12.12.2012 Views

Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 23.sējums

Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 23.sējums

Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 23.sējums

SHOW MORE
SHOW LESS

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

Uldis Lasmanis. Holokausts Jēkabpils pilsētā<br />

Jēkabpils pašaizsargu soda grupu (tā tieši uzrādīts krimināllietā) likvidē 1941. gada<br />

16. septembrī. Tās funkcijas pārņem SD – Drošības policija un Jēkabpils Kārtības<br />

policija. 66<br />

Viss minētais izlobīts no krimināllietām. Tur nav norāžu, ka ārpus konvojēšanas<br />

laikā nogalinātajiem trim un diviem atvestajiem no Gostiņu apkaimes kaut kur vēl būtu<br />

veikta ebreju slepkavošana. Taču kādā kārtējā pētījuma braucienā uz dzimto pilsētu<br />

atklāju sekošo.<br />

Viens no daudzajiem Binderu dzimtas pārstāvjiem – Joka bijis <strong>Latvijas</strong> aizsargu<br />

vienības loceklis. Kā bijušais atbrīvošanās cīņu dalībnieks viņš saņēmis zemes platību<br />

Jēkabpils pilsētas tuvumā – tagadējās Brīvības ielas sākumā, apmēram tur, kur tagad<br />

apriņķa arhīvs, ceļu pārvalde. Kad sākusies ebreju arestēšana un koncentrēšana abās<br />

sinagogās Akmeņu un Pasta ielas krustojumā, viņš savus 13 ģimenes locekļus pārvietojis<br />

uz savu lauku īpašumu, kur bijusi uzcelta dzīvojamā māja un saimniecības ēkas. Vai nu<br />

kāds viņam solījis, ka tevi kā aizsargu un <strong>Latvijas</strong> atbrīvotāju neviens neaiztiks, vai arī<br />

pats tā izlēmis. Uz Kūku purva barakām viņi tiešām nav pārvietoti, it kā aizmirsti, vai arī<br />

varas instancēm nav bijis skaidrs, kā šai gadījumā rīkoties. Apmēram pēc mēneša tomēr<br />

atnākusi slepkavu komanda, kas visus 13 Binderus netālajās Ķeikānu grantsbedrēs nošāvusi<br />

un aprakusi. Tas netālu no toreizējās Jēkabpils mazbānīša stacijas. 1945. gadā<br />

viņi, tāpat kā Kūku bedrēs apraktie, ekshumēti un pārapbedīti Jēkabpils masu kapos.<br />

Šie Binderi tiešām uzrādīti 1944. gadā sastādītajā nošauto sarakstā. Vispār, pēc Josela<br />

Bindera stāsta, Jēkabpilī nogalināti 58 viņa dzimtas klana locekļi. 67<br />

Cik tad īsti Kūku purva slaktiņā Jēkabpils pilsētas ebreju nogalināts? Mūsu rīcībā<br />

ir ticami skaitļi. Tie ir gūti un apkopoti ekshumācijas aktā, kas sastādīts 1945. gada<br />

pavasarī. Nošauti un kopējā kapā samesti 418 nelaimīgie – pieaugušie, sirmgalvji,<br />

bērni. Par to fiksēts ekshumācijas aktā, kas uzrādīts jau minētajā Valda Knāviņa un<br />

citu krimināllietā. 68<br />

Papildu precizētais bojā gājušo Jēkabpils ebreju skaits un vārdiska konstatācija<br />

aplūkota nākamajā pētījumā “Holokausts Jēkabpils pilsētā”.<br />

Arāja komandas loma<br />

Pamatojoties uz minēto, varam nešaubīgi konstatēt, ka Jēkabpils ebreju kopiena, skaitā<br />

400 cilvēku, noslepkavota ar Arāja komandas dalībnieku, profesionāļu, personiski Štālekera<br />

vai viņa izdresēto vācu nacistu apmācītām rokām. Slepkavošanas tehnoloģija,<br />

kas izpaužas nāves sūtītāju duetā – stāvus un no ceļa un kas atkārtojas visos citos šīs<br />

komandas precedentos, nevar būt katrā vietā izdomāta no jauna.<br />

Tiešām, nav saprotams, kādēļ nodaļā “Avotu problēma” uzskaitītajos fondos un<br />

materiālos Jēkabpils un Kūku purva vietas apzīmējums neparādās. No daudzām krimināllietām<br />

secināms, ka šaušana notikusi augusta sākumā.<br />

275

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!