Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 23.sējums

Aigars Urtāns. Ebreju slepkavošana Madonas apriņķī
Par ebreju slepkavošanu Litenē raksta arī skolotājs un novadpētnieks Jānis Zvaigzne.
Viņa grāmatā “Kas ir Litene?” 10 pārstāstīta A. Ezergaiļa pētījumā “Holokausts vācu
okupētajā Latvijā, 1941–1944” atrodamā informācija par pretrunīgajām liecībām, ko par
ebreju nogalināšanu Litenē sniedzis A. Liede un kas par šo pašu notikumu ir atrodams
E. Sproģa tiesas prāvas materiālos. Pārstāstot A. Ezergaili, J. Zvaigzne norāda, ka
holokausta pētnieks tā arī nav pateicis, kura no pretrunīgajām versijām atbilst īstenībai.
Tāpēc grāmatā par Liteni tās autors ir atstāstījis arī vairākas liteniešu atmiņas, kas
precizē notikumus.
1941. gada vasarā Madonas apriņķī notikušās masu slepkavības ir pieminētas
Latvijas PSR Komitejas kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs 1961. gada izdevumā
“Cilvēki bez sirdsapziņas”. 11 Tur publicētas madonietes Mildas Liepiņas atmiņas par bijušā
Bērzaunes draudzes un 9. Madonas aizsargu pulka mācītāja Kārļa Sautiņa līdzdalību
noziedzīgajās akcijās Madonas pilsētai tuvumā esošajā Smeceres silā. Pēc šīs liecības,
Smeceres silā pirms masu slepkavībām ar vieglo automašīnu ieradies Madonas SD
priekšnieks Priedītis un mācītājs Sautiņš, kurš pats atradies šāvēju ierindā, bet pēc
slepkavošanas Bērzaunes mācītājmuižā kopā ar SD vīriem dzīrojis. Ārkārtējās komisijas
dokumentos minēts, ka Jānis Priedītis ir bijis Madonas apriņķa Drošības policijas priekšnieks
(nav gan teikts, kad). 12 Savukārt Madonas apriņķa policijas dokumentos lasām, ka
1941. gada septembrī, kad apriņķī bija izveidota latviešu palīgpolicija, viņš ieņēmis apriņķa
policijas I iecirkņa priekšnieka amatu. 13 Tās ir vienīgās liecības par J. Priedīti, taču tās nesniedz
informāciju par viņa iespējamo līdzdalību pastrādātajos noziegumos. Tāpat nevienā
dokumentā par notikumiem Smeceres silā nav minēta mācītāja K. Sautiņa klātbūtne, vēl jo
vairāk – viņa atrašanās šāvēju ierindā, tādēļ jādomā, ka šīs padomju propagandas brošūras
izdevēju mērķis ir bijis Klīvlendas (ASV) latviešu ev. lut. draudzes mācītāja nomelnošana.
Ārkārtējās komisijas Madonas apriņķa komisijas ziņojumā ir minēts, ka tā ir pārņēmusi
vācu okupācijas varas iestāžu dokumentus ar nosaukumu “Žīdu mantu lietas
Madonas apriņķī”, 14 taču komisijas dokumentu fondā to nav. Tomēr minētie dokumenti
lielā skaitā atrodami LVVA 5718. fonda “Madonas apriņķa policija” 1. apraksta lietās par
ebreju atstātajiem īpašumiem un mantību visa apriņķa teritorijā – par mantu sākotnējo
izlaupīšanu un pēc tam sekojošo šo gadījumu izmeklēšanu, par ebreju atstātās mantības
uzskaiti, pārņemšanu un nodošanu vācu iestādēm, kā arī par šīs mantības izmantošanu.
Šajos dokumentos minēti arī nogalināto Madonas apriņķa pagastu ebreju vārdi, kā arī
uzskaitīti tie pagasti, kur 1941. gada jūlijā ebreji nedzīvoja (Cesvaine, Grostona, Lubeja,
Mēdzula, Odziena, Oļi, Saikava un Vējava). 15 Tomēr jāatzīst, ka dokumentu kolekcija
nav pilnīga, jo no 42 Madonas apriņķa pagastiem informācija ir tikai par 20. Bez tam
Madonas apriņķa policijas dokumentos ir atrodama informācija par vairāku desmitu
ebreju bēgļu likteni, kuri nepaspēja evakuēties uz austrumiem un kurus 1941. gada
jūlijā Madonas apriņķī apsteidza uzbrūkošās vērmahta vienības.
97