Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 23.sējums

Aigars Urtāns. Holokausts Latvijas provincē: Abrenes apriņķis
bedres (dokumentos minētas 7–10 bedres). 50 10. augusta rītā geto teritorijā ieradās
liels skaits vietējo pašaizsardzībnieku, kuri vispirms pavēlēja vīriešiem stāties kolonnās,
pēc tam tos konvojēja uz izraudzīto slepkavošanas vietu. Mežā jau atradās slepkavu
komanda, kas sāka savu “darbu”. Tajā pašā laikā Balvu geto teritorijā iebrauca vairākas
kravas automašīnas, kas bija domātas sieviešu, bērnu un vecu cilvēku transportēšanai
uz mežu. Ārkārtējās komisijas dokumentos, 51 kurus nekritiski pieņēmis J. Ročko, 52
minēts, ka uz mežu ar kravas automašīnām atvestos ebrejus, kuru vidū bija arī bērni,
izgāza bedrēs uz jau nošauto ebreju līķiem, bedrē iemeta granātas, bet pēc tam smagi
ievainotos un sakropļotos apraka dzīvus. Šāds apgalvojums izklausās pēc Ārkārtējai
komisijai dotām politiskām nostādnēm par to, kādām jābūt vācu fašistisko iebrucēju un
viņu līdzskrējēju zvērībām, jo nevienā citā dokumentā šis fakts nav minēts, un šāda
rīcība tomēr nebija raksturīga Arāja komandas slepkavu grupām, kuras 1941. gada
augustā rosījās visā Latvijā.
Ebreju noslepkavošana Celmiņu mežā tika paveikta vairāku stundu laikā, bedres
aizraktas, un slepkavu vienība devās tālāk.
Kritiku neiztur arī apgalvojums, ka Balvu ebreju slepkavošana notikusi pēcpusdienā
ap pulksten 15–16, ilgusi līdz tumsai, tad atsākta nākamajā dienā un līdz vakaram pabeigta,
kā arī tas, ka šajā akcijā nogalināts vismaz 2000 cilvēku. 53 Ārkārtējās komisijas
ziņojumā ir teikts, ka pēc kara Celmiņu mežā atrasti septiņi masu kapi, kuros aprakts
920 nogalināto, t.sk. 252 bērni, 54 citā dokumentā minēts, ka šeit nogalināts vairāk nekā
tūkstotis cilvēku. 55 Šie dati noteikti ir pārspīlēti, jo Balvos un tās tuvākajā apkārtnē nemaz
nebija tik daudz ebreju. Tāpēc daudz ticamāks ir skaitlis, ko minējis E. Balodis,
ka Balvu tuvumā nogalināts apmēram 200–300 ebreju. 56 Arī A. Ezergailis, analizējot
A. Liedes liecību, uzskata, ka Balvos nogalināts ne vairāk kā 300 ebreju 57 un, lai to
paveiktu, pietiktu ar dažām stundām.
Atsaucoties uz muzeja “Ebreji Latvijā” datiem, J. Ročko ir sniedzis ziņas par izglābtajiem
Balvu ebrejiem. Balvu skolotāju Klāru Česnu, mīlestības jūtu vadīts, savās lauku
mājās Bērzpils pagastā visus kara gadus slēpa un izglāba Pāvels Akulovs, bet Balvu
mācītājs Andrejs Ābeltiņš sava dzīvokļa pagrabā Balvos slēpa četrus ebrejus – Judeli
Grīnmanu, Zusmani Latvinski, Jankeli Soloveju un Prīmani Meijeru, no kuriem izglābties
izdevās tikai J. Grīnmanam. Viņam A. Ābeltiņš iedeva zirgu, un J. Grīnmans slepus
devās austrumu virzienā. Viņš veiksmīgi pārgāja frontes līniju, un glābšanās izdevās. 58
Par pārējo trīs ebreju nogalināšanas apstākļiem informācijas nav.
Rugāju pagasts
Balvu pilsētai un pagastam kaimiņos esošajā Rugāju pagastā Vācijas un PSRS kara
sākumā dzīvoja vairāk nekā simt ebreju. Kad tika nolemts sākt ebreju slepkavošanu,
sākās ebreju aresti. Vispirms apmēram 1941. gada 8. augustā Rugāju pagastā arestēja
79