Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 23.sējums
Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 23.sējums
Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 23.sējums
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
78 Pētījumi par holokausta problēmām Latvijā<br />
apsargi. 36 Diemžēl nekas vairāk par šiem notikumiem un to atbilstību īstenībai nav<br />
zināms. Tāpat precizējumu prasa J. Ročko apgalvojums, ka ebreju aresta laikā, kā<br />
arī geto teritorijā Balvos vietējie pašaizsardzībnieki aktīvi meklēja vērtslietas un, tās<br />
neatraduši, ebrejus nošāva. 37 To kategoriski noliegt, protams, nevar, taču jādomā, ka<br />
šeit varētu būt runa nevis par masveida ebreju nošaušanu, bet gan par atsevišķiem<br />
nepakļaušanās gadījumiem ar traģisku iznākumu, kā tas tajā pašā laikā bija vērojams,<br />
piemēram, Ludzā un Kārsavā. 38<br />
Balvu ebreju slepkavošana sākās tad, kad “ebreju jautājuma risināšanu” Abrenes<br />
apriņķī pārņēma vācu Drošības policijas un SD institūcijas. Muzeja “Ebreji Latvijā” vadītājs<br />
Marģers Vestermanis ir uzsvēris, ka holokausta historiogrāfijā nostiprinājusies tēze<br />
par vācu Drošības policijas un SD struktūru klātesamību 1941. gada jūlija un augusta<br />
notikumos Latvijā ir uzskatāma par mītu. Tomēr vairāki fakti par notikušo Abrenes apriņķī<br />
liedz piekrist šim apgalvojumam. Ārkārtējās <strong>komisijas</strong> dokumentos ir lasāms, ka ebreju<br />
slepkavošanu Balvos, Rugājos, Viļakā un Abrenē ir vadījis hauptšarfīrers Hungerbergs, 39<br />
kuru A. Ezergailis savukārt minējis kā Daugavpils SD vienības vadītāja Hugo Taberta<br />
palīgu Abrenes apriņķī. 40 Arī turpmāk iztirzātā Arāja komandas dalība Abrenes apriņķa<br />
ebreju noslepkavošanā liecina par SD lomu šajā noziegumā. 41<br />
Dokumentos un publicētajā literatūrā pretrunīgas ziņas ir par Balvu ebreju slepkavošanas<br />
datumu. Ārkārtējās <strong>komisijas</strong> dokumentos ir teikts, ka tas noticis 1941. gada<br />
8. augustā. 42 Šo datumu par atbilstošu īstenībai pieņēmis arī J. Ročko, 43 taču šīs<br />
<strong>komisijas</strong> citā lietā ir minēts, ka Balvu ebreji noslepkavoti 1941. gada 9. augustā. 44<br />
Pretrunu palīdz atrisināt turpat Ārkārtējās <strong>komisijas</strong> dokumentos esošā A. Liedes liecība.<br />
Tomēr arī šai liecībai jāpieiet kritiski. Pirmkārt, A. Liede ir minējis, ka zilais autobuss<br />
ar slepkavām no Madonas apriņķa Litenes pagasta vispirms ieradies Viļakā un tikai<br />
tad Balvos. 45 Maz ticams, ka slepkavas vispirms brauca uz tālāko Viļaku, tad griezās<br />
atpakaļ uz Balviem un pēc tam vēlreiz devās Viļakas virzienā uz Abreni. Šķiet, ka<br />
A. Liede, liecinot par slepkavu maršrutu, ir kļūdījies. Otrkārt, pētījumā par holokaustu<br />
Madonas apriņķī ir secināts, ka notikumu datējumā A. Liede kļūdījies par vienu dienu. 46<br />
Tas nozīmē, ka no Litenes Balvos Arāja komanda ieradās nevis 8. augusta vakarā, kā<br />
liecinājis A. Liede, 47 bet gan 9. augusta vakarā un Balvu ebreju slepkavošana notikusi<br />
nākamajā dienā, t.i., 10. augustā. Tieši šis datums un arī loģiskākais slepkavu pārvietošanās<br />
maršruts sakrīt ar Arāja komandas dalībnieka Eduarda Baloža, kurš piedalījās<br />
šajās akcijās, liecību. 48<br />
Dokumentu trūkuma dēļ nav skaidrs, kā notika Balvu ebreju slepkavošanas akcijas<br />
sagatavošana, taču ir zināms, ka Arāja komanda ieradās Balvos dienu iepriekš, t.i.,<br />
9. augusta vakarā, un nakti pavadīja kādā pilsētas skolā. 49 Tās pašas dienas vakarā<br />
vairākus ebreju vīriešus aizveda uz apmēram piecus kilometrus attālo Celmiņu mežu<br />
Gulbenes ceļa malā, kur tie ceļa kreisajā pusē aptuveni 200 metru no tā izraka vairākas
Change language