Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 23.sējums

Uldis Lasmanis. Holokausts Jēkabpils pilsētā
liecina divi autora pētījumi par bezvaras – interregnum perioda upuriem. Faktiski – par
toreiz cietušo vai noslepkavoto statusu un viņu pēcnācēju tiesībām. Tieslietu ministrijas
pārstāvis “atklājis” motivāciju, ka “[..] pašaizsardzības grupa nav uzskatāma par
nacistiskā režīma varas orgāniem piederīgu” 98.
Bet ir personas, kurām krimināllietās atklājas piedalīšanās konvojēšanā, apsargāšanā,
mantu dalīšanā, kā arī tieši asinsdarbi. Protams, izmeklēšanas stadijā citu
tiesājamo liecībās, arī liecinieku parakstītos protokolos. Tie vispirms ir daži emigrējušie,
reģistrējušies Vācijā, Minsteres Latviešu Sarkanā Krusta kartotēkā.
Jēkabpils pilsētas gadījumā tie ir: Šnornieks, Voldemārs, Kanādā; Zvaigzne, Pēteris,
Austrālijā; Misiņš, Valērijs, Austrālijā; Ermansons, Teodors, ASV; Rēdelis, Valdis
Voldemārs, Vācijā; Ermansons, Teodors, ASV; Bullītis, Aleksandrs, Vācijā; Veips, Jānis,
Austrālijā; Brangulis, Pēteris, ASV; Pakulis, Vincents, Kanādā; Sulainis, Jānis, Kanādā;
Ķivelītis, Fricis, Kanādā; Šķerbergs, Arnolds (viens no diviem brāļiem – it kā Vācijā). 99
Bet tiesājamo krimināllietās tikpat bieži redzami uzvārdi, kuri nav ne tiesāto, ne
reabilitācijas, ne emigrācijas sarakstos. Tā kā viņu dalība Jēkabpils holokaustā pēc
padomju krimināllietām tieša un uzkrītoša, viņu nodarījumi pēc tiesājamo un liecinieku
protokolētā padomju, kā arī neatkarīgās Latvijas tiesvedības manā uztverē nebūtu reabilitējami,
tomēr šīs personas nosaucu. Apriori atvainojos par iespējamām kļūdām, kuras
konstatējamas gan tikai tiesu procesos. Sīpolnieks, Arnolds; Lakstīgalas – tēvs un dēls,
vārds zināms vienam – laikam tēvam – Pēteris; Tiltiņš, Edgars; Babris, Jānis; Pinnes –
J. un Alfrēds; Pāvuliņi – Juris un Aivars; Zvaigzne, Roberts; Popovs, Anatolijs; Ozoliņš,
Tālivaldis; Kozuls – vārds nav uzrādīts. 100
Tātad kopumā šeit par nopietniem noziegumiem, kas fiksēti padomjgadu krimināllietās,
uzskaitītas 53 personas. Kā jau teikts, lietās minēto skaits ir ap 80, un no šī skaita
izslēgti, nenosaucot uzvārdus, tie, kuri minēti vienreiz, augstākais, pāris epizodēs, pie
tam tādās mazāk nozīmīgās kā sinagogu apsargāšana, konvojēšana no pilsētas uz Kūku
purvu. Turklāt pret šīm personām nav padomju orgānu ierosinātu krimināllietu vai arī,
tās izskatot tiesā, ebreju faktors spriedumos nav uzrādīts. Tas ir – padomju tiesvedība
uzskatījusi, ka inkriminētais noziegums vai vaina nav pierādīta.
Versijas par Jēkabpilī un Zalves pagastā
izglābtajiem ebrejiem
Lietoju tieši šādu apzīmējumu – versija, jo visos trijos gadījumos, kurus uzskaitīšu, varu
balstīties tikai uz liecinieku – jau sirmā vecumā esošu, toreiz vēl bērnu liecībām. Pašu
izglābto vai viņu pēcteču apstiprinājuma manā rīcībā nav.
Pirmais gadījums saistāms ar pētījuma autora radu kaimiņiem un aculieciniekiem.
Kad Sēlpils pagasta holokausta epizožu izpētes gaitā iztaujāju sava krusttēva Oskara
279