Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 23.sējums

244 Novadpētnieku vākums
Viņi cerēja, ka tā glābs no fašisma draudiem. Daļa veikalu, kas piederēja ebrejiem,
tika nacionalizēta. Respondents V. Hrapunovs uzskata, ka ebreji savu īpašumu atdevuši
labprātīgi. Tika slēgtas ebreju organizācijas. Daži ebreji ieņēma amatus jaunajā
administrācijā. 18
Kara pirmajās dienās vairāk nekā desmit ebreju ģimeņu kopā ar citiem paspēja evakuēties
uz austrumiem, uz Krieviju. Viņu vidū – Rezņiki, Zilbermani, Čurilovi, Arensbergi,
Kaci un citi. Š. Latvinska pētījumā norādīts, ka sakarā ar pārcelšanos un evakuāciju
ebreju skaits pilsētā samazinājies par gandrīz 100 cilvēkiem. 19 Autora aptaujātie respondenti
apliecina, ka galvenokārt evakuējās ne pārāk turīgie ebreji, bagātajiem bija
grūti šķirties no saviem īpašumiem.
1941. gada 28. jūnijā Preiļos ienāca vācu karaspēks. Jauno vietējo administrāciju
vadīja Šteinbergs. Jaunās valdes pavēles izpildīja bijušie aizsargi, piemēram, bijušais
aizsargs Antons Dzenis sadarbojās ar padomju varu, bet līdz ar nacistu atnākšanu kļuva
par kolaboracionistu. Lai slēptu sadarbību ar padomju varu, viņš ar saviem rokaspuišiem
nogalināja Mariju Lietavieti, kura to zināja. 20 Šis cilvēks bija gatavs kalpot jebkurai varai.
Tika arestēti bijušie padomju aktīvisti, vietējie iedzīvotāji, kas nebija izdarījuši pa prātam
aizsargiem. V. Hrapunovu arestēja, jo bijušais aizsargs Bečs bija viņa parādnieks. “Mani
sita ik pēc dienas. Miesa jau bija melna no sitieniem. Kamerā bija 20 cilvēku. Katru
nakti kādu veda uz nošaušanu. Kamerā palika 8 cilvēki.”
1941. gada jūlija beigās tika izdota pavēle, ka ebrejiem obligāti jānēsā dzeltenas
zvaigznes. Viņiem bija jāuzkopj jaunajai administrācijai domātās telpas, jātīra ielas. Vairākas
nedēļas ebrejus dzina uz kūdras karjeru Znotiņu purvā. Vācu okupantu līdzskrējēji
ielauzās ebreju mājās un atņēma vērtīgākās lietas.
“Dažreiz ebreji ar dzeltenajām zvaigznēm lūdza palīdzību vai piedāvāja savas
mantas: “Labāk lai tās tiek jums,” – bet mēs baidījāmies ņemt (A. Jegorova atmiņas). 21
“Pirms nošaušanas pie mana tēva Jakima Prokofjeva atnāca Ļahovickis: “Jakimuška,
izglāb manu meitiņu Buņu.” – “Kā es viņu paņemšu, mēs taču paši baidāmies, turklāt
brālis dien Sarkanajā armijā” (S. Jegorovas atmiņas). 22
1941. gada jūlija sākumā Francis Vaivods sapulcināja kopā bijušos aizsargus. Sanāksmē,
kas notika Sutru skolā, piedalījās aizsargi no tuvākajiem pagastiem. F. Vaivods
klātesošos aicināja iestāties “pašaizsardzībā”. Tie, kas iestājās, kļuva par okupantu
pakalpiņiem. Varbūt pašaizsardzībnieki cerēja uz Latvijas neatkarības atjaunošanu.
Sapulces laikā virs skolas plīvoja sarkanbaltsarkanais karogs. 23
Neilgi pirms ebreju nošaušanas pilsētā ieradās kravas automašīna ar vāciešiem no
Daugavpils. Vācieši sapulcējās vietējās policijas priekšnieka Jura kabinetā. 24 Klāt bija
arī pilsētas galva Šteinbergs. Te izšķīrās daudzu Preiļu iedzīvotāju liktenis. Pēc nelielas
apspriešanās pilsētas valdes sekretārs Putniņš policijas iecirknī nogādāja sarakstu ar
Preiļu pilsētas un tās apkaimes ebreju uzvārdiem. Vēlāk tiesas procesā 1968. gadā