Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 23.sējums

86 Pētījumi par holokausta problēmām Latvijā
noslepkavot apmēram tūkstoš cilvēku, t.sk. bērnus (ja pieskaita klāt vēl šajā pašā “tūrē”
līdz tam noslepkavotos ebrejus Madonā un Litenē, tad sanāk vēl vairāk), un darīt to
praktiski bez mitas vairākas dienas pēc kārtas. Atbildi uz šo jautājumu ir devis E. Balodis,
kurš liecinājis, ka šajā “nāves tūrē” trijos apriņķos piedalījās apmēram 50 slepkavu, taču
ne visur to darīja zilajā autobusā atbraukušie, bet gan 10–12 vīru liela šāvēju grupa,
kas katrā vietā tika komplektēta no jauna neilgi pirms slepkavošanas. 115 Tas nozīmē,
ka upuru skaits Abrenes apriņķī tomēr varēja būt lielāks nekā 700 cilvēku. Ņemot vērā
iepriekš aprakstītos notikumus un secinājumus par katrā konkrētā vietā notikušo, šī
pētījuma autors uzskata, ka Abrenes apriņķī 1941. gadā no 10. līdz 12. augustam, t.i.,
trijās dienās, Arāja komanda četrās vietās nogalināja apmēram 1200 ebreju. Taču tā
vēl nav galīgā upuru bilance šajā Latvijas austrumu provincē, jo ebreji tika slepkavoti
arī citur – tur to paveica vietējie spēki.
Abrenes apriņķis
Pirms kara ebreji dzīvoja gandrīz visos Abrenes apriņķa pagastos, un dokumenti liecina,
ka ebreju slepkavošana notika ne tikai jau minētajās vietās.
Vairākos pagastos ebrejus, kas bija sadarbojušies ar padomju varu (un ne tikai
tos vien), nogalināja jau 1941. gada jūlijā. Šādi gadījumi, kā minēts iepriekš, bija gan
Viļakā, gan vairākos citos pagastos. Tā, piemēram, 1941. gada 19. jūlijā bija paredzēts
nošaut vairāk nekā 20 Baltinavas pagastā jūlija sākumā arestēto padomju aktīvistu.
Nāvei nolemto grupā bez diviem brāļiem ebrejiem Gurēvičiem, kurus vietējie pazina pēc
iesaukas “brāļi Palkini” un kuri padomju laikā bija komjaunatnes vietējās šūnas aktīvisti,
bija iekļauts arī Baltinavas rabīns Baškins, kas diez vai bija saistīts ar padomju varas institūcijām.
Var gan pieņemt, ka padomju varas laikā viņš, iespējams, bija publiski izteicis
lojalitāti šai varai un līdz ar to parakstījis sev nāves spriedumu. Bet varbūt ir bijuši kādi
citi motīvi, ko uzzināt nav iespējams. Akciju vadīja Baltinavas pagasta pašaizsardzības
grupas priekšnieks Jānis Mednis, kas deva rīkojumu savam brālim, arī pašaizsardzībniekam,
Boļeslavam Mednim ar apmēram 10 bruņotiem sargiem konvojēt sagūstītos
Tilžas virzienā un mežā pie Svātaunes ezera apmēram 8–9 kilometrus no Baltinavas
nošaut it kā par bēgšanas mēģinājumu. Pirms tam arestantiem paziņoja, ka viņus vedīs
uz ceļa remontdarbiem, tāpēc līdzi tika ņemtas četras lāpstas, kuras pēc tam, protams,
izmantoja nogalināto aprakšanai. Šaušanu bija paredzēts veikt konvoja dalībniekiem,
kuriem bez šautenēm līdzi bija arī viens rokas ložmetējs. Kad kolonna nonāca meža
tuvumā, kur atradās grantsbedres, ebrejus apstādināja un uz tiem atklāja uguni. Pēc
tam nošauto līķus aizvilka uz grantsbedri un apraka. Šaušanas laikā izbēgt izdevās
komjaunietim Broņislavam Supem, kurš pēc kara liecināja, ka, lai gan ievainots galvā,
izbēgt izdevies arī vienam no brāļiem Gurēvičiem – Josifam. Asinīm noplūdis, viņš meklēja
palīdzību kādās tuvējās mājās pie Bernarda Ludborža-Gabrāna. Tur viņam pārsēja