Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 23.sējums

Uldis Lasmanis. Holokausta upuri un izglābušies Jēkabpilī
Par Jēkabpils ebreju mantisko stāvokli pat vēsturiskā rakursā zināmu liecību dod
nekustamo īpašumu reģistrs Jēkabpils pilsētas Zemesgrāmatu nodaļā. No 1200 īpašumiem,
kur zemesgabali pa lielākai daļai apbūvēti, 125 piederējuši ebrejiem, tātad
10 procenti. Protams, daudzstāvu ēkas tai laikā Jēkabpilī nav būvētas, augstākās – divstāvu.
Pa lielākai daļai koka. Ebreju sešgadīgā pamatskola Brīvības un Zaļās ielas stūrī
gan bijusi izvietota divstāvu sarkano ķieģeļu ēkā. 11
Divas sinagogas Akmeņu un Pasta ielas stūrī atradās koka ēkās. Kā 2007. gada
27. janvārī autoram telefoniski paskaidroja rakstniece Lūcija Ķuzāne, tās nodedzinātas
neparasti vēlu – 1943. gada rudenī. Viņa dzīvojusi Pasta ielas otrā pusē un redzējusi,
kā ugunsdzēsēji sargājuši apkārtējās ēkas no uguns izplatīšanās, nav laiduši klāt
ziņkārīgos.
Autora ģimnāzijas klasesbiedrene Ligita Jansone, tagad Kamzole, gan atcerējās ko
citu. Viņas tēvs – Jānis Jansons, toreiz matemātikas pasniedzējs Jēkabpils vidusskolā,
1941. gada jūnijā, tūlīt pēc 14. jūnija izvešanām, bērnus paslēpis pie paziņām laukos.
– “Tur mēs pārdzīvojām vācu ienākšanu, pilsētā atgriezāmies vēlā rudenī, jo skolas
sākās vēlāk. Atceros, ka Akmens un Pasta ielas stūrī rēgojās pusnodegušas drupas.”
Varbūt šo sinagogu iznīcināšanas laika pretrunu var izskaidrot ar to, ka 1941. gada
steigā abas ēkas bija palikušas pusnodegušas un 1943. gadā ugunsdzēsēji tās likvidēja
pavisam. Varbūt daļējā degšana izskaidrojama ar 1941. gada bailēm, ka nenodeg
vesels kvartāls, un šīs mežonības pārtrauktas, nodzēstas. Autors neatceras ne drupas,
ne pašu ugunsgrēku. Varbūt tas noticis naktī no kādas sestdienas uz svētdienu, kad
atrados mājās Sunākstē. 12
Kādos apstākļos dzīvojušas Jēkabpils ebreju kopienas ģimenes? Uz šo jautājumu
atbildi sniedz tautas skaitīšanas kartītes formulārs, kur, starp citu, norādīts, cik istabu
dzīvokli aizņem uzskaitītā ģimene. Pārlapojot vairāk nekā 800 kartīšu, skaidri redzama
sociālā noslāņošanās.
Tā, piemēram, četristabu dzīvokļos mitinās pārtikas preču veikalu īpašnieki Druki un
Perlmani, apģērbu un galantērijas preču veikalu īpašnieki Moreini un Kutniki, maiznīcas
turētājs Meierovics, ebreju skolas direktora Taica ģimene. Toties dzelzs preču tirgotāja
Kāna sieva un divi bērni iekārtojušies vislepnāk – piecās istabās. Mājas soli atvieglo
kalpone mājsaimniece. Te nav vieta aprakstīt visu Jēkabpilī dzīvojušo ebreju dzīves
apstākļus, jo, piemēram, divistabu mājokļos dzīvojušas 69, trīsistabu – 35 ģimenes.
Šai uzskaitē neietilpst virtuves, kas uzskaites kartītēs uzrādītas atsevišķi. Ēdiena gatavošanas
telpas atsevišķi uzskaitītas arī galējā dzīves līmeņa apstākļos, t.i., vienistabas
dzīvokļos. Te vienā telpā vai istabiņā saspiesti seši, kā tas redzams kurpnieku Pogrebu
un Kelleru, pārtikas un trauku veikaliņu īpašnieku Veinreibu un Mulleru ģimenēs. Grūti
iedomāties, kādos apstākļos dzīvoja zirgu tirgotājs Frīmans – sieva, māte, brālis, četri
bērni un vēl kalpone. Kopā deviņas personas!
291