Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 23.sējums

88 Pētījumi par holokausta problēmām Latvijā
struktūras veidošana ar četriem iecirkņiem un palīgpolicijas “A”, “B” un “C” grupām. 124
Tā, piemēram, ir zināms, ka pašaizsardzības dienests Kacēnu pagastā pastāvēja no
1941. gada 5. jūlija līdz 13. augustam, bet Kupravas pagastā – no 1941. gada 4. jūlija
līdz 25. augustam. 125 Par citiem Abrenes apriņķa pagastiem līdzīgu dokumentu trūkst,
taču vēl 1941. gada septembrī tapušajos dokumentos tika lietoti jēdzieni “latviešu
pašaizsardzības dienests” un “latviešu pašaizsardzības spēki”. 126 Par izveidotās Abrenes
apriņķa policijas priekšnieku kļuva līdzšinējais apriņķa pašaizsardzības spēku
komandieris Fricis Puzer-Millers, kuru kā diezgan lielu dzērāju, kādēļ apriņķa policijas
pārvaldē ir valdījusi liela nekārtība un nesaimnieciskums, raksturojis kapteinis Vilis
Hāzners, kurš pats viņu Abrenes apriņķa un policijas priekšnieka amatā nomainīja
1942. gadā. 127
Atsauces un komentāri
1 Ceturtā tautas skaitīšana Latvijā 1935. gadā. IV sēj.: Tautība. – Rīga, 1937, 302., 361. lpp.
2 Urtāns, A. Represijas Latvijas teritorijā nacistu okupācijas laikā. Civiliedzīvotāju slepkavošana Latvijas
provincē (1941–1942) – Bauskas pilsēta un apriņķis // Latvijas Vēsture, 2000, 3. nr., 39.–48. lpp.;
2001, 2. nr., 41.–47. lpp.; Urtāns, A. Ebreju tautības civiliedzīvotāju slepkavošana Valmieras apriņķī
(1941. gada vasara–rudens) // Holokausta izpētes jautājumi Latvijā: starptautiskā semināra referāti,
2001. gada 29. novembris, Rīga, un 2001.–2002. gada pētījumi par holokaustu Latvijā (Latvijas Vēsturnieku
komisijas raksti (turpmāk – LVKR), 8. sēj.). – Rīga, 2003, 253.–278. lpp.; Urtāns, A. Ebreju
tautības civiliedzīvotāju slepkavošana Latvijas provincē: Ludzas apriņķis // Holokausta izpēte Latvijā:
starptautisko konferenču materiāli, 2003. gada 12.–13. jūnijs, 24. oktobris, Rīga, un 2002.–2003. gada
pētījumi par holokaustu Latvijā (LVKR, 12. sēj.). – Rīga, 2004, 225.–254. lpp.; Urtāns, A. Ieskats
holokausta pētniecībā Bauskas, Valmieras un Ludzas apriņķī // Turpat, 187.–195. lpp.; Urtāns, A.
Ebreju tautības civiliedzīvotāju slepkavošana Kuldīgas apriņķī // Holokausts Latvijā: Starptautiskās
konferences materiāli, 2004. gada 3.–4. jūnijs, Rīga, un 2004.–2005. gada pētījumi par holokaustu
Latvijā (LVKR, 18. sēj.). – Rīga, 2006, 118.–136. lpp.; Urtāns, A. Ebreju slepkavošana Madonas
apriņķī, sk. šajā sējumā 95.–116. lpp.
3 No NKVD līdz KGB. Politiskās prāvas Latvijā (1940–1986): noziegumos pret padomju valsti apsūdzēto
Latvijas iedzīvotāju rādītājs / R. Vīksnes un K. Kangera red. – Rīga, 1999, 975 lpp.
4 Latvijas Valsts vēstures arhīvs (turpmāk – LVVA), P-132. f., 29. apr., 29. l., 16., 18. lp.
5 Рочко И. Жертвы, спасенные и спасители // Холокост в Латгалии. – Даугавпилс, [б. г.],
с. 131.
6 LVVA, P-132. f., 30. apr., 39. l., 91.–94. lp. Liecība publicēta arī dokumentu krājumā: Mēs apsūdzam.
– Rīga, 1965, 91.–97. lpp. (turpmāk – A. Liedes liecība).
7 Urtāns, A. Ebreju slepkavošana Madonas apriņķī, 96. lpp.
8 Ezergailis, A. Holokausts vācu okupētajā Latvijā, 1941–1944. – Rīga, 1999, 263. lpp.
9 Latvijas Valsts arhīvs (turpmāk – LVA), 1986. f., 1. apr., 39668. l.
10 Рочко И. Жертвы, спасенные и спасители, с. 122, 131, 132.
11 Холокост в Латгалии, c. 4.