12.12.2012 Views

Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 23.sējums

Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 23.sējums

Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 23.sējums

SHOW MORE
SHOW LESS

Create successful ePaper yourself

Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.

Aivars Stranga. Holokausts vācu okupētajā Latvijā: 1941–1945<br />

amoralitāte un alkatība bija šokējoša (piemēram, Neretas iedzīvotājs Jānis Šteinbergs<br />

apraka nošautos ebrejus un apsargāja nogalināto mantu, par ko saņēma, viņa paša<br />

vārdiem runājot, “[..] 2 bikses un 2 veļas pārus [..]” 8).<br />

Vācieši sāka ebreju masveida iznīcināšanu tikai pēc tam, kad bija izveidojuši visā<br />

okupētajā Latvijā t.s. pašaizsardzību (Selbstschutz). Tas bija pirmais nopietnākais<br />

vācu pasākums, lai iesaistītu vietējos iedzīvotājus ebreju iznīcināšanā un realizētu<br />

Berlīnē izstrādāto plānu: izmantot visus līdzekļus, lai radītu priekšstatu, ka ebreju<br />

iznīcināšanu ir iesākuši un īsteno paši vietējie iedzīvotāji pēc savas iniciatīvas.<br />

Pirmajās vācu okupācijas dienās pēc vācu ierosmes un pavēles visos <strong>Latvijas</strong> administratīvajos<br />

iedalījumos tika noorganizētas pašaizsardzības komandantūras – kopā<br />

vairāki simti. Vācieši – SD vai armija – kontrolēja latviešu pašaizsardzības vienības<br />

vismaz divos līmeņos – caur apriņķu latviešu komandantūrām, kuras uzraudzīja<br />

vācieši, un vietējām vācu komandantūrām. Daudzās <strong>Latvijas</strong> vietās, kur dzīvoja<br />

ebreji, pašaizsardzības vienības piedalījās ebreju iznīcināšanā, taču nav pamata<br />

uzskatīt, ka visas vienības nodarbojās tikai ar ebreju nogalināšanu. Saskaņā ar vācu<br />

plāniem pašaizsardzības vienības nebija paredzētas ilgtermiņam, tās bija domātas<br />

tikai ebreju iznīcināšanai okupācijas sākumposmā. 9 1941. gada augusta vidū vācieši<br />

pavēlēja gandrīz visas vienības likvidēt, jo tās bija izpildījušas vācu iecerēto galveno<br />

uzdevumu – vāciešu vadībā ebreji no <strong>Latvijas</strong> mazpilsētām gandrīz pilnīgi bija savākti<br />

un nošauti. (Ventspilī pašaizsardzības vienība pastāvēja līdz oktobra sākumam<br />

tieši tāpēc, ka vēl nebija nogalināti visi ebreji; pēc to nogalināšanas pašaizsardzība<br />

tika likvidēta arī Ventspilī. 10 )<br />

Ebreju iznīcināšanā piedalījās arī latviešu palīgpolicija (Hilfspolizei), kuru vācieši<br />

izveidoja, sākot ar 1941. gada 1. jūliju Rīgā pulkveža-leitnanta Voldemāra Veisa<br />

vadībā. Nedaudz vēlāk palīgpoliciju izveidoja Daugavpilī, Rēzeknē un citās lielākās<br />

pilsētās un pat laukos. Lai gan palīgpolicija veica arī civilās policijas funkcijas, tomēr<br />

jau jūlija sākumā tā aktīvi piedalījās arī ebreju nogalināšanā, tāpat kā dažas citas<br />

latviešu civilās policijas vienības (piemēram, Rīgas ostas policija un Rīgas 11. iecirkņa<br />

policisti; latviešu policisti piedalījās arī ebreju reģistrācijā, nodrošināja Rīgas<br />

geto ārējo apsardzi un piedalījās ebreju konvojēšanā no Rīgas geto uz Rumbulu). 11<br />

Visizplatītākais ebreju nogalināšanas veids, it īpaši provincē, bija tāds, ka vietējie<br />

latviešu pašaizsargi vai palīgpolicijas vienības “savāca” ebrejus, bet tad ieradās kāda<br />

SD palīgspēku latviešu vienība vai slepkavošanai speciāli izveidota pagaidu vienība<br />

un nogalināja upurus. Lai arī ebreju slepkavošanu organizēja un vadīja vācieši, ļoti<br />

reti bija gadījumi, kad vietējie pašaizsardzības vai kādas citas vienības locekļi atteicās<br />

vai izvairījās no piedalīšanās ebreju nogalināšanā. (Mazzalvē, piemēram, atteicās<br />

Voldemārs Bruners. 12 ) Ebreju slepkavošanai izveidotie SD latviešu palīgspēki: pirmā<br />

bija Mārtiņa Vagulāna vienība Jelgavā, ko izveidoja visagrāk – jau 29. jūnijā, bet arī<br />

25

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!