Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 23.sējums

Josifs Ročko
No Daugavpils holokausta vēstures
213
Mana tēva Geršona Ročko piemiņai,
kas izcieta mocekļa ceļu no Daugavpils
geto līdz Štuthofas nometnes
krematorijas vārtiem un izdzīvoja.
Daugavpils ebreju traģēdijai Otrā pasaules kara gados veltīti daudzi pētījumi. Vispirms
jāatzīmē Z. Jakuba darbs “Tajās dienās” 1 (“В те дни”), kurā vispusīgi aplūkoti notikumi
Daugavpils geto. B. Volkoviča pētījumā detalizēti analizēta bijušā geto ieslodzītā Sidneja
Aivena grāmata “Cik tumšas debesis: 1400 dienas nacistiskā terora spīlēs” (“Как темны
небеса: 1400 дней в клещах нацистского режима”). 2 Vēsturnieka A. Ezergaiļa
monogrāfijā ebreju traģēdija tiek skatīta, galvenokārt izmantojot dokumentus, nacistu
rakstītās atskaites, kā arī tiesu procesu materiālus. 3 Izraēlā ivritā izdota bijušā geto
ieslodzītā Haima Kuricka grāmata “Pārciest un pastāstīt”. 4 Lielbritānijā un ASV publicēts
angļu vēsturnieka Dž. Sveina darbs “Starp Hitleru un Staļinu. Šķiru un rasu cīņa pie
Daugavas 1940–46”. 5 Šīs grāmatas trijās nodaļās vēstīts par Daugavpili vācu okupācijas
laikā, viena nodaļa – “Genocīds” (“Genocid”) atvēlēta tieši holokausta izpētei.
Daugavpils ebreju traģēdija sākās jau pirms geto izveides, turpinājās pēc tā likvidēšanas
un pat pēc kara beigām – tas aktualizēts J. Ročko rakstā, 6 un šajā pētījumā autors
cenšas paskatīties uz holokaustu ar “svešām” acīm. No 2002. gada līdz 2006. gadam
tika aptaujāts ap 100 vecāka gadagājuma cilvēku Latgalē. Tie ir poļi, krievi, latvieši, kas
bijuši ebreju kaimiņi. Tika intervēts arī vairāk nekā 10 ebreju, kas pieredzējuši padomju
varas laiku, tāpat arī kādreizējie geto ieslodzītie. Viņu atmiņās atkārtojas daudzi fakti,
kas tādējādi dod iespēju pārliecināties par notikušā patiesumu. Mutvārdu vēstures
materiālu salīdzinājums ar arhīvu dokumentiem ļauj noteikt un atlasīt nozīmīgākos
datus. Jāpiebilst, ka daži ebreju traģēdijas aculiecinieki nevēlējās stāstīt par pagātnes
notikumiem, to motivējot ar bailēm, nevēlēšanos saistīties ar ebrejiem. Citas grupas
liecinieku motivācija (tie dalījās atmiņās) bija līdzjūtība pret ebrejiem, kā arī protesta
izteikšanas forma savam tagadējam stāvoklim. Savāktais materiāls ir mutvārdu vēstures