Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 23.sējums

Aigars Urtāns. Holokausts Latvijas provincē: Abrenes apriņķis
kcijas, sāka organizēt “Tēvijas Sargu” vienību jeb latviešu pašaizsardzības dienestu. 70
Tā kā Viļakā pirms kara bija lielākā ebreju kopiena Abrenes apriņķī un proporcionāli
iedzīvotāju īpatsvaram daudzi ebreji bija iesaistījušies gan padomju varas institūciju
darbā, gan komjaunatnē, tas notika spēcīgā antisemītisma gaisotnē. 71
Viens no izveidotā pašaizsardzības dienesta uzdevumiem 1941. gada jūlija pirmajā
pusē bija padomju aktīvistu tvarstīšana, un Viļakas pagastā tika arestēti vairāki padomju
aktīvisti, starp kuriem bija arī ebreji. Josifu Kaganu, kam Viļakā līdz karam piederēja
velosipēdu veikals un noliktava, arestēja pat par to, ka 1941. gada jūnija beigās viņš
bija iedevis velosipēdus dažiem padomju aktīvistiem, lai tiem būtu iespēja bēgt. 72 Jūlijā
Viļakā notika arī pirmās izrēķināšanās ar arestētajiem padomju aktīvistiem, un šajā laikā
it kā par bēgšanas mēģinājumu nošāva vienu no viņiem – ebreju Šaicanu. 73
Antisemītisma gaisotnē 1941. gada jūlijā Viļakā atsevišķos gadījumos uzplaiksnīja
vardarbība pret ebrejiem – piekaušana un aplaupīšana, arī vairāki izvarošanas
gadījumi. 74 Savukārt pagasta pašvaldībā šajā laikā tapa tās administratīvajā teritorijā
dzīvojošo ebreju saraksts, un ir ziņas, ka ebreji Viļakā izmantoti dažādos sabiedriskajos
darbos. 75 Bez tam apmēram jūlija vidū pagasta centrā – Viļakā ebrejus norobežoja no
pārējās sabiedrības – kvartālā starp Liepājas un Balvu ielu izveidoja ebreju geto, kurp
bija jāpārceļas visiem miesta ebrejiem. Ārpus Viļakas dzīvojošie ebreji palika savās
dzīvesvietās līdz masveida arestu sākumam. 76
Viļakas ebreju kopienas traģēdija notika 1941. gada 11. augustā, un par tās norisi
ir visai plaša informācija, A. Liede savā liecībā gan ir norādījis, ka Viļakas ebreji slepkavoti
8. augustā, taču citos dokumentos – gan Ārkārtējās komisijas materiālos, gan
vairākās bijušo Viļakas pašaizsardzībnieku krimināllietās, arī Arāja komandas dalībnieka
E. Baloža krimināllietā ir minēts 11. augusts. Detalizēts notikušā izklāsts ir atrodams
gan vairāku bijušo pagasta pašaizsardzībnieku krimināllietās, gan Viļakas ārsta Iļjas
Mazikina liecībā Ārkārtējai komisijai. Dažādā laikā un dažādos apstākļos tapušo
vēstures avotu informācija lielā mērā sakrīt, un no tā var izdarīt būtiskus secinājumus.
Ārstam I. Mazikinam kopā ar feldšeri Broņislavu Ņukšu pret pašu gribu nācās novērot
noziegumu, lai nepieciešamības gadījumā sniegtu palīdzību slepkavām, kuriem bija
jāiztur pamatīga slodze – ebreju slepkavošanas akcija Viļakā bija jau piektā pēc kārtas
(pēc Madonas, Litenes, Balviem un Rugājiem) dažu dienu laikā. 77
Dienu pirms Viļakas ebreju slepkavošanas, tātad 10. augustā, uz Viļaku no Abrenes
atbrauca apriņķa priekšnieks F. Puzer-Millers un sasauca “Tēvijas Sargu” jeb pašaizsardzības
vadības sapulci. Viņš paziņoja, ka pēc vācu militārās komandantūras pavēles
(iespējams, ka tomēr pēc vācu Drošības policijas un SD institūciju pavēles, jo Ārkārtējās
komisijas dokumentos norādīts, ka ebreju slepkavošanu Viļakā vadījis hauptšarfīrers
Hungerbergs, 78 kuru A. Ezergailis savukārt minējis kā Daugavpils SD vienības vadītāja
Hugo Taberta palīgu Abrenes apriņķī 79 ) ebreji ir jālikvidē. Pagasta pašaizsardzības spēku
81