Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 23.sējums

Aigars Urtāns. Holokausts Latvijas provincē: Abrenes apriņķis
Latgales holokausta historiogrāfijā viņš tiek cildināts par mutvārdu vēstures avotu
(atmiņas un vēstules) izmantošanu, 11 tomēr aprakstā par Viļaku, Rugājiem un Balviem
nevar uzzināt tikpat kā neko jaunu, vien Ārkārtējās komisijas sniegto informāciju, turklāt
nekritiski pasniegtu. Izņēmums ir ziņas un informācija par ebreju glābšanas gadījumiem
Balvos.
Par holokaustu Abrenes apriņķī 1999. gadā izdotajā pētījumā “Holokausts vācu
okupētajā Latvijā, 1941–1944” raksta arī latviešu izcelsmes vēsturnieks ASV profesors
Andrievs Ezergailis. Profesora uzmanības centrā ir minētā A. Liedes liecība, turklāt no
sniegtās informācijas par noziegumos iesaistītajām personām, salīdzinot to ar citos
avotos minēto, var secināt par vērmahta militāro komandantūru un vācu Drošības
policijas un SD lomu holokausta noziegumos Abrenes apriņķī.
Daži okupācijas varu maiņas apstākļu aspekti
(1941. gada jūnijs–jūlijs)
Padomju un vācu okupācijas varu maiņu 1941. gada vasarā dažādos Latvijas reģionos
ir pētījis un analizējis Latvijas vēstures institūta asistents Juris Pavlovičs. Pamatīgās
vēstures avotu studijās balstīts ir viņa pētījums par okupācijas varu maiņu Latgalē,
arī Abrenes apriņķī, 12 kas papildina vēsturnieka Elmāra Pelkaua pētījumu par latviešu
bruņoto vienību organizēšanos un darbību Vācijas un PSRS kara sākumā. 13
Okupācijas varu maiņas apstākļos, glābjoties no vācu karaspēka, daudziem ebreju
bēgļiem izdevās pamest Latviju. Tomēr ne visur tas bija iespējams. Tā, piemēram,
1941. gada jūlija sākumā Ludzā un Kārsavā dažādu apstākļu dēļ, kas minēti arī J. Pavloviča
pētījumā, “iestrēga” un uz austrumiem nepaspēja evakuēties lielas ebreju bēgļu
grupas no Latvijas un Lietuvas. Vairākos pētījumos ir minēts, ka PSRS NKVD karaspēka
īpašās (aizsprosta) vienības karavīri, lai neizraisītu iedzīvotājos paniku, bija bloķējuši
kādreizējo Latvijas Republikas austrumu robežu un pat nošāvuši vairākus ebrejus, kas
mēģināja to šķērsot. 14 Acīmredzot tādēļ no Abrenes apriņķa uz austrumiem izdevās
evakuēties tikai dažiem ebrejiem, kuru precīzs skaits nav zināms. 15
Okupācijas varu maiņas laiku var uzlūkot kā vēsturisku fonu holokaustam. Kā norādījis
J. Pavlovičs, 1941. gada vasaras notikumos Latgalē savdabīgu politisko gaisotni
bija radījusi šejienes īpašā etniskā un ekonomiskā situācija (liels skaits nelatviešu 16 un
daudz mazturīgo, kas bija lojāli padomju varai), kā arī padomju varas veiktās pārmaiņas
(izglītotākā Latgales padomju elites daļa bija vietējās ebreju kopienas pārstāvji, kas bija
ieguvuši amatus padomju varas laikā labo krievu valodas zināšanu dēļ). 17
Kā viena no šī laika politiskās gaisotnes īpatnībām Abrenes apriņķī, kas atšķīrās no
situācijas pārējā Latvijā, ir minams fakts, ka šeit Vācijas–PSRS kara sākumā bija maz
nacionālo partizānu vienību. Tikai dažas bruņotas grupas izveidojās Abrenes apriņķa
75