Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 23.sējums

72 Pētījumi par holokausta problēmām Latvijā
Aigars Urtāns
Holokausts Latvijas provincē:
Abrenes apriņķis
1938. gadā Latvijas austrumos esošais Jaunlatgales apriņķis tika pārdēvēts par Abrenes
apriņķi. Tas bija viens no mazākajiem Latvijas apriņķiem, par to mazāks Latgalē bija tikai
Ludzas apriņķis. Līdz Otrajam pasaules karam Abrenes apriņķī bija piecpadsmit pagastu
un divas pilsētas – Abrene, ko līdz 1938. gadam sauca par Jaunlatgali, un Balvi.
Tāpat kā citur Latgalē, arī Abrenes apriņķī dzīvoja daudz ebreju. Pēc Ceturtās
tautas skaitīšanas datiem 1935. gadā, Jaunlatgales apriņķī dzīvoja 1558 ebreji. No tiem
apmēram trešā daļa dzīvoja Viļakas pagastā (Viļakā dzīvoja 465 ebreji jeb apmēram
29,4% miesta iedzīvotāju), bet apriņķa centrā Abrenē – tikai 61 ebrejs, tas ir, 4,9 procenti
pilsētas iedzīvotāju. Ebreji dzīvoja arī citos Jaunlatgales apriņķa pagastos – visvairāk
Baltinavas un Rugāju pagastā, attiecīgi 187 un 150 ebreji. 379 ebreji jeb 18,7 procenti
no iedzīvotāju skaita dzīvoja Balvos. 1
Vācijas un PSRS kara sākumā 1941. gada vasarā, kad Latviju okupēja nacistiskās
Vācijas karaspēks, Abrenes apriņķī, tāpat kā citur Latvijā, tika īstenots noziegums – tur
dzīvojošos ebrejus noslepkavoja. Turpinot holokausta norišu pētniecību Latvijā, izmantota
līdzīga metodoloģija un avoti kā iepriekšējos autora pētījumos par holokaustu Bauskas,
Valmieras, Ludzas, Kuldīgas un Madonas apriņķī. 2 Šī pētījuma mērķis ir atklāt holokausta
norises Abrenes apriņķī. Lai to sasniegtu, pētījuma galvenais uzdevums ir noskaidrot
nozieguma hronoloģiju un apjomu, kā arī apzināt traģēdijas problemātiku un citus ar to
saistītos aspektus – pieejamo avotu bāzi un tās sniegto informāciju, okupācijas varu
maiņas apstākļus un situāciju 1941. gada jūlija sākumā, latviešu institūciju, vērmahta
militāro komandantūru, vācu Drošības policijas un SD lomu un līdzatbildību notikušajā
noziegumā, kā arī ebreju glābšanas epizodes un rīcību ar ebreju mantību.
Vēstures avotu un literatūras apskats
Šī un iepriekš minēto pētījumu par holokausta norisēm Latvijas provincē būtisks vēstures
avots ir Latvijas Valsts arhīva (turpmāk – LVA) 1986. fonda 1. un 2. aprakstā esošās
noziegumos pret padomju varu apsūdzēto un sodīto personu krimināllietas. Caurskatot