Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 23.sējums

Aigars Urtāns. Holokausts Latvijas provincē: Abrenes apriņķis
Baltinavas pagasta bijušā pašaizsardzībnieka Pāvela Klincāna krimināllietā ir liecība,
ka arestētos ebrejus pa ceļam uz Abreni nošāvuši vietējie pašaizsardzībnieki, 104 taču
tas neatbilst patiesībai, jo visi Baltinavas ebreji nonāca Abrenē, kur tos kopā ar tur jau
arestētajiem ebrejiem līdz 12. augusta rītam nometināja miertiesas nama pagalmā. 105
Dokumentu trūkuma dēļ nav informācijas par noziedzīgās akcijas īstenošanu
12. augustā, taču var pieņemt, ka nekas īpaši atšķirīgs šeit nenotika, un Arāja komandas
slepkavas – līdzīgi kā Balvos un Viļakā – dažu stundu laikā nošāva uz Balastu purvu
atvestos Abrenes, Baltinavas un, iespējams, vēl dažu Abrenei tuvumā esošo pagastu
ebrejus, 106 par kuriem nav precīzu ziņu.
Liecinieks Andrejs Zelčs pēc kara liecināja, ka pēc ebreju nošaušanas Abrenes tuvumā
tās dienas vakarā pie viņa tēva ieradies kāds plecā ievainots apmēram 50 gadu vecs
Baltinavas ebrejs, kam līdz karam Baltinavā bija piederējis pārtikas veikals un ko A. Zelča
tēvs pazina, jo pie viņa atstāja zirgu, kad bija iebraucis Baltinavā. Ievainoto pārsēja, un
šajās mājās viņš nodzīvoja kādas trīs dienas. Pēc tam A. Zelča tēvs ebreju aizveda
uz Krievijas robežas pusi. Par viņa turpmāko likteni lieciniekam nekas nebija zināms. 107
Šajā pētījumā vairākkārt pieminētais A. Liede savā liecībā ir minējis, ka mežā
Abrenes tuvumā dažu stundu laikā nošauts apmēram 100–150 ebreju. 108 Savukārt
bijušais Arāja komandas dalībnieks E. Balodis liecina, ka Abrenes tuvumā nošauts
apmēram 300–400 ebreju. 109 A. Ezergailis savā pētījumā apgalvo, ka upuru skaits
Abrenē nepārsniedza 50 cilvēku. 110 Šoreiz tuvāk patiesībai acīmredzot ir A. Liede, jo
var pieņemt, ka Balastu purvā 1941. gada 12. augustā nogalināja apmēram 150 vai
nedaudz vairāk Abrenes pilsētas, Baltinavas un, iespējams, arī vēl dažu citu Abrenei
tuvumā esošo pagastu ebreju.
1944. gada 30. septembrī Latvijas PSR prokurora vietnieks Bērziņš ziņoja Ārkārtējās
komisijas priekšsēdētājam Jānim Kalnbērziņam, ka nepieciešams pārbaudīt 3. Baltijas
frontes kara prokurora justīcijas ģenerālmajora Ļihovidova ziņojumu par to, ka 1941. vai
1942. gadā no Beļģijas, Dānijas un citām Eiropas valstīm uz Latviju ir atvests nezināms
skaits ebreju, kas nošauti Abrenes apriņķī Balasta kalnā netālu no Abrenes, 111 taču
Abrenes apriņķa Ārkārtējās komisijas materiālos nekas vairāk par šo faktu nav atrodams.
Apkopojot Arāja komandas “nāves bilanci” “Abrenes apriņķa tūrē”, no E. Baloža liecības,
kurš piedalījās visās šajās akcijās, var izskaitļot, ka upuru skaits pārsniedza tūkstoti
– noslepkavots tika apmēram 1500 cilvēku, 112 bet šo noziedzīgo akciju aculiecinieka
A. Liedes liecībā sniegto upuru skaitu Abrenes apriņķī var lēst ap trijiem tūkstošiem, 113
kas tomēr ir krietni pārspīlēti. Tā uzskata arī A. Ezergailis, izsakot pieņēmumu, ka
Arāja komandas nogalināto ebreju skaits Abrenes apriņķī varētu būt ap 700 cilvēku. 114
A. Ezergailis balstās uz to, ka, izmantojot Arāja komandas slepkavošanas metodi, tādi
tempi nebija iespējami. Var uzdot arī jautājumu, cik psiholoģiski smagi vai viegli bija
85