Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 23.sējums

352 Atmiņas
Daugavpilī. Falks Kagans līdz karam strādāja Latvijas elektro- un radiotehnikas rūpniecībā,
piedalījās pagrīdes kustībā, bet 1940. gadā vadīja sporta biedrību “Spartaks”
Daugavpilī. Gaļa neilgi pirms kara pabeidza ebreju skolotāju institūtu, ieguva tiesības
strādāt skolā. 1940. gadā jaunie apprecējās.
Pirmajās kara dienās F. Kagans griezās pie pilsētas partijas komitejas pirmā sekretāra:
“Ko darīt?” Viņš atbildēja: “Mēs gatavojam automašīnu aizbraukšanai, steidzīgi
skrieniet šurp.” Jaunie paguva iesēsties pilsētas komitejas automašīnā un aizbraukt.
Kuru katru brīdi Gaļai vajadzēja dzemdēt. Pa ceļam majors, kas stāvēja stacijā, kur
notika iekāpšana vilcienā, “palīdzēja” viņiem – nozaga čemodānu, kurā bija personiskās
mantas, fotogrāfijas un dokumenti.
Tā ar piedzīvojumiem viņi nokļuva līdz Kuibiševas apgabalam (Kaldibanskas rajons,
Kaldibaņas ciems). F. Kagans kā brīvprātīgais aizgāja armijā. Apguva militārās zināšanas
Gorkijas apgabala Gorohovecas nometnē. Viņš cīnījās pie Maskavas, pie Narofominskas.
1942. gadā pēc diviem ievainojumiem tika komisionēts. Līdz 1944. gadam viņš
strādāja par Gorkijas autorūpnīcas degvielas saimniecības priekšnieku. 1944. gada
30. jūlijā F. Kagans operatīvās vienības sastāvā iegāja Daugavpilī. Tā bija trešā diena
pēc Daugavpils atbrīvošanas. Ebreji uzreiz sāka meklēt tuviniekus, mēģināja pat atrakt
kapus. Drīz F. Kaganam izdevās atrast brīnumainā kārtā izglābto radu dēlu Moiši Ihlovu,
kurš vēlāk dzīvoja Falka un Gaļas Kaganu ģimenē.
Gaļai Gorkijas apgabalā bija piedzimuši dvīņi – meitenītes, taču tās neizdzīvoja,
nebija piena, mocīja bads. F. Kagans no frontes rakstīja sievai: “Nepārdzīvo, mēs vēl
esam jauni, galvenais, sakaut fašistus.” Evakuācijā G. Kagane strādāja par krievu valodas
skolotāju, bet 1945. gadā atgriezās dzimtajā pilsētā.
Padomju un partijas darbinieku ģimeņu atmiņas pierāda, ka viņu evakuācija bija arī
organizēta, vietējās varas atbalstīta.
Rēzekne
1935. gadā Rēzeknē dzīvoja 3342 ebreji jeb 25 procenti pilsētas iedzīvotāju. Rēzekni
nacisti okupēja 1941. gada 3. jūlijā. Tā atrodas 90 kilometrus uz ziemeļiem no Daugavpils,
un okupanti šeit ieradās gandrīz nedēļu vēlāk nekā Daugavpilī. Tātad izredzes
izglābties bija vairāk, taču...
Isaja Kukļa (1910) un Etas Kukļa (dzim. Izraelita; 1911) ģimenē auga divas meitas
– Rašela un Ļuba. Ģimenes galvam Kunsta mājā Brīvības ielā piederēja neliela
motociklu un velosipēdu remonta darbnīca. I. Kukļa bija aktīvs komunists, bet E. Kukļa
rāja vīru, ka “nolādētā” komunista dēļ viņiem nāksies bēgt. Brauca ratos, aizkļuva līdz
robežai. Viņus nelaida pāri robežai, sākās bombardēšana, nācās slēpties bunkurā. Bet
pēc tam deviņi cilvēki pajūgā tomēr šķērsoja nelaimīgo robežu. Izdevās aizkļūt līdz Tverai
(Kaļiņina). Ar kuģi pa Volgu aizpeldēja līdz Astrahaņai. Šeit bērni pirmo reizi redzēja