Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 23.sējums

Aigars Urtāns. Holokausts Latvijas provincē: Abrenes apriņķis
krimināllietu rādītāju, 3 redzam, ka apsūdzība par piedalīšanos noziedzīgās akcijās pret
ebrejiem Abrenes apriņķī izvirzīta tikai deviņām personām, taču daudzi bijušie Abrenes
apriņķa pašaizsardzībnieki, vēlākie palīgpolicisti, ir apsūdzēti un notiesāti par piedalīšanos
dažādās represijās pret padomju pilsoņiem (bez tautības norādes). Līdzīga aina
ir konstatēta arī citu apriņķu kontekstā.
Iepazīstoties ar to personu krimināllietām, kas tiesātas par holokausta noziegumiem,
jāsecina, ka tās nepārsniedz 100 lapu un apsūdzības par līdzdalību holokausta noziegumos
netika pierādītas. Tās tika veidotas pēc šāda principa: pēc padomju drošības
iestādēs saņemtajiem ziņojumiem apcietināja aizdomās turamās personas, ierosināja
krimināllietas un izvirzīja apsūdzības, kuras apsūdzētie noraidīja pat konfrontācijā
ar nedaudzajiem lieciniekiem, taču tas netraucēja bez papildu izmeklēšanas apsūdzības
pamatotai pierādīšanai krimināllietas novest līdz Kara tribunāla tiesas sēdei un
“loģiskam” iznākumam – dažāda termiņa cietumsodam par līdzdalību noziegumos pret
ebreju tautības padomju pilsoņiem. To konstatējot, var pieņemt tikai krimināllietās minēto
vispārējo notikumu gaitu, arī noziegumu laiku un vietu, kur noziegumi tika pastrādāti,
bet ir grūti runāt par konkrētu personu līdzdalību noziegumos, kā arī atklāt daudzas
citas noziegumu pastrādāšanas nianses.
Izzinot to personu krimināllietu materiālus, kuras tika apsūdzētas un notiesātas par
piedalīšanos padomju pilsoņu (bez tautības norādes) nošaušanā 1941. gada jūlijā, atklājas
vairāki interesanti fakti. Proti, daļā šo krimināllietu ir apjomīgi izmeklēšanas materiāli
(krimināllietas sastāv no vairākiem sējumiem, it īpaši tās, kas tapušas 20. gadsimta
60.–70. gados), un starp izmeklētajām noziegumu epizodēm ir liecības arī par ebreju
tautības iedzīvotāju slepkavošanu 1941. gada jūlijā. Taču jāatzīst, ka padomju izmeklētājus
holokausta epizodes Abrenes apriņķī interesēja salīdzinoši maz – tās izmeklētas
virspusēji, tiek atklāti vairāki interesanti fakti, kas netiek sīkāk izmeklēti. Tas skaidrojams
ar to, ka apsūdzības būtība šajās krimināllietās bija represijas pret padomju pilsoņiem,
starp kuriem bija gan padomju aktīvisti, gan ebreji, gan padomju partizāni.
Vienlaikus ar padomju valsts drošības iestādēm pēc kara darbu Latvijā sāka
Republikas Ārkārtējā komisija (turpmāk – Ārkārtējā komisija), kas meklēja liecības par
vācu fašistisko iebrucēju un viņu līdzskrējēju zvērībām, t.sk. par holokausta norisēm. Par
Abrenes apriņķi šīs komisijas materiālos, kas glabājas Latvijas Valsts vēstures arhīva
(turpmāk – LVVA) P-132. fonda 26. un 30. apraksta vairākās lietās, ir atrodama vispārīga
informācija, vairāku personu liecības par holokaustu, nogalināto personu saraksti,
kā arī uzskaitītas noziegumos iesaistītās personas un norādīts noslepkavoto cilvēku
skaits. Abrenes apriņķa komisijas materiālos nav dokumentu par holokaustu Abrenes
pilsētā un Augšpils, Gauru, Kacēnu, Linavas, Purvmalas un Upmales pagastā, kurus
1944. gada augustā pievienoja Krievijas Padomju Federatīvās Sociālistiskās Republikas
Pleskavas apgabalam.
73