Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 23.sējums

332 Atmiņas
nesakritību ar šīm četrpadsmit rindiņām. Laikam tagad – 78. dzīves gadā jāsāk šaubīties
arī par savu atmiņu. Tomēr varbūt arī tas, kas galvā palicis, var palīdzēt vēsturniekiem
noskaidrot patiesību. Tādēļ rakstu.
…Uz lieveņa auju kājas, lai dzītu lopus uz ganībām pēcpusdienas cēlienā. Pie
malkas grēdām māte mazgā piena kannas. No ceļa pagalmā pie liepas iegriežas Jānis
Audze savos federratos. Viņš no rīta aizbrauca uz Aknīsti. Māte redz, ka kaimiņš grib
ko teikt, pieiet tuvāk pajūgam.
– Aknīstē žīdi nošauti, – dzirdu.
– Kuri? – jautā māte bez īpaša pārsteiguma, jo nu jau trešo nedēļu mājās ienāk
vēstis par kāda pazīstama cilvēka nošaušanu Leimaņos, Susējā, Elkšņos. Pirms dažām
dienām susējieši mūsu dārzam garām aizveda Grauzu Robertu, kas ievainots slēpās
Līkumietes šķūnī.
– Visi, – dzirdu Audzes atbildi.
– Bērni, veči?
– Visi, visi, – nosaka mūsu viena pagalma kaimiņš un aizgriež zirgu uz sava vāgūža
pusi. Māte drebošām rokām apsēstas uz lieveņa man blakus.
Nekas vairāk nav zināms arī vakarā, kad lopus sadzenu kūtī. Visu nakti murgoju,
mostos un atkal grimstu briesmīgos sapņos. Tāda murgu nakts man ir tikai otrreiz mūžā.
Pirmā bija 1938. gada jūlijā, kad mūsu mazpulka priekšnieks Pēteris Lemesis noslīka.
Lauku ļaudis kalendārā bieži neskatās, datumus precīzi neatceras. Bet šī diena bija
īpaša, tā atmiņā iegriezās. Noklausoties desmitiem tēva un mātes sarunu ar radiem un
kaimiņiem par tās vasaras trauksmainajiem notikumiem, vienmēr dzirdēju pieminam:
– Dienu pirms 18. jūlija, kad žīdus apšāva…
– Drīz pēc 18. jūlija, kad žīdus apšāva...
Pārlūkoju “Holokaustu Latvijā” un atzīmēju datumus man pazīstamākajās vietās.
18. jūlijs Aknīstē nav pieminēts. Subate: “20. jūlijā Baltmuižā notika hitleriešu rokaspuišu
sanāksme, kurā nolēma, ka ebreji jānošauj.” Grīva: “Jūlija beigās Grīvas tirgus
laukumā sadzina ebrejus…”. Silene: “Jūlija beigās ebrejus ieslodzīja sinagogā.” Ilūkste:
“Apmēram 1941. gada 20. jūlijā sākās Ilūkstes ebreju aresti.” Skrudaliena: “1941. gada
augusta pirmajā sestdienā 16 Skrudalienas ebrejus izdzina no mājām. [..]” Svente:
“Jūlija beigās – augusta sākumā ārsta mājā [kur dzīvoja ārsts Īzaks Lapinskis ar sievu
un diviem bērniem. – J. B.] ieradās divi vietējie kolaboracionisti – brāļi Bites.”
Viesītē lielais slaktiņš noticis 19. jūlijā.
Šiem datumiem izsekoju tāpēc, ka 18. sējumā atradu pieminētu tikai vienu ebreju
masveida noslepkavošanas gadījumu līdz 18. jūlijam – 11. jūlijā Aucē nošauti 99 ebreji.
Visur citur līdz tam nošauti vien daži, atsevišķa ģimene, neliela grupa. Aknīstē 1941. gada
18. jūlijā tika nošauti 158 ebreji. Tātad tur notika pirmā masveida slepkavība ārpus
Rīgas.