Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 23.sējums

188 Dokumentu publikācijas
koncentrācijas nometnē formāli bija reģistrēti 11 178 ebreji (6182 vīrieši un 5696 sievietes),
lai gan liela daļa dzīvoja ārpus nometnes kazarmu režīmā dažādās darbavietās.
Šeit publicētie dokumenti attiecas uz to laikposmu, kad sākās un būtībā arī beidzās
ebreju pāriešana no geto uz Mežaparka koncentrācijas nometni, t.i., no 1943. gada
jūnija līdz 1943. gada decembrim.
No 1. dokumenta skaitļiem labi redzama Geto algu biroja ieņēmumu samazināšanās,
kas pirms pārcelšanās uz Mežaparku 1943. gada jūnijā bija 472 482 reihsmarkas,
bet divus mēnešus vēlāk jau vairāk nekā par pusi mazāk – 220 000 reihsmarku.
Septembrī algu biroja ienākumi turpināja sarukt un bija nokritušies līdz 131 807 reihsmarkām
(7. dokuments). Vēl par oktobra mēnesi Geto algu biroja ienākumi būs
bijuši tuvu 100 000 reihsmarkām, jo gājēju kolonnās ik dienu tika izsūtīts vēl paprāvs
strādnieku skaits (līdz pat 2842 cilvēkiem dienā). Kā no Geto algu biroja
vadītāja 1943. gada 23. novembra ziņojuma redzams, tad, sākot ar novembri, ebreju
darbaspēks skaitījās nodots Mežaparka koncentrācijas nometnei (7. dokuments),
tātad bija nonācis SS saimniecības pārvaldes ziņā, kam ar darbavietām bija sava
norēķināšanās sistēma.
1943. gada 16. septembrī kazarmu režīmā skaitījušies 3964 jau agrāk ievietotie
ebreji, kas bija sadalīti pa 19 darbavietām. No tiem 1682 bija reiha ebreji, bet
2278 – Latvijas ebreji (2. dokuments). Tajā pašā datumā jauno kazarmu režīmā nodoto
ebreju skaits 15 darbavietās bija 3789 personas, kuru starpā pārsvarā bija reiha
ebreji – 2115 personu, bet Latvijas ebreju skaits bija mazāks – tikai 1662 personas
(3. dokuments). Te parādās vācu iestāžu vēlme, cik ātri vien iespējams, no Vācijas un
vēl citām vietām uz Latviju atvestos ebrejus iesaistīt darbā. Reiha ebreju grupā vīriešu
un sieviešu skaita attiecība bija diezgan līdzīga, toties starp Latvijas ebrejiem bija ļoti liels
vīriešu pārsvars: abās grupās (vecie un jaunie kazarmu režīmā esošie) kopā 3435 vīrieši
pret 505 sievietēm. Kazarmu režīmā izvietoto ebreju skaits 1943. gada 15. septembrī
sasniedza 7753 personas. (Salīdzinājumā ar agrākiem datiem šis skaitlis liekas
ļoti liels.)
Rīgas geto 1943. gada 27. septembrī vēl skaitījās 7922 iemītnieki, no kuriem darbā
bija iesaistīti 6208 cilvēki. 33 gājēju kolonnās un pēkšņa izsaukuma darba komandās
(Sprungkommando) bija iesaistīts 2371 ebrejs, no šī skaita trīs ceturtdaļas bija reiha
ebreji (6. dokuments), bet sieviešu un vīriešu skaits – gandrīz vienāds. Kazarmu režīmā
1943. gada 27. septembrī bija 3837 ebreji, sadalīti pa 38 darbavietām. Šai grupā Latvijas
ebrejiem, lai gan neliels, tomēr bija skaitlisks pārsvars. Vīriešu bija gandrīz trīsreiz vairāk
nekā sieviešu (5. dokuments).
8. publicētais dokuments liecina par kazarmu režīmā esošo Rīgas geto ebreju
skaitu. Tas, pēc 1943. gada 15. novembra datiem, bija sarucis līdz 320 personām