Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 23.sējums

Josifs Ročko. Tas notika Preiļos
ebrejiete ar mazuli ieskrēja pie mums. “Paņemiet bērnu, es aiziešu bojā.” Viņa teica,
ka bērns esot no krieva. Taču mana māte neņēma, jo baidījās, ka uzzinās kaimiņi un
visus nogalinās” (H. Skrindas atmiņas). 39 Dažreiz ebreji nakšņoja šķūnī, kas piederēja
P. Putkam. 1941. gada 5. augustā pašaizsardzībnieku grupa pēc policijas priekšnieka
Jura pavēles sanāca kūdras ražotnes kantorī. Blakus šķūnī atradās 22 ebreji. 40 No
šķūņa izveda četrus cilvēkus nošaušanai. Te notika kaut kas neticams! Ebreji metās
bēgt. Slepkavas sāka šaut. Trīs cilvēkus nogalināja, viens (Kapilovs) paspēja nozust.
Tad ebrejus veda ārā pa pāriem un lauka malā nošāva. Kapilovu notvēra 1942. gada
ziemā. 41 Kur viņš slēpās, kas viņam palīdzēja? Pašaizsardzībnieki L. Rumps, I. Ivanāns,
A. Upenieks un citi nogalinātos atstāja un aizbrauca uz Preiļiem. Pēc divām dienām
vietējie zemnieki ebreju mirstīgās atliekas apbedīja. 42
1941. gada 9. augustā ieradās pašaizsardzībnieku grupa no Līvāniem K. Bļodāna
vadībā. 43 Viņi arestēja 50–100 cilvēku un nošāva tos pļavā aiz ebreju kapsētas. 44
Domājams, ka nogalināto vidū bija arī Šeina Grama. Agri no rīta šaušanas vietā
ieradās vietējie pašaizsardzībnieki, starp kuriem bija I. Aizkalns. Zemniekiem pavēlēja
aprakt līķus. Starp ebreju mirstīgajām atliekām gulēja desmitgadīgs puisēns, kas vēl
bija dzīvs. 45 Bērnam bija ievainota kāja, un viņš vaidēja. Pašaizsardzībnieks lika viņu
iemest bedrē, bet pēc tam to nogalināja ar šāvienu galvā. Aizkalns atgriezās policijas
iecirknī. Te viņš saņēma policijas priekšnieka vietnieka Franča Saulīša rīkojumu paņemt
no pilsētas slimnīcas dzemdību nodaļas ebrejieti ar jaundzimušu puiku. 46 Kopā ar
Jevstafiju Arestovu viņi zirga ratos devās uz slimnīcu. Ebrejieti ar bērnu no slimnīcas
iznesa uz nestuvēm un aizveda uz nošaušanas vietu. Nelaimīgie tika iemesti bedrē
un nogalināti. 47
1941. gada 10. augustā vietējiem zemniekiem nācās rakt jaunas bedres. Slepkavību
scenārijs bija tāds pats kā 28. jūlijā. Zaļajā, Līvānu un Brīvības ielā dzīvojošos ebrejus
pašaizsardzībnieki izdzina no mājām. 48 10. augustā pirms šaušanas Brīvības ielā izcēlās
ugunsgrēks. Izplatījās baumas, ka ebrejus it kā sadedzina sinagogā. Miesnieks
Šeils Grīnmanis aplēja savu māju ar benzīnu, nošāva sievu, bērnu, māsasmeitu, pēc
tam nošāvās arī pats. 49 Tomēr, kā uzskata radinieki (konkrēti Hagi), Šeils Grīnmanis
tiešām aizdedzinājis māju un tad ar cirvi uzbrucis pašaizsardzībniekiem, kas viņu nogalinājuši.
500–600 arestēto ievietoja sinagogā Brīvības ielā. Domājams, ka ebreji saprata,
kas ar viņiem notiks. Slepkavas steidzās, vajadzēja ātrāk pabeigt netīro darbu. Palīgā
ieradās pašaizsardzībnieki no Vārkavas un Aizkalnes. Izbiedētie pilsētnieki dienā atkal
redzēja drausmīgo ainu – cilvēkus, apzīmogotus ar dzeltenām zvaigznēm, dzen pretī
nāvei. “Gāja noliektām galvām,” atceras H. Skrinda. Pļavā atkal sākās asiņains slaktiņš.
Upuri atradās 50 metru attālumā no bedrēm. Kamēr viņi izģērbās, slepkavas gatavojās
darbam. 50 Atšķirībā no iepriekšējām akcijām šoreiz ebrejiem (ik pa 5–6 cilvēkiem) bija
247