Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 23.sējums

276 Novadpētnieku vākums
Vistuvāk Jēkabpils mīklas atrisinājumam laikam varam nokļūt, pētot Viktora Bernharda
Arāja krimināllietu, ko izmeklē no 1975. gada 12. novembra līdz 1980. gada
13. martam. Šis milzu darbs 10 sējumos tiek veikts pēc Vācijas Federatīvās Republikas
Hamburgas pilsētas Zemestiesas lūguma – pieprasījuma. Tieši šī tiesa izskata Vācijā
palikušā Arāja lietu, un viņš tur saņem mūža ieslodzījumu. No Rietumvācijas ieradies
vesels vads izmeklētāju, prokuroru, arī advokātu. Te tiek pratināts desmitiem cilvēku,
arī jau padomju tribunālos notiesātie, izsaukti aculiecinieki no PSRS, daudzi nāves
komandas autobusu šoferi. Bet arī šeit neparādās Jēkabpils nosaukums.
Starp daudzajiem uzvārdiem autora ievērību izpelnījās Arāja vietnieka saimniecības
lietās Edgara Jurģīša stāstītais. Viņš apgalvo, ka Latvijā ar cilvēku šaušanu nodarbojušies
300 necilvēki – divas rotas. Viņa – Jurģīša pienākums bijis apgādāt soda komandas
ar produktiem. Tos, kas šāvuši Latgales zonā, komandējis leitnants Fēlikss Dībietis. Viņa
nezvēriem produkti vairākkārt vesti uz Viļāniem un Rēzekni. 69
Var būt, ka tieši šis vīrs ir komandējis Kūku purva akciju, jo turpat blakus Kaķīšu
purvā Krustpils un Gostiņu ebreju slaktiņā, lai arī piedalījies pats Arājs, tomēr komandējis
Dībietis. 70 Šāds uzvārds Jēkabpils variantā neparādās.
Produkti vesti arī uz komandas pagaidu mītnes vietu – Rēzekni un Viļāniem, tie taču
no Kūkām pusstundas autobrauciena attālumā, Jēkabpils – 40 kilometru.
Vietējie holokausta dalībnieki,
kas nav reabilitēti
Tas, ka Jēkabpils pilsētas ebreju kopienas galvenie iznīcinātāji bija daļa Arāja komandas,
nedod mums tiesības izslēgt vietējo pakalpiņu lomu šai slepkavošanas
akcijā. Iepriekšējās nodaļās bija aprakstīta pilsētas ebreju arestēšana, konvojēšana
uz kūdras purvu, kā arī citas akcijas sastāvdaļas. Visās piedalījušies gan Jēkabpils,
gan arī apkārtējo pagastu pašaizsargi. Diemžēl viņi nav tikai arestētāji, konvoja un
apsardzes dalībnieki, bet arī šāvēji, kurus uz to aicinājuši nogurušie arājieši. Atskaitot
krimināllietas, nekādu citu dokumentētu pierādījumu vai liecību par Jēkabpils pašaizsargu
piedalīšanos slepkavošanā – nav. Nekādas speciāla rīkojuma vai pavēles pēdas
nav atrodamas.
Kopumā šai šausmīgajā akcijā piedalījās ap 80 pašaizsargu, un viņu dalības un
atbildības uzskaitei jāizmanto padomju tribunālu un sevišķo apspriežu krimināllietas.
Vispirms par tiem, kas piedalījušies šaušanā, to vadīšanā un nav vēlāk reabilitēti.
Daugulis, Pēteris, Krustpils pašaizsargs no Vīpes pagasta. Par tiešu piedalīšanos
Kūku purva nonāvēšanas akcijās, arī ebreju arestos, apsargāšanā un konvojēšanā
1952. gada 15. maijā izpildīts nāvessods. 71
Dumbrovskis, Eduards, Jēkabpils pašaizsargs. Arestējis, apsargājis, konvojējis, rīkojies
ar nošauto mantām. Tieša slepkavošana nav pierādīta. Viņa adresē apsūdzība