Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 23.sējums

Aivars Stranga
Holokausts vācu okupētajā Latvijā:
1941–1945
Ebreju iznīcināšanas gaita
Pēc vācu uzbrukuma Padomju Savienībai ebreju masveida iznīcināšana sākās visās okupētajās
teritorijās, taču slepkavošanas veids un apjomi nereti atšķīrās. Grūti izskaidrojamu
iemeslu dēļ ebreju iznīcināšana okupētajā Lietuvā un Latvijā bija daudz sistemātiskāka
un aptverošāka nekā tajā pašā laikā okupētajā Baltkrievijā vai Rietumukrainā (Galīcijā).
Galvenā loma ebreju iznīcināšanā tika ierādīta četrām speciālām drošības dienesta –
SD grupām – Einsatzgruppe (EG). No šīm četrām grupām Baltija bija lielākās – Einsatzgrupe
A pārziņā; šajā grupā bija 990 cilvēku, ieskaitot 13 sievietes – sekretāres un
51 tulku; 1 grupu komandēja brigādes ģenerālis Dr. Valters Štālekers (Stahlecker). Tomēr
šī grupa nebija vienīgā ebreju iznīcināšanas organizētāja un īstenotāja. Noteikti jāuzsver,
ka visi vācu okupācijas spēki un iestādes bija iesaistītas tādā vai citādā veidā holokaustā.
Tā, piemēram, vislielākā nogalināšanas akcija – aptuveni 25 000 cilvēku iznīcināšana
Rīgā, Rumbulā, 1941. gada 30. novembrī un 8. decembrī – tika īstenota, paļaujoties
ne tik daudz uz SS vai SD, bet uz dažādām vācu policijas vienībām. Holokaustā piedalījās
arī vācu armijas – vērmahta (it īpaši lauka komandantūras – Feldkommandantur)
daļas, jūras kājnieki, visu veidu policija, ieskaitot gan policijas bataljonus, gan civilpoliciju.
Arī okupācijas Civilpārvalde (tieši tā pavēlēja pārvietot ebrejus uz trim geto – Rīgā,
Daugavpilī, Liepājā; tās pakļautībā bija, piemēram, geto administrācija un ieslodzīto
izmantošana par darbaspēku; savukārt pavēli par geto padomes Judenrat nodibināšanu
izdeva vērmahts, ar to vēlreiz apstiprinot arī savu piedalīšanos holokaustā) bija iesaistīta
ebreju iznīcināšanas organizēšanā un pat īstenošanā. Holokausta gaita okupētajā
Latvijā bija sekojoša.
Ebreju nogalināšana sākās jau otrajā dienā pēc vācu iebrukuma 23. jūnijā Grobiņā
netālu no Liepājas. Einzacgrupas A apakšvienības – pirmās einzackomandas (EK 1a)
locekļi nogalināja sešus vietējos ebrejus. Vienlaikus pirmos soļus pretim ebreju iznīcināšanai
spēra vērmahts un jūras spēki; tās bija vācu komandantūras, kuras tika
nodibinātas Latvijā, okupācijai sākoties, un to komandanti izdeva pirmos rīkojumus,
21