arī paziņojumu par vēlēšanām. Tomēr<br />
paziņojums nav balsošanas dokuments, tam<br />
ir tikai informatīva nozīme. Ja paziņojumu<br />
neesi saņēmis vai tas nozaudēts, tiesības vēlēt<br />
saglabājas.<br />
TIE, KAS NEBALSOJA, ATDOD<br />
BALSIS TĀDĀ PAŠĀ SECĪBĀ<br />
50% BALSO 50% NEBALSO<br />
Sesks<br />
40% 40%<br />
1. kandidāts<br />
30% 30%<br />
2. kandidāts<br />
20%<br />
10%<br />
3. kandidāts<br />
10%<br />
3. kandidāts<br />
20%<br />
1. kandidāts<br />
2. kandidāts<br />
Sesks<br />
*ATCERIES – ja nevēlaties balsot par Sesku, tas nenozīmē, ka viņš jāsvītro, – vienkārši balsojiet par jebkuru citu partiju, kura jums patīk labāk!<br />
Kas notiks ar Tavu balsi,<br />
ja neiesi uz vēlēšanām?<br />
Tavu balsi visticamāk atdos<br />
Seskam. Tāpēc, ja Tu atbalsti<br />
Sesku, tad principā vari<br />
nemaz neiet uz vēlēšanām.<br />
Bet ja Tu viņu neatbalsti,<br />
tad uz vēlēšanām ir jāiet obligāti,<br />
lai Tavu balsi nenozog.<br />
Kā tas notiek?<br />
Uz vēlēšanām aiziet tikai<br />
puse no vēlētājiem. Sesks dabū<br />
mazliet vairāk balsis, nekā citi<br />
kandidāti, bet tad, kad tiek<br />
skaitīti rezultāti, tad tiek rēķināts<br />
proporcionāli visu iedzīvotāju<br />
skaitam un sanāk, ka to<br />
cilvēku balsis, kas nav aizgājuši<br />
nobalsot un kuri neatbalsta<br />
Sesku principā savas balsis atdod<br />
viņam. Tās tiek pārdalītas.<br />
● Ierodoties iecirknī, uzrādi pasi vai personas<br />
apliecību un dodies pie reģistrācijas galda,<br />
kur ir norāde ar tavu kārtas numuru vēlētāju<br />
sarakstā!<br />
● Lai saņemtu balsošanas dokumentus, paraksties<br />
vēlētāju sarakstā! Iecirkņa darbinieks<br />
tev izsniegs aploksni un vēlēšanu zīmju<br />
komplektu. Pārbaudi, vai uz aploksnes ir<br />
tava iecirkņa zīmogs, jo derīgas ir tikai apzīmogotas<br />
vēlēšanu aploksnes.<br />
● Balsošanai izvēlies kabīni vai nodalījumu!<br />
Ikvienam ir tiesības balsot aizklāti un savu<br />
izvēli izdarīt pašam.<br />
● Lai nobalsotu, no visām vēlēšanu zīmēm<br />
(partiju sarakstiem) izvēlies vienu – ar to<br />
kandidātu sarakstu, par kuru vēlies balsot.<br />
● Vēlēšanu zīmē var:<br />
1) ar “+” atzīmēt kandidātus, kurus īpaši<br />
atbalsti (plusiņus drīkst likt arī vairākiem<br />
kandidātiem)<br />
2) izsvītrot kandidātus, kurus neatbalsti,<br />
3) vari arī neatzīmēt neko.<br />
● Aploksni aizlīmē un iemet vēlēšanu kastē!<br />
● Neizmantotās vēlēšanu zīmes ieteicams atstāt<br />
iecirknī tām paredzētajā vietā.<br />
7 LIETAS, KAS NOTIKS,<br />
JA SESKS ATKAL KĻŪS<br />
PAR MĒRU<br />
1<br />
Atkritumu tarifi tiks paaugstināti uzreiz<br />
pēc vēlēšanām<br />
2Sabiedriskā transporta biļešu cenas pieaugs vēl<br />
par 0,20 EUR tuvāko 2 gadu laikā<br />
3Liepājā tiks uzbūvēts lielākais cietums Latvijā<br />
un tūristi Liepājā būs tie, kas apciemos cietuma<br />
iedzīvotājus - rēķinieties, kas tas būs par kontingentu.<br />
Sāciet mācīt savām meitām pašaizsardzību.<br />
Tā noteikti noderēs<br />
4Ņemot vērā līdzšinējo tendenci, tad no <strong>Liepājas</strong><br />
aizbrauks prom vēl ap 10 tūkstoši iedzīvotāju<br />
kļūs vēl vismaz par 200`000 € bagātāks<br />
5Sesks 6Vidējā 7Par alga Liepājā paliks zem vidējā līmeņa<br />
Latvijā<br />
veselības aprūpi būs jāmaksā vairāk un tā<br />
kļūs vēl sliktāka, nekā tā ir tagad
Change language