Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 23.sējums

36 Pētījumi par holokausta problēmām Latvijā
tekstā norāda, ka pogromi bija tik brutāli, ka no tiem pat vācu cilvēki varēja novērsties.
Štālekers ziņo, ka sastrādāšanās ar vērmahtu ir bijusi “visumā laba.” Kādēļ “visumā”,
to viņš nepaskaidro, bet raksta:
Nesaprašanās, kas radās pirmajās dienās ar dažādām instancēm, lielākoties
tika izskaustas ar personiskām sarunām.
Ir iemesls domāt, ka pogromi kā ebreju iznīcināšanas metode, ar kuru Štālekers
eksperimentēja Kauņā, nebija pieņemama vismaz dažiem vācu ģenerāļiem un pēc
Kauņas viņam tika dots mājiens, lai nomierinās.
Nav šaubu, ka primārais einzacgrupu uzdevums bija ebreju iznīcināšana, bet, pēc
Štālekera, situācija sarežģījās, nonākot “vecās” Krievijas teritorijā, kur bija maz ebreju un
jau agrā rudenī grupas satikās ar partizānu kustību Lugas apvidū. Tad EG piederīgiem,
kā atstāsta Štālekers, bija arī jāuzņemas frontes līnijas uzdevumi.
Kā speciālu uzdevumu Štālekers uzsver, ka viņš ir pūlējies, lai Drošības policijas
vienības lielajās pilsētās – Kauņā, Liepājā, Jelgavā, Rīgā, Pērnavā, Tallinā, Ļeņingradā
– ieietu vienlaikus ar kaujas vienībām.
Pāri visam šinīs reizēs komunistu funkcionāri un viņu atstātās materiālās
liecības bija tūlīt jāpārņem, bet ārpus tā armijas vienības bija jānosargā no pārsteigumiem,
jo vienības pašas to skaita dēļ nevarēja to veikt. Šajā nolūkā Drošības
policija noorganizēja brīvprātīgo vienības, kuras sastāvēja no lojāliem vietējiem
iedzīvotājiem [..] mūsu vadībā veica šo uzdevumu sekmīgi. Kā piemēru var minēt,
ka Daugavas kreisajā krastā mūsu vienības no snaiperiem cieta daudz zaudējumu.
Bet pēc tam, kad mēs noorganizējām brīvprātīgo vienības Rīgā, neviens mūsējais
netika savainots Daugavas labajā krastā, lai gan šīs latviešu vienības cieta zaudējumus
sadursmēs ar izkaisītām krievu vienībām.
Ar “materiālo liecību” pārņemšanu Štālekers domāja čekas atstāto dokumentu
apgūšanu un čekas nošauto līķu atrakšanu.
Tad Štālekers pievēršas galvenajam uzdevumam – ebreju iznīcināšanai un arī tai
lomai, kuru Heidrihs Berlīnē bija ieplānojis iedzimtajiem.
Arī pirmajās stundās pēc ierašanās, lai gan ar lielām grūtībām, iedzimto antisemītiskie
spēki tika skubināti uzsākt pogromus pret ebrejiem.
Nākamajā teikumā Štālekers neatstāj šaubas, ka, to darot, viņš pildīja pavēli no
augšas.
Kā pavēlēts, Drošības policija bija nolēmusi atrisināt žīdu jautājumu ar visiem
līdzekļiem un pilnīgu atdevi. Tomēr bija vēlams žīdu jautājumu tūlīt nepacelt, jo
nedienīgi brutālā darbība būtu radījusi šoku arī vācu aprindās.