Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 23.sējums

Josifs Ročko. Tas notika Preiļos
Šo cilvēku likteņos bija daudz kopēja. Visi bijušie aizsargi kara sākumā ietilpa
pašaizsardzībnieku grupā un piedalījās mierīgo iedzīvotāju iznīcināšanā – arī ebreju
slepkavošanā. 1941. gada rudenī pēc ebreju nogalināšanas pašaizsardzībniekus
iekļāva palīgpolicijas grupā “C”. Kad Sarkanā armija Preiļus atbrīvoja no nacistu okupācijas,
viņi slēpās, mēģinādami izvairīties no atbildības par izdarīto. Dažus notvēra
1945.–1946. gadā un notiesāja uz neilgu laiku. Tikai 1968. gadā līdz ar jaunu faktu
atklāšanu tie atkal tika saukti pie atbildības.
Taču ir arī atšķirības. Bijušais aizsargs E. Kalniņš kara sākumā kļuva par pašaizsardzības
grupas locekli, piedalījās ebreju nošaušanā, vēlāk bija policists. 1942. gadā
viņš devās dienēt vācu armijā. 1943. gadā, saņēmis atvaļinājumu, ieradās Preiļos
un stāstīja, ka viņa kara daļa atrodas Gatčinā (Ļeņingradas apgabals). 69 1944. gada
augustā E. Kalniņu mobilizēja Sarkanajā armijā, kur bija sapieru daļas komandieris,
tika kontuzēts un ievainots. Apbalvots ar piecām medaļām, to skaitā “Par Varšavas
atbrīvošanu”, “Par Berlīnes atbrīvošanu”, “Par drosmi”, kā arī ar jubilejas medaļām.
Aizsargs, pašaizsardzībnieks, ebreju slepkava, policists, vācu armijas kareivis, Sarkanās
armijas sapieris, kolhoznieks – tas viss viens cilvēks – E. Kalniņš. Viņš “kalpoja” un bija
noderīgs visām varām.
J. Vaivods pēc ebreju noslepkavošanas un pašaizsardzības likvidēšanas pārgāja
uz palīgpolicijas grupu “C”. 1942. gada pavasarī kopā ar šo bataljonu devās uz
Dņepropetrovsku (Ukraina), pēc tam uz Kerču. J. Vaivods bija leitnanta dieninieks.
Bataljons nodrošināja ceļu būves apsargāšanu. 1944. gadā, saņēmis divu nedēļu atvaļinājumu,
atbrauca uz Preiļiem. 1944. gada jūlijā no Vuškāna māsas kolaboracionists
uzzināja, ka V. Vuškāns slēpj ebrejus. Pēc ebreju arestēšanas viņš tos nodeva vācu
komandantūras rīcībā. 70 Jāteic gan, ka tiesā J. Vaivods apgalvoja, ka vācieši esot viņu
izsaukuši šīs akcijas veikšanai. 1944. gada jūlija beigās slepkava sāka slapstīties.
1945. gadā viņš tika notverts un notiesāts uz pieciem gadiem, pēc atbrīvošanas dzīvoja
Jēkabpils rajonā.
Preiļu holokausta upuri nav aizmirsti. 2004. gada 8. augustā pēc bijušā Preiļu iedzīvotāja,
tagad ASV pilsoņa arhitekta Dāvida Zilbermana iniciatīvas un projekta, kā arī
par viņa līdzekļiem tika atklāts memoriālais ansamblis. Tā pamatnē iemūrēta kapsula ar
upuru uzvārdiem. Uz granīta postamenta atrodas akmens, kas simbolizē sēras par bojā
gājušajiem. Granīta plāksnēs iegravēti piemiņas vārdi nogalinātajiem, kā arī pateicības
vārdi glābējam Vladislavam Vuškānam. Uzraksti ir gan krievu, gan latviešu, gan ebreju
un angļu valodā: Mūžīga piemiņa Preiļu ebrejiem, kurus 1941. gada jūlijā un augustā
noslepkavoja nacisti un viņu vietējie atbalstītāji, Мы вечно будем скорбеть о наших
родителях, братьях и сестрах, погибших от рук фашистов в 1941 г. “Man acu priekšā
visu noslepkavoto sejas, un liekas – viņi raud.” – “Mūžīga slava un pateicība pasaules
taisnajam Vladislavam Vuškānam (1887–1953), kas nacistu okupācijā izglāba 8 Preiļu
253