Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 23.sējums

Uldis Lasmanis. Holokausta upuri un izglābušies Jēkabpilī
nesakrīt ne ar nogalināto un izglābušos kopskaitu, ne LVVA P-132. fonda dokumentiem.
Tas izskaidrojams, pirmkārt, ar to, ka pat 1935. gada tautas skaitīšanas dati nav precīzi.
Katrs Latvijas iedzīvotājs, arī ebrejs, tika pierakstīts tai vietā, kur viņš atradās konkrētā
februāra dienā. Otrkārt, Jēkabpils apriņķa gadījumā nogalināto skaitu ietekmēja bēgļi
no Lietuvas, kuri nepaspēja sekot strauji bēgošajai Sarkanajai armijai.
Vispār precīza notikumu uzskaite un atklāsme pēc gandrīz septiņdesmit gadiem nav
iespējama, jo trūkst jebkādas holokausta laikā sastādītas dokumentācijas.
“Starp divdesmit miljoniem Otrā pasaules kara laikā bojā gājušo padomju pilsoņu
divarpus miljoni bija ebreji. Pēc kara par to netika runāts.” 35 Šis citāts pētījuma nobeigumam,
ar piebildi: pusotrs tūkstotis no šiem divarpus miljoniem bija jēkabpilieši...
Kopsavilkums
Ar pētījumu – Jēkabpils pilsētas holokaustā nogalināto un izglābušos ebreju vārdiskā
uzskaite nobeidzu astoņus gadus garo novadpētnieka darbu par drūmākā perioda – holokausta
izpēti dzimtajā Jēkabpils apriņķī. Autora rīcībā nav ziņu, ka kādā no 19 Latvijas
apriņķiem holokausta norise, upuri, izglābušies un holokaustā vainojamie būtu atklāti
visās pilsētās un pagastos. Jēkabpils piemērā tas veikts Latvijas neatkarības gadu
apriņķa robežās.
Pēdējā pētījuma daļā izdevās pamatot, ka nogalināts nedaudz vairāk par pusi Jēkabpils
ebreju. Citās apriņķa pilsētās un pagastos holokausta upuru bija 90 procentu,
pat vairāk, nekā tur pastāvīgi dzīvojuši. Autors uzskata, ka tam par iemeslu bijis tas,
ka vērmahts Jēkabpili sasniedza 1941. gada 28. jūnija vakarā – 12 stundu vai pat
24 stundas vēlāk nekā Jaunjelgavu, Viesīti, Neretu, un šajās stundās tilts pār Daugavu
bijis pārejams, tas uzspridzināts īsi pirms vācu tanku parādīšanās.
Spriežot pēc nogalināto skaita – 486, pat ar trūcīgajām liecinieku ziņām var pamatot,
ka izglābušies, evakuējušies uz Krieviju 300 ebreji. Pārsvarā gados jauni, spējīgi
pārvarēt desmitiem kilometru kājām, slēpties, bēgt un atrast aizsegu nacistu aviācijas
nežēlīgo uzlidojumu laikā, arī izdzīvot Padomju Savienības bada un neorganizētības apstākļos.
Tomēr holokausta sekas ir bijušas tik smagas, ka 2007. gada februārī Jēkabpils
apriņķī apzināti tikai 25 ebreji.
Šai vācu fašistu iniciētajā un organizētajā cilvēku iznīcināšanas operācijā piedalījušās
arī atsevišķas vietējo iedzīvotāju grupas. Kopumā Jēkabpils apriņķī 1944.–
1970. gadā par lielāku vai mazāku līdzdalību holokaustā padomju tribunāli notiesājuši
119 personu, 11 no tām ar augstāko soda mēru – nošaušanu. Pārējiem atkarībā no
nodarītā smaguma piespriests ieslodzījums no 5 līdz 25 gadiem. Tas pavadīts darba
nometnēs vissmagākajos ziemeļu, pat aizpolārā loka apstākļos. Ne visi izturējuši. Padomju
tribunāli un t.s. sevišķās apspriedes, tāpat kā pirmstiesas izmeklēšanas metodes,
325