Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 23.sējums

288 Novadpētnieku vākums
Izmantotie avoti
Kā jau teikts, galvenais informācijas avots ir Latvijas Republikas 1935. gada Ceturtās
tautas skaitīšanas materiāli. Jēkabpils gadījumā kartītes sagrupētas pēc adresēm un
pa ģimenēm, kas atvieglo pētnieka darbu. Pētot holokausta gaitu Jaunjelgavā, Viesītē
un apriņķa pagastos, šādas kārtības nebija, dati bija sakārtoti uzskaites secībā, tas
ir, kur uzskaites brīdī 1935. gada attiecīgā februāra dienā persona atradusies. Jaunjelgavas
iedzīvotāji uzskaitīti gan darba, gan dzīvesvietās, atsevišķos gadījumos pat
vilcienu vagonā. Jēkabpilī stingra kārtība: attiecīgā adresē pierakstīta visa tur dzīvojošā
ģimene, arī apakšīrnieki. Tādēļ dažos gadījumos pēc ģimenes uzvārda parādīsies citi
uzvārdi – radinieki vai apakšīrnieki.
Pētījuma gaitā nācās saskarties ar faktu, ka citos dokumentos uzrādītie jēkabpilieši
nav atrodami tautas skaitīšanas kartotēkā. Dažos gadījumos to var izskaidrot ar dzīvesvietas
maiņu, diemžēl iedzīvotāju pārvietošanās reģistrācijas žurnālu par periodu no
1935. gada līdz 1940. gadam arhīvu fondos atrast neizdevās.
Piemērs, kāpēc tā varēja notikt. Viena no galvenajām lieciniecēm – Brocha Švarcgore,
laulībā Ladigina, liecināja, ka viņu ģimene dzīvojusi Jēkabpilī, Lutera ielā 7,
sastāvējusi no pieciem ģimenes locekļiem: tēva – skolotāja, mātes un trīs bērniem.
Uzskaites kartotēkā šīs ģimenes nav. Toties Jēkabpils pilsētas Zemesgrāmatu nodaļas
ieraksti liecina, ka skolotājam Leizeram Švarcgoram Viestura ielā 7 piederējusi māja
ar gruntsgabalu. 8 Meita Brocha atcerējās, ka viņu ģimene 1935. gada ziemā–pavasarī
uzturējusies Rīgā sakarā ar tēva smago slimību un nāvi. Tātad – uzskaitīti Rīgā.
Otrs svarīgākais avots ir Republikas Ārkārtējās komisijas vācu fašistisko iebrucēju
un to līdzdalībnieku pastrādāto noziegumu konstatēšanas un izmeklēšanas komisijas
(turpmāk – Ārkārtējā komisija) sastādītais 1941. gadā nogalināto Jēkabpils ebreju saraksts.
(Pirmā lapa redzama attēlā.) Virsrakstā gan nav norādes par upuru tautību, taču
par to liecina uzvārdi – Kutkins, Mandelštams, Freiduss utt. Saraksts ar 97 pozīcijām nav
datēts, parakstījis komisijas priekšsēdētājs, laikam M. Bundzis, un sekretārs Porietis.
Galvenais šī dokumenta trūkums: nav uzskaitītas visas personas, bet tikai ģimeņu galva
un nogalināto ģimenes locekļu skaits. Tātad ģimeņu sastāvs šifrējams pēc tautas skaitīšanas
pierakstiem. Daudzos gadījumos sarakstā nav uzrādīts ģimenes vecākā vārds.
Tas, ka ar vienādu uzvārdu tautas skaitīšanas kartītēs redzamas vairākas ģimenes, rada
neizbēgamu kļūdu iespējas. Kopumā redzams, ka dokuments sastādīts pēc atmiņas,
bez dokumentālas pārbaudes. Pašās beigās mulsinošs kopsavilkums: nogalināts pēc
saraksta 301, bez tiem 150 nav identificēti.
Krievijas Federācijas Valsts arhīvā Dr. hist. Rudīte Vīksne ieguvusi vairākas nogalināto
Jēkabpils ebreju sarakstu kopijas. Tās parakstījis kāds Jānis Varavīksne, Broņislava
Ziemele, K. Cinis. Arī šie dokumenti sastādīti pēc atmiņas, ar nepilnu ģimenes locekļu