Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 23.sējums

Aigars Urtāns. Holokausts Latvijas provincē: Abrenes apriņķis
galvu un palīdzēja nomazgāties, taču J. Gurēvičs pēcpusdienā atgriezās Baltinavā un
vērsās pēc medicīniskās palīdzības vietējā ambulancē pie ārsta Jaunzema. Ziņa par to
nonāca pagasta pašaizsardzības komandantūrā, un nākamajā dienā ambulancē ieradās
divi bruņoti pašaizsardzībnieki. Viens no viņiem (bijušā Baltinavas pašaizsardzībnieka
Jāņa Mežala krimināllietā minēts, ka tas ir bijis Jānis Zelčs-Pavlovičs, savukārt kādā
Ārkārtējās komisijas liecībā ir minēts, ka to izdarījis Broņislavs Krakops 116) ar vairākiem
naža dūrieniem nogalināja ievainoto J. Gurēviču, līķi pēc tam apraka turpat netālu no
ambulances Supenkas upītes krastā. 117
Pētījuma par ebreju traģēdiju Ludzas apriņķī noslēguma piebildēs ir minēts fakts
no Ārkārtējās komisijas dokumentiem, ka netālu no Kārsavas Naudaskalnos ir nošauti
apmēram 40 Baltinavas ebreji. 118 Pieejamie dokumenti par ebreju slepkavošanu Abrenes
apriņķī nesniedz informāciju par šo notikumu, bet iespējams, ka nogalinātie ir nevis
Baltinavas ebreji, bet gan Baltinavas čigāni, jo Abrenes apriņķa komisijas dokumentos
un bijušā Baltinavas policista Pētera Klincāna krimināllietā ir lasāms, ka 1941. vai
1942. gadā nošautas 10 Baltinavas pagastā dzīvojošo čigānu ģimenes (pavisam 43 cilvēki).
119 Diemžēl nekas vairāk par šo noziegumu nav zināms.
1941. gada jūlijā ebrejus šāva vēl vairākos Abrenes apriņķa pagastos, kur to nebija
daudz, un, tāpat kā padomju aktīvistu nošaušanu, to paveica vietējie. Acīmredzot ticis
dots kāds rīkojums par šādu rīcību, jo ir saglabājies 1941. gada 4. augusta ziņojums
no Liepnas pagasta, kas adresēts Abrenes apriņķa pašaizsardzības spēku komandantūrai
un kur atskaites formā (tātad tādas formas ir bijušas izsūtītas visiem pagastiem)
lasām, ka 1941. gada jūlijā Liepnas pagastā nošautie padomju aktīvisti un žīdi ir bijuši
nelabojami komunisti. 120 Kā redzams, ebreji saskaņā ar vācu propagandas tēzi tika
pielīdzināti komunistiem un tāpēc iznīcināmi. Tādējādi uzzinām, ka vietējie pašaizsardzībnieki
Liepnas pagastā 1941. gada jūlijā nošāva vienīgo tur dzīvojušo ebrejieti
Lifšicu 121 un vēl apmēram 1941. gada jūlija vidū divus kilometrus no pagasta centra uz
Kupravas pusi ceļa labajā pusē mežmalā 20 metru no ceļa arī 14 ebreju bēgļus, kas
nebija paspējuši evakuēties uz austrumiem un tika arestēti Liepnas, Kacēnu un Kupravas
pagastā. Par šo epizodi ir zināms, ka līdz nošaušanai arestētie ebreji – pusmūža
vīrieši bija ieslodzīti malkas šķūnī netālu no Liepnas pagastnama un kādas jūlija dienas
pievakarē ap pulksten 21 tos konvojēja uz minēto mežmalu, kur konvoja sargi viņus
nošāva un apraka. 122 Savukārt Ārkārtējās komisijas materiālos minēts, ka ebreju Rudļu
ģimene (Mozus Rudls, Leiba Rudls, Abrams Rudls, viņa sieva un divi bērni) 1941. gada
jūlijā nošauta Šķilbēnu pagastā. 123
Neilgi pēc ebreju nogalināšanas Abrenes apriņķī 1941. gada augustā, tāpat kā
citos Latvijas apriņķos ap šo laiku, pašaizsardzības spēki tika izformēti un to vietā
pēc neatkarīgās Latvijas Republikas policijas iekārtas parauga sākās latviešu policijas
87