Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 23.sējums

274 Novadpētnieku vākums
tāpat kā pirmo, noguldījām uz zemes apmēram 50 metru attālumā no bedres. Arī otrā
grupa tika nošauta kā pirmā. [..] Pēc pieaugušo ebreju tautības pilsoņu nošaušanas
automašīnā tika atvesti no barakām jau nošauto ebreju bērni un gados vecie, kuri paši
nevarēja kājām iet. Es redzēju, kā viņi tika no automašīnām izlikti netālu no bedres
un visi aizdzīti pie bedres. Pēc tam dzirdēju, ka šāva no patšautenes. [..] Iespējams,
ka Kūku kūdras purvā tika nošauti 418 ebreju tautības pilsoņi, kā tas norādīts lēmumā
par apsūdzības celšanu. Līķu aprakšanā es nepiedalījos, automašīnā aizbraucu
uz Jēkabpili. 57
Šajās skopajās rindās atklāts šausmīgās nāves pļaujas skelets. To ar faktu detaļām
apaudzētās citu tiesājamo liecības, dotas saīsināti. Neuzrādīšu šajās operācijās iesaistītās
personas, lai nesaraibinātu tekstu daudzajos atkārtojumos. Vainīgo personifikācija
ar piespriestajiem sodiem un varbūtējo atrašanās vietu tiks dota atsevišķā nodaļā.
Vispirms nāves pļauju no vietējo – jēkabpiliešu puses vadījis Jēkabpils pašaizsargu
komandieris kapteinis Lakstīgala un Krustpils analoģisks priekšnieks leitnants Aleksandrs
Bullītis (viņš arī Bulle-Bullītis), kurš eksekūcijas priekšvakarā no Gostiņiem atvedis trīs
ebreju bērnus un ievietojis Kūku barakās. Pirms šaušanas visi izģērbti, atņemtas zeltlietas,
pulksteņi. To visu stāsta šoferis Georgijs Beļevičs, kurš ar savu ugunsdzēsēju depo
automašīnu piedalās slepkavu un ebreju pārvešanā. 58 Pēc visu 400 ebreju nošaušanas
to mantas pajūgos aizvestas atpakaļ uz Jēkabpils Aizsargu namu. 59
Tiesājamais Arnis Ozoliņš liecina, ka arī konvojējis Kūkās uz šaušanu, nodevis
ebrejus šāvēju grupai maskās; ka visas ieroču zalves pārspējušas nelaimīgo raudas,
kliedzienus un vaimanas. Bērni šauti ar ložmetējiem. 60
Savukārt apriņķa priekšnieks Augusts Dzenītis pasvītro, ka Arāja grupa – apmēram
60 cilvēku ieradusies vācu SD virsnieku pavadībā. 61 Viņš gan nenorāda, kas komandējis
šo slepkavu vienību Jēkabpilī, to neuzrāda arī neviens cits, un nāksies šo faktu risināt
ar pieņēmumiem.
Apšaušana notikusi pie 38 × 2 metrus lielas bedres, kuras ieplaka pēc līķu ekshumācijas
vēl redzama šodien. Uz katru slepkavojamo bijuši divi šāvēji. Viens, kājās
stāvēdams, tēmējis upura galvā, otrs uz ceļa, t.i., pietupies, tēmējis krūtīs. Stāvējuši
apmēram 10 metru attālumā. Pēc zalves slepkavotie paši iekrituši bedrē. 62
Pēc pieaugušo – apmēram 350 personu nošaušanas līķu kaudze mazliet apbērta
ar zemi. Tad automašīnās atvesti bērni un sirmgalvji, kas iegrūsti pusaizbērtajā bedrē
un apšauti ar automātiskajiem ieročiem. 63
Bez tiesātajiem 1965. gadā Augstākās tiesas procesā liecina arī liecinieki: J. Krievars,
M. Arpuns, J. Celmiņš apstiprina, ka atbraukusi speciāla komanda; ka redzēts
vedam no barakām uz mežmalu divas lielas grupas. 64
Visi eksekūcijas dalībnieki – gan Arāja komandas locekļi, gan jēkabpilieši lietojuši
alkoholu, tā ka praktiski bijuši piedzērušies. 65