Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 23.sējums

304 Novadpētnieku vākums
atgriezies no Sarkanās armijas. Bez tam viņš pieprasījis arī savu Jēkabpils īpašumu
Pasta ielā 68. 15
Tāpat pēc B. Švarcgores liecības izglābusies Freiduse Sara, Iljas meita. Viņa gan nav
iekļauta Maskavas, bet tikai Jēkabpils nogalināto uzskaitē, nav pieprasījusi īpašumus. 16
Vēl lielāka kļūda konstatēta Moreina Meiera un Jakuboviča Jochila ģimenes piemērā.
Moreini pēc B. Ziemeles 1944. gada liecības nogalināti, tāpat kā Jakuboviči pēc
J. Mazureviča un J. Čakstena liecībām. Atkal B. Švarcgore un J. Binders pastāv uz to,
ka abas ģimenes izbēgušas, satiktas Krievijā. 17
Tāpat izglābjas nogalināto sarakstos iekļautie Morduchs un Nemniha Meiersoni, Ābrams
Špungins, kā arī Icigs Vestermans. Turklāt A. Špungins atgūst īpašumu Pasta ielā 48. 18
Interesants sižets atklājas Andreja Michalovska ģimenes piemērā. Šis 1876. gadā dzimušais
ebrejs, koku pludinātājs, apprecējis luterticīgu, 1884. gadā dzimušu latvieti Matildi.
Viņiem ir audžumeita, 1921. gadā dzimusī Marta Vachs, arī luterticīga. Tas 1935. gada
tautas skaitīšanas Kartotēkā. Andreja nav nošauto sarakstos, par viņu nezina arī neviens
liecinieks. Pēc vācu prakses kristīgie cittautieši, kaut arī ebreju ģimenes locekļi, netika
nogalināti. 1921. gadā dzimusī audžumeita Marta varētu dot svarīgas liecības par to laiku.
Tomēr ne Jēkabpils telefongrāmata, ne personu datu glabātava neko neuzrāda.
Sazinoties ar Ligitu Kamzoli, kā par brīnumu, viņa lieliski zināja Martu Vahs – savas
māsas Veltas klasesbiedreni. Marta jau mirusi, arī viņas dēls gājis bojā, un vedekla
neko nevarēja apgaismot. Vienīgi to, ka vīramāte stāstījusi: audžuvecāki bijuši vācieši
un 1939. gadā emigrējuši. 19
Protams, ja šādi pētījumi būtu veikti pirms piecdesmit, kaut vai piecpadsmit gadiem,
kad daudzi izglābušies vēl bija dzīvi vai nebija emigrējuši, atklātos daudzas citas neatbilstības
šausmīgo dokumentu saturā un liecinieku atmiņās.
Tagad precīzai izpētei daudz kas neglābjami zudis, un šobrīd jātver, kas vēl iespējams.
Nogalināti, taču nav dokumentāru pierādījumu
Jāņem vērā, ka 1944.–1945. gadā Ārkārtējās komisijas sastādītajā nogalināto sarakstā
ir 301 apzināts upuris, neidentificēti uzrādīti 180 cilvēki, tagad šis skaitlis sarucis līdz
125, pētījuma gaitā atklāti vēl 55 noslepkavoto uzvārdi.
Šai uzskaitē no 1935. gada tautas skaitīšanas Kartotēkas saraksta atlasīti Jēkabpils
ebreji, kuri pēc liecinieku atmiņām nav sastapti evakuācijā, nav atgriezušies Jēkabpilī
pēc kara. Tāpat viņu uzvārdi nav parādījušies ne savstarpējā sarakstē, ne citos
kontaktos. Bez tam liecinieki pamatoja, ka 1941. gada jūnijā–jūlijā uzbrūkošā vērmahta
un bēgošās Sarkanās armijas juceklī praktiski nebija iespējama gados vecāku cilvēku
pārvietošanās. Tādēļ sarakstā vairumā būs iekļauti gados veci, vientuļi iedzīvotāji, kuri
savas mazpazīstamības dēļ nevarēja būt palikuši jaunāku – toreiz vēl bērnu atmiņā.