Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 23.sējums

268 Novadpētnieku vākums
nedēļām konvojēti uz Kūku kūdras purvu. 38 Viņš arī pastāv uz to, ka pēc ebreju pārvietošanas
abas sinagogas nodedzinātas. Te kārtējā pretruna: cits – J. Voškins liecina,
ka sinagogas nodedzinātas pirmajās okupācijas dienās... 39
Nav sīkāku norāžu par sinagogu apsargu uzvedību, attieksmi pret ebrejiem sinagogu
geto dienās. Vienīgais norādījums – apsargs Kalniņš metis pār žogu bērnu ratiņus, par
ko liecina Petrova. 40
Ka pilsētas kārtības sargiem – pašaizsargiem – un ne tikai viņiem sākumā nav
bijis skaidrs arestēto ebreju liktenis, liecina tiesājamais Pēteris Ahramovičs, ka viņš
apmēram trīs nedēļas pēc aresta no sinagogas konvojējis pulksteņveikala īpašnieku
Freidusu uz viņa īpašumu, jo tas bijis uzlauzts un aplaupīts. Sastādīts pat attiecīgs akts. 41
Interesantu liecību par ebreju varbūtējo likteni sniedz Jēkabpils apriņķa policijas
priekšnieks, jau minētais kādreizējais aviācijas apakšpulkvedis Dzenītis. Viņš protokolā
paraksta šādu tekstu, ka Latvijas pašpārvalde (tieši šāds formulējums) iecēlusi viņu par
priekšnieku 1941. gada 13. jūlijā. Bijis šai amatā līdz 9. oktobrim, kad pārcelts uz Bausku.
Vēl pirms viņa stāšanās amatā ebreji bijuši ievietoti divās Jēkabpils sinagogās. Jūlija
otrajā pusē pilsētā ieradusies vācu SD policistu grupa. Interesējusies, kā ar ebrejiem.
Paskaidrojis, ka visi ievietoti sinagogās. SD komandieris devis padomu sinagogas uzspridzināt
ar visiem arestētajiem. Dzenītis nav piekritis. Nākamais padoms – savest
slimnīcās un pakāpeniski noindēt. To arī atteicies darīt. Vienojušies, ka visi ebreji, ap
pustūkstotis cilvēku, pārvietojami uz Kūku kūdras ieguves strādnieku barakām. Tas
uzdots pašaizsardzības vienības komandierim kapteinim Lakstīgalam. Tur darbspējīgos
varēšot nodarbināt. 42
Vēl jāpiezīmē, ka protokola beigās Dzenītis labo: viņš nav bijis iecelts par policijas,
bet gan par Jēkabpils apriņķa priekšnieku. Turpat apakšpulkvedis arī paraksta, ka jūlija
beigās no Rīgas ieradusies kapteiņa Arāja komanda, kas vācu SD virsnieku vadībā
veikusi slepkavošanu. Pēc šīs eksekūcijas Dzenītis lūdzis atbraukušo fon Medemu
atbrīvot viņu no apriņķa priekšnieka amata, kam grāfs piekritis, pārvietojot viņu uz jau
minēto Bausku.
To, ka vēl ebreju pārvietošanas laikā uz Kūku barakām viņu turpmākais liktenis nav
bijis galīgi izlemts, liecina fakts, ka ebreju mantu pārvešanai bijuši mobilizēti daudzi
desmiti pajūgu ar lielajām, kā pie mums sauca, siena un labības pārvešanai domātajām
orēm. 43
Vēl jūlija mēnesī par ebrejiem raksta “Jēkabpils Vēstnesis”, ko sāk izdot 23. jūlijā.
Tur ir gan foto, ka arī žīdiem jāsāk strādāt, gan paziņojums, ka, sākot ar 31. jūliju,
aizliegts cittautiešiem pārdot produktus – olas, gaļu, sviestu, maizi utt. 44 Sākotnēji šo
datumu pieņēmu par ebreju iznīcināšanas laika galējo robežu. Tikai vēlāk, iedziļinoties
krimināllietās, atklājās, ka visi Jēkabpils ebreji ap šo laiku jau ievietoti Kūku kūdras purva
strādnieku barakās, kas atradās 14 kilometru uz Rēzeknes pusi. Kā viņi tur nokļuva?