Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 23.sējums

82 Pētījumi par holokausta problēmām Latvijā
vadībai virsleitnantam Pencim, virsleitnantam Spuram un leitnantam Birzniekam tika dota
pavēle līdz vakaram izstrādāt operācijas plānu un, vēlākais, naktī sākt ebreju arestus,
lai līdz rītam tos nogādātu slepkavošanas vietā, par kuru bija izraudzīts Zveriņicas
mežs apmēram divus kilometrus no Viļakas Abrenes virzienā 50 metrus aiz Lugas ceļa
krustojuma Dižukalna sādžas apkārtnē. Viļakas pagasta vecākajam Jānim Kokorēvičam 80
uzdeva gādāt, lai līdz rītam mežā tiktu izrakta bedre. Ar to sapulce beidzās, un sākās
operācijas plānošana. Apmēram 100 Viļakas pašaizsardzībniekus sadalīja četrās grupās.
Katrai grupai bija vecākais, kurš ebrejiem aresta laikā paziņoja, ka tos pārvietos uz
Abreni, un katrai grupai bija jādodas uz noteiktu Viļakas pagasta vietu arestēt un nogādāt
ebrejus “savākšanas punktā” pašaizsardzības komandantūrā Tautas ielā 1. Ebreju
masveida aresti sākās 10. augusta vakarā un turpinājās visu nakti. Uz Viļakas sinagogu
un kādu tuvēju šķūni pārvietoja arī Viļakas geto ebrejus. Turklāt vairāk nekā simt ebreju
vīriešu nometināja atsevišķi ebreja Mozus Gurvica mājas pagalmā Tautas ielā, jo bija
paredzēts, ka vīriešus uz mežu konvojēs kājām vispirms, bet pēc tam ar vairākām kravas
automašīnām vedīs sievietes un bērnus. Ebreju arestu laikā notika laupīšana – viņu
dzīvesvietās pašaizsardzībnieki piesavinājās vērtīgākās mantas un vērtslietas. 81
Ebrejus uz slepkavošanas vietu sāka vest 11. augusta rītā ap pulksten 6–7 vai
pat vēl agrāk. 82 Vispirms apmēram 15–20 bruņotu sargu pavadībā uz mežu konvojēja
gandrīz 120–150 ebreju vīriešu. Gar ceļu, kā arī mežā bija izvietoti sardzes posteņi. Mežā
ebrejiem pavēlēja nostāties apmēram 100–300 metru no izraktās bedres. 83 Ārkārtējās
komisijas materiālos ir teikts, ka ebrejiem bija jānotupstas uz ceļiem, rokas jāaizliek
aiz muguras un jānoliecas ar seju pret zemi. Šādā stāvoklī nāvei nolemtie atradušies
vairākas stundas, līdz sākās slepkavošana. 84
Apmēram pulksten 8 no rīta ar zilo autobusu atbrauca vairāki desmiti Arāja komandas
slepkavu, kas nakti bija pārlaiduši Viļakas Aizsargu namā, un pēc apmēram
stundas vai divām sākās ebreju slepkavošana. Upuriem pavēlēja izģērbties (mežā krājās
apģērbu un apavu kaudzes), tad grupās pa 10 cilvēkiem dzina pie bedres un nošāva.
Ievainotos ar pistolēm apšāva daži brīvprātīgie vietējie pašaizsardzībnieki. Kamēr notika
vīriešu slepkavošana, uz mežu ar vairākām kravas automašīnām sāka vest sievietes
un bērnus. 85 Šaušana turpinājās līdz apmēram pulksten 11, kad to pārtrauca, jo izraktā
bedre bija pilna ar līķiem – vajadzēja rakt jaunu bedri. Kamēr vēl dzīvi palikušie vīrieši
raka divas jaunas bedres, slepkavas atpūtās 86 un, kā liecinājis A. Liede, kurš slepkavību
laikā atradās meža malā novietotajā zilajā autobusā, jautrā noskaņā iedzēra, uzkoda un
fotografēja jaunākās un glītākās puskailās sievietes. 87 Pēc tam slepkavošana atsākās
un turpinājās līdz apmēram pulksten 14–15, kad bija nogalināti visi uz mežu atvestie
ebreji. Slepkavas devās tālāk uz Abreni, bet trīs bedres ar nogalinātajiem cilvēkiem
nākamajā dienā aizbēra Viļakas pagasta valdes mobilizētie šķūtnieki, kas uz miestu
atveda arī apģērbu un apavus. 88