Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 23.sējums

Aigars Urtāns. Holokausts Latvijas provincē: Abrenes apriņķis
12 Pavlovičs, J. Okupācijas varu maiņa Latgalē 1941. gada vasarā // Totalitārie okupācijas režīmi Latvijā
1940.–1964. gadā: Latvijas Vēsturnieku komisijas 2003. gada pētījumi (LVKR, 13. sēj.). – Rīga, 2004,
210.–256. lpp. [par Abrenes apriņķi 233.–236. un 246.–248. lpp.]; Pavlovičs, J. Nacistiskās Vācijas
okupācijas karaspēks Latvijā – ienākšanas hronoloģijas precizēšana // Latvijas Vēstures Institūta
Žurnāls (turpmāk – LVIŽ), 2004, 3. nr., 94.–112. lpp.
13 Pelkaus, E. Cīņa un cerība: partizāni Latvijā 1941. gada vasarā. – Rīga, 2004.
14 Urtāns, A. Ieskats holokausta pētniecībā Bauskas, Valmieras un Ludzas apriņķī, 191. lpp.; Strods, H.
Sarkanarmijas haotiskā atkāpšanās no Latvijas (1941. gada 22. jūnijs – 5. jūlijs) // Latvijas Okupācijas
muzeja Gadagrāmata 2001: Nācija gūstā. – Rīga, 2002, 87. lpp.
15 LVA, 1986. f., 1. apr., 40402. l., 316. lp.
16 20. gs. 30. gadu beigās Abrenes apriņķis bija viens no nelatviskākajiem Latvijas apriņķiem, piemēram,
tā austrumu daļā (uz austrumiem no Viļakas) latvieši bija absolūtā mazākumā – 17% latviešu dzīvoja
Kacēnu pagastā, 5% Linavas un Augšpils pagastā, 4% Gauru pagastā.
17 Pavlovičs, J. Okupācijas varu maiņa Latgalē 1941. gada vasarā, 210.–212. lpp.
18 Turpat, 234. lpp.
19 Turpat, 222. lpp.; Pelkaus, E. Cīņa un cerība: partizāni Latvijā 1941. gada vasarā .., 85. lpp.; LVVA,
1784. f., 2. apr., 6. l., 50., 51. lp.
20 Pavlovičs, J. Okupācijas varu maiņa Latgalē 1941. gada vasarā, 246. lpp.
21 Pelkaus, E. Cīņa un cerība: partizāni Latvijā 1941. gada vasarā .., 85. lpp.
22 LVVA, P-132. f., 26. apr., 5. l., 70. lp.
23 Pavlovičs, J. Okupācijas varu maiņa Latgalē 1941. gada vasarā, 235., 236., 238. lpp.
24 Turpat, 248. lpp.
25 Biezais, H. Nacionālie partizāni // LVIŽ, 1992, 4. nr., 137.–140. lpp.
26 Dokumentā, ko no vācu valodas latviešu valodā tulkojis H. Biezais, minēts, ka Abrenes apriņķa
pašaizsardzības spēku komandiera militārā pakāpe ir virsleitnants, bet uzvārds – Piezers-Millers. –
Biezais, H. Nacionālie partizāni // LVIŽ, 1992, 4. nr., 137. lpp. – J. Pavlovičs savā pētījumā par okupācijas
varu maiņu Latgalē 1941. gada vasarā atsaucas uz laikrakstu “Daugavpils Latviešu Avīze”
(09.09.1941.) un konsekventi raksta, ka Abrenes apriņķa pašaizsardzības spēku komandiera militārā
pakāpe bija kapteinis, bet uzvārds – Puzer-Millers. Savās atmiņās par šo personu rakstījis arī bijušais
Abrenes apriņķa priekšnieks Vilis Hāzners (Hāzners, V. Varmācības torņi. – Linkolna (Nebraska,
ASV), 1977, 278. lpp.) un A. Ezergailis (Ezergailis, A. Holokausts vācu okupētajā Latvijā, 1941–1944,
528. lpp.). A. Ezergailis min, ka šīs personas militārā pakāpe ir “leitnants”. Šī pētījuma autors vadās
pēc H. Biezā pētījumā publicētā dokumenta, ka Abrenes apriņķa pašaizsardzības spēku komandiera
militārā pakāpe ir bijusi virsleitnants, taču uzvārda sakarā ir vienisprātis ar J. Pavloviču, V. Hāzneru
un A. Ezergaili, jo tieši šāds uzvārds tiek lietots šīs personas parakstītā dokumentā, kas atrodas
LVVA, 1784. f., 2. apr., 3. l., 1. lp., kā arī vēl citos dokumentos.
27 Pavlovičs, J. Okupācijas varu maiņa Latgalē 1941. gada vasarā, 246.–248. lpp.
28 Turpat, 245., 246. lpp.
29 LVVA, 1784. f., 2. apr., 6. l.
30 Pavlovičs, J. Okupācijas varu maiņa Latgalē 1941. gada vasarā, 225., 226., 238., 246., 247. lpp.
31 Notikumu izklāsts sākts ar Balviem, jo tur vispirms notika ebreju masveida slepkavošana. Pēc tam
sekoja ebreju slepkavošana Rugāju pagastā, Viļakā un Abrenē.
32 Рочко И. Жертвы, спасенные и спасители, с. 131.
89