Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 23.sējums

272 Novadpētnieku vākums
Par fon Medema uzturēšanos plašajos atreferējumos par ebreju jautājumu nav ne
vārda, lai gan tieši ebreju pārvietošanā, apsargāšanā un konvojēšanā pilsētas pašaizsargi
bija aizņemti visvairāk. Nevar apgalvot, ka tieši šīs vizītes laikā apriņķa vadībai un
vācu komandantūrai tika dots rīkojums nekavējoties NOKĀRTOT ŽĪDU JAUTĀJUMU ..
PALĪGSPĒKUS ES NODROŠINĀŠU. Šī ir autora versija, kas neizslēdz arī apstākļu
un datumu sakritību.
“Nodrošināšana” notiek neparasti ātri. Naktī no 10. uz 11. augustu Krustpils policijas
iecirknī automašīnā ierodas grupa Jēkabpils policistu. Grupas vecākais Lakstīgala pavēl
Krustpils vecākajam policijas uzraugam Kārlim Balodim savākt 10–15 policistu, kas
būtu dienējuši armijā. Tie divās automašīnās aizbrauc līdz Kūku dzelzceļa stacijai, tad
tālāk kājām līdz kūdras purvam. Policisti izkārtojas aplenkuma ķēdē netālu no Celmiņu
mājām. Atved 10–15 ebrejus – vīriešus, laikam no kūdras purvā strādājošiem. Liek rakt
lielu bedri. Strādā visu nakti. Jau dienasgaismā atdzen ap 400 ebreju. Pulksten 10–11
atbrauc 25–30 cilvēku liela šāvēju komanda. 55 Šie Arāja komandas nezvēri Jēkabpilī
ieradušies jau 1941. gada 9. augusta vakarā zilā autobusā. Autobuss visu nakti nostāv
pie Aizsargu nama, bet no rīta ar vīriem dodas uz Kūku purvu. 56
Šīs pašas lietas 139. lappusē minēts, ka šāvēji purvā bijuši maskās. To liecina nevis
tiesājamais Arnis Ozoliņš, bet kūdras purva strādnieks Fjodors Cvetkovs. Viņš vērojis
no netālajām Celmiņu mājām.
Varbūt vispilnīgāko Kūku drāmas aprakstu savā liecībā sniedzis bijušais Jēkabpils
pašaizsargs, vēlāk policists Aleksandrs Dzenis. Trīspadsmit sējumu krimināllietā bez viņa
atrodas vēl četru Jēkabpils holokaustā un citos vācu okupācijas gados noziegušos lietas.
Lieta sākta 1964. gada 23. oktobrī, pabeigta 1965. gada 16. aprīlī. To izskata Latvijas
PSR Augstākā tiesa 1965. gada jūnijā–jūlijā priekšsēdētāja Friča Kušnera vadībā. Salīdzinājumā
ar citām krimināllietām te veikta skrupuloza izmeklēšana, konfrontācijas,
vietu apskate utt. Tiesājamais Dzenis acīmredzama nāvessoda priekšā nav melojis vai
centies ko noslēpt, vai otrādi – pārspīlēt.
1941. gadā apmēram augusta mēneša sākumā, datumu neatceros, Jēkabpilī ieradās
kāda soda komanda, bet, no kurienes viņa bija atbraukusi uz Jēkabpili un kurā vietā
Jēkabpilī dzīvoja, es nezinu. Es šīs soda komandas dalībniekus redzēju Jēkabpils “pašaizsardzības
grupas” štābā. Viņi visi savā starpā sarunājās latviešu valodā [..] štābā bija
sapulcējušies daudz “pašaizsargu”. Grupas komandieris Pakulis mums visiem paziņoja,
ka ebreju tautības padomju pilsoņi Kūku kūdras purvā tikšot nošauti, ko izdarīšot soda
komanda, kura ieradusies Jēkabpilī. Pakulis reizē ar to mums paziņoja, ka arī mēs, kas
vēloties, varot piedalīties [..] nošaušanā kūdras purvā. Uz purvu jābrauc, apbruņotiem
ar šautenēm. Drīz aties automašīna.
Kad es ierados Kūku kūdras purvā, man kļuva zināms, ka ebreju tautības pilsoņi
tiks nošauti tikai nākošās dienas rītā. Kas vēl ar mani brauca, neatceros. Naktī es tiku