Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 23.sējums

Uldis Lasmanis. Holokausts Jēkabpils pilsētā
V. Knāviņa lietā tiesājamais Aleksandrs Dzenis rāda apbedījumu bedri
1964./65. gada ziemā. Upuri pārapbedīti
LVA, 1986. f., 1. apr., 45034. l., 12. sēj., 31. lp.
norīkots kopā ar citiem apsargāt vienu no Kūkas kūdru purva barakām, kur atradās
arestētie ebreju tautības pilsoņi.
Nākošajā dienā agri no rīta [..] ieradās soda komandas dalībnieki, kuri jau bija
ieradušies Jēkabpilī. [..] Jēkabpils “pašaizsargi”, to skaitā arī es, nostājāmies pie ieejas
barakās, kurās atradās nāvei nolemtie [..] Pēc tam [..] pilsoņus, tanī skaitā pieaugušos
vīriešus un sievietes, kuri paši spēja iet, speciālās soda komandas dalībnieki izdzina
daļu no barakām. Mēs, Jēkabpils “pašaizsardzības” grupas dalībnieki, ielencām tos
no visām pusēm. [..] Lielu ebreju tautības pilsoņu grupu aizkonvojējām apmēram
800 metru no barakām neliela meža malā, kur visus [..] noguldījām uz zemes. No
minētās vietas apmēram 50 metru attālumā atradās izrakta bedre, kas šo bedri izracis,
es nezinu. Pēc tam es stāvēju pie noguldītajiem uz zemes ebreju tautības pilsoņiem un
apsargāju tos, lai neviens nevarētu izbēgt no nošaušanas. Soda komandas dalībnieki,
kuri bija ieradušies nošaut, ņēma ebreju tautības pilsoņus grupās pa 15–20 cilvēku
un veda tos pie bedres nošaušanai. Kad pie bedres tika aizvesta pirmā grupa, es
izdzirdu šāvienus. Pēc tam pie bedres tika vestas nākošās ebreju tautības pilsoņu
grupas. Tādā veidā tik nošauta visa apmēram 200 cilvēku grupa, kuru atkonvojējām.
Pēc tam es kopā ar pārējiem Jēkabpils “pašaizsardzības” grupas dalībniekiem aizgāju
pie Kūku kūdras purva barakām, un [..] atkonvojējām otru ap 200 cilvēku [..], kurus,
273