Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 23.sējums

280 Novadpētnieku vākums
Rusāna sievu un bērnu māti Jefrosiņju, sauktu Frosju, par netālā Sēlpils Krusta kroga
veikalnieces Merijas Calkovičas likteni, saņēmu atbildi, ka noteikti esot jāpiemin, ka
tepat netālu autora vecmāmiņas dzimto māju Pēterānu kaimiņos Rubeņos vācu gados
slēpies Jēkabpils ebrejs Rotbarts.
Šo faktu apstiprināja arī viņas kaimiņiene Vilma Apsalone no Sēlpils Ādmiņu mājām.
Kopumā fakti ir šādi.
Rotbarts, neatkarības gados gaļas lopu uzpircējs no Jēkabpils, bieži apmeklējis
Sēlpils Staburaga gala saimniecības savas profesijas lietās. Bijis labi pazīstams un biežs
viesis pie manas vecmāmiņas Annas Lasmanes, dzimušas Rusānes, brāļa Pēterānu
māju saimnieka Kārļa Rusāna. Vēl biežāk viņš ciemojies pie netālo Rubeņu māju saimnieces
atraitnes Lilijas Stradiņas. Pēc visām padomju gada briesmām, kad Anna nokļuva
Krasnojarskā, bet Kārli nošāva Vjatkā un sākās vācu laiks, Rubeņos pēkšņi uzradies
jēkabpilietis Rotbarts.
Abas liecinieces nevarēja atcerēties atbēdzēja vārdu, tikai apstiprināja, ka ziemas
aukstumā izbēgušais ebrejs dienā parasti slēpies kūtī. Nakti gan pavadījis istabā siltumā.
Pie tam mājas suņu mītnes pārnestas no pagalma uz iebraucamā ceļa un gājēju
takas sākumu, lai suņi laikus brīdinātu par svešinieku vai ciemiņu tuvošanos. Sveši un
naidīgie tā arī nav parādījušies, lai gan visu apkārtējo māju – Pēterāni, Kalna Rubeņi,
Lejas Rubeņi, Auri, Lejas Auri, Spaugas, Ūbeļi – vismaz pieaugušie mītnieki zinājuši, ka
Lilija pietur bīstamu palīgu mājas darbos. Tā viņš nodzīvojis labu laiku, cik ilgi, nevarēja
atcerēties. Lilijai Stradiņai viņš atlīdzinājis ar to, ka paglābis no iesaukšanas Sarkanajā
armijā dēlu Jāni.
Pēc kara Rotbarts strādājis Jēkabpilī par gaļas izcirtēju. Frosja zināja stāstīt, ka
bijusi vairākas reizes pie viņa ciemos Jēkabpilī, Puķu ielā. Vēlāk Rotbarts emigrējis uz
Izraēlu. Vēstulēs gan Lilijai, gan Frosjai rakstījis, ka nožēlojot aizbraukšanu. Karsts,
neparasta vide un – bezdarbs, lai arī iztiekot labi...
Tēva Mihaila Rotbarta izglābšanās faktu neapstiprina viņa meita Haja Zilbere
Jēkabpilī. Pēc viņas stāstītā tēvs ģimenei, kas patvērusies Vidusāzijā, piebiedrojies
nav. Viņai toreiz tikai divi gadi, vēlāk stāstījusi māte. No vecāku sarunām atceras, ka
kaut kādā pagastā pazīstami zemnieki apmainījuši tēva sarkano kreklu pret citu krāsu
un pēc tam viņš patvēries Sarkanās armijas rindās. Savu meitu ieraudzījis tikai pēc
kara. Apraudājies, jo meita tēvu nav pazinusi. 101
Par varbūtējas Rotbarta slēptuves apkārtējo māju iedzīvotāju toleranci un klusēšanu
nav ko brīnīties. 1945. gada vasarā ne tikai minētās mājas, bet arī Sunākstes un
Seces netālo sētu iedzīvotāji zināja, ka Stangu māju tuvumā divu kilometru attālumā
no Sēlpils Pēterāniem un Sunākstes Dīdāniem atrodas nacionālo partizānu “Vilkaču”
bunkurs ar pārdesmit vīriem. Pats tur vedu produktus, jo vienības sastāvā bija tēvs
Voldemārs Lasmanis. Bet neviens apkārtējais nekad un nekur par to nerunāja. Kad