Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 23.sējums

218 Novadpētnieku vākums
nošāva mājas pagalmā.” A. Kuzņecova atceras, kā noķēra ebreju komjaunieti un tūlīt
pat nošāva aiz mājas Vidzemes ielā 21.
Ebreji, kas dzīvoja Vecajā Forštatē, Jaunajā Forštatē un Stropos, ieradās Jaunās
Forštates tirgū. Kā atceras V. Glagoļevs, ap tirgu visapkārt stāvējuši policisti ar karabīnēm
un melnu apsēju ap piedurkni. Ebrejus nostādīja ierindā un dzina pa Šosejas ielu cietuma
virzienā. Sardze dzina prom cilvēkus, kas tai rītā devās uz tirgu. Palaikam ebreji no
kolonnas paziņām meta savas lietas.
2.–3. jūlijā pie cietuma (Dzelzceļnieku parkā aiz cietuma) norisinājās šausmīgi
notikumi. Par tiem runāts vienā no J. Ročko darbiem. 15 Vairāki simti pilsētnieku stāvēja
ap dambi, vērojot sirdi plosošu ainu. V. Novickis stāsta, kā ebreju grupa tika izvesta
no cietuma un pašu rokām likuši atrakt kapus. Nacisti un to vietējie līdzskrējēji apgalvoja,
ka tur guļot cilvēki, kurus nomocījuši padomju čekisti un ebreji. Tiešām, kara
priekšvakarā šeit tika iznīcināti ļaudis, kurus padomju vara uzskatīja par ienaidniekiem,
starp tiem bijušais Saeimas deputāts pilsētā pazīstams sabiedrisks darbinieks
M. Kaļistratovs. Ebreji mazgājuši līķu sejas, pēc tam tās noslaucīja ar saviem krekliem.
Pilsētniekus aicināja atpazīt nogalinātos radiniekus, nodarītajā vainoja ebrejus.
Neatraduši savus tuviniekus, saniknotie cilvēki lauza dēļus no žoga un dusmās sita
ebrejus līdz nāvei. Ar īpašu nežēlību izcēlās policists Kalmanis (J. Narbuta atmiņas).
Liferijs L., kas arī bija aculiecinieks, autoram stāstīja, ka policisti apstādinājuši visus gar
cietumu ejošos un likuši skatīties uz notiekošo. Viņš arī atceras, ka vēlāk no cietuma
izvesti 10–15 ebreji. Viņiem iedevuši dēļus un likuši citam citu sist. Nogalinātie tūlīt
pat tika aprakti, savukārt dzīvus palikušos noasiņojušos ebrejus aizdzina atpakaļ uz
cietumu. Antoņina K. nevar aizmirst, kā no zemes izvilka mucu, kurā sadzītas naglas.
Mucā atradās miris cilvēks, kas bija aptīts ar stiepli. “Lūk, ko padomes un žīdi dara.”
Mucu vēluši, lai visi to redzētu, mirušais izkritis. Tuvāk stāvošie Gajoka iedzīvotāji
šausmās ieraudzījuši, ka noslepkavotais ir viņu kaimiņš – ebreju bodnieks Gerška.
H. Pokermans 16 pavēstīja, ka jūnija beigās vācieši sākuši atrakt “boļševiku upuru”
apbedījumus. Izrādījās, ka šie līķi bija apglabāti pavisam nesen. Kāda mirušā kabatā
tika atrasta kartīte, pēc kuras sieviete atpazina savu vīru, kurš tika arestēts pēc tam,
kad vācieši ieņēma pilsētu... Tika atpazīti arī daudzi citi noslepkavotie, kas, tāpat kā
minētais vīrietis, tika arestēti pēc vācu ienākšanas. Tieši tādu pašu akciju hitlerieši
organizēja arī Rēzeknē. Tas liecina par vienotu scenāriju, ko jau iepriekš bija izplānojuši
okupanti. Tādējādi tika mēģināts sakūdīt iedzīvotājus, lai tie aktīvi piedalītos
ebreju vajāšanā. 17
Bijušais SS 15. divīzijas leģionārs Francs Tenniss (tagad pensionārs) netic, ka
apšaušanās, ko veica padomju varas pārstāvji pie cietuma, piedalījušies ebreji. “Ebreji
paši nešāva, tas neatbilst viņu raksturam.” Rudenī nacisti pilsētā organizēja fotoizstādi.
Tajā tika rādītas fotogrāfijas, kas tapušas šīs necilvēciskās akcijas laikā. Izkropļoti līķi,