Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 23.sējums

262 Novadpētnieku vākums
sarkanpolitiski aktīvi. Reinholda labā roka apriņķa padomiskajās represijās ir sēlpilietis
Alfrēds Lodziņš, arī pagrīdnieks ar stāžu, tipogrāfijas organizētājs savā pagastā. 8
Iepriekšējais teikts, lai parādītu, ka pirmā padomju gada represijās ebrejiem nav
nekādas vadošas lomas. Partijas komitejas sastāvā gan redzams kāds Dāvids Morgens. 9
Taču pat viņš nespēj glābt no 1941. gada deportācijām četras ebreju ģimenes – Kānus,
Landmanus, divas Druku ģimenes – kopā 14 cilvēku. Ebreju izsūtīšanas dokumentus
formējis pats Pēteris Reinholds, parastajam mantiskajam motivējumam pievienodams
grēku par mājkalpotāju turēšanu un ziedojumu cionistiem. 10
Vispār padomju represijas Jēkabpilī sākās ne ar latviešiem, ne ebrejiem, bet ar
vecticībnieka krieva Pāvela Strašnova arestu vēl 1940. gadā. Par piedalīšanos Kolčaka
armijā un Latvijas brīvības cīņās.
Avotu problēma
Holokausta problēmas izpēte vienmēr saistāma ar attiecīgās pilsētas, pagasta varas un
policijas organizēšanos pirmajās dienās, nedēļās, mēnešos pēc vācu armijas – vērmahta
ienākšanas konkrētā vietā. Jēkabpils apriņķa gadījumā Latvijas Valsts vēstures arhīvā
(LVVA) attiecīgie dokumenti glabājas 3705. fonda 1. aprakstā. Krustpils piemērā daudz
kas atrodams, un 4. policijas iecirkņa tapšanas faktus plaši izmantojis savā pētījumā
Dzintars Ērglis. Toties autora aplūkotajos objektos – Jaunjelgavā, šai gadījumā Jēkabpils
apriņķa 1. policijas iecirknī, nav saglabājies nekas.
Vienīgais ar apriņķa galvaspilsētas policiju saistītais dokuments atrodams šī fonda
12. lietā, kuras virsraksts ir “Jēkabpils pilsētas valde 1940–1941. Degvīna devas izsniegšanas
saraksti policijas darbiniekiem”. Saraksta virsraksts – “Saraksts Jēkabpils
apriņķa priekšnieka biroja un I iecirkņa darbiniekiem, kas piedalīsies Ziemassvētku
eglītes sarīkojumā”. Tur ir 61 uzvārds, turklāt 20 no tiem parādās vēlāk padomju izmeklēšanas
un tribunālu lietu lappusēs. 11
LVVA 3792. fonda 2. aprakstā glabājas Jēkabpils apriņķa vecākā lietvedība. Tur
1941.–1943. gada darbinieku algu saraksti; sarakste ar Zemgales apgabala komisāru
militāros jautājumos; izsūtīto iedzīvotāju mantu aprakstīšanas akti (ja nav pieteikušies
radinieki); sarakste par aizbēgušo mantu pārņemšanu. Par policijas un, galvenais, sākotnējo
pašaizsardzības spēku tapšanu un likvidāciju – tukšums. 12 Šajos dokumentos
redzams, ka 1941. gada jūlijā kā apriņķa vecākais parakstās P. Prikulis, augustā (konkrēts
datums nav nosakāms) – V. Stukuls.
LVVA P-80. fonds satur vācu “Bruņoto spēku pavēlnieka Austrumzemē 1941–1942”
dokumentus. Šeit galvenokārt intendantūras pavēles un akti, medicīnas un veterinārais
dienests, arī ebrejiem atņemto dzīvokļu saraksts. 13 Tas nepieciešamības gadījumā izmantojams
holokausta upuru uzskaites precizēšanai.