Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 23.sējums
Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 23.sējums
Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 23.sējums
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Josifs Ročko. Tas notika Preiļos<br />
bijušais pašaizsardzībnieks A. Upenieks apliecināja, ka viņš kopā ar citiem bija minētās<br />
sapulces dalībnieks: “Policijas priekšnieks aicināja brīvprātīgos, kas grib piedalīties<br />
padomju pilsoņu nošaušanā.” 25<br />
1941. gada 27. jūlijā pašaizsardzībnieki aplenca pilsētu, izvietojot sargposteņus uz<br />
visiem ceļiem, kas veda ārā no pilsētas, tādējādi neļaujot nevienam doties projām. Šajā<br />
briesmīgajā dienā sākās ebreju aresti. Nāvei nolemtos izdzina no mājām. Pirmos arestēja<br />
turīgos ebrejus, kas dzīvoja Daugavpils, Rušonas, Liepu ielā un citur. 26 Apcietināto vidū<br />
bija Zivbuļi, Koifmani, Zilbermani, Frīdbergi, Plagovi, Cimani, Cafne, Cemeļi, Kopi, divi<br />
brāļi Lahovicki, Potašs, rabīns Veisbords un citi. 27 Pavisam arestēja 300–400 ebreju.<br />
Nelaimīgos sadzina sinagogā Brīvības ielā. Nevienam pie sinagogas pieiet neļāva. 28<br />
Kā atceras R. Grišāne, ebrejus mēģināja mānīt, sakot, ka viņus vedīs uz Palestīnu. 29<br />
Taču tiesu materiālos teikts, ka ebrejiem oficiāli paziņots, ka viņus sūtīšot strādāt. Kad<br />
apcietinātos sadzina vienkopus, izvēlējās 20 spēcīgākos vīriešus un konvoja pavadībā<br />
izveda no sinagogas. 30 Nē, šoreiz viņiem nebija jādodas uz kūdras karjeru. Viņi pārgāja<br />
tirgus laukumu, tad devās pa Daugavpils ielu un pagriezās uz ebreju kapsētas pusi.<br />
Aiz kapsētas J. Prokofjevam piederošajā pļavā lika rakt bedres. Līdz vakaram izraka<br />
10 metru garas, 2 metrus platas un 1,5 metrus dziļas bedres. Ebreju apsardzi un kapu<br />
rakšanu vadīja A. Muncis. Ebrejus apsargāja četri bruņoti vīri. Kāpēc ebreji nebēga?<br />
Iespējams, ka nespēja noticēt, ka tās ir beigas, baiļojās par saviem tuviniekiem, spēki<br />
bija izsmelti. Un kurp gan lai viņi bēgtu, ja pilsēta tika patrulēta un nebija pie kā paslēpties.<br />
Neviens no nelaimīgajiem sinagogā neatgriezās. Viņi kļuva par slepkavu<br />
pirmajiem upuriem. 31<br />
1941. gada 28. jūlijā notika Preiļu ebreju traģēdijas nākamais akts. No rīta pašaizsardzības<br />
grupas locekļi sapulcējās tirgus laukumā – un viņiem iedeva šaujamieročus<br />
ebreju nogalināšanai. 32 Citi pašaizsardzībnieki, saņēmuši ieročus, devās uz posteņiem,<br />
lai pilsētā nepieļautu nekārtības. 33 Varbūt baidījās? Visi jau neatbalstīja ebreju nogalināšanu,<br />
bija arī tādi, kas juta līdzi. Agri no rīta ebrejus izdzina no sinagogas. Viņu<br />
Golgatas ceļš veda pa Brīvības ielu, pāri tirgus laukumam, pa Daugavpils ielu līdz<br />
pļavai aiz ebreju kapsētas. Kolonnas priekšgalā gāja Jāzeps Vaivods, malās – citi pašaizsardzībnieki<br />
ar zaļu apsēju ap piedurkni. Apmēram desmit pilsētas veco iedzīvotāju<br />
autoram stāstīja, ka vēl tagad spilgtā atmiņā šī šausmīgā aina. Viņi vērojuši notiekošo<br />
pa logiem, daži, neraugoties uz aizliegumu uzturēties uz ielas, tomēr gājiena brīdī<br />
atradās ārā. R. Grišāne savās atmiņās raksta: “Sievietes, bērni, veci ļaudis... Cilvēku<br />
straume devās pretī nāvei, kaut gan neviens patiesībā nezināja, kas viņus sagaida, taču<br />
instinktīvi juta briesmu tuvošanos.” 34<br />
Pļavā nelaimīgajiem lika apstāties un pavēlēja izģērbties līdz apakšveļai, pēc tam pa<br />
8–10 cilvēkiem veda pie bedres malas. Bandīti upuriem šāva mugurā. 35 Varbūt nevēlējās<br />
vai baidījās ieskatīties acīs. Tomēr kaimiņi... Zemnieki I. Prikulis, J. Litaunieks un citi<br />
245
Change language