Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 23.sējums

76 Pētījumi par holokausta problēmām Latvijā
rietumu jeb latviskajā daļā, taču tās bija visai neaktīvas. 18 Nacionālo partizānu grupas
darbojās Balvu apkārtnē, Tilžas un Bērzpils pagastā, kā arī Vīksnas pagastā, kur tās
1941. gada jūnija beigās izraisīja dažas bruņotas sadursmes ar vietējiem miličiem un
padomju aktīvistiem. 19 Vēl dažos Abrenes apriņķa rietumu daļas pagastos nelielas bruņotas
partizānu grupas izveidojās līdz ar vērmahta vienību ierašanos un iesaistījās vācu
militārpersonu pārraudzīto pašaizsardzības spēku dienestā. 20
Aplūkojot šo nedaudzo bruņoto grupu darbību, E. Pelkaus ir minējis faktu, ka
Vīksnas pagasta nacionālo partizānu grupa 1941. gada jūlija sākumā pirms vācu karaspēka
ienākšanas iebrukusi vietējā aptiekāra ebreja Leibovica mājā Vīkstumežā, kā
arī izsaka pieņēmumu, ka šī epizode varētu būt viena no nedaudzajām antisemītisma
izpausmēm nacionālo partizānu cīņu laikā Vācijas–PSRS kara sākumā 1941. gada
jūnija beigās – jūlija sākumā. 21 Dokuments (krimināllieta), uz kuru atsaucas E. Pelkaus,
diemžēl sīkāku informāciju nesniedz. Šis notikums ir pieminēts arī Ārkārtējās komisijas
materiālos, taču nekas vairāk par to, ka bruņota banda kara sākumā Vīkstumežā ir
piekāvusi cilvēkus, dokumentos nav atrodams. 22
Savdabīga situācija Abrenes apriņķī izveidojās arī pēc vācu karaspēka ienākšanas.
Balvos vērmahta vienības ienāca 1941. gada 2. jūlija pēcpusdienā, Viļakā – 2. jūlija
vakarā, Abrenē – 3. jūlija pēcpusdienā, taču šajās vietās vācu militārā pārvalde varu
pārņēma tikai 4. jūlijā. 23 Vienlaikus ar jaunās varas institūciju dibināšanu organizējās
arī latviešu pašaizsardzības spēki. Vietās, kur jau līdz vācu karaspēka ienākšanai bija
izveidotas bruņotas partizānu grupas, to dalībnieki piedalījās pašaizsardzības dienesta
(latviešu komandantūras) veidošanā un darbībā, bet, piemēram, pašaizsardzības vienība
(latviešu komandantūra) Abrenē tika veidota tikai pēc 4. jūlija. Tajā bez latviešiem
pieteicās arī daudzi cittautieši, kas personisku iemeslu dēļ alka atriebties iepriekšējās
varas piekritējiem, starp tiem arī ebrejiem. 24
1941. gada 8. jūlijā Latviešu pašaizsardzības spēku štābs Rīgā apstiprināja Latvijas
apriņķu pašaizsardzības spēku komandieru pilnvaras, 25 un apmēram 10. jūlijā Abrenē
ieradās pilnvarotais Abrenes apriņķa pašaizsardzības spēku komandieris virsleitnants
Fricis Puzer-Millers. 26 Lai gan F. Puzer-Milleram bija Abrenes apriņķa pašaizsardzības
spēku komandiera pilnvaras un J. Pavlovičs viņu raksturojis kā varaskāru līderi,
1941. gada jūlijā, iespējams, pat vēl ilgāk, virsleitnantam F. Puzer-Milleram bija maza
saikne ar pagastos notiekošo. Šajā laikā viņš bija tikai apriņķa vietējo bruņoto spēku
formāls komandieris. Vairāki apriņķa pagasti, kā arī Balvu pilsēta bija pakļauta Gulbenes
vācu komandantūrai un latviešu pašaizsardzības spēku vadībai, 27 bet Tilžas un
Baltinavas pagasts pakļāvās Ludzas vācu komandantūrai un latviešu pašaizsardzības
spēku vadībai. Tādējādi Abrenes apriņķī 1941. gada jūlijā–augustā bija izveidojušās
trīs atsevišķas pavēļu devējas institūcijas vietējiem pašaizsardzības formējumiem (arī
par represijām pret ebrejiem): 28