Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 23.sējums
Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 23.sējums
Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 23.sējums
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
96 Pētījumi par holokausta problēmām Latvijā<br />
notikums. Tā, piemēram, Edmunda Brikmaņa krimināllietā ir tikai pāris teikumu, ka<br />
apsūdzētais 1941. gadā piedalījies Madonas ebreju nošaušanā, taču apstākļi sīkāk<br />
nav iztirzāti. 4 Tāpēc, izmantojot tikai šo vēstures avotu grupu, pilnīgu informāciju<br />
par holokaustu Madonas apriņķī iegūt nevar – un nepieciešams meklēt vēl citus informācijas<br />
avotus.<br />
Pēc Otrā pasaules kara vienlaikus ar padomju valsts drošības iestādēm darbu<br />
Latvijā sāka Republikas Ārkārtējā komisija (turpmāk – Ārkārtējā komisija), kas vāca<br />
liecības par nacistisko iebrucēju un viņu līdzskrējēju zvērībām, arī par holokaustu.<br />
Par Madonas apriņķi šīs <strong>komisijas</strong> materiālos, kas glabājas <strong>Latvijas</strong> Valsts vēstures<br />
arhīva (turpmāk – LVVA) P-132. fonda 26. un 30. apraksta vairākās lietās, ir atrodama<br />
vispārēja informācija, dažu personu liecības par holokausta norisēm, Madonas apriņķī<br />
noslepkavotu ebreju vārdi un uzvārdi, 5 taču sa<strong>raksti</strong> ir nepilnīgi. Dokumenti apliecina,<br />
ka Madonas pilsētā ir apzināti 45 nogalinātie ebreji (10 ģimenes), kas, šķiet, nav pilnīgs<br />
upuru uzskaitījums. Nepilnīgs liekas arī apriņķa pagastos nogalināto ebreju uzskaitījums,<br />
tomēr, piemēram, Mārcienas pagastā apzinātie 23 nogalinātie ebreji varētu būt visi, kas<br />
dzīvoja šajā pagastā un gāja bojā holokaustā. 6 Komisijas dokumentos nav arī Gulbenes<br />
pilsētā un vēl dažos citos pagastos (piemēram, Litenes pagasts) nogalināto ebreju vārdi<br />
un uzvārdi, lai gan skaidri ir zināms, ka tie tikuši nošauti.<br />
Starp Ārkārtējās <strong>komisijas</strong> dokumentiem ir kāda īpaša liecība par ebreju slepkavošanu<br />
vairākās <strong>Latvijas</strong> austrumu daļas apdzīvotajās vietās, arī Madonas apriņķī.<br />
Proti, apstākļu sagadīšanās dēļ par liecinieku ebreju slaktiņam Litenē un vēl citur<br />
kļuva 1941. gada jūlijā Madonas cietumā ieslodzītais Artūrs Liede. 7 Augustā, paredzot<br />
izmantot zilo autobusu, ar kuru Madonā slepkavot ebrejus bija ieradušies apmēram 40<br />
Viktora Arāja komandas vīri, A. Liede bija jātransportē uz Rīgu. Pēc Madonas ebreju<br />
noslepkavošanas autobusa maršruts tika mainīts – tas devās nevis atpakaļ uz Rīgu,<br />
bet gan tālāk uz Gulbeni, kur A. Liede redzēja ebreju slaktiņu Litenē. Pēc tam zilais<br />
autobuss devās uz Balviem, Viļaku, Abreni, Alūksni un Api, kur nākamajās augusta<br />
dienās ebreju slepkavošana turpinājās. Tikai no Apes autobuss ar slepkavu komandu<br />
un arestēto A. Liedi atgriezās Rīgā. Holokausta pētnieks Andrievs Ezergailis, nenoliegdams<br />
A. Liedes liecības galveno līniju, bet gan tikai tās detaļas, raksta, ka liecības<br />
devējs teikto pieskaņojis Ārkārtējai komisijai, lai izpatiktu tai, nevis lai atklātu patiesību. 8<br />
Tomēr, ja salīdzina A. Ezergaiļa izmantotajos materiālos esošo informāciju (1984. gadā<br />
ASV notikušās tiesas prāvas materiāli par bijušā Gulbenes latviešu pašaizsardzības komandantūras<br />
vadītāja vēlākā Madonas apriņķa policijas II iecirkņa priekšnieka leitnanta<br />
Elmāra Sproģa izraidīšanu 9 ), ar kuru viņš apšauba A. Liedes liecināto, ar citu Latvijā<br />
pieejamo avotu informāciju, jāteic, ka A. Liedes liecībā ir vairāk ticamu epizožu nekā<br />
A. Ezergaiļa citēto personu liecībās. Galvenā A. Liedes liecības nepatiesība, un te var<br />
piekrist profesoram A. Ezergailim, ir pārlieku lielais upuru skaits.
Change language