Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 23.sējums

Ebreju darbaspēka izmantošana Rīgas geto likvidācijas fāzē
14 darbavietās. Līdz ar to redzams, ka ebreju pārvietošana no geto uz Mežaparku
gandrīz beigusies un visi ebreji – darbspējīgi vai arī nespējīgi – pārgājuši SS “aprūpē”.
Gājēju kolonnas arī nozudušas no statistikas, lai gan vēl oktobrī gājēju kolonnās iesaistīto
personu skaits bija liels (9. dokuments). Papildu iemesls Mežaparka koncentrācijas
nometnes ierīkošanai bija arī ebreju gājēju kolonnu likvidēšana. SS vēlējās, lai šīs gājēju
kolonnas nozustu no Rīgas ielām un nekas vairs rīdziniekiem neatgādinātu par to, ka
te dzīvotu vai būtu dzīvojuši ebreji.
Šeit publicētie dokumenti sniedz nelielu ieskatu vācu politikā – izmantot ebrejus
spaidu darbam, kas notika, vai nu viņus turot darbavietās kazarmu režīmā, vai arī katru
dienu kolonnās vedot uz noteiktām darbavietām. Pasniegts tiek galvenokārt statistiskas
dabas materiāls, tomēr skaitļi un darbavietu nosaukumi ir mazs “scenārijs” no kopējās
ebreju traģēdijas, kas vācu okupācijas laikā risinājās Latvijas teritorijā.
Piezīme.
Plašākais darbs par ebreju darbaspēka izmantošanu Latvijā: Angrick, A., Klein, P. Die “Endlösung”
in Riga. Ausbeutung und Vernichtung 1941–1944. – Darmstadt, 2006.
189
Publicēšanai sagatavojis, tulkojis un komentējis Kārlis Kangeris