Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 23.sējums

Uldis Lasmanis
Holokausta upuri un izglābušies Jēkabpilī
Ievadam
Analoģiska uzskaite veikta arī autora iepriekšējos holokausta pētījumos Jēkabpils apriņķa
pagastos, Viesītes un Jaunjelgavas mazpilsētā. 1 Pats nozieguma process Jēkabpilī
un holokausta dalībnieki uzskaitīti pētījumā, kas publicēts Latvijas Vēsturnieku komisijas
rakstu šajā sējumā. 2 Pētījuma pamatā ir 1935. gada Latvijas Ceturtās tautas skaitīšanas
materiāli un Latvijas Valsts vēstures arhīva (LVVA) P-132. fonda dokumenti. 3 Tautas
skaitīšanas kartotēkas dati koriģēti ar 1935.–1941. gadā dzimušo un mirušo Jēkabpils
ebreju uzskaiti. 4
Dr. hist. Rudīte Vīksne nodeva autora rīcībā arī Krievijas Federācijas Valsts arhīvā
iegūtos materiālus par holokausta upuriem Jēkabpils pilsētā. 5
Bez tam upuru uzskaites konkretizācijai izskatītas Jēkabpils pilsētas zemesgrāmatas
par ebreju īpašumiem 1900.–1940. gadā. Šīs ziņas precizētas, tās salīdzinot ar 20. gadsimta
90. gadu īpašumu atgūšanas dokumentiem, kas Jēkabpils pilsētas domes Nekustamo
īpašumu nodaļas vadītājas Anitas Trukses rīcībā. 6 Kopumā Jēkabpils pilsētas
domē pēc 1990. gada iesniegti 25 ebreju īpašumu pieprasījumi, kas nozīmē, ka no
125 mājām un gruntsgabaliem pagājušā gadsimta vidū pieprasīti 20 procenti. Protams,
šo proporciju nevar izskaidrot tikai ar holokausta faktu. Daudzi dzīvi palikušie emigrēja,
nomira padomju gados, neatstājot pēcnācējus.
Šajā pētījumā autors centies iespēju robežās pildīt Latvijas Vēsturnieku komisijas
2001. gada Progresa ziņojuma prasību par holokausta upuru vārdisko uzskaiti. 7
Dažādos laikos un vietās, arī dokumentāli, pierakstītas liecinieku liecības par holokaustā
nogalinātām ģimenēm un atsevišķiem cilvēkiem, par kritušajiem karalaukā, par
tiem, kas izglābās, mirušajiem.
Liecinieku uzvārdi norādīti Jēkabpils iedzīvotāju – ebreju uzskaites tabulās.
287