Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 23.sējums

Andrievs Ezergailis. Štālekera ziņojumi: holokausta vēstures pirmavots un atslēga
Nākamais teikums satur galveno atslēgu nacistu plāniem Austrumeiropā, kuras izprašana
ir nepieciešama visiem holokausta ekspertiem. Starp citu, tas arī, salīdzinot ar minētajiem
Heidriha citātiem, norāda ne tikai uz koordinētu taktiku, bet arī uz centralizētu pavēli.
Uz ārpusi pogromam vajadzēja izskatīties, ka pati iedzimtā tauta piedalījās akcijā,
atriebjoties žīdiem par desmitiem gadu apspiešanu un nesenā vēsturē par teroru
zem komunistiem. Bija jāpierāda, ka iedzimtie bija visu pirmie, kas uzsāka pogromus.
Turpinot vispārējo pārskatu, Štālekers pāriet uz EG darbību pret partizāniem “vecajā”
Krievijā un to lomu, ko viņa vienība spēlēja kā sakaru uzturētāja starp ātri mainīgajām
vācu militārajām vienībām, civilpārvaldi un vietējiem iedzīvotājiem. Pēc Rīgas ieņemšanas
EG A sadalījās stacionārās vienībās un visā pilnībā vairs nesekoja Štālekeram
uz Ļeņingradu. EK 3 palika Lietuvā, EK 2 – Latvijā un EK 1a – Igaunijā.
[Nostabilizējoties uz vietām], Drošības policija bija labāk situēta un informēta
par cilvēkiem un apstākļiem nekā citas vācu iestādes. Drošības policija var uzsvērt,
ka viņi bija vienīgie, kuri no vācu puses ieveda stabilitāti.
Attiecībā par karu pret partizāniem Štālekers ziņo, ka problēma bijusi armijai par
sarežģītu un tas ir devis izdevību Drošības policijai rast atrisinājumu. Viņš arī norāda,
ka 150 latvieši Drošības policijas vadībā 9 ir nosūtīti uz Baltkrieviju. 10
Baltijas teritorija – organizēšanās
Šīs nodaļas pirmais temats ir organizēšanās. Šis koncepts ir svarīgs, jo vēl joprojām
ir vēsturnieki, kuri organizēšanās principu Baltijā noliedz. Uzsverot organizēšanās nepieciešamību,
Štālekers nekur nemin, ka iedzimtajiem pašiem, bez vācu vadības būtu
bijusi brīvība darboties uz savu roku. Vispirms viņš norāda uz lielo darba slodzi.
Tā kā iekarotajā teritorijā Drošības policijas uzdevumi ātri paplašinājās, sākumā
tika mēģināts, lai uzticamie vietējie paši piedalītos cīņā pret parazītiem, t.i., žīdiem
un komunistiem. Piedevām, pirmajām stihiskajām akcijām sagādājot vadību, temats,
kas tiks apskatīts citur, vajadzēja uzmanīties, lai iedzimto vienībām uzticētu
pašattīrīšanos un tās pārveidotu par pastāvīgām palīgvienībām
Nonākot Kauņā, raksta Štālekers, vācieši atrada četras lietuviešu partizānu vienības,
kuras savstarp strīdējās un mēģināja izveidoties par nacionālām armijām. Pēc Heidriha
instrukcijas Štālekers šo kustību noplūca pumpurā – tās izformēja, atbruņoja un no
uzticamiem kadriem izveidoja 300 vīru vienību, iecēla tādu Klimaiti par tās vadītāju un
zem stingras Drošības policijas uzraudzības iesaistīja arī lielākās cilvēku likvidācijās.
Tad Štālekers arī runā par lietuviešu pašaizsardzības un policijas dažādu vienību organizēšanu
Viļņā, Šauļos u.c. Situācijai Latvijā ir bijušas savas īpatnības.
37