Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 23.sējums

Uldis Lasmanis. Holokausts Jēkabpils pilsētā
pēc kara – drošākos gados pie klāta galda mēģināju ironizēt, ka mani radi vai kaimiņi
Sēlpilī nav zinājuši par partizānu bunkuru, saņēmu smaidīgu atbildi: Nedomā, dēliņ, ka
tu vienīgais uz tām Stangām brauci. Arī mēs visas tur riteņu pēdas pēc nogriešanās
no šosejas ar žagariem līdzinājām...
Nākamais glābšanas fakts saistās ar Zalves pagastu, ar pazīstamā dzejnieka
Imanta Auziņa dzimteni, vēl vairāk – viņa mātes māsasmeitu Brainu Šneideri, tuvinieku
aprindās sauktu par Betiju. Imanta mātes uzvārds Valaka, viņas māsa precējusies ar
Rīgas ebreju Šneideru.
Pusaudzi Brainu kopā ar māti – latvieti no geto atbrīvojis 1941. gada 30. novembrī
kāds pazīstams latviešu ārsts un apsargs. Drošības pēc meitene pārbraukusi
pie mātes tuviniekiem Zalvē, kur domājusi patverties Imanta tēva Oto Auziņa mājās.
Tā kā viņš – bijušais padomju gada Zirgu un lauksaimniecības mašīnu iznomāšanas
punkta vadītājs nacionālistu aprindās skaitījies politiski neuzticams, bijis jāiet uz pagasta
valdi atzīmēties. Tur bezvaras jeb interregnum periodā pat spriests par Oto
nošaušanu. Visu summējot, nolemts radinieci Betiju – Brainu izmitināt Ārītēs, mājās
meža vidū pie tēva brālēna Viļa Auziņa. Tā līdz 1942. gada pavasarim, kad pretebreju
vilnis noklusis, pie tam kļuvis zināms, ka jaukto laulību pēcnācēji netiks iznīcināti.
Atgriezušās Rīgā pie citiem radiem. Tēvs vēl geto. It kā organizējusies bēgšana uz
Zviedriju, par ko ziņojis kāds provokators. Tēvs nogalināts, meita Braina izcietusi Ķeizarmeža
un citas koncentrācijas nometnes Vācijā. Atgriezusies un nu jau sirmā, dziļā
vecumā.
Šī versija atšķiras no Brainas Šneiders, laulībā Sudakova, 1992. gadā iesniegtās
liecības muzejam “Ebreji Latvijā”. Tur par slēpšanos lauku mājās nekas nav minēts, tikai
norādīts, ka 1943. gadā Braina kopā ar māti Emīliju apcietināta par ebreju slēpšanu, un
viņas izgājušas gan Salaspils, gan Zaksenhauzenes (Vācijā) koncentrācijas nometņu
šausmas. Atbrīvotas 1945. gadā. Tēvs Kopelis Šneiders gājis bojā koncentrācijas nometnē
Štuthofā pie Dancigas 1944. gadā. 102
Trešais ebreju glābšanas precedents Jēkabpilī, pareizāk Krustpilī, pusticams, pusneticams,
radās, uzklausot ebreju iznīcināšanas epizodes autora Jēkabpils ģimnāzijas
skolasbiedra Osvalda Kukura atmiņas.
Esmu dzimis Zīlānos, Tauriņu mājās. Tur tagad kādreiz ceļamās krāsaino metālu
rūpnīcas korpusi. Es jau stāstīju, ka dzirdēju šausmīgo ebreju kolonnas atvadu kliedzienu,
ejot pa Krustpils–Rēzeknes šoseju uz Kūku stacijas pusi.
Otrā ceļa malā, tur, kur tagad dzelzsbetona rūpnīca, bija Ceplīšu mājas. Tur mazā
mājiņā dzīvoja Alberts vai Alfreds Ceplītis, liels balamute un joku dzinējs, bet – vienīgais
Lāčplēša ordeņa kavalieris visā apkārtnē. Tad lūk, visus vācu gadus mani vecāki un
citi pieaugušie kaimiņi čukstus un paslepus runāja par to, ka Ceplītis slēpjot izbēgušus
ebrejus. Ne vienu vien, bet vairākus, tie pat mainoties. 103
281