Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 23.sējums

80 Pētījumi par holokausta problēmām Latvijā
vairākus desmitus ebreju vīriešu, kurus konvojēja uz apmēram 20 kilometru tālo Liteni,
kur kopā ar Gulbenes un Litenes ebrejiem Arāja komanda viņus nošāva 9. augustā. 59
Iespējams, ka tas bija saistīts ar to, ka šajā laikā daži Abrenes apriņķa rietumu daļas
pagasti, kā minēts iepriekš, vēl bija pakļauti vācu un latviešu institūcijām Gulbenē. Pārējie
Rugāju pagastā arestētie ebreji (sievietes, bērni un veci cilvēki) tika izvietoti trijās
pagasta centra ēkās – pagastmājā, Sarkanā Krusta ēkā un ebreja Haita namā. 60
Dažādos informācijas avotos ir ziņas, ka Rugāju pagastā arestētos ebrejus nošāva
laikā no 8. līdz 12. augustam, tāpēc nepieciešams precizēt slepkavību datumu. Lai gan
bijušais Arāja komandas dalībnieks E. Balodis ir liecinājis, ka no Balviem zilais autobuss
vispirms devies uz Viļaku un tad uz Rugājiem, pēc tam griezies atpakaļ Viļakas virzienā
un ieradies Abrenē, 61 tas nešķiet loģiski, jo Rugāju pagasts atrodas pavisam netālu no
Balviem. A. Liede savā liecībā Rugāju pagastu vispār nav pieminējis, jo Balvos ebreju
slepkavošanas laikā viņš bija ievietots aresta telpās, kur atradās divas dienas. 62 Tādējādi
puslīdz droši var apgalvot, ka A. Liede savā liecībā par notikušo Balvu apkārtnē
divas ebreju slepkavošanas akcijas ir apvienojis vienā. Ja pieņem iepriekš minētos
secinājumus, iznāk, ka slepkavas no Balvu tuvumā esošā Celmiņu meža uz Rugāju
pagastu izbrauca 10. augustā pēc pusdienas un Rugājos arestēto ebreju slepkavošanu
grantskarjerā apmēram 5–6 kilometrus no Rugājiem Tilžas virzienā sāka tās pašas
dienas pēcpusdienā. Lai tas būtu iespējams, 10. augusta rītā vairāki desmiti Rugāju
pašaizsardzībnieku sāka ebreju pārvietošanu uz izraudzīto slepkavošanas vietu. 63 Daži
vecāki cilvēki, kas neiekļāvās kopējā kolonnas gājienā un atpalika, tika nošauti jau pa
ceļam uz grantskarjeru. 64 Slepkavošanas vietā jau iepriekš bija izraktas dažas bedres, un
cilvēkiem šeit vajadzēja gaidīt vairākas stundas, līdz ieradās slepkavas. Pēc tam ebrejus
grupās pa 10–15 cilvēkiem dzina pie bedrēm, un šāvēju komanda tos nošāva. Akcija ilga
vairākas stundas – līdz pievakarei, pēc tam bedres aizraka vietējie pašaizsardzībnieki. 65
Par šajā reizē nogalināto cilvēku skaitu avotos ir diezgan vienprātīga informācija, kas
liecina, ka Rugāju tuvumā grantskarjerā noslepkavoja apmēram 150–200 ebreju. 66 Ja
tā ir tiesa, kā minēts Ārkārtējās komisijas materiālos, ka Rugāju pagastā tajā pašā reizē
un vietā tika nogalināti arī daži desmiti Bērzpils pagastā arestēto ebreju, 67 tad kopumā
Rugāju pagastā 10. augustā Arāja komanda noslepkavoja ne vairāk kā 250 ebreju.
Pēc Rugājos pastrādātā nozieguma slepkavas tā paša 10. augusta vakarā devās uz
Viļaku. Bijušais Arāja komandas dalībnieks E. Balodis savā krimināllietā ir liecinājis, ka
Viļakā slepkavas ieradās vakarā, bet ebreju slepkavošana sākās nākamajā dienā. 68
Viļaka
Vācijas–PSRS kara sākumā no Viļakas uz austrumiem izdevās evakuēties tikai dažiem
ebrejiem. 69 Vācu karaspēks Viļakā ienāca 1941. gada 2. jūlija vakarā, un nākamajās
dienās bijušais pagasta vecākais Edgars Koks, kurš bija uzņēmies vietējās varas fun-