Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 23.sējums

98 Pētījumi par holokausta problēmām Latvijā
Starp Madonas apriņķa policijas dokumentiem īpašs ir Madonas apriņķa policijas
I iecirkņa priekšnieka J. Priedīša 1941. gada 10. septembra rīkojums visiem pagastu
policijas virskārtībniekiem: “Neskatoties uz maniem vairākkārtējiem aizrādījumiem un
rīkojumiem, esmu novērojis, ka dažos pagastos vēl dzīvo žīdu tautības pilsoņi. Uzdodu
minēto pārbaudīt un daru jūs atbildīgus, lai jūsu pārraudzītajā rajonā žīdi nedzīvotu.” 16
Tas liek domāt, ka vēl līdz pat 1941. gada 10. septembrim Madonas apriņķī nav īstenota
ebreju totāla iznīcināšana, taču nav citu dokumentu, kas apstiprinātu šo pieņēmumu.
Tāpēc grūti spriest par motīviem, kāpēc tika izdots šis rīkojums, jo pētījuma autoram nav
izdevies gūt apstiprinājumu tam, ka pēc ebreju masu slepkavībām 1941. gada augusta
sākumā Madonas apriņķī būtu palikuši vēl nenogalināti ebreji.
Madonas un Gulbenes pašvaldību dokumenti – attiecīgi LVVA 2095. fonda 1. apraksta
lietas un 6638. fonda 2. apraksta lietas – satur svarīgu informāciju par vācu okupācijas
varas veidošanos un attiecībām ar latviešu pašpārvaldi 1941. gada jūlija sākumā
(Madonas un Gulbenes pilsētu vecāko apkārtraksti un rīkojumi, Madonas pilsētas un
apriņķa pašaizsardzības spēku komandiera rīkojumi un pavēles, kā arī vācu militāro
komandantūru sarakste ar Madonas pilsētas valdi un Gulbenes pilsētas vecāko), kas,
piemēram, autora iepriekšējos pētījumos par holokaustu Bauskas, Ludzas vai Valmieras
apriņķī bija atrodama šajos apriņķos vācu okupācijas sākumā iznākušajos laikrakstos.
Madonas apriņķī 1941. gada vasarā neviens laikraksts izdots netika, lai gan Valmierā
kopš 1941. gada jūlija vidus izdotā laikraksta “Tālavietis” redakcija bija nosūtījusi vēstuli
Madonas pilsētas valdei ar paziņojumu, ka laikraksts aptver Valmieras, Valkas, Cēsu
un Madonas apriņķi. 17 Tādēļ šajā vēstulē Madonas pilsētas valdei tika izteikts lūgums
sūtīt redakcijai materiālus, taču 1941. gada 10. oktobrī pilsētas valdē no laikraksta
redakcijas tika saņemta jauna vēstule, kurā lasāms, ka kopš laikraksta iznākšanas no
Madonas nekas nav saņemts. 18 Līdz ar to laikrakstā “Tālavietis” ir velti meklēt kādu informāciju
par 1941. gada vasaras notikumiem un valdošo sabiedrības noskaņojumu, arī
antisemītismu, Madonā un apriņķī. Tomēr 2095. fonds glabā Madonas pilsētas valdes
1941. gada 8. augusta informatīvo ziņojumu Latvijas Radiofona Informācijas daļai, kurā
atstāstīta sarkanarmiešu atkāpšanās un vācu karaspēka ienākšana Madonā. 19 Ziņojuma
saturā ir jūtama antisemītisma pieskaņa, jo tajā īpaši uzsvērts, ka lielinieku varas
laikā madoniešu spīdzināšanā sevišķi aktīvi darbojušies žīdi Frišers un Boruda, bet
kāds žīdu jauneklis Lifšics Kopelis bijis iecelts par pilsētas pamatskolas politisko
audzinātāju.
Rezumējot jāteic, ka pētījums par holokaustu Madonas apriņķī balstīts uz Latvijā
pieejamiem avotiem, no kuriem galvenie ir padomju tiesvedības materiāli. Ņemot vērā
šo dokumentu tapšanas specifiku, tajos esošā informācija ir vērtēta kritiski un veikta
salīdzinoša analīze, “konfrontējot” liecības gan savā starpā, gan ar citiem avotiem un
literatūru.